Ministru kabineta noteikumi Nr.593

Rīgā 2010.gada 29.jūnijā (prot. Nr.33 30.§)

Noteikumi par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm

Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma
2.panta 1.punkta "g" apakšpunktu un 17.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet kurām ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē, sēklu ražošanā un – attiecībā uz dārzeņu sugām – šķirņu uzturēšanā (turpmāk – ekvivalences valstis), kā arī prasības sēklu kvalitātei un marķēšanai, ievedot sēklas no šīm valstīm.

2. Noteikumi attiecas uz normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugām (turpmāk – lauksaimniecības kultūraugu sugas) un normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugām.

3. Atļauts ievest:

3.1. lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām valstīm, kurām ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā;

3.2. dārzeņu sugu standartsēklas no šo noteikumu 2.pielikumā minētajām valstīm, kurām ir piešķirta ekvivalence dārzeņu sugu šķirņu uzturēšanā.

4. No ekvivalences valstīm nav atļauts ievest dārzeņu sugu bāzes sēklas un dārzeņu sugu sertificētas sēklas.

5. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklu ievešanu Latvijā no ekvivalences valstīm.

II. Lauku apskates, sēklu ražošanas un šķirņu uzturēšanas nosacījumi

6. Ekvivalences valstīs veiktās lauksaimniecības kultūraugu sugu lauku apskates ir līdzvērtīgas lauku apskatēm, kas veiktas saskaņā ar normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām.

7. Ja no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, šo sugu lauku apskatēm jābūt veiktām saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmās noteiktajām prasībām, ja attiecīgās sugas ir minētas normatīvajos aktos par:

7.1. labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.2. lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.3. eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.4. biešu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

8. Ekvivalences valstīs ražotās lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas ir līdzvērtīgas Latvijā ražotajām sēklām, ja šo noteikumu 1.pielikumā minētās oficiālās institūcijas ir veikušas to sertificēšanu un sēklas atbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām un šo noteikumu prasībām.

9. Ekvivalences valstīs ražotās dārzeņu sugu standartsēklas ir līdzvērtīgas Latvijā ražotajām sēklām, ja tās atbilst normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību standartsēklām noteiktajām prasībām.

10. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu bāzes sēklas, tad to šķirņu iepriekšējās paaudzes sēklām, kas tiek uzturētas tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, jābūt izaudzētām Eiropas Savienības dalībvalstīs.

11. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu bāzes sēklas, tad attiecībā uz šķirnēm, kas tiek uzturētas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbildību par iepriekšējo paaudžu sēklu izaudzēšanu nodrošina:

11.1. uzturētājs, kas minēts Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā;

11.2. uzturētājs no valsts, kurai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence par trešajās valstīs veikto šķirņu uzturēšanas prakses pārbaužu līdzvērtīgumu.

12. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sertificētas sēklas, tad iepriekšējās paaudzes sēklām jābūt ražotām, oficiāli pārbaudītām un sertificētām Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī, kurai ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā, un bāzes sēklām jābūt ražotām, ievērojot šo noteikumu 10.punktā minētās prasības.

13. Šo noteikumu 3.pielikumā minētajās ekvivalences valstīs oficiālo institūciju veiktās šķirņu uzturēšanas prakses pārbaudes normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, biešu un dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugu grupām ir līdzvērtīgas Latvijā veiktajām šķirņu uzturēšanas prakses pārbaudēm.

III. Sēklu kvalitātes prasības

14. Lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, kuras ieved no ekvivalences valstīm, atbilst šādām prasībām:

14.1. sēklu kvalitātes novērtēšanai sēklu paraugiem jābūt ņemtiem oficiāli saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) metodēm, un sēklu partijas un parauga masas rādītājiem jāatbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajiem rādītājiem;

14.2. sēklām jābūt novērtētām oficiāli saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) metodēm.

15. Ja lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas ieved no Kanādas un ASV, to paraugiem jābūt ņemtiem oficiāli un sēklu kvalitātes rādītājiem jābūt noteiktiem oficiāli atzītā sēklu kontroles laboratorijā saskaņā ar Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) noteikumiem.

16. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, kuru kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

17. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās dārzeņu sugu standartsēklas, kuru kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību standartsēklām noteiktajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

18. No ekvivalences valstīm ievesto sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklām ir:

18.1. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts;

18.2. Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) vai – ja sēklas paredzēts ievest no ASV vai Kanādas – Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments;

18.3. attiecīgās valsts pilnvarotās institūcijas oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā vai trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā – labības sugu sēklām.

IV. Sēklu marķēšana

19. Lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklām, ko ieved no ekvivalences valstīm, jābūt iesaiņotām oficiālā uzraudzībā. Iesaiņojumam jābūt pievienotai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetei.

20. Informācija, kurai jābūt norādītai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetē vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetei papildus pievienotajā oficiālajā etiķetē, ir noteikta šo noteikumu 4.pielikuma I nodaļā.

21. Ja informācija uz iesaiņojuma nav neizdzēšami uzdrukāta vai ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes, iesaiņojumā ievieto dokumentu, kas satur šo noteikumu 4.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

22. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās dārzeņu sugu standartsēklas, kuras ir iesaiņotas un etiķetētas saskaņā ar normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām.

23. Ja no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, bet ir izaudzētas un novāktas ekvivalences valstīs, tām jābūt iesaiņotām oficiālā uzraudzībā un iesaiņojumam jābūt pievienotai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetei un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātam. Papildus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātam jābūt pievienotam arī oficiālam sertifikātam, kurā norādīta šāda informācija:

23.1. lauka apsēšanai izmantotās sēklu partijas numurs;

23.2. tās valsts nosaukums, kura sēklas sertificējusi;

23.3. platība (ha), no kuras iegūtas sēklas;

23.4. sēklu daudzums (kg);

23.5. apliecinājums par to, ka sējumi, no kuriem iegūtas sēklas, atbilst sēklaudzēšanas prasībām.

24. Veicot ekvivalences valstīs ražoto lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklu iesaiņojumu atkārtotu noslēgšanu Latvijā, ievēro normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktās prasības.

25. Veicot ekvivalences valstīs ražoto lopbarības augu un biešu Eiropas Savienības nelielo iesaiņojumu atkārtotu noslēgšanu Latvijā, ievēro normatīvajos aktos par lopbarības augu un biešu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktās prasības.

26. Prasības, kas noteiktas sēklu iesaiņojumu atkārtotai noslēgšanai normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, piemēro arī tad, ja sajauc kopā Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotās un ekvivalences valstīs ražotās vienas šķirnes un kategorijas sēklas, lai uzlabotu dīdzību, ar nosacījumu, ka:

26.1. apvienotā sēklu partija ir viendabīga saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu un biešu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

26.2. uz etiķetes ir visu ražotājvalstu nosaukumi.

27. Ja ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklu šķirni, kas ir ģenētiski modificēta vai satur ģenētiski modificētus organismus, ievēro normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu noteiktās prasības. Informācijai par to, ka šķirne ir ģenētiski modificēta vai satur ģenētiski modificētus organismus, jābūt norādītai etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

28. Ja ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, kas apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķimikālijām, tam jābūt norādītam etiķetē. Augu aizsardzības līdzekļiem, kas lietoti sēklu apstrādē, jābūt reģistrētiem Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

V. Noslēguma jautājums

29. Noteikumi ir spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2002.gada 13.jūnija Direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.593

Valstis, kurām piešķirta ekvivalence attiecīgajām kultūraugu sugu grupām lauku apskatē un sēklu ražošanā

Piezīme. * Neattiecas uz tām lopbarības augu sugām, kuras ir minētas normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību un kurām ir paredzēti izņēmumi sēklu tirdzniecībā.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.593

Valstis, kurām piešķirta ekvivalence dārzeņu sugu šķirņu uzturēšanā

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.593

Valstis, kurām piešķirta ekvivalence attiecīgajām kultūraugu sugu grupām šķirņu uzturēšanā

Piezīme. * Neattiecas uz tām lopbarības augu sugām, kuras ir minētas normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību un kurām ir paredzēti izņēmumi sēklu tirdzniecībā.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.593

Informācija, ko norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetē vai papildu oficiālajā etiķetē un uz dokumenta

I. Etiķetes saturs

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Norāde "Paraugi ņemti un analizēti saskaņā ar ISTA noteikumiem sertifikāta iegūšanai, ko izsniegusi ….. (Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu pārbaudes institūcijas nosaukums vai tā abreviatūra)". Attiecībā uz ASV un Kanādu – norāde "Saskaņā ar AOSA normām paraugu ņemšanu un analīzi veikusi …… (Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) atzītas sēklu pārbaudes institūcijas nosaukums vai tā abreviatūra)".

4. Ražotājvalsts nosaukums.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā, biešu sēklām – kamoliņu skaits.

7. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem, bez atsaucēm uz autoriem).

8. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

9. Iesaiņojuma noslēgšanas datums.

10. Ja iesaiņojums ir noslēgts atkārtoti atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) shēmām, norāda noslēgšanas datumu un atbildīgās institūcijas nosaukumu.

11. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

12. Ja sēklu dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kas veikusi atkārtotu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Minēto informāciju norāda uz oficiālās uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

13. Norāde, ja šķirne ir ģenētiski modificēta.

14. Norāde, ja sēklas ir ķīmiski apstrādātas.

II. Dokumenta saturs

15. Sēklu partijas numurs.

16. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem, bez atsaucēm uz autoriem).

17. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

18. Attiecībā uz biešu sēklām – norāde, vai tās ir viendīgsta sēklas vai kalibrētās sēklas.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs