Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Par muitas kontroles darbu

Analizējot muitas statistiku, konstatējams, ka 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, ir ievērojami palielinājies kravu apgrozījums:

1. Pēc noformēto deklarāciju skaita: 1996.gada 1. pusgadā noformēti 305 186 VAD, 1997.gada 1. pusgadā noformēti 374 191 VAD. Deklarāciju skaits palielinājies par 22,6%.

2. Pēc kravu apgrozījuma (tonnās): 1996.gada 1. pusgadā — 25 297 151 t, 1997.gada 1. pusgadā — 30 719 526; kravu apgrozījums palielinājies par 24%.

Līdz ar to darba apjoms uz vienu muitas darbinieku ir palielinājies par 25%. Tas nozīmē, ka daļu muitas darbinieku, kas veica fizisko kontroli, nācās novirzīt uz muitas procedūru noformēšanu.

Sakarā ar jaunā muitas likuma stāšanos spēkā daļēji ir mainījušās muitas kontroles prioritātes: panākt kopējo ieņēmumu palielināšanos, radot labvēlīgu vidi labprātīgai un godprātīgai muitas maksājumu nomaksai; veicot preventīnos pasākumus, samazināt līdz minimumam iespēju apiet nodokļu nomaksu; cīnīties ar pārkāpumiem muitas vērtības uzrādīšanā, preču izcelsmes jautājumos, tarifu kvotu izmantošanā un citām rafinētākām metodēm.

Muitas iestādēm tagad ir jāstrādā saskaņā ar starptautisko vienošanos, līgumu un starptautisko organizāciju — PTO, VVTT, ES — prasībām, kas ir vērstas uz tirdzniecības un muitas noteikumu liberalizāciju un uzņēmējdarbības atbalstīšanu.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir mainījusies muitas noteikumu pārkāpumu struktūra: samazinājies tādu pārkāpumu īpatsvars, kas saistīti ar fizisku preces slēpšanu un izvairīšanos no muitas kontroles, bet palielinājies pārkāpumu īpatsvars, kas saistīti ar samazinātas muitas vērtības uzrādīšanu. Mazāk kļuvis arī tādu formālu muitas noteikumu pārkāpumu, kā, piemēram, ievešanas uz laiku termiņa savlaicīga nepagarināšana.

Līdz ar to muitas kontrolē galvenais kļūst nevis kvantitatīvie, bet kvalitatīvie rādītāji. No minētā izriet, ka muitas darbs galvenokārt orientēts uz darbību muitas vērtības jomā un pēc importa pārbaužu sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu. Tas prasa jaunu struktūru izveidošau, papildus tehnisko un cilvēkresursu piesaistīšanu, muitas darbinieku apmācību, darba metodiku un sistēmu izstrādāšanu, kā arī pilnīgu un precīzu normatīvo bāzi, kuras izstrādāšana nav pabeigta. Šāda mūsdienu prasībām atbilstoša muitas kontroles darba uzsākšana nevar dot ātrus rezultātus, tas ir darba un laika ietilpīgs process. Vienas pēcimporta pārbaudes veikšana, ja ir nepieciešams saistīties ar eksportētājvalsts muitas iestādēm un veikt dokumentu pārbaudi uzņēmumā, var ilgt vairākus mēnešus, bet tas var dot ļoti efektīvus rezultātus.

Muitas iestāžu kontroles darbu raksturo arī tāds rādītājs kā veikto pārbaudžu frekvences salīdzinājums ar konstatēto pārkāpumu skaitu (“trāpījumaī precizitāte): 1996.gada 1. pusgadā tika veikti apmēram 93 100 kontroles pasākumi — 1490 personas sauktas pie administratīvās atbildības; trāpījuma procents — 1,6%. 1997.gada 1. pusgadā tika veikti apmēram 30 200 kontroles pasākumi — 1150 personas sauktas pie administratīvās atbildības; trāpījuma procents — 3,8%.

Tātad 1997.gadā, ņemot vērā likumdošanas izmaiņas, starptautisko līgumu prasības un resursu samazināšanos, muita pārbaudījusi mazāk kravu, bet, pateicoties riska analīzes izmantošanai, trāpījuma procents ir palielinājies. Būtiski ir palielinājušies ieņēmumi no muitas maksājumiem (tūkst. Ls): 1996.gada pirmajos desmit mēnešos — 154 756,8; 1997.gada pirmajos desmit mēnešos — 204 033,9. Ieņēmumi palielinājušies par 31,84%.

VID Muitas pārvalde