Tieslietu ministrija: Par līguma ar SIA “Lursoft” atbilstību Eiropas Komisijas direktīvai 2003/98/EK

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr.21, 50.§, 1. un 3.punkts) sagatavot informāciju par noslēgtā līguma ar sabiedrību “Lursoft” atbilstības Direktīvas 2003/98/EK apsvērumiem un publicēt to Tieslietu ministrijas interneta mājaslapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī, ņemot vērā Ministru kabineta 2007.gada 22.maija noteikumus Nr.338 “Kārtība, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanu”, Tieslietu ministrija informē:

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (turpmāk – Direktīva) noteikumiem valsts sektora informācijas atkalizmantošana ir valsts sektora iestāžu savākto, izgatavoto, reproducēto un izplatīto dokumentu izmantošana komerciāliem vai nekomerciāliem nolūkiem, kas nav saistīti ar šīs valsts iestādes publisko pienākumu veikšanu. Direktīvas mērķis ir nodrošināt godīgus, samērīgus un nediskriminējošus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai, lai veicinātu pēc iespējas plašāku valsts sektora iestāžu dokumentu atkalizmantošanu. Vienīgais izņēmums, ko paredz Direktīva, ir ekskluzīvu tiesību piešķiršana konkrētu dokumentu atkalizmantošanai, lai sniegtu pakalpojumu sabiedrības interesēs. Direktīvas 11.pants “Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās” noteic, ka valsts sektora informācijas atkalizmantošana ir pieejama visiem iespējamiem tirgus dalībniekiem, taču, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, tās var tikt radītas, pārskatot to pamatotību reizi trijos gados.

No Direktīvas un Eiropas Komisijas paziņojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu piemērošanu¹ izriet, ka ekskluzīvas tiesības atkalizmantošanas jomā varētu būt pamatotas ar LESD 106.panta 2.punktu (bijušo EK Līguma 86.panta 2.punktu), tomēr šāda izņēmuma nepieciešamība ir jāpierāda. Kritēriji, kādiem šādam izņēmuma gadījumam ir jāatbilst, ir precizēti gan Eiropas Komisijas dokumentos, gan Eiropas Savienības Tiesas praksē. Lai dalībvalsts varētu definēt, kādu informācijas pakalpojumu kā vispārējas nozīmes pakalpojumu, tai būtu jāievēro šādi Eiropas Komisijas lēmumā², kas atspoguļoti arī EST praksē, definēti kritēriji:

1) jābūt pilnvarojumam uzņēmumam veikt noteiktu uzdevumu (likums vai līgums, kurā ir atrunāts konkrētais uzņēmuma uzdevums, kas sniedzams sabiedrības interesēs);

2) pilnvarojumam jāattiecas uz pakalpojumu ar vispārēju ekonomisku nozīmi (uzdevuma izpilde ir patiešām nepieciešama kādas sabiedrības grupas vajadzību apmierināšanai);

3) izņēmumam no vispārējiem konkurences noteikumiem ir jābūt nepieciešamam, lai uzņēmums veiktu savu uzdevumu, un proporcionālam (noteikto mērķi var sasniegt tieši ar šādiem un ne citiem līdzekļiem);

4) tirdzniecības attīstība nedrīkst tikt ietekmēta tādā mērā, lai tas būtu pretrunā ES interesēm.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) funkciju izpildi, pilnveidotu likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrācijas procesu un sniegtu sabiedrībai kvalitatīvus un ātrus pakalpojumus, kas saistīti ar publiskajos reģistros esošās informācijas uzturēšanu un izplatīšanu, starp Latvijas Republiku Tieslietu ministrijas personā un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Lursoft”, reģistrācijas numurs 40003053936 (turpmāk – sabiedrība “Lursoft”), pamatojoties uz Ministru kabineta 2001. gada 13. februāra sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr. 7, 34. paragrāfs), 2001. gada 7. augustā tika noslēgts līgums Nr. PA 110/2001 par Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas (turpmāk – Sistēma) licenci un apkalpošanu (turpmāk – Līgums).

Līgums noteic, ka sabiedrība “Lursoft” apmaiņā pret Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas izņēmuma lietošanas licenci ir ieguvusi tiesības saņemt Uzņēmumu reģistrā uzkrāto publisko informāciju un izmantot to komerciāliem nolūkiem. Vienlaikus atbilstoši Līguma noteikumiem sabiedrība “Lursoft” ir apņēmusies Līguma darbības laikā veikt Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas uzturēšanu, atbilstoši Līgumam veikt ar Uzņēmumu reģistra jaunām funkcijām saistītā programmnodrošinājuma izveidi un uzturēšanu, kā arī nodrošināt nepārveidotu datu izsniegšanu pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm un valsts sabiedrībai “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Sabiedrība “Lursoft” Līguma darbības laikā veic Sistēmas lietotāju administrēšanu un apkalpošanu, Sistēmas administrēšanu apkalpošanu un ekspluatāciju, datu arhīvu veidošanu un rezerves kopiju izgatavošanu.

Izvērtējot Līguma noteikumu atbilstību Eiropas Savienības Tiesas praksē definētiem kritērijiem, secināms, ka Līgums ir tāds, kas atbilst informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai sabiedrības interesēs, un tā darbība ir turpināma līdz Līguma termiņa beigām – 2011.gada 7.augustam šādu apsvērumu dēļ:

1. un 2.kritērijs (tāda pilnvarojuma esamība uzņēmumam veikt noteiktu uzdevumu, kas attiecas uz pakalpojumu ar vispārēju ekonomisko nozīmi).

Sabiedrība “Lursoft” ir izstrādājusi un nodevusi valsts ekskluzīvā lietošanā Sistēmu, kas nodrošina automatizētu reģistrācijas procesa veikšanu un informācijas sniegšanu, un šie pakalpojumi ir nozīmīgi lielai sabiedrības daļai.

a) Sistēmas funkcionalitāte. Sistēma nodrošina visu Uzņēmumu reģistra reģistru vešanu un uzturēšanu, informācijas sniegšanu no reģistriem, kontroles u.c. uzdevumu veikšanu. Tiek nodrošināts Uzņēmumu reģistra ikdienas darbs – lietvedības datubāze, dažādas atlases no tās, arhīva darbību, sabiedrībai izsniedzamo izziņu un valsts notāru reģistrācijas lēmumu automatizēta gatavošana, dokumentu skenēšanas sistēma, Uzņēmumu reģistra interneta mājaslapas tehnoloģiskais risinājums. Uzņēmumu reģistra mājaslapā ir izveidoti dažādi bezmaksas pakalpojumi privātpersonām – iespēja sekot iesniegto dokumentu virzībai, iespēja apskatīt maksātnespējas reģistra ierakstus un skenētos dokumentus par kreditoru sapulču norises vietu, laiku un darba kārtību, komercķīlas reģistrācijas e-pieteikums un izstrādes stadijā ir pakalpojums – elektroniskie pieteikumi ierakstu izdarīšanai komercreģistrā.

b) Sistēmas sasaiste ar citiem valsts nozīmes reģistriem (informācijas sistēmām), nodrošinot elektronisku informācijas apmaiņu. Pateicoties šādai sasaistei reģistrācijas procesā, privātpersonas netiek apgrūtinātas ar tādu dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā, kas nepieciešami reģistrācijas veikšanai, taču atrodas citu valsts institūciju rīcībā. Vienlaikus tiek nodrošināta Uzņēmumu reģistra reģistros uzkrāto ziņu pareizība un ticamība. Dažādo reģistru savstarpējā savietojamība un datu migrācija, kā arī automatizētā datu ievade un lēmumu gatavošana ļauj reģistrācijas procesu padarīt ātru un efektīvu. Jauna komersanta vai uzņēmuma reģistrāciju ir iespējams veikt vienas dienas laikā. Šie ir svarīgi aspekti komerctiesiskās apgrozības veicināšanā.

Pēc speciāli sagatavotas datu struktūras informācija par reģistrētajiem subjektiem un izmaiņām elektroniski tiek nodota Valsts ieņēmumu dienestam. Elektroniskā informācijas apmaiņa ir noteikta sabiedrības interesēs, jo pretējā gadījumā privātpersonām pašām būtu jāiesniedz nepieciešamā informācija attiecīgajām valsts iestādēm, kas sabiedrībai radītu ievērojamu finansiālo slogu un novilcinātu procesus, kuru ietvaros informāciju ir nepieciešams iegūt.

c) Statistikas informācija gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan sabiedrībai. Izmantojot Uzņēmumu reģistra reģistros uzkrāto informāciju, tiek veidoti dažādi statistikas pārskati, kas plašam interesentu lokam internetā pieejami bez maksas. Papildus šie statistikas dati tiek izmantoti arī valsts nozīmes statistiskās informācijas sagatavošanai.

3. un 4.kritērijs (Izņēmumam no vispārējiem konkurences noteikumiem ir jābūt nepieciešamam un proporcionālam un vienlaikus tādam, kas neietekmē tirdzniecības attīstību tādā mērā, lai tas būtu pretrunā ar ES interesēm).

Minētie kritēriji pēc būtības paredz, ka, nosakot ekskluzīvas tiesības, ir iespējams izņēmums no konkurences tiesību piemērošanas jomas, ja citādi uzdevuma izpilde sabiedrības interesēs nebūtu iespējama. Tajā pašā laikā nedrīkst būt traucēta tirdzniecības attīstība un šim izņēmumam ir jābūt samērīgam. Vērtējot Līguma noteikumu atbilstību šiem kritērijiem, norādāms turpmāk minētais. Valsts, noslēdzot Līgumu, nebija gatava radīt papildu izdevumus valsts budžetā, tomēr vienlaikus Uzņēmumu reģistra pakalpojumu (piemēram, reģistrācija, informācijas sniegšana) sniegšana bija jānodrošina. Tādējādi, lai sabiedrībai būtu pieejami Uzņēmumu reģistra pakalpojumi un tajā pašā laikā tā baudītu tiesības bez maksas izmantot viena privāto tiesību subjekta radītu produktu – Sistēmu –, tika rasts cits samaksas veids sabiedrībai “Lursoft”, lai to motivētu uzturēt Sistēmu, nodrošinot publisko pakalpojumu sniegšanu. Minētais cits samaksas veids ir tiesības bez maksas saņemt Uzņēmumu reģistrā uzkrāto publisko informāciju.

Samērīgāki (privātpersonu tiesības mazāk ierobežojoši) līdzekļi, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu un aizsardzību, Līguma slēgšanas brīdī nebija pieejami. Vienīgais veids, kā nodrošināt nepieciešamo datu apstrādi, bija Līguma slēgšana, kas tādējādi uzskatāma par samērīgu (proporcionālu) līdzekli šī mērķa sasniegšanai. Savukārt Līguma pārtraukšana pirms noteiktā termiņa ir pretēja sabiedrības interesēm, jo apdraudētu sabiedrības iespējas saņemt Uzņēmumu reģistra pakalpojumus (reģistrācija, informācijas sniegšana) konkrētā laika periodā, kas nepieciešams alternatīvas sistēmas vai sistēmu izveidošanai, vai arī radītu neproporcionālas izmaksas valsts budžetam. Līguma laušanas gadījumā pirms tā darbības termiņa izbeigšanas var tikt liegtas valsts iespējas izmantot Sistēmu un nodrošināt Uzņēmumu reģistra turpmāku darbību, tādējādi ierobežojot būtiskas sabiedrības intereses. Vienlaikus Līguma laušana pirms tā darbības termiņa izbeigšanas saskaņā ar Līguma noteikumiem nozīmētu būtiskas finansiālas sankcijas Latvijas valstij. Tādējādi, lai aizsargātu sabiedrības intereses, nodrošinātu Uzņēmumu reģistra darbības nepārtrauktību un izvairītos no sankcijām Līguma pirmstermiņa laušanas gadījumā, ir lietderīgi un nepieciešami turpināt no Līguma izrietošo saistību izpildi līdz Līguma darbības termiņa beigām. Būtu norādāms, ka atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa sēdē (protokols Nr.21, 50.§) nolemtajam ir uzsākta nepieciešamo pasākumu veikšana, lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistru ar informācijas sistēmu pēc 2011.gada 7.augusta.

Vēres:

¹ http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/Lex-UriServ.do?uri=COM:2009:0212:FIN:LV:PDF

² Komisijas 2005.gada 28.novembra lēmums par EK Līguma 86.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, OV L 312/67, 29.11.2006.