Rīgas Dome

Lēmums Nr.6172

(prot.Nr.56, 43.§)

Rīgā 1998. gada 16. jūnijā

Par maznodrošināto Rīgas iedzīvotāju kompensācijas mehānisma veidošanas koncepciju

Lai mazinātu Rīgā sociālo spriedzi, kāda radusies sakarā ar zemām minimālām algām un pensijām, kā arī augstiem īres un komunālo pakalpojumu tarifiem, kas notur lielu iedzīvotāju daļu nabadzības līmenī, Rīgas Dome ir izskatījusi sagatavoto maznodrošināto Rīgas iedzīvotāju kompensācijas mehānisma veidošanas koncepciju un Rīgas Dome nolemj:

1.

Apstiprināt "Maznodrošināto Rīgas iedzīvotāju kompensācijas mehānisma veidošanas koncepciju".

2.

Noteikt, ka 1. punktā minētā koncepcija jāievēro, plānojot un realizējot maznodrošināto Rīgas iedzīvotāju sociālās palīdzības veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu kompensāciju sistēmu, saglabātu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem dzīvojamo platību un normālu dzīves kvalitāti.

3.

Uzdot Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejai, Rīgas Sociālās palīdzības koordinācijas centram un Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai sagatavot un iesniegt apstiprināšanai koncepcijas 4. sadaļā minēto normatīvo dokumentu projektus.

4.

Atzīt, ka koncepciju iespējams realizēt, ja tiek izpildīti Latvijas Republikas likuma "Par sociālo palīdzību" 43. panta 2. punkta nosacījumi, ka pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus un dzīvokļu pabalstus trūcīgām ģimenēm izmaksā no pašvaldības budžeta un Sociālās palīdzības fonda (valsts institūcija Labklājības ministrijas pārraudzībā) līdzekļiem.

5.

Rīgas Dome pilnvaro Rīgas Domes priekšsēdētāju A.Bērziņu veikt sarunas ar valdību un Saeimu par degvielas akcīzes nodokļa, tās daļas, kura no 01.01.1999. tiks ieņemta par kurināmo (mazutu un gaišajiem naftas produktiem), novirzīšanu mērķiemaksām valsts Sociālās palīdzības fondā Latvijas Republikas likuma "Par sociālo palīdzību" 43. panta 2. punkta realizācijai.

6.

Uzdot Rīgas Domes Informācijas nodaļas vadītājai M.Bricei publicēt lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

7.

Uzdot Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejai un Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai kontrolēt "Maznodrošināto Rīgas iedzīvotāju kompensācijas mehānisma veidošanas koncepcijas" īstenošanu.

Rīgas Domes priekšsēdētājs A.Bērziņš

 

Maznodrošināto

Rīgas iedzīvotāju kompensācijas mehānisma

veidošanas koncepcija

Maznodrošināto Rīgas iedzīvotāju kompensācijas mehānisma veidošanas koncepcija izstrādāta saskaņā ar Rīgas Domes 03.02.1998. lēmumu Nr.5535 "Par darba grupas izveidošanu kompensācijas mehānisma izstrādāšanai maznodrošinātiem iedzīvotājiem komunālo maksājumu kārtošanā" un atbilstoši Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcijai.

Koncepcijas izstrādāšanā piedalījās: Maija Rubīna, Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāja (kopējā redakcija, 2. sadaļa); Anita Gaigala, Rīgas Sociālās palīdzības koordinācijas centra vadītāja (1. un 3. sadaļa); Imants Burvis, Rīgas Domes deputāts (2. un 3. sadaļa); Aloizs Brenčs, Rīgas Domes deputāts, Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejas loceklis (1. sadaļa); Egils Ziediņš, Rīgas Domes deputāts, Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejas loceklis (1. sadaļa); Raimonds Krūmiņš, Rīgas Domes Finansu departamenta direktors (2. sadaļa); Vija Pāvelskopa, Rīgas Domes Finansu departamenta direktora vietniece (2. sadaļa).

 

Ievads

Pašreizējās situācijas analīze rāda, ka, ilgstoši iesaldējot minimālās algas apjomu un visai nedaudz palielinot pensijas, kā arī augstie īres un komunālo pakalpojumu, telekomunikāciju, veselības aizsardzības, izglītības un transporta pakalpojumu maksājumi stabili notur lielu iedzīvotāju daļu nabadzības līmenī. Veidojas komunālo maksājumu un dzīvokļu īres parādi, kuriem uzkrājoties iedzīvotāji zaudē normālam dzīves līmenim atbilstošu apdzīvojamo platību un dzīves kvalitāti.

Lai mazinātu Rīgā sociālo spriedzi iepriekšminēto iemeslu dēļ, Rīgas pašvaldība veido un ar 1999. gadu ieviesīs stabilu kompensācijas mehānismu maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Kompensācija paredz gan maznodrošināto iedzīvotāju skaitlisko prognozi, gan kompensācijai nepieciešamo līdzekļu prognozi laikposmam līdz 2005. gadam.

 

1. Informācija par trūcīgo un maznodrošināto

iedzīvotāju skaitu Rīgā

1.1. Pašreizējais stāvoklis

Saskaņā ar Rīgas Domes 19.12.1995. lēmumu Nr.2846 "Par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu" sociālās palīdzības dienestu uzskaitē pašlaik ir 158 332 trūcīgie iedzīvotāji. Viena Rīgas trūcīgā iedzīvotāja vidējais ienākums 1997. gadā bija Ls 30 mēnesī, apmaksātā dzīvojamā platība caurmērā - 25 m2.

Pēc sociālās palīdzības dienesta datiem, 1997. gadā Rīgā:

* daudzbērnu ģimeņu skaits - 3639 (bērnu skaits tajās - 11 823);

* politiski represēto personu pensiju saņēmēju skaits - 7300.

Pēc pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" datiem, Rīgā šobrīd atlaides (50% apmērā) par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem saņem 203 247 iedzīvotāji, tostarp visi pensionāri, 1. un 2. grupas invalīdi, daudzbērnu ģimeņu bērni un politiski represētās personas.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas fonda datiem uz 01.01.1998. Rīgā:

* invalīdi - 34 331, t.sk.:

- 1. grupas invalīdi - 3984;

- 2. grupas invalīdi - 23 910;

- 3. grupas invalīdi - 3324;

- invalīdi kopš bērnības - 1167;

- bērni invalīdi - 1746;

* vecuma pensiju saņēmēju skaits - 170 550.

Nav precīzas informācijas par to, cik Rīgas iedzīvotāju atbilst trūcīgās personas statusam, vērtējot Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Latvijas Republikas Ministru kabineta 26.03.1996. noteikumi Nr.75). No 1998. gada 2. marta sociālās palīdzības dienestos notiek šo iedzīvotāju reģistrācija, izsniedzot izziņu par trūcīgās ģimenes/personas statusu. Līdz 6. aprīlim izsniegtas 1409 izziņas, bet 7852 iedzīvotāji atzīti par trūcīgiem saskaņā ar Rīgas Domes 19.12.1995. lēmumā Nr.2846 noteiktajiem kritērijiem. Iepriekšējie dati nav precīzi tādēļ, ka ar 01.01.1998. par Ls 4 ir palielināta minimālā alga un ar 01.11.1997. vidēji par Ls 3 tika palielināta pensija. Ar 01.05.1998. tiek plānots jauns pensiju palielinājums. Lai korekti noteiktu sociālo pabalstu iespējas un apjomu Rīgā, ir nepieciešama trūcīgo iedzīvotāju skaita precizēšana.

Pašreiz noteiktajam trūcīgo personu skaitam (158 332) kopējais īres un galveno komunālo pakalpojumu maksas apmērs ir Ls 3,2 milj. mēnesī.

1.2. Prognozes laikposmam no 1999. gada līdz 2005. gadam

Pašreiz nav iespējama precīza ilgtermiņa prognozes izstrāde par trūcīgo iedzīvotāju skaitu Rīgā, jo, veidojot šo prognozi, ir jāņem vērā tādi nepārtraukti mainīgi lielumi kā pensijas apjoms, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga (1997. gadā - Ls 42) un krīzes iztikas minimums (1997. gadā - Ls 38,24), pašvaldības un valsts sociālās palīdzības finansiālās iespējas dotēt trūcīgos iedzīvotājus laikposmā līdz 2005. gadam.

Analizējot 1995., 1996. un 1997. gada statistikas datus, var secināt, ka šai laikā ar praktiski nemainīgām finansēšanas iespējām un kritērijiem trūcīgo iedzīvotāju skaits palielinājies ik gadus caurmērā par 0,5%. Saglabājoties šādai tendencei, varētu lēst, ka 2000. gadā mūsdienu izpratnē maznodrošināto iedzīvotāju skaits varētu būt 160 000 (pašlaik - 158 332), 2005. gadā - 164 000.

Taču, prognozējot tuvāko 5-7 gadu laikā vispārējo dzīves līmeņa celšanos valstī, kā arī pabalstiem paredzēto finansu resursu pieaugumu, iespējama trūcīgo iedzīvotāju skaita faktiska samazināšanās un jūtams pabalsta apjoma pieaugums uz vienu trūcīgo iedzīvotāju.

1.3. Nepieciešamie pasākumi trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju skaita precizēšanai

Lai precizētu trūcīgo iedzīvotāju skaitu, nepieciešams veikt viņu apzināšanu un pārreģistrāciju, vienlaikus fiksējot arī trūcīgo iedzīvotāju parādus un nemaksāšanas iemeslus, atsevišķi izdalot tos iedzīvotājus, kuri dzīvo normatīvā platībā (25 m2), un tos, kuriem ir lielāka dzīvojamā platība.

Darba veikšanai laikā no 01.06.1998. līdz 01.10.1998. sociālās palīdzības dienestiem nepieciešams piešķirt līdzekļus Ls 9038 apjomā (t.sk. darba algas fonds Ls 7056). Darbu paredzēts veikt ar 14 līgumdarbinieku piesaistīšanu (mēnešalga Ls 126).

Namu pārvaldēm jāiesniedz sociālās palīdzības dienestiem parādnieku un tiesā iesniegto lietu saraksti.

 

2. Finansu nodrošinājums kompensācijas mehānisma veidošanai

2.1. Pašreizējais stāvoklis

Kaut arī 1998. gadā sociālās palīdzības budžetā ir ievērojams finansu palielinājums - tas pieaudzis pusotras reizes, taču tas nav pietiekams, lai nodrošinātu nepieciešamās subsīdijas un dotācijas. Pēdējos gados ievērojami ir auguši komunālo pakalpojumu tarifi un īres maksa, līdz ar to pieaug trūcīgo iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešama palīdzība. Piešķirto pabalstu lielums ir niecīgs. Vidējais pabalsta lielums 1996. gadā uz vienu trūcīgo iedzīvotāju bija tikai Ls 17,2, 1997. gadā - Ls 15,8. Rezultātā ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kuras tiesas ceļā tiek izliktas no dzīvokļiem parādu dēļ. Spriedze sabiedrībā sakarā ar komunālo maksājumu kompensācijas mehānisma trūkumu ir ievērojama, un jautājums Rīgā ir risināms kardināli.

Īres maksa un komunālo pakalpojumu tarifu pieaugums iedzīvotājiem:

Tas nozīmē, ka maznodrošināto iedzīvotāju kompensācijas mehānismam pēc 2000.gada jābūt spējīgam kompensēt daļējas atlaides, bet pēc 2004. gada - pilnīgi visas.

2) No sociālās palīdzības budžeta ar 1997. gadu ir uzsākta karstā ūdens skaitītāju uzstādīšana maznodrošināto iedzīvotāju dzīvokļos. 1998. gadam ir jau paredzēts atsevišķs finansējums šī darba intensīvai turpināšanai, šim nolūkam izdalot Ls 800 000.

2.2. Rīgas Domes budžeta finansējums

Pēdējo gadu sociālās palīdzības finansēšanas apjoms Rīgas pilsētas budžetā:

Kā redzams no tabulas datiem, 3 gadu laikā (no 1995. līdz 1997. gadam) sociālās palīdzības budžets Rīgā praktiski bijis iesaldēts. Tas audzis tikai ar 1998. gadu.

Jāatzīmē, ka Rīgas maznodrošināto iedzīvotāju sociālajiem pabalstiem pilnīgi trūkst valsts finansējuma daļas.

Izskatot nākamo gadu pašvaldības budžeta iespējamās prognozes sociālās palīdzības finansēšanai, 1999. gadā stāvokļa normalizēšanai nepieciešams Ls 5 milj., turpmāk ik gadus finansējumu palielinot par Ls 0,5 milj., kā arī piesaistot sociālajai palīdzībai Rīgā tikpat lielu valsts finansējuma daļu.

2.3. Degvielas (kurināmā) akcīzes nodokļa piesaiste Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fondam

Ņemot vērā to, ka līdz šim Rīgai nav tikusi nodrošināta valsts finansējuma daļa, kā to paredz Latvijas Republikas likuma "Par sociālo palīdzību" 43. pants subsīdiju un dotāciju izmaksām maznodrošinātajiem iedzīvotājiem komunālo un īres maksājumu kārtošanai, kā arī to, ka pagaidām valsts budžetā nav līdzekļu avota šādām dotācijām, Rīgas Dome iesaka veidot valsts sociālās palīdzības fondu, izmantojot šim mērķim akcīzes nodokli par naftas produktiem.

Kā izriet no Latvijas Republikas likuma "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 6. panta 2. daļas 3. punkta, degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, pie kuriem pieder arī mazuts, ar 01.01.1999. tiek ieviests akcīzes nodoklis Ls 10 par tonnu.

Latvijā ievedamā mazuta apjoms gadā sasniedz 1-1,1 miljonu tonnu. Tas ar akcīzes nodokli veidos valsts budžetā ieņemamo summu Ls 10-11 milj. Kā kurināmo Latvijā plaši lieto arī dīzeļdegvielu un krāšņu kurināmo (pieder pie petrolejas grupas). Ievērojot to, ka kompensācijas izmaksas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem par komunālajiem un īres maksājumiem ir aktuālas pilsētās, kurās mazuta patēriņš lielāks, ir iespēja novirzīt Rīgai no minētā avota tikpat lielu summu, cik pilsētas budžetā paredzēts sociālās palīdzības vajadzībām.

Nepieciešamā valsts finansējuma daļa 1999.gadā sastāda Ls 5 milj., pēc tam ik gadus summu paaugstinot par Ls 0,5 miljoniem.

Ieviešot ar 01.01.1999.akcīzes nodokli mazutam Ls 10 par tonnu, praktiski tiek izlīdzinātas dabasgāzes un mazuta cenas siltuma ražošanai, un tas neizraisīs siltuma tarifu paaugstināšanos.

2.4. Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda veidošana

Lai nodrošinātu stabilas un ilgtspējīgas sociālās palīdzības sistēmas izveidošanu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, tiek izveidots Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonds, kurā galvenās iemaksas nāk līdzīgās daļās no pašvaldības budžeta un valsts budžeta. Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fondā var tikt novirzītas arī dažādas mērķiemaksas un dāvinājumi.

Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonds savā darbībā vadās pēc nolikuma, un to pārvalda fonda valde. Fonda valdi ieceļ Rīgas Dome. Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonds atrodas Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejas pārraudzībā. Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonds sedz visu ar subsīdijām un dotācijām saistīto izmaksu nodrošināšanu Rīgas mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Rīgas Dome paredz šādu Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda finansu apjomu:

 

3. Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda sadales mehānisms

3.1. Priekšlikumi par sociālās palīdzības veidiem, kādi finansējami no Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda līdzekļiem

Pabalstu veidiem un to piešķiršanas kārtībai jābūt skaidri noteiktai, lai iedzīvotājiem neradītu neizpratni un pārpratumus.

Rīgas pilsētas trūcīgo ģimeņu grupā neatkarīgi no tā, kādas piederības namos tās dzīvo, jāizdala tādas ģimenes, kurās nav ne darbspējīgo ģimenes locekļu, ne arī palīdzētspējīgu apgādnieku. Šī iedzīvotāju grupa jāiekļauj speciālā sociālajā programmā, kura garantētu sociālo palīdzību no Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda.

Programmai varētu būt 2 nodrošināšanas līmeņi atkarībā no faktiskā līdzekļu apjoma - minimālais līmenis (min.) un maksimālais līmenis (maks.). Garantētā (min.) palīdzība ietver:

1) dzīvokļu pabalstu. Ir priekšlikums noteikt, ka trūcīgās ģimenes maksā par dzīvokli un komunālajiem maksājumiem ne vairāk kā 40% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, apmaksājamajā platībā iekļaujot 18 kvadrātmetrus dzīvojamās platības uz cilvēku un 15 kvadrātmetrus pārējās dzīvokļa platības. Minimālais līmenis - pilnīgi apmaksāts vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī. Maksimālais līmenis - vientuļniekiem, kuri ir vecāki par 70 gadiem un kuri ilgstoši dzīvo divistabu dzīvoklī, apmaksā līdz 51 kvadrātmetram platības;

2) uztura pabalstu. Ja pēc dzīvokļa un komunālo pakalpojumu samaksas uz vienu ģimenes locekli paliek mazāk par iztikas minimuma pārtikas daļu (1997.gadā - Ls 22,31), izsniedz papildu pabalstu uzturam (naudas pabalsta, pārtikas vai brīvpusdienu veidā);

3) transporta pakalpojumu apmaksu. To var saņemt fiziski aktīvas personas, ja tās neizmanto mājas aprūpes pakalpojumus un motivē vajadzību izmantot sabiedrisko transportu. Šī iedzīvotāju grupa saņem kartīti braukšanai transportā. Sociālās palīdzības dienesti slēdz līgumu ar Tramvaju un trolejbusu pārvaldi un sagatavo programmā iekļauto personu sarakstu. Sociālās palīdzības dienesti norēķinās, pārskaitot naudu Tramvaju un trolejbusu pārvaldei par faktiski izņemtajām kartītēm. Kartītes saņemamas ik mēnesi Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kasē;

4) invalīdu transporta nodrošinājumu. Personas, kurām nepieciešams specializētais invalīdu transports, iesniedz pieteikumu par braucienu biežumu un mērķi. Sociālās palīdzības dienesti lemj individuāli par katru specializētā invalīdu transporta apmaksu;

5) pabalstu veselības apdrošināšanai;

6) papildu pabalstu, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir mazāki nekā Ls 30 (1998.gada līmenis), tad izsniedz papildu pabalstu mērķmaksājumu veidā (medikamentu, apģērbu un apavu iegādei, zobu protezēšanai u.c.).

Maksimālais līmenis - vienreizējs naudas pabalsts reizi gadā.

No maznodrošināto iedzīvotāju vidus sociālās palīdzības sniegšanai īpaši izdalāma grupa - ģimenes ar bērniem. Arī šai grupai ir minimālais un maksimālais pabalsta līmenis. Pie minimālā līmeņa pieskaitāmi šādi pabalsti:

1) dzīvokļa un komunālo maksājumu pabalsti;

2) brīvpusdienas skolā un bērnudārzā;

3) iztikas pabalsts;

4) izglītības pabalsts mācību procesa nodrošināšanai;

5) pabalsts bērna rehabilitācijai;

6) pabalsts vecāku alkoholiķu rehabilitācijai.

Pie maksimālā līmeņa pabalstien pieskaitāmi:

1) ēdināšana skolas brīvlaikā;

2) pabalsts bērna nodarbinātībai no skolas brīvajā laikā;

3) pabalsts apģērbam un apaviem;

4) pabalsts, sākot un beidzot skolu.

3.2. Sociālā pabalsta sadales kārtība

Sociālo pabalstu sadala, izmantojot esošās sociālās palīdzības sistēmas struktūras. Pabalsta sadali vada Rīgas Sociālās palīdzības koordinācijas centrs, realizē priekšpilsētu (rajonu) sociālās palīdzības dienesti un pabalstu piešķiršanas komisijas. Sociālo pabalstu sadali un izlietošanu kontrolē Rīgas Domes Sociālo jautājumu komiteja un Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda valde.

4. Dokumenti, kādus nepieciešams izstrādāt kompensācijas mehānima veidošanai

Lai sakārtotu tiesību dokumentus, ieviešot koncepcijā izstrādāto kompensācijas mehānismu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, nepieciešama šādu jaunu dokumentu izstrāde vai labojumi esošajos tiesību aktos:

 

 

Rīgas Domes priekšsēdētājs A.Bērziņš