• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokols par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.1999., Nr. 68/69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/213147

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

09.03.1999., Nr. 68/69

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokols par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā

 

Latvijas Republika (turpmāk tekstā Latvija) un Slovēnijas Republika (turpmāk tekstā Slovēnija),

Atsaucoties uz 1996.gada 22.aprīlī Rīgā parakstīto Brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku, no vienas puses, un Slovēnijas Republiku, no otras puses, un 38. pantu;

Ievērojot to, ka B Protokola termins "izcelsmes produkti" definīcija ir jāmaina, lai nodrošinātu paplašinātās kumulācijas sistēmas, kas pieļauj Eiropas Kopienas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovēnijas, Bulgārijas, Rumānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas, Eiropas Ekonomiskās Telpas (šeit un turpmāk "EET"), Islandes, Norvēģijas un Šveices izcelsmes materiālu lietošanu, atbilstošu darbību;

Ievērojot to, ka būtu jārekomendē turpināt piemērot līdz 2000.gada 31.decembrim B Protokola 15.pantā minēto noteiktas likmes maksājumu sistēmu saistībā ar aizliegumu atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā;

Ievērojot to, ka būtu nepieciešams paplašināt kumulācijas sistēmu arī uz noteiktām Turcijas izcelsmes precēm;

Ievērojot to, ka būtu vēlams mainīt B Protokola 3., 4. un 12.pantu formulējumus, lai veicinātu tirdzniecību un vienkāršotu administratīvos uzdevumus;

Ievērojot to, ka jāprecizē apstrādes un pārstrādes noteikumu saraksts, kas jāizpilda neizcelsmes materiāliem, lai tie iegūtu izcelsmes statusu, ņemot vērā izmaiņas pārstrādes metodēs un atsevišķu izejmateriālu trūkumu,

IR NOLĒMUŠAS SEKOJOŠO:

1. pants

B Protokols par "izcelsmes produktu" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm tiek mainīts sekojoši:

1) 1. (i) pants tiek aizvietots ar:

"(i) par "pievienoto vērtību" tiek uzskatīta ex-works cena mīnus katra iekļautā materiāla, kuru izcelsme ir kāda no 3. un 4. pantā minētajām valstīm, muitas vērtība vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noteikt, pirmā cena, ko apstiprināmi maksā par šīm precēm Latvijā vai Slovēnijā.";

2) 3. un 4.panti tiek aizvietoti ar sekojošo:

" 3.pants

Kumulācija Slovēnijā

1. Nekādi neietekmējot 2.panta 1. Paragrāfa nosacījumus, produkti tiks uzskatīti par Slovēnijas izcelsmes produktiem, ja tie ir iegūti tur, iekļaujot Kopienas, Bulgārijas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovēnijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas, Islandes, Norvēģijas, Šveices (ieskaitot Lihtenšteinu (*)) vai Turcijas (**) izcelsmes materiālus, saskaņā ar līgumu starp Slovēniju un katru no šīm valstīm Protokolu par preču izcelsmes noteikumiem nosacījumiem, nodrošinot, ka Slovēnijā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Šādiem materiāliem nav jābūt izgājušiem pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2. Ja apstrāde vai pārstrāde, kas veikta Slovēnijā nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtais produkts tiks uzskatīts par Slovēnijas izcelsmes produktu tikai tad, ja vērtība, kas tur pievienota, ir lielāka par izmantoto jebkuras no 1.paragrāfā minētās valsts izcelsmes materiālu vērtību. Ja tā nav, iegūtais produkts tiek uzskatīts par tās valsts izcelsmes produktu, kuras izmantoto materiālu ražošanai Slovēnijā vērtība ir vislielākā.

3. Produkti, kuru izcelsme ir kāda no 1.paragrāfā minētajām valstīm un kuri netiek pakļauti jebkādai apstrādei vai pārstrādei Slovēnijā, saglabā to izcelsmi, ja tiek eksportēti uz kādu no šīm valstīm.

4. Kumulācija, kas nodrošināta ar šo pantu, var tikt pielietota tikai attiecībā uz materiāliem un produktiem, kas ieguvuši savu izcelsmi piemērojot identiskus izcelsmes noteikumus šajā Protokolā minētajiem.

4. pants

Kumulācija Latvijā

1. Nekādi neietekmējot 2. panta nosacījumus, produkti tiks uzskatīti par Latvijas izcelsmes produktiem, ja tie ir iegūti tur, iekļaujot Kopienas, Bulgārijas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovēnijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas, Islandes, Norvēģijas, Šveices (ieskaitot Lihtenšteinu (*)) vai Turcijas (**) izcelsmes materiālus, saskaņā ar līgumu starp Latviju un katru no šīm valstīm Protokolu par preču izcelsmes noteikumiem nosacījumiem, nodrošinot, ka Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Šādiem materiāliem nav jābūt izgājušiem pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2. Ja apstrāde vai pārstrāde, kas veikta Latvijā nepārsniedz 7.pantā minētās darbības, iegūtais produkts tiks uzskatīts par Latvijas izcelsmes produktu tikai tad, ja vērtība, kas tur pievienota, ir lielāka par izmantoto jebkuras no 1.paragrāfā minētās valsts izcelsmes materiālu vērtību. Ja tā nav, iegūtais produkts tiek uzskatīts par tās valsts izcelsmes produktu, kuras izmantoto materiālu ražošanai Latvijā vērtība ir vislielākā.

3. Produkti, kuru izcelsme ir kāda no 1.paragrāfā minētajām valstīm un kuri netiek pakļauti jebkādai apstrādei vai pārstrādei Latvijā, saglabā to izcelsmi, ja tiek eksportēti uz kādu no šīm valstīm.

4. Kumulācija, kas nodrošināta ar šo pantu, var tikt pielietota tikai attiecībā uz materiāliem un produktiem, kas ieguvuši savu izcelsmi piemērojot identiskus izcelsmes noteikumus šajā Protokolā minētajiem.

3) 12. pants tiek aizvietots ar sekojošo:

" 12. pants

Teritoriālais princips

1. Izņemot kā noteikts 3. un 4.pantos un šī panta 3.paragrāfā, II Nodaļā aprakstītajiem nosacījumiem izcelsmes iegūšanai ir jābūt izpildītiem Latvijā un Slovēnijā.

2. Izņemot kā dots 3. un 4.pantos, ja izcelsmes preces, kas eksportētas Latvijas vai Slovēnijas uz citu valsti, tiek atsūtītas atpakaļ, tās jāuzskata par neizcelsmes, ja vien muitas iestādēm var pierādīt, ka:

(a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas; un

(b) tās nav tikušas pakļautas nekādām darbībām vairāk kā tām, kas nepieciešamas, lai saglabātu tās labā stāvoklī kamēr tās atradās šajā valstī vai kamēr tikušas eksportētas.

3. Izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II Nodaļā aprakstītajiem noteikumiem neietekmēs ārpus Latvijas vai Slovēnijas veiktā apstrāde vai pārstrāde materiāliem, kuri eksportēti no Latvijas vai Slovēnijas un pēc tam reimportēti tur, nodrošinot, ka:

(a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti Latvijā vai Slovēnijā vai tiem pirms eksportēšanas ir veikta apstrāde vai pārstrāde vairāk kā 7.pantā aprakstītās nepietiekamās operācijas; un

(b) muitas iestādēm var uzrādīt, ka:

(i) reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; un

(ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Latvijas vai Slovēnijas, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10 % no gala produkta, kam tiek pieprasīts izcelsmes statuss, ex-works cenas.

4. 3.paragrāfa nolūkiem II Nodaļā aprakstītie izcelsmes statusa iegūšanas noteikumi neattieksies uz apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus Latvijas vai Slovēnijas. Ja II Pielikuma sarakstā, nosakot gala produkta izcelsmes statusu, tiek piemērots noteikums, kas nosaka maksimālo vērtību visiem izmantotajiem neizcelsmes materiāliem, visu neizcelsmes materiālu, kas izmantoti ieinteresētās puses teritorijā, kopējā vērtība, saskaitot kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta Latvijas vai Slovēnijas, piemērojot šī panta noteikumus, nepārsniegs minēto daudzumu procentuāli.

5. 3. un 4.paragrāfu noteikumu piemērošanas nolūkā "kopējā pievienotā vērtība" nozīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus Latvijas un Slovēnijas, ieskaitot tur izmantotos materiālus.

1. 3. un 4.paragrāfu noteikumi neattiecas uz produktiem, kuri neatbilst II Pielikuma sarakstā dotajiem nosacījumiem vai kuri var tikt uzskatīti kā pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tikai ja tiek pielietoti 6(2).pantā aprakstītie vispārīgie noteikumi.

2. 3. un 4.paragrāfu noteikumi neattiecas uz produktiem, kuri tiek aprakstīti Harmonizētās Sistēmas 50. līdz 63. grupās.

3. Jebkura veida apstrāde vai pārstrāde, kas ietverta šī panta noteikumos un kas veikta ārpus Pusēm, tiks veikta saskaņā ar līgumiem par ievešanu uz pārstrādi vai līdzīgiem līgumiem."

4) 13., 14., 15., 17., 21., 27., 30. un 32.pantos vārdi "... 4.pantā ..." tiks aizvietots ar "... 3. un 4. pantos ...";

1) 15. (6) panta pēdējā paragrāfā datums "1998.gada 31.decembrim" tiks aizvietots ar "2000. gada 31. decembrim";

2) 26(1). pantā termini "C2/CP3" tiks aizvietoti ar "CN22/CN23";

3) I Pielikuma 5.2. Piezīmē:

(a) starp uzskaitījumu

"- mākslīgie pavedieni" un

"- sintētiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna"

tiks ievietots sekojošais:

"- strāvu vadoši pavedieni"

(b) piektais Piemērs ("Tepiķis ar pušķiem ... svara nosacījumi.") tiks svītrots

8) II Pielikums tiks mainīts sekojoši:

(a) sekojošais tiek ielikts starp HS pozīcijām 2202 un 2208:

HS pozīcija Preces apraksts Ar neizcelsmes materiāliem veiktā apstrāde

vai pārstrāde, lai tie iegūtu izcelsmes statusu

(1) (2) (3) vai (4)

2207 Nedenaturēts etilspirts ar Ražošana:

spirta 80% vai vairāk no - visus izmantotos materiālus

tilpuma; etilspirts un klasificē pozīcijā citā,

citi spirti, denaturēti, ar kā 2207 vai 2208

jebkuru spirta saturu

 

(b) ieraksts 57. grupai tiks mainīts ar:

57. grupa Paklāji un citas tekstila

grīdsegas:

- No adatu cauršūtā filca Ražošana no(1):

- dabīgajām šķiedrām, vai

- ķīmiskiem materiāliem vai

tekstila pulpas

Tomēr var izmantot:

- 5402 pozīcijā klasificēto

polipropilēna pavedienu,

- 5503 vai 5506 pozīcijā

klasificētos polipropilēna

pavedienus,

- 5501 pozīcijas polipropilēna

pavedienu grīstes, kuru

lineārais blīvums visos

monopavediena vai šķiedras

gadījumos ir mazāks par

9 decitekiem, nodrošinot,

ka to vērtība nepārsniedz 40%

no produkcijas ex works cenas

- džutas audumi var tikt

izmantoti oderējumam

- No pārējā filca Ražošana no(1):

- nekārstām vai neķemmētām

vai citādi neapstrādātām

dabīgām šķiedrām,

- ķīmiskiem materiāliem vai

tekstila pulpas

- Pārējie Ražošana no(1):

- kokosšķiedras vai džutas dzijas(a),

- sintētiskās vai mākslīgās

pavedienu dzijas,

- dabīgām šķiedrām, vai

- nekārstām vai neķemmētām

vai citādi vērpšanai neapstrādātām

sintētiskām štāpeļšķiedrām

- džutas audumi var tikt lietoti

oderējumam";

 

(c) HS pozīcijas 7006 ieraksts tiks mainīts ar:

"7006 Preču pozīcijās 7003, 7004

vai 7005 klasificētais stikls,

izliekts, slīpēts, gravēts,

urbts, emaljēts vai citādā

veidā apstrādāts, bez rāmja,

un nav kombinēts ar citiem

materiāliem:

- stikla plāksne, kas pārklāta Ražošana no nepārklāta stikla

ar dielektrisku pārklājumu, plāksnes, kas klasificēta 7006

pusvadītāju kategorija pozīcijā

saskaņā ar SEMII (2)

standartiem

- pārējie Ražošana no 7001 pozīcijā

klasificētajiem materiāliem";

 

(d) HS pozīcijas 7601 noteikumi tiks aizvietoti ar:

"7601 Neapstrādāts alumīnijs Ražošana, kurā:

- visi izmantotie materiāli

tiek klasificēti citā pozīcijā

kā produkts; un

- visu izmantoto materiālu

vērtība nepārsniedz 50 %

produkta ex-works cenas

vai

Ražošana no termiski vai

elektrolītiski apstrādāta

nekausēta alumīnija vai

alumīnija atgriezumiem

un lūžņiem"

13. IV pielikumā minētais muitas deklarācijas teksts slovēņu valodā tiek aizvietots ar sekojošu tekstu: "Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carisnkih organov št…(1)) izjavljam, da, razen ce ni drugace jasno navedeno, ima to blago preferencialno…(2) poreklo."

2. pants.

Šis Papildprotokols stāsies spēkā pēdējā paziņojuma dienā par iekšējo juridisko spēkā stāšanās prasību izpildi.

Latvijas Republika un Slovēnijas Republika piemēros šo Papildprotokolu uz pagaidu nosacījumiem, sākot ar nākošā mēneša pirmo dienu pēc Papildprotokola parakstīšanas datuma.

(*) Lihtenšteinas Hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir arī Eiropas Ekonomiskās Telpas Līguma Dalībvalsts

(**) Šajā pantā dotā kumulācija nav attiecināma uz Turcijas izcelsmes materiāliem, kas uzskaitīti šī Protokola V Pielikuma sarakstā

(1) Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skat. 5.ievadpiezīmi.

(a) Džutas dzijas pielietošana tiek atļauta no 2000.gada 1.jūlija.

(2) SEMII - Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!