Latvijas Zinātnes padome: Par pirmo jaunapstiprinātās Latvijas Zinātnes padomes sēdi

7.jūlijā izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes vadībā notika pirmā paplašinātā sastāvā jaunapstiprinātās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sēde, kuras dalībnieki par LZP priekšsēdētāju ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īsteno locekli, LZA viceprezidentu un ārlietu sekretāru Dr.habil.phys. prof. Andreju Siliņu, savukārt par vietnieku – LZA īsteno locekli Dr.habil.phys. prof. Ivaru Lāci. A.Siliņu darbam jaunajā LZP izvirzījusi LZA, un saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu par LZP priekšsēdētāju kļūst viens no pieciem LZA izvirzītajiem LZP locekļiem. Savukārt I.Lācis ir Ministru prezidenta nominēts pārstāvis LZP.

Atklājot sanāksmi, T.Koķe uzsvēra, ka viņai ir gan gods, gan atbildība saskaņā ar noteikto kārtību vadīt pirmo jaunapstiprinātās LZP sēdi. Gods, jo zinātnei ir nozīmīga loma valsts attīstībā tuvākā un tālākā nākotnē. Atbildība, jo LZP kopš 1990.gada ieņem svarīgu vietu Latvijas zinātnes politikā. Ir būtiski, lai arvien lielākai sabiedrības daļai ir interese un izpratne par zinātni un lai zinātnes attīstība notiktu mērķtiecīgi – efektīvā un produktīvā zinātnisko institūciju savstarpējā sadarbībā un sadarbībā ar uzņēmējiem, nodrošinot valsts un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību un vienlaikus ievērojot arī starptautiskos procesus zinātniskajā telpā.

Uzrunājot jaunapstiprināto LZP, T.Koķe uzsvēra un vēlēja vairākas lietas. Pirmkārt, nepieciešamība stiprināt vienotu valsts politiku, starpnozaru un starpsektoru sadarbību zinātnē, pētniecībā un inovācijā ir radījusi nepieciešamību paplašināt LZP sastāvu no līdzšinējiem 12 uz 23 dalībniekiem. LZP darbā papildu ir iesaistīti pārstāvji gan no Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Zemkopības ministrijas, gan organizācijām, piemēram, no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības. Īpaši uzrunājot citu ministriju pārstāvjus, T.Koķe vēlēja, lai viņi kļūst par cilvēkiem, kuri sasaista zinātniskās darbības jomas savās nozarēs ar kopējo valsts zinātnes politiku, tajā skaitā veicinot sadarbību ar uzņēmējiem. Zinātnes un komercdarbības saiknes stiprināšanu un zinātnes internacionalizāciju ministre vēlēja arī jaunajam LZP priekšsēdētājam.

Otrkārt, T.Koķe iepazīstināja LZP ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieeju 2011.gada un nākamo gadu valsts budžeta projektu izstrādē, kas sekmētu stabilitāti un prognozējamību zinātnē un pētniecībā. Proti, valsts ilgtermiņa finanšu saistībās paredzēt vismaz daļu līdzekļu valsts pētījumu programmu īstenošanai, tā kā šīs programmas tiek apstiprinātas uz vairākiem gadiem un zinātniekiem ir svarīgi zināt pieejamo finansējumu to īstenošanas gaitā.

Treškārt, dokumenta projekta “Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam” kontekstā īpašu uzmanību padomei ministre rosināja pievērst augstākās izglītības un zinātnes sadarbības stiprināšanai, kā arī zinātnes internacionalizācijai un sadarbībai ar industriju.

Savukārt, diskutējot par zinātnes infrastruktūras attīstību, atbilstošākiem veidiem zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai un ES struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu zinātnes attīstībai, sanāksmes laikā tika pausts vienots redzējums par nepieciešamību stiprināt zinātnes un industrijas sadarbību, nodrošināt mērķtiecīga un koncentrēta atbalsta piešķiršanu un resursu efektīvu izmantošanu. Šo iemeslu dēļ šobrīd IZM kopā ar partneriem strādā pie valsts nozīmes pētniecības centru noteikšanas un līdzekļu – vairāk nekā 102 miljonu latu – ieguldīšanas nosacījumu un mehānismu izstrādes pētniecības infrastruktūras attīstībai, tajā skaitā lai sekmētu tirgus vajadzībām atbilstošas un inovatīvas pētniecības infrastruktūras izveidi.

Vienlaikus T.Koķe akcentēja, ka zinātniekiem kā nozares pārstāvjiem un IZM kā atbildīgajai institūcijai par šīs nozares attīstību kopumā ir jābūt galvenajiem, kas nosaka šo investīciju ieguldīšanas kārtību, īpatsvaru dažāda rakstura projektos un veidus zinātnes un industrijas sadarbībai, nevis tas būtu darāms Finanšu ministrijai (FM). Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka LZP jau tuvākajā laikā sniegs savu viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu par zinātnes infrastruktūras attīstību un vairāk nekā 102 miljonu latu ieguldīšanu tajā, ņemot vērā konceptuālās nostājas šajā jautājumā atšķirību starp IZM un FM.

T.Koķe pasniedza arī Ministru kabineta Atzinības rakstus “Par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā” bijušajam LZP priekšsēdētājam, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Dr.habil.biol. prof. Elmāram Grēnam un bijušajam LZP priekšsēdētāja vietniekam, Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūta direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Dr.habil.sc.ing. prof. Jurim Jansonam.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos