Tieslietu ministrijā
Par tiesu izpildītāju koncepcijas īstenošanu
Vakar, 26.janvārī, Tieslietu ministrijā preses konference bija veltīta tiesu izpildītāju koncepcijas īstenošanai. Tajā piedalījās tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Tiesu izpildītāju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Kibermanis.
Jau 1997.gadā valdība akceptēja Tiesu izpildītāju institūta pārveidošanas koncepciju, kas paredz tiesas spriedumu izpildes uzlabošanu un zvērinātu tiesizpildītāju institūcijas izveidošanu. Tas principiāli atšķirsies no pašreizējās.
Tieslietu ministre I.Labucka pastāstīja, ka likumprojekts par zvērinātu tiesas izpildītāju statusu tiek pašlaik izstrādāts. Darba grupu vada Ivars Kibermanis. Taču līdz tā pieņemšanai - tuvākajā laikā, kamēr stājas spēkā jaunais Civilprocesa likums, jāizdara tajā grozījumi. Galvenie konsultanti un eksperti reformas īstenošanā ir Francijas tiesu izpildītāji, jo Tieslietu ministrijā izveidotās darba grupas speciālisti konstatēja, ka Latvijai piemērotāka ir Francijas tiesu izpildītāju darba sistēmas apgūšana, kur tiesu izpildītājs ir brīvās juridiskās profesijas pārstāvis. Tiesu izpildītāju koncepcijas ieviešana sekmēs Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un palielinās uzticību likumīgajām tiesību aizsardzības struktūrām.
- Tiesu izpildītāju institūcijas reformas mērķis pirmām kārtām ir radikāli uzlabot tiesu spriedumu izpildi, jo pašlaik šajā ziņā ir problēmas, turklāt tam jānotiek vienlaikus ar tiesu izpildītāju izglītības paaugstināšanu. Paredzēts, ka reformas nobeiguma posmā visiem tiesu izpildītājiem jābūt ar augstāko juridisko izglītību, - informēja tieslietu ministre.
Koncepcijas ieviešana būtībā nozīmētu kvalificētu juristu piesaistīšanu zvērināto tiesizpildītāju institūcijai, atbrīvotu valsts budžeta izdevumu daļu par vairāk nekā 500 000 latiem, un tā varētu kļūt par valsts kases finansu ieņēmumu avotu, kas veidotos no nodokļiem un valsts nodevām par zvērinātu tiesizpildītāju darbībām.
Tiesu izpildītāju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Kibermanis detalizēti pastāstīja par koncepcijas, atsevišķā likuma un nolikuma par tiesas nolēmumu izpildi izstrādāšanas gaitu. Tuvākajās dienās Tieslietu ministrija iesniegs Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumus par dažiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.martā.
I.Kibermanis minēja, ka Latvijā pašlaik ir 34 tiesu izpildītāju kantori, kuros strādā 185 tiesu izpildītāji, taču tikai 21 ir augstākā izglītība, 49 - vidējā speciālā, pārējiem - vidējā. Tas ir viens no iemesliem nekvalitatīvai un ilgstošai tiesas spriedumu un citu institūciju nolēmumu piespiedu izpildei. I.Kibermanis komentēja tiesu izpildītāju kantoru paveikto astoņu kategoriju lietās 1998.gadā.
Žurnālisti interesējās gan par tuvākajā nākotnē piemērojamām taksēm tiesu izpildītāju kā brīvās profesijas pārstāvju darbā par sniegtajiem pakalpojumiem, gan par pārraudzību, kvalifikācijas celšanu, gan spējīgu juristu iesaistīšanu šajā profesijā.
Tiesu izpildītāju departamenta direktora p.i. I.Kibermanis atzina, ka pašlaik tiesu izpildītāju vidējā mēnešalga ir zema - 70 latu, arī šī likumā noteiktā atlīdzība no piedzītajām summām ir visai niecīga (piemēram, pērngad vidēji katram 234 lati). Tāpēc, īstenojot koncepciju, pieņemot jaunu likumu, būs lielākas iespējas paaugstināt gan darba atalgojumu, gan arī prasības pret tiesu izpildītājiem. Kaut arī tiesu izpildītāji perspektīvā būs brīvās juridiskās profesijas pārstāvji, tomēr bez Tieslietu ministrijas zināmas pārraudzības viņi nepaliks, līdzīgi kā ir ar notāriem. Ir cerība, ka ar 2000.gadu tiesu izpildītāji varēs darboties atbilstoši jaunajai koncepcijai un iztikt bez valsts budžeta līdzekļiem.
Rita Belousova,
"LV" nozares redaktore
Latvijas Republikas tiesu izpildītāju kantoru paveiktais darbs 1998.gadā A + B = C + E
A. Izpildu dokumentu atlikums uz 01.01.98. |
B. Nodoti izpildei izpildu dokumenti atskaites periodā |
C. Pabeigti izpildu dokumenti atskaites periodā |
E. Izpildu dokumentu atlikums uz 01.01.99. |
No atlikumā esošajām atliktas vai |
||||||
Izpildu lietu kategorijas | Skaits | Summa, | Skaits | Summa, | Skaits | Summa, | Skaits | Summa, | apturētas | Summa, |
Ls/valūta | Ls/valūta | Ls/valūta | Ls/valūta | LCPK kārt. | Ls/valūta | |||||
1.kategorija. Uzturnaudas (alimentu) piedziņa | 4773 | 10055 | 9258 | 5570 | 119 | |||||
2.kategorija. Mantas konfiskācija | 144 | 577 | 501 | 220 | 2 | |||||
3.kategorija. Izlikšana | 630 | 3096 | 2757 | 969 | 45 | |||||
4.kategorija. Administratīvās piedziņas | 9008 | 471 936 | 40 559 | 1 466 628 | 37 384 | 1 323 061 | 12 183 | 615 503 | 24 | 4160 |
5.kategorija. Piedziņas krimināllietās | 3665 | 3 049 530 | 15 532 | 6 186 491 | 14 048 | 4 156 760 | 5149 | 5 079 261 | 19 | 51 967 |
6.kategorija. Piedziņas civillietās, | ||||||||||
parādnieks fiziska persona | 7860 | 13 832 765 | 24 828 | 15 876 945 | 22 418 | 12 369 777 | 10 270 | 17 339 933 | 135 | 964 219 |
7.kategorija. Darba lietas | 451 | 227 289 | 775 | 372 032 | 799 | 399 459 | 427 | 199 862 | 107 | 106 412 |
8.kategorija. Piedziņas civillietās. | ||||||||||
Parādnieks juridiska pers. | 2130 | 31 007 532 | 3871 | 52 010 811 | 3997 | 38 834 809 | 2004 | 44 183 534 | 224 | 4 997 865 |
Kopā | 28 661 | 48 589 052 | 99 293 | 75 912 907 | 91 162 | 57 083 866 | 36 792 | 67 418 093 | 675 | 6 124 |