Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Par valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpildi 1997.gadā

Šajā materiālā tiek analizēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžo iesniegtā informācija par nodokļu un citiem maksājumiem valsts budžetā, kurus kontrolē un uzskaita VID teritoriālās iestādes un par kuru izpildi VID ik mēnesi sniedz atskaiti.

Faktiski iekasēto nodokļu un citu maksājumu kopsumma 1997.gadā ir 540 939,7 tūkst.latu un pārsniedz atbilstošo maksājumu summu 1996.gadā par 81821,8 tūkst.latu jeb par 17,82 procentiem.

Vienlaicīgi jātzīmē, ka no 1997.gadā faktiski iekasētās akcīzes nodokļa summas 36955,0 tūkst. latu ieskaitīti Satiksmes ministrijas un Veselības aizsardzības ministrijas speciālajos budžetos. Līdz ar to 1997.gadā valsts pamatbudžetā ieskaitītā summa ir 503 984,8 tūkst.latu jeb 105,35 procenti no apstiprinātā minēto nodokļu un citu maksājumu ieņēmumu plāna 1997.gadam.

Ieņēmuma plāna izpildi sekmēja Valsts ieņēmumu dienesta 1997.gadā veiktie pasākumi nodokļu administrēšanas uzlabošanā, ko ietekmēja arī Nodokļu maksātāju reģistra (NMR) izveidošana. Līdz 1998.gada 1.janvārim NMR bija reģistrēts 82551 galvenais uzņēmums un 30572 struktūrvienības, kopā - 113 123.

Reģistrētie nodokļu maksātāji

Visvairāk nodokļu maksātāju tika reģistrēts 1996.gada IV ceturksnī - 41980 galvenie uzņēmumi un 9997 struktūrvienības, kopā - 51977. Straujais reģistrēto nodokļu maksātāju skaita pieaugums šajā periodā izskaidrojams ar to, ka aktīvo nodokļu maksātāju reģistrāciju bija paredzēts pabeigt līdz 1996.gada 31.decembrim.

1997.gadā nevienā no ceturkšņiem reģistrēto nodokļu maksātāju skaits nepārsniedza 10000. Tas nozīmē, ka aktīvo nodokļu maksātāju reģistrēšana NMR tiešām tika pabeigta 1996.gadā un 1997.gadā tika reģistrēti tie nodokļu maksātāji - juridiskās personas, kas tika nodibināti no jauna, vai arī tie, kas iepriekšējā periodā neveica aktīvu saimniecisko darbību.

Nodokļu maksātāju struktūra pa darbības veidiem

Vislielākais īpatsvars (36%) no reģistrētajiem nodokļu maksātājiem ir sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA). Atšķirība salīdzinājumā ar Uzņēmumu reģistra datiem (SIA īpatsvars - 43%) ir izskaidrojama ar to, ka daudzas SIA nekādu saimniecisko darbību neveic un pašlaik atrodas likvidācijas stadijā. Ļoti liels īpatsvars no reģistrētajiem nodokļu maksātājiem ir arī zemnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem (attiecīgi 32% un 19%). Šīs trīs uzņēmējdarbības formas sastāda 87% no reģistrētajiem nodokļu maksātājiem. Ievērojami mazāks īpatsvars (3%) ir sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, tikpat arī budžeta iestādēm. Pārējo uzņēmējdarbības formu īpatsvars ir vēl mazāks.

Turpmākajās diagrammās atspoguļots, kā mainās nodokļu un citu maksājumu ieņēmumu apjomi, sākot no 1993.gada, pa mēnešiem un pa nodokļu veidiem, kā arī faktiski iekasēto nodokļu un citu maksājumu struktūra.

Gadā faktiski iekasēto nodokļu un citu maksājumu dinamika

Faktiski iekasēto budžeta maksājumu pieaugums 1997.gadā salīdzinājumā ar 1996.gadu galvenokārt saistīts ar akcīzes nodokļa (par benzīnu, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, un par tabakas izstrādājumiem), kā arī pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksu palielināšanos. Sīkāka analīze pa konkrētiem nodokļu veidiem seko turpinājumā.

Faktiski iekasēto nodokļu un citu maksājumu struktūra

Salīdzinot ar 1996.gadu, 1997.gadā būtiski palielinājies akcīzes nodokļa īpatsvars kopējos nodokļu un citu maksājumu ieņēmumos, ko ietekmēja nodokļa likmes paaugstināšana par benzīnu un dīzeļdegvielu, kā arī jaunu preču grupu iekļaušana ar šo nodokli apliekamo objektu skaitā. Palielinājies arī uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars kopējos ieņēmumos.

Gadā faktiski iekasēto nodokļu un citu maksājumu dinamika pa nodokļu veidiem

Ieņēmumu apjoma pieaugumu katra nākošajā gadā galvenokārt veicinājušas pievienotās vērtības (apgrozījuma) un akcīzes nodokļu iemaksas. Pievienotās vērtības (apgrozījuma) nodokļa iekasētā apjoma lielākais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams 1994.gadā - 2,17 reizes (no 1994.gada 1.jūnija noteikta vienota vispārējā apgrozījuma nodokļa 18% likme).

Iekasētā akcīzes nodokļa apjoma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1994.gadā bija par 17162,3 tūkst.latu jeb 2,42 reizes, 1995.gadā - par 22298,9 tūkst.latu jeb 1,76 reizes, 1996.gadā - par 36167,6 tūkst.latu jeb 1,7 reizes, 1997.gadā - par 32202,1 tūkst.latu jeb 1,37 reizes (ieņēmumu pieaugumu veicināja akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, kā arī jaunu preču grupu iekļaušana ar šo nodokli apliekamo objektu skaitā).

Muitas nodokļa ieņēmumu apjomi laikā no 1993. līdz 1997.gadam būtiski nav mainījušies.

Faktiski iekasēto nodokļu un citu maksājumu dinamika pa mēnešiem

Iekasēto nodokļu un citu maksājumu apjoma lielākais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams 1994.gadā un 1996.gadā - par 28,49% (galvenokārt saistīts attiecīgi ar PVN un akcīzes nodokļa likmju izmaiņām) 1997.gadā iekasētais nodokļu un citu valsts budžeta maksājumu apjoms pārsniedz 1993.gadā iekasēto atbilstošo maksājumu līmeni 2,1 reizi, 1994.gadā - par 63,2%, 1995.gadā - par 51,4%, 1996.gadā - par 17,8%.

Pievienotās vērtības un apgrozījuma nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa iemaksu un iekasēto apgrozījuma nodokļa parādu par iepriekšējiem gadiem apjoms valsts pamatbudžetā 1997.gadā ir 288 522,8 tūkst.latu un pārsniedz atbilstošās iemaksas 1996.gadā par 20 856,3 tūkst.latu jeb 7,79 %. No iekasētās summas 4872,6 tūkst. latu ir apgrozījuma nodokļa maksājumi par iepriekšējiem gadiem.

Uz valsts robežas iemaksātās pievienotās vērtības nodokļa summa valsts pamatbudžetā 1997.gadā ir 206 729,1 tūkst.latu.

Viens no faktoriem, kas sekmē PVN apjoma palielināšanos, ir šī nodokļa maksātāju skaita pieaugums. PVN maksātāju skaita pieaugums nozīmē to, ka palielinās to nodokļu maksātāju skaits, kuru ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10000 latu respektīvi palielinās uzņēmumu apgrozījums. 1997.gadā PVN maksātāju skaits ir palielinājies par 35%, tas liecina par visai ievērojamu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Otrs iemesls šādam PVN maksātāju skaita pieaugumam varētu būt ēnu ekonomikas samazināšanās.

Reģistrētie PVN maksātāji

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz 1998.gada 1.janvāri bija reģistrēti 31770 PVN maksātāji. 1997.gadā PVN maksātāju skaits palielinājās par 8180 maksātājiem - ik ceturksni aptuveni par 2 tūkstošiem.

PVN un apgrozījuma nodokļa īpatsvars kopējos ieņēmumos:

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un iekasētā apgrozījuma nodokļa parāda par iepriekšējiem gadiem apjoms 1997.gadā pārsniedz atbilstošos apgrozījuma nodokļa ieņēmumus 1993.gadā 3,6 reizes, 1994.gadā -1,7 reizes. Lielākais pievienotās vērtības (apgrozījuma) nodokļa ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams 1994.gadā - 2,17 reizes. 1995.gadā tas bija par 26,29%, 1996.gadā - par 21,75% un 1997.gadā - par 7,79%. Šādu pieauguma tendenci izskaidro šādi faktori:

- ar 1993.gada 1. novembri tika noteiktas paaugstinātas apgrozījuma nodokļa likmes (četrām pārtikas preču grupām 6% apgrozījuma nodokļa likme paaugstināta līdz 10% un vispārējā apgrozījuma nodokļa likme no 12% līdz 18%);

- ar 1994.gada 1.jūniju noteikta vienota vispārējā apgrozījuma nodokļa likme - 18%;

- ar 1995.gada 1.maiju stājās spēkā likums "Par pievienotās vērtības nodokli" un tika paplašināts nodokļa maksātāju loks (arī fiziskas personas).

Uzņēmumu ienākuma un peļņas nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu un iekasētā peļņas nodokļa parāda par iepriekšējiem gadiem apjoms valsts pamatbudžetā 1997.gadā ir 78634,8 tūkst.latu, tas ir par 21345,4 tūkst. latu jeb par 37,25% vairāk nekā 1996.gadā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns 1997.gadam izpildīts par 130,2%. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu palielināšanos sekmēja šī nodokļa iemaksas atbilstoši pārrēķina rezultātiem par 1996.gadu (Piemaksas summa pārsniedz atmaksas summu par 4022,9 tūkst.latu, tas ir par 2319,4 tūkst. latu vairāk nekā pārrēķina rezultātā par 1995.gadu). Vairākiem lieliem uzņēmumiem pēc gada pārskatiem par 1996.gadu ir palielinājies avansa maksājumu apjoms (piem. PVAS "Ventspils nafta", "Latvijas Unibanka", a/s "Latvijas finieris" u.c.)

UIN un peļņas nodokļa īpatsvars kopējos ieņēmumos:

1997.gadā iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa par 2,8 milj.latu pārsniedz peļņas nodokļa ieņēmumus 1994.gadā, kaut arī 1995.gadā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" stāšanos spēkā 45% peļņas nodokļa likmes vietā noteikta 25% uzņēmuma ienākuma nodokļa likme.

Akcīzes nodoklis

Faktiski iekasētā akcīze nodokļa summa 1997.gadā ir 119 934,9 tūkst.latu un pārsniedz šī nodokļa iemaksas 1996.gadā par 32202,1 tūkst.latu jeb par 36,7%.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka, saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 14. janvāra noteikumiem nr.33 no 1997.gada iekasētā akcīzes nodokļa 32963,7 tūkst. latu ieskaitīts Valsts autoceļu fondā. Pēc šā likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam" plānoto atskaitījumu veikšanas 1997.gadā valsts pamatbudžetā ieskaitīti akcīzes nodokļa summa ir 86971,2 tūkst.latu jeb 103,59% no apstiprinātā 1997.gada akcīzes nodokļa ieņēmuma plāna valsts pamatbudžetā.

Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 13. janvāra noteikumiem nr.5 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumos nr. 434 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi", Valsts kase saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5.pantu no 1997.gada valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumiem 3991,3 tūkst.latu pārskaitīja 1997.gada speciālā budžeta līdzekļu atlikumā. Līdz ar to atbilstoši samazinās valsts pamatbudžetā ieskaitītā akcīzes nodokļa summa un tā ir 82 980,0 tūkst.latu.

Saskaņā ar MK 1997.gada 3.jūnija noteikumiem nr.202 "Noteikumi par akcīzes nodokļa piemērošanu benzīnam, dīzeļdegvielai (gāzeļļai), petrolejai, degvieleļļai un to aizstājējproduktiem un komponentiem" no iekasētā akcīzes nodokļa par benzīnu un dīzeļdegvielu, to aizstājējproduktiem un komponentiem, kas izmantoti kā izejviela rūpniecībā vai kurināmais, 1997.gadā atmaksāti 481,8 tūkst.latu.

Akcīzes nodokļa maksājumi 1997.gadā salīdzinājumā ar atbilstošiem maksājumiem 1996.gadā

Salīdzinājumā ar 1996.gadu šajā gadā būtiski palielinājusies iekasētā akcīzes nodokļa summa par benzīnu, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (1,54 reizes), par tabakas izstrādājumiem (1,43 reizes) un par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu (1,39 reizes). Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājums saistīts ar nodokļa likmju palielināšanos, šī nodokļa struktūras izmaiņām, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta veikatajiem pasākumiem nodokļu administrēšanas uzlabošanā.

Tabulā parādīta akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra pa preču grupām 1997.gadā:

Akcīzes nodokļa īpatsvars kopējos ieņēmumos:

Šajā gadā iekasētā akcīzes nodokļa apjoms pārsniedz šī nodokļa ieņēmumus 1993.gadā 9,9 reizes, 1994.gadā - 4,1 reizi, 1995.gadā - 2,3 reizes un par 36,7% - 1996.gadā iekasēto akcīzes nodokļa summu. Katrā nākošajā gadā iekasētā akcīzes nodokļa apjoma pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, būtiski sekmēja šādi faktori:

• ar 1993.gada 1. novembri sāka iekasēt akcīzes nodokli par benzīnu un dīzeļdegvielu;

• ar 1995.gada 29.martu akcīzes nodokli iekasē arī par benzīna un dīzeļdegvielas aizstājējproduktiem un komponentiem;

• ar 1996.gada 1.jūniju noteikta paaugstināta akcīzes nodokļa likme par benzīnu, tā aizstājējproduktiem un komponentiem;

• ar 1997. gada 1.janvāri noteikta paaugstināta akcīzes nodokļa likme par benzīnu un dīzeļdegvielu, kā arī par to aizstājējproduktiem un komponentiem;

• ar 1997.gada 1.janvāri sāka iekasēt akcīzes nodokli par alu ar etilspirta saturu virs 5,5 tilpumprocentiem līdz 7,0 tilpumprocentiem (ieskaitot);

• ar 1997.gada 1.jūliju noteikta paaugstināta akcīzes nodokļa likme par rektificēto etilspirtu, kā arī par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un alu ar etilspirta saturu virs 7,0 tilpumprocentiem;

• ar 1997.gada 1.jūliju sāka iekasēt akcīzes nodokli par petroleju.

Muitas nodoklis

Faktiski iekasētā muitas nodokļa summa 1997.gadā ir 21995,6 tūkst.latu un pārsniedz iemaksas 1996.gadā par 3243,0 tūkst. latu jeb par 17,29%.

Muitas nodokļa ieņēmumu plāns 1997.gadā izpildīts par 134,6%. Muitas nodokļa ieņēmumu palielināšanos 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, sekmēja muitas iestāžu darba uzlabošanās, ko būtiski ietekmēja izveidotā Valsts nozīmes datu pārraides tīkla izmantošana.

Muitas nodokļa īpatsvars kopējos ieņēmumos:

Muitas nodokļa ieņēmumi 1997.gadā būtiski neatšķiras no šī nodokļa ieņēmumiem attiecīgā laika posmā iepriekšējos 4 gados. Muitas nodokļa ieņēmumu apjoms ietekmē Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi, kā arī nodokļu atvieglojumi sakarā ar to, ka Latvija iet uz tirdzniecības liberalizāciju. Turklāt ar 1997.gada 1.jūliju stājās spēkā "Muitas likums", saskaņā ar kuru atcelta ievedmuita vieglajiem automobiļiem un samazināta ievedmuita vairākām preču grupām (puķēm, margarīnam, augļu sulām, dažiem audumu veidiem u.c.).

Valsts ieņēmumu dienesta

Informātikas pārvaldes direktors A.Anspoks