Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien! Esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Jautājums: Prezidenta kungs, es gribētu dzirdēt jūsu vērtējumu par parlamentāriešu darbu pie likumiem, kurus jūs atgriezāt atpakaļ Saeimai – pie Maksātnespējas likuma un Elektronisko mediju likuma.

V.Zatlers: Likumi ir nodoti Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Argumenti un iebildumi ir ļoti skaidri formulēti manā vēstulē Saeimai. Šobrīd deputāti diskutē, un es varēšu komentēt tikai tad, kad Saeima būs nobalsojusi par konkrētu redakciju šajos likumos.

Jautājums: Bet vai jūs apmierina darbs, vai tas rit pietiekami raiti, vai jūsu ieteikumi tiek ņemti vērā?

V.Zatlers: Diskusijas turpinās. Ir noteikts konkrēts datums, 12.jūlijs, kad Saeimā notiks balsojums par šiem likumprojektiem.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: Kas attiecas uz Maksātnespējas likumu, tad es gribētu teikt, ka principā ir panākts zināms kompromiss jautājumā attiecībā uz iespējamo periodu, kurā ir jānokārto kredītsaistības. Tiek piedāvāts ieviest diferencētu pieeju, ka vienīgā kredītņēmēja, kuram summa nepārsniedz 100 tūkstošus eiro, saistību apmaksu periods ir saīsināts, savukārt pārējiem kredītņēmējiem saglabāts piecu gadu periods. Manuprāt, tas ir saprātīgs kompromiss, ko valdība no savas puses arī atbalsta. Domājot par Maksātnespējas likumu, pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka ir svarīgi, lai šis likums tiktu pieņemts, jo tas ievērojami paātrina un atvieglo maksātnespējas procesu, kas līdz šim ir bijis viens no tādiem klupšanas akmeņiem Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Otrkārt, domājot arī par pašreizējiem kredītņēmējiem, ir jāsaprot, ka šis likums ietekmēs arī to, kāda būs kredītu pieejamība nākotnē. Līdz ar to, ja mēs šeit neprognozējami un varbūt šobrīd populāri grozīsim Maksātnespējas likumu, tas vienkārši atsauksies uz to, kāda būs kredītiestāžu kredītu izsniegšanas prakse. Acīmredzot būs daudz striktāka kredīta izsniegšana, kas kopumā var kavēt Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Tā kā šeit ir šie abi aspekti jāsabalansē.

Manuprāt, pašreiz šis kompromiss, kas ir iezīmējies, ka vienīgā kredīta ņēmēji tiek vairāk aizsargāti, savukārt, piemēram, nekustamā īpašuma spekulanti netiek tādā mērā aizsargāti – manuprāt, tas ir saprātīgs kompromiss, kas būtu jāatbalsta.

Jautājums: Ir izskanējušas ziņas, ka Strīķei ir aizliegts runāt ar medijiem par KNAB darbību. Ņemot vērā to, ka situācija KNAB tika pārrunāta Nacionālās drošības padomes sēdē, vai būtu pieņemami, ka premjers Valdis Dombrovskis tagad plāno tikties ar KNAB vadību, lai to situāciju atkal risinātu un atkal paceltu augšā?

V.Zatlers: Es, pirmkārt, gribu uzsvērt, ka šajā periodā, nākamajos divos trīs mēnešos, KNAB ir divi lieli uzdevumi. Pirmkārt, KNAB jau šobrīd uzrauga partiju priekšvēlēšanu tēriņus. Tas ir galvenais uzdevums, kas KNAB ir jāizpilda ļoti kvalitatīvi un ļoti godīgi, un par to ir jāziņo sabiedrībai.

Otrs jautājums, ko KNAB risina, kurā radās konfliktsituācijas un varbūt arī dažādi viedokļi, ir KNAB tālāka reorganizācija – reģionālo vienību organizēšana – un par to, kas būtu jādara. Mēs esam sastapušies pietiekami bieži ar korupcijas gadījumiem tieši pierobežā. Tā nav Rīga, un tur nav nekādas speciālas ne KNAB struktūrvienības, ne arī speciālas vienības, kas strādā Rīgā, lai izbrauktu, pētītu un arī novērstu korupciju pierobežas rajonos. Šis jautājums par tālāko KNAB reorganizāciju, KNAB darba būtisku uzlabošanu – bija jau dažādi redzējumi dažādiem KNAB darbiniekiem un varbūt arī drusku ar satraukumu, jo katra reorganizācija tomēr cilvēkos rada satraukumu – kā tad īsti būs, vai tas tiešām būs lietas labā, vai tā būs tikai formāla vai sliktākajā gadījumā pat reorganizācija, kas traucēs paša KNAB darbībai un labu rezultātu sasniegšanai. Tāpēc tika nolemts izveidot starpinstitucionālu komisiju - dažādu profesionālu ekspertu komisiju, kura kopā ar KNAB vadību divus mēnešus šo reorganizācijas projektu vērtēs, varbūt arī ieviesīs kādus uzlabojumus un panāks tādu variantu, kas ir pieņemams gan KNAB darbiniekiem, gan KNAB vadībai, gan, protams, arī tiem speciālistiem, kas ir norūpējušies par korupciju mūsu Latvijā.

Tieši tāpēc, kamēr šis darbs komisijā notiek, varbūt nav mērķtiecīgi par to diskutēt plaši par tādiem pusgataviem lēmumiem vai par pusgatavām struktūrām. Daudz mērķtiecīgāk ir sagaidīt 1.septembri, saņemt komisijas vērtējumu un tad arī, protams, KNAB viedokli. Es domāju, ka nebūtu šajā brīdī katru dienu KNAB darbiniekiem vai valdības pārstāvjiem jājautā: nu, kas tad tajā komisijā notiek? Komisija dos savu vērtējumu 1.septembrī. Tad arī mēs diskutēsim par to, vai mums patīk vai nepatīk šis projekts. Jo tas tomēr būs zināms stratēģisks darba plāns KNAB tālākai darbībai. Šeit nav runa par aizliegumiem. Šeit ir runa par to, ka, kamēr šis projekts nav sagatavots, darbojošās personas tomēr cenšas nekomentēt.

Jautājums: Bet vai, jūsuprāt, premjeram vajadzētu šo jautājumu šodien atkal pacelt, jo viņš plāno tikties ar KNAB vadību, lai runātu par situāciju KNAB?

V.Zatlers: Es uzsvēršu vēlreiz – protams, ka premjers atbild par KNAB darbu, bet, kā saka, džentlmeņu vienošanās, tātad detaļas neapspriest, tika panākta arī ar Jutu Strīķi, ar Vilnīša kungu un ar Vilka kungu. Tā ka tas ir tāds zināms konsenss. Es aicinātu žurnālistus tomēr būt korektiem un neprovocēt arī šos darbiniekus šajā procesā, kas ir ļoti būtisks korupcijas apkarošanai Latvijā. Pagaidīsim 1.septembri, tad, lūdzu, visus asos jautājumus, visas stingrās kritikas, slavināšanu un nopelšanu. Bet tagad ļausim tiešām KNAB strādāt, jo šie ir divi ļoti nopietni uzdevumi, kuru rezultātus gaida sabiedrība.

Jautājums: Vai, jūsuprāt, ir pamats reaģēt uz Pašvaldību savienības paustajām bažām, ka gāzes cena var pieaugt pat līdz 50 procentiem?

V.Zatlers: Pēc manām ziņām, gāzes cena pieaugs aptuveni par 35 procentiem. Mūsu valstī par šo politiku atbild, pirmkārt, Sabiedrisko pakalpojumu regulators, kā arī Ekonomikas ministrija un, protams, caur to arī ekonomikas ministrs un valdības vadītājs. Varbūt uz šo jautājumu Dombrovska kungs jums dos pilnīgi detalizētu atbildi, jo tas bija viens no jautājumiem, ko mēs tikko manā kabinetā rūpīgi pārrunājām.

Jautājums: Jā, bet jūsu viedoklis – vai jums arī ir bažas?

V.Zatlers: Man vienmēr ir bijušas bažas par to, vai mēs pilnīgi precīzi sekojam līdzi cenu izmaiņām pasaulē un vai mūsu regulators adekvāti nosaka pakalpojumu cenas. Bažas jau nenozīmē to, ka es kaut kam nepiekrītu vai piekrītu. Bažas nozīmē to, ka mums vienmēr jābūt ļoti rūpīgiem un uzmanīgi jāseko tarifu izmaiņām, jo tās skar ne tikai ražotājus, bet visus mūsu iedzīvotājus. Bet es vēlreiz atkārtošu, mēs tikko to jautājumu ļoti rūpīgi pārrunājām ar premjera kungu, un es domāju, ka Dombrovska kungs būs ļoti precīzs savās atbildēs.

V.Dombrovskis: Kas attiecas uz šo Latvijas Pašvaldību savienības paziņojumu, te, pirmkārt, jāuzsver, ka, protams, pēc gāzes cenu samazinājuma 2009.gadā, atbilstoši noslēgtajam līgumam pārrēķinot gāzes cenu atbilstoši tā sasaistei mazuta cenai, tiek plānots gāzes piegāžu cenu paaugstinājums. Attiecīgi var prognozēt, ka siltuma tarifi nākamajā apkures sezonā varētu atgriezties apmēram 2008.gada sezonas līmenī, kas, protams, ir negatīvi no tā aspekta, ka 2009.gadā šis gāzes cenu samazinājums ļāva mums tiešām arī vieglāk risināt jautājumus, kas saistās ar apkures sezonu un tarifiem. Pašreizējā situācijā te ir faktiski vairāki darba virzieni, pie kuriem mēs strādājam. Pirmais – mēs zinām, jau šodien arī ekonomikas ministrs Kampara kungs tiekas ar “Gazprom” pārstāvjiem, lai pārrunātu gāzes cenas veidošanās mehānismu. Protams, tās ir pietiekami ilgas un nopietnas sarunas, kuras nevar atrisināt vienā tikšanās reizē. Pie šiem jautājumiem ir jāstrādā, ja salīdzina ar “spot” cenām, ko mēs redzam gāzes tirgū, tad šī ilgtermiņa līgumcena pēdējā gada laikā sistemātiski ir augstāka, kas, manuprāt, arī parāda problēmu.

Otrs ir jautājums par to, ka, ja mēs paskatāmies siltuma tarifus, tad tajās pašvaldībās, kurās tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, piemēram, šķelda, siltumtarifi tipiski ir zemāki nekā tajās, kurās tiek izmantota gāze. Tā kā tas ir arī jautājums par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Saistībā ar vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm šajā kontekstā vēlreiz būs jāizvērtē jautājums par PVN samazinātās likmes saglabāšanu gāzei uz nākamo apkures periodu, kas arī ļaus šo gāzes cenu pieaugumu amortizēt.

Protams, jāturpina tās sociālās programmas, kā mēs iepriekšējā apkures sezonā vienojāmies, piemēram, ar “Latvenergo” attiecībā uz elektrības piegādi mazturīgajiem iedzīvotājiem, attiecībā uz “Rīgas siltumu” līdzīgām programmām. Par šādām programmām mēs, protams, arī runāsim attiecībā uz nākamo apkures sezonu un sociālā drošības tīkla ietvaros turpināsim pašvaldībām līdzfinansēt mājokļu pabalstus.

V.Zatlers: Atbilde pietiekami izsmeļoša.

Jautājums: Prezidenta kungs, jūs nereti esat citiem lūdzis vērtēt viņu darbu. Kā jūs vērtētu savējo, ņemot vērā, ka jums rīt sāksies prezidentūras ceturtais gads? Vai jūs pēc gada būsiet gatavs pretendēt arī otrreiz šim amatam?

V.Zatlers: Mans pamatprincips vienmēr ir, ka vērtējumu tavam darbam dod tie, kas bauda tava darba augļus, tātad mani būtu jāvērtē iedzīvotājiem, varbūt arī politiķiem. Es pats esmu iekšā darba procesā simtprocentīgi, un trīs gadi ir pagājuši nemanot, jo tie ir bijuši ļoti izaicinoši gadi ar daudziem notikumiem, kad bija nepieciešama mana personīgā aktīvā rīcība. Es esmu daudz ieguvis no šiem trijiem gadiem, un vieglāka dzīve mani nesagaida arī nākamajā [pilnvaru] gadā – būs gan valdības sastādīšana, gan arī rūpes par nākamā gada budžetu. Es priekšā sev redzu tikai darbu, darbu un vēlreiz darbu. Jautājums par to, kā mani vērtē, droši vien vienmēr būs atklāts, bet tie vērtētāji būsiet jūs.

Jautājums: Un atkārtota kandidēšana?

V.Zatlers: Vispirms darbs. Es nestrādāju konkrētām vēlēšanām, es nestrādāju konkrētam termiņam. Es strādāju valsts labā, tas ir mans pamatprincips, un to es nekad nemainīšu. Vēlreiz atkārtošu – nākamā gada uzdevumi ir ļoti izaicinoši. Viņi ir ļoti atbildīgi uzdevumi. Es centīšos viņus izdarīt tā, kā rakstīts Valsts prezidenta zvērestā – lai tie kalpotu visiem Latvijas iedzīvotājiem un veicinātu Latvijas cilvēku labklājību, un vienlīdzīgi izturēties pret visiem.

Valsts prezidenta preses dienesta preses brīfinga transkripts pēc Valsts prezidenta V.Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu V.Dombrovski 2010.gada 7.jūlijā