Par vērtspapīru tirgus attīstību un uzraudzību

Aizvadītajā nedēļā preses konferencē Viktors Gustsons, Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētājs, iepazīstināja ar vērtspapīru tirgus attīstības statistiku pērn, starpnieku darbību, starpnieksabiedrību uzraudzību, sniedza informāciju par ieguldījumu sabiedrībām, hipotekāro ķīlu zīmju emisiju un jaunumiem Baltijas valstu vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju sadarbībā, kā arī par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā.

— Kaut arī turpinās Dienvidaustrumāzijas un Krievijas finansu krīze, vērtspapīru tirgū Latvijā 1998. gadā ir bijis pieaugums. Klientu skaits palielinājies par 41,6 procentiem. Kopumā ir 43 290 klientu jeb kontu turētāju. No tiem 1998. gada otrajā pusgadā 42 000 bija fiziskas personas, 1269 — juridiskas personas, darbojās 20 fondi. Bija 42 376 rezidenti un 914 nerezidenti. Pieaugošais investoru skaits kopumā var palielināt tirgus likviditāti un mazināt viena investora ietekmi uz vērtspapīru cenām. Vērtspapīru portfeļa apjoms, ņemot vērā fiziskās, juridiskās personas un fondus, kopumā palielinājies nedaudz. 1998. gada ceturtajā ceturksnī pieaugums bija par 48 procentiem, veidojot 241 miljonu latu kopējā vērtspapīru portfelī.

Nozīmīga bijusi arī starpnieku darbība pagājušajā gadā vērtspapīru tirgū, kuri strādā savā, klientu un kopējā tirgus uzdevumā. 1998. gadā tirgū sasniegts 207 miljardu latu apgrozījums. Bruto apgrozījums salīdzinājumā ar 1997. gadu ir pieaudzis par 124 procentiem. Segmentu sadalījumu vērtspapīru tirgū veido Rīgas Fondu birža, ārpusbiržas parādzīmes, ārvalstu parādzīmes, darbība klientu un starpnieksabiedrību uzdevumā. Pēc oficiālajiem datiem, visvairāk audzis ārpusbiržas tirgus, veidojot 71 procenta palielinājumu. Rīgas Fondu biržas tirgus pieaudzis par 3,9 procentiem. Par 153 procentiem palielinājies arī apjoms tirdzniecībā ar LR valsts parādzīmēm, veidojot 276 miljonu latu apgrozījumu, jo palielinājusies ir parādzīmju pirkšana un pārdošana. Tas ir labs signāls mums, jo arī attīstītajās valstīs tirdzniecībai ar valsts parādzīmēm pieder liels tirgus sektors. Mums statistikas dati par pagājušo gadu gan vēl ir jānoslīpē, jo atskaites iesniegšanas reālais termiņš vēl nav pienācis.

Svarīgs jautājums ir starpnieksabiedrību uzraudzība 1998. un arī turpmākajos gados. Ir veiktas arī sankcijas, lai apturētu vai pat anulētu licences. Pagājušajā gadā tika apturētas licences četrām starpnieksabiedrībām, bet anulētas piecām. Atteikumu piešķirt licenci saņēma trīs sabiedrības. Kopumā no starpniekiem un emitentiem iekasēta soda nauda 203 000 latu.

Jāpiebilst, ka daudzi pirmās un otrās pakāpes starpnieki strādā bez licencēm. Igaunijā situācija ir apmēram līdzīga, jo tur pērn iekasēta soda nauda 50 000 ASV dolāru. Igaunijā emitentu skaits tomēr ir lielāks nekā Latvijā.

Vēsturisks notikums vērtspapīru tirgū ir pirmā hipotekāro ķīlu zīmju emisija Latvijā. 1999. gada 13. janvārī Vērtspapīru tirgus komisija reģistrēja pirmo hipotekāro ķīlu zīmju emisiju. To veica akciju sabiedrība "Hipotēku un zemes banka" (LHZB). Emisijas mērķis ir līdzekļu piesaistīšana LHZB izsniegto ilgtermiņa hipotekāro kredītu refinansēšanai. Vārda vērtspapīra nominālvērtība ir 100 latu, bet to daudzums — 10 000. Pārdošanas cenu regulē pieprasījums un piedāvājums Rīgas Fondu biržā. Vērtspapīru emisijas pēdējais datums ir 2001. gada 15. februāris, bet ķīlu zīmju dzēšanas datums — 2002. gada 15. februāris. To augļu likme ir 8,5 procenti. LHZB nav tiesību dzēst ķīlu zīmes bez termiņa. Varam uzskatīt, ka hipotekārās ķīlu zīmes pēc kāda laika iegūs lielāko tirgus daļu vērtspapīru tirgū.

Mums bija nepieciešami divi gadi, lai pabeigtu izstrādāt likumprojektu par ieguldījumu sabiedrībām. Tagad šī niša ir sakārtota tā, lai tajā varētu strādāt veiksmīgi. 1999. gada 11. janvārī tika licencēta Latvijā pirmā ieguldījumu sabiedrība — investīciju akciju sabiedrība "Eirofondi". LR Uzņēmumu reģistrā to iekļāva 1998. gada 7. oktobrī. Tās statūtos paredzētie pamatvirzieni ir ieguldījumu fondu pārvalde un šo fondu ieguldījumu apliecību emisija, kā arī privāto pensiju fondu līdzekļu pārvalde. Dibināšanas pamatkapitāls ir 100 000 latu, tikpat liels ir arī apmaksātais kapitāls. Ieguldījumu sabiedrības nākotnē varētu radīt jūtamu konkurenci banku sektorā, jo, kad tirgus pēc krituma atgūsies, ievērojami naudas apjomi noteikti pārplūdīs uz ieguldījumu sabiedrībām. To apliecina arī visas pasaules pieredze.

Par plāniem 1999. gadā. Vērtspapīru tirgus komisijai ir paredzēti trīs lieli darba bloki. Viens no tiem ir vienota kapitāltirgus uzraudzība. Likums par vienota kapitāltirgus uzraudzību mums ir jāsagatavo un līdz 1. jūlijam jānodod Ministru kabinetam. Tā melnraksts jau ir, taču vēl tas ir jānoslīpē, lai veidotu saikni ar privāto sektoru. Arī Igaunijā pie tā strādā ļoti nopietni. Daudz grozījumu nepieciešams likumā "Par vērtspapīriem", tādēļ patlaban gatavojam jaunu likuma grozījumu redakciju. Tas viss nepieciešams tādēļ, ka tirgus attīstās ļoti dinamiski, tas pieprasa jaunus mehānismus un regulējošos paņēmienus. Svarīga ir arī minoritāšu tiesību aizsardzība, turklāt likums jāformulē ļoti precīzi. Projekts mums būtu jāiesniedz līdz 2000. gada 1. jūlijam, tomēr tāds termiņš šķiet nereāls, jo tajā ir daudz sarežģītu jautājumu un komplicētu mehānismu.

1998. gadā valdība akceptēja likumdošanu par fondētajām pensijām, lai valstiski piesaistītie līdzekļi sociālajai apdrošināšanai nākotnē tiktu ieguldīti zināmā vērtspapīru tirgus procentuālajā daļā. Likumprojekts par fondētajām pensijām valdībā ir izskatīts, tagad tas atrodas jau Saeimā. Vērtspapīru komisijai ir jāsagatavo ārkārtīgi daudz normatīvo aktu. To skaits pārsniedz vienu desmitu. Mums jārada komplicēts regulējošais instruments, jo dzīvības apdrošināšana un pensiju fonds ir vissarežģītākie jautājumi. Šos normatīvos dokumentus ceram pabeigt 2000. gada 31. decembrī.

Vēl gribu informēt par Igaunijā notikušo sanāksmi. Mēs tiekamies reizi ceturksnī un tad slīpējam stabilizācijas un vērtspapīru integrācijas jautājumus. 21. janvārī tika parakstīts kopējās sadarbības līgums. Tas ir nopietns dokuments, lai kopējā tirgus dalībniekiem būtu vienādas prasības, bet darbība būtu pietiekami caurspīdīga un stabila. Cerējām, ka tiks parakstīts kopējais nodomu protokols par licencēšanu un eksamināciju. Tomēr tas neizdevās, jo parādījās daudz valstiska līmeņa likumdošanas jautājumu, arī starptautisko attiecību līmenī. Nākamajā sēdē darbu turpināsim, lai ātrāk nonāktu pie fināla. Šajā jomā nozīmīgs faktors ir riska menedžments. Tādēļ no tirgus jāpieprasa viedoklis par riska iespējamās ietekmes pakāpi uz biznesu, lai varētu objektīvi prognozēt biznesa attīstību nākotnē.

Latvijas puse bija sagatavojusi plašu ziņojumu par Krievijas ekonomiskās un finansu krīzes ietekmi uz Baltijas reģionu. Runājām arī par to, kā mazināt šīs krīzes ietekmi. Pastāv bažas, ka vērtspapīru tirgu varētu ietekmēt arī Brazīlijas valūtas devalvācija. Tomēr ietekmes pakāpi pagaidām vēl ir grūti prognozēt. Latvijas un Igaunijas sadarbība ir veiksmīga, taču Lietuva pagaidām vērtspapīru tirgus darbībā ir ļoti piesardzīga.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore