Ar dejām un dziesmām ir izdejoti un izdziedāti X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, apsveicot visus koncertā “Mana zeme – zemīte skaistā!”:

Augsti godātais Latvijas Valsts prezidenta kungs! Lilita Zatleres kundze! Ministru prezidenta kungs! Maestro! Godājamie svētku dalībnieki uz skatuves, skatītāju rindās un pie televizoru ekrāniem!

Te nu mēs visi esam kā līdzdalībnieki mūsu valstī un, iespējams, visā pasaulē lielākajai un spilgtākajai bērnu un jauniešu kultūras un mākslas manifestācijai, kas vienlaikus ir latviešu tautas tradīciju saglabāšana un augstu garīgo un tikumisko vērtību skola.

Dziesma, deja, mūzika un svētki uzšķiļ uguni katra cilvēka sirdī, mudina uz krietniem darbiem un domām, vairo dzimtenes mīlestību un stiprina sabiedrības vienotību. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, talantīga un uzņēmīga Latvijas jaunatne, kolektīvu vadītāji, virsdiriģenti un virsvadītāji ir Latvijas zelta fonds. Uzgavilēsim viņiem!

Šeit un tagad ir īstā vieta, lai pateiktu visiem un ikvienam lielu paldies par to, ka svētki ir izdevušies. Paldies saku vecākiem, skolotājiem un kolektīvu vadītājiem par patriotisma un latviskās identitātes audzināšanu. Uzgavilējam! Paldies saku pašvaldībām, sponsoriem, rīcības komitejai, organizatoriem un brīvprātīgajiem par profesionālismu un atbildību.

Svētku augstā mākslinieciskā vērtība, šķiet, ir nepārspējama. Un atklāšu noslēpumu – tas ir tādēļ, ka ceturto reizi, tātad 20 gadus, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs ir mūsu nepārspējamais, vienreizējais maestro Raimonds Pauls. Uzgavilējam viņam!

Tuvojoties lielkoncerta “Mana zeme – zemīte skaistā!” noslēgumam, vēlu, lai visi sasmeļamies tik daudz spēka un prieka, lai spētu radīt nākamos – XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Uzgavilējam Latvijas nākotnei, jaunatnei, bērniem un dziesmai!”

UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova, apsveicot dalībniekus un viesus

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un svētku nedēļā izglītības un zinātnes ministre, svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Tatjana Koķe saņēma UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas apsveikumu par godu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 50.gadadienai.

“Godātie svētku dalībnieki un apmeklētāji! Patiesi priecājos jūs visus sveikt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 50.gadadienā. Šie svētki ir unikāls kultūras notikums, kas kopš 1960.gada uzplaucis, piesaistot desmitiem tūkstošu jaunu dziedātāju, dejotāju un muzicētāju, kā arī arvien jaunus un aizrautības pilnus klausītājus un skatītājus.

Jūsu svētki ir nozīmīga Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas daļa, kas kopā ar svētkiem Igaunijā un Lietuvā iekļauta Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Esmu patiesi gandarīta, ka papildus tam UNESCO Ģenerālā konference tās 35.sesijā 2009.gada rudenī pieņēma lēmumu iekļaut svētku 50.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā.

Šīs bagātīgās un Latvijas tautas dzīvē īpašās tradīcijas saglabāšanā ir nozīmīgs ikviena bērna, jaunieša, skolotāja un mākslinieciskā vadītāja ieguldījums. Brīnišķīgais dziesmu un tautas deju repertuārs ir lepnuma un identitātes avots. Šo svētku rīkošana veicina nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, stiprina kopā būšanas izjūtu un nodrošina, ka tradīcija tiek nodota no paaudzes paaudzē.

Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā Baltijas valstis ir parādījušas stingru apņēmību kopt savu nemateriālo mantojumu. 2005.gadā Latvija pieņēma nacionālo likumu, lai “saglabātu, attīstītu un nodotu tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju”. Likums, kā arī citas nozīmīgas iniciatīvas, tajā skaitā tradicionālo dziesmu un deju apguves veicināšana formālās un interešu izglītības ceļā, ataino Latvijas apņēmību stiprināt mantojumu, kam ir liela simboliskā vērtība.

To apliecina visas valsts bērnu un jauniešu enerģiskā dalība svētkos, kā arī spēja svētku norisēs līdzās tradicionālajiem integrēt arī mūsdienu elementus.

Šajos svētkos diemžēl nevaru būt ar jums un pievienoties korim, kur kopīgā dziesmā skanēs tūkstošiem balsu, tomēr es lepojos, ka jūsu svētki, kas godina Latvijas tautas tradīciju, ir arī visas cilvēces dārgums! Par godu šim notikumam vēlreiz novēlu jums svinīgus un krāšņus šīs tradīcijas 50.gadadienas svētkus!” – teikts I.Bokovas apsveikuma vēstulē.

Pirmo reizi vēsturē Skolēnu dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO 2010.–2011.gada svinamo dienu kalendārā un ir nozīmīga Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas sastāvdaļa, kā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbam šiem svētkiem ir pasaules nozīmes vērtība. Svētki ir nozīmīga Latvijas identitātes daļa, to tradīcijas nozīmīgums mācību procesā, skolu un interešu izglītības aktivitātēs nodrošina to pārmantošanu un pilnveidi.

T.Koķe saņēmusi vēstuli arī no Eiropas Padomes Izglītības, kultūras un mantojuma, jaunatnes un sporta ģenerāldirektores Gabrielas Battaini-Dragoni. Viņa apsveic Latviju ar šo nozīmīgo notikumu un vēl panākumiem bagātus svētkus, kas pulcē kopā vairāk nekā 30 tūkstošus skolēnu.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos

Svētku patrons, Valsts prezidents Valdis Zatlers, pateicoties svētku dalībniekiem, skolotājiem un vecākiem

Valsts prezidents Valdis Zatlers, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku patrons, izsaka sirsnīgu paldies svētku dalībniekiem – bērniem un jauniešiem –, viņu skolotājiem un visiem, kuri radīja svētku noskaņu vairāku dienu garumā.

Īpašu pateicību V.Zatlers izsaka bērnu un jauniešu vecākiem par dziedošas, dejojošas un muzicējošas jaunās paaudzes audzināšanu: “Paskatieties uz saviem bērniem un samīļojiet, kad viņi ir atgriezušies mājās no Dziesmu un deju svētkiem. Jūsu bērni ir enerģijas pilni, smaidoši, ar pozitīvām emocijām un domām un ļoti pašapzinīgi. Jums ir lieliski bērni – lepojieties ar viņiem!”

Valsts prezidents atzīst: X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki spilgti apliecināja to, ka Latvijai ir fantastiska jaunā paaudze un “ar viņiem kopā mēs esam pārliecināti par Latvijas nākotni”.

“Leposimies ar tik dziedošiem, dejojošiem, savas tautas kultūru un tradīcijas mīlošiem jaunajiem cilvēkiem. Ar visiem – gan tiem, kas bija Dziesmu un deju svētkos, gan arī ar tiem, kas šoreiz svētkus piedzīvoja skatītāju rindās vai otrpus TV ekrāniem. Jūs visi esat lieliski! Jūsu sagādātais svētku prieks dod spēku jauniem sapņu lidojumiem!” uzsver V.Zatlers.

Valsts prezidenta preses dienests

Svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, pateicoties svētku dalībniekiem un organizatoriem

Izglītības un zinātnes ministre, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Tatjana Koķe saka paldies visiem un ikvienam, kurš pielicis roku, ielicis sirdi, iesaistījies un savus pienākumus veicis atbildīgi un profesionāli, lai sagatavotu svētkus, lai tie notiktu, būtu mākslinieciski augstvērtīgi un droši, radot prieku gan pašiem dalībniekiem, gan priecējot Latvijas iedzīvotājus un mūsu viesus.

“Mēs esam skaisti nosvinējuši desmitos – jubilejas svētkus. Mums ir dots bagāts kultūras mantojums, dižas tradīcijas un pats galvenais – mums ir cilvēki. Cilvēki, kas saskata to, ko vajag attīstīt, ko vajag nest tālāk nākotnei un nākamajām paaudzēm. Mēs varam būt arī patiesi lepni, ka pirmo reizi vēsturē svētki ir ierakstīti UNESCO 2010.–2011.gada svinamo dienu kalendārā un kā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs ir vispasaules nozīmes vērtība,” uzsver ministre.

Īpašu paldies ministre saka vairāk nekā 30 tūkstošiem svētku dalībnieku – Latvijas skolēniem, kuru vēlme un aizrautība dziedāt, dejot, muzicēt un līdzdarboties bija gan izcils profesionalitātes paraugs, gan izturības apliecinājums.

T.Koķe ir pateicīga X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku patronam, Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš bija kopā ar svētku dalībniekiem gan koncertos, gan sniedza viņiem unikālu iespēju pieskandināt Rīgas pili.

Ministre saka paldies kolektīvu vadītājiem un virsvadītājiem – gan tiem, kuriem šie bija pirmie svētki, gan pedagogiem ar vairāku svētku pieredzi: “Strādājot ar mūsu skolu jaunatni ikdienā, jūs esat apliecinājuši rūpes un atbildību pret bērniem un jauniešiem, kā arī atbildību pret mūsu unikālajām tradīcijām, prasmi dalīties pieredzē, prasmi mācīties vienam no otra, lai pārmantotu mūsu dārgumus.”

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiena 10.jūlijā priekšgalā vieni no svētku virsdiriģentiem Gints Ceplenieks un Arvīds Platpers Foto:A.F.I.

“Saku paldies skolu un kolektīvu vadītājiem, vecākiem, audzēkņiem – visiem, kuri šos piecus gadus ir ļoti nopietni strādājuši un gatavojušies svētkiem,” saka ministre. Viņa ir pateicīga arī pašvaldību vadītājiem gan par atbalstu, kolektīviem, pedagogiem un audzēkņiem gatavojoties svētkiem, gan par to, ka pašvaldību vadītāji bija kopā ar savējiem svētku laikā.

Ministre ir pateicīga svētku mākslinieciskajai padomei un īpaši – tās priekšsēdētājam maestro Raimondam Paulam. Būdama svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, T.Koķe izsaka pateicību arī visiem rīcības komitejas dalībniekiem, svētku izpilddirekcijas darbiniekiem, brīvprātīgajiem, kuri darbā iesaistījās ar visaugstāko atbildību un profesionalitāti.

Ministre saka paldies arī svētku sponsoram un atbalstītājiem, kuri sniedza nozīmīgu praktisku atbalstu un ieguldījumu gan svētku sagatavošanā, gan norises laikā.

Katri dziesmu un deju svētki ir atšķirīgi, un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija īpaši ne tikai ar tradīciju pārmantošanu caur dziesmu, deju un mūziku, bet, gatavojoties šiem svētkiem, tika īstenots projekts “Mantojums”, kurā pētīti iepriekšējie svētki. Ministre ir pateicīga ikvienam skolēnam, kurš iesaistījās šajā projektā, apkopojot, pētot, analizējot Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju tradīciju, tādējādi pieliekot savu roku šīs tradīcijas saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.

Vērtējot Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, T.Koķe atzīst, ka kopš pirmajiem svētkiem 1960.gadā, tie ir mainījušies – mainījusies svētku filozofija un repertuārs, svētki kļuvuši krāšņāki un dažādāki, mainījies to norises laiks – no dažām dienām līdz pat veselai nedēļai Rīgā un svētku ieskandināšanas pasākumiem Latvijas novados, ļaujot šo atmosfēru baudīt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Izmaiņas ir arī svētku dalībnieku skaitliskajā sastāvā – no nepilniem 10 tūkstošiem pirmajos svētkos, līdz vairāk nekā 30 tūkstošiem šogad.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos

Sestdien, 10.jūlijā, Mežaparka Lielajā estrādē koru koncertā “Mana zeme–zemīte skaistā” līdz ar skolu jaunatnes koriem uzstājās arī populāri solisti, tostarp Renārs Kaupers un Jānis Jubalts (attēlā pa kreisi)
Svētdien, 11.jūlijā, Daugavas stadionā, zem kveldošās saules: tautas deju lielkoncerts “Deja kāpj debesīs” Foto:A.F.I.

Sestdien, 10.jūlijā, Mežaparka Lielajā estrādē notika koru koncerts “Mana zeme – zemīte skaistā”, kurā piedalījās vairāk nekā 12 600 koristi, pūtēju orķestri, tautas deju kolektīvi, folkloras kopas un tika izdziedātas gan tautā iemīļotas, gan jaunas melodijas. Koncertā uzstājās arī solisti – Renārs Kaupers, Aisha, Jānis Apeinis, Paula Dukure, Miks Dukurs, Kārlis Būmeisters un citi. Pēc koncerta stundas garumā notika publikas un svētku dalībnieku sadziedāšanās.

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kā labākais koris Lielo balvu saņēma Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris “Spīgo”, ko vada diriģentes Līga Celma un Liena Celma. Balvā koris saņēma Armanda Jēkabsona izgatavoto sudraba statueti. Koris “Spīgo” galveno balvu ieguva arī iepriekšējos skolēnu dziesmu svētkos 2005.gadā.

Jau ziņots, ka par Lielo balvu sacentās deviņi kori, kas katrs šonedēļ notikušajā koru finālkonkursā jeb koru karos tika atzīts par labāko savā grupā. Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris “Spīgo” tika atzīst par labāko vidusskolas meiteņu koru A grupā.

Uz Lielo balvu pretendēja arī Cēsu 1.pamatskolas 5.–9. klašu koris, Jelgavas novada apvienotais koris “Asni”, Ventspils Centra pamatskolas zēnu koris, Rīgas 49.vidusskolas zēnu koris, Tukuma Raiņa ģimnāzijas meiteņu koris, Valmieras Kultūras centra jauktais koris “Skan”, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Mūžīgais strauts” un Jelgavas Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Skali”.

Koru fināla žūrijas komisijas priekšsēdētāji: X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģenti Jānis Erenštreits, Romāns Vanags un Arvīds Platpers, kas bija arī koru koncerta “Mana zeme – zemīte skaistā” mākslinieciskais vadītājs.

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma krāšņākais pasākums bija tautas deju lielkoncerts “Deja kāpj debesīs”, kas notika Daugavas stadionā svētdien, 11.jūlijā, – ar priecīgām krāsām un dažādiem tehniski interesantiem risinājumiem un lidojošas meitenes priekšnesumu.

Deju lielkoncertā piedalās 688 Latvijas tautas deju kolektīvi ar 13 760 skolu jaunatnes dejotājiem, kuri izdejoja 23 horeogrāfijas, vienu deju svītu un piecas deju programmas, kuras radījuši vairāk nekā 20 dažādu paaudžu horeogrāfi un deju skolotāji: Agris Daņiļevičs, Iluta Mistre, Lāsma Skutāne, Jānis Purviņš, Baiba Šteina, Ilmārs Drelis, Harijs Sūna, Uldis Žagata, Jānis Ērglis un citi.

Otro koncertu plkst. 16.00 apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājs Gunārs Daudze, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Tautas deju lielkoncerta struktūra veidojas no simboliskā dzīvības koka ar tā saknēm, stumbru un galotnīti: saknēm pagātnē, proti, vēsturiskā daļa, kas veltīta iepriekšējiem Deju svētkiem; saknēm Latvijas novados – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas rotaļdeju sadaļas; visas paaudzes vienojošā stumbra un galotnītes, kas šūpojas dejas priekā.

Deju lielkoncerta “Deja kāpj debesīs” virsvadītāji: Baiba Šteina, Agris Daņiļevičs, Olga Freiberga, Jānis Ērglis, Ilze Mažāne, Dace Adviljone, Arta Melnalksne, Gints Baumanis, Lita Freimane, Iluta Mistre un Ilmārs Dreļs. Svētku goda virsvadītāji: Ingrīda Saulīte, Uldis Žagata, Osvalds Štrauss, Inta Dimante, Taisa Aruma, Janīna Nurka, Liene Lūse un Ojārs Lamass.

Lielkoncerta “Deja kāpj debesīs” radošā grupa: mākslinieciskie vadītāji Baiba Šteina un Agris Daņiļevičs, muzikālais vadītājs Juris Vaivods, režisors Uģis Brikmanis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, tehniskais direktors Jānis Paeglis, koncerta tehniskais producents Mārcis Gulbis, gaisa dejas akrobāte Anta Priedīte, gaisa dejas tehniskie operatori Kaspars Bušs un Indulis Šverns, projekta vadītāja Ilze Mažāne.

Pēc dziesmu svētku mājaslapas dziedundejo.lv informācijas