Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 8.jūlijā

KM: Par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksu

Kultūras ministrija (KM) ir izstrādājusi koncepcijas projektu par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa īstenošanu Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā, kas 8.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts saskaņošanai un priekšlikumu sniegšanai.

Koncepcijas projektā sniegts līdzšinējās situācijas raksturojums, uzskaitīti arhitektoniskā kompleksa izveides sagatavošanas darbi, ieguldīto resursu apjoms, provizoriskās turpmāko darbu izmaksas, kā arī KM priekšlikumi situācijas risināšanai.

Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredzēts pieejamo finanšu resursu ietvaros izveidot Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu, kurā ietilpst arī uzsāktā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve, izveidojot arhitektonisku kompleksu Latviešu strēlnieku laukumā, kurš vēstīs par represijām pret Latvijas tautu padomju okupācijas periodā. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) strādā pie abu piemiņas memoriāla kompleksa objektu – Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas (turpmāk – Nākotnes nams) un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla (turpmāk – Memoriāls) – būvniecības īstenošanas saskaņā ar MK rīkojumiem un 2008.gada 11.jūnijā noslēgto līgumu starp KM un VNĪ.

MK rīkojuma projektā KM izvirza atbalstīšanai koncepcijā ietverto situācijas risinājuma variantu, kas paredz piešķirt KM 2011.gada budžetā finansējumu Grēcinieku ielas inženiertīklu rekonstrukcijas valstij piekrītošās daļas izmaksu segšanai, savukārt Memoriāla un Nākotnes nama nepieciešamo finansējumu paredzēt no ES struktūrfondu neapgūtajiem līdzekļiem, uzdodot Finanšu ministrijai sadarbībā ar KM veikt normatīvajos aktos paredzētās darbības finansējuma pārdalei.

Dace Vizule, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

TM: Par grozījumiem likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”

8.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Grozījumu mērķis ir saskaņot likumu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” ar likumu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, kā arī pilnveidot priekšvēlēšanu aģitācijas tiesisko regulējumu. Tādā veidā tiks mazināta vēlētāju izvēles ietekmēšana ar slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju, noteikts masu mediju pienākums un atbildība priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā un attiecināts priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums arī uz internetu un vides reklāmu.

Ar likumprojektu tiek definēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un noteiktas sekas par šādas aģitācijas izvietošanu. Turklāt noteiks, ka raidlaika vai aģitācijas materiāla izvietošanas izcenojumus nosūtīs raidorganizācijas Nacionālajai radio un televīzijas padomei, bet preses izdevumi – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam, tādējādi novēršot iespēju masu saziņas līdzeklim ļaunprātīgi grozīt izcenojumus pēc to publiskošanas. Gadījumā, ja masu saziņas līdzeklis nebūs nosūtījis raidlaika vai aģitācijas materiāla izvietošanas izcenojumus, tas nebūs tiesīgs priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu. Paredzēts, ka publiskās vietās drīkstēs izvietot stendus un galdus, pārvietojamas nojumes, par to informējot pašvaldību, bet šādu rīcību īpaši nesaskaņojot, kas novērsīs pretrunas dažādās pašvaldībās. Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas izvietos aģitācijas materiālus internetā, paredzēti līdzvērtīgi pienākumi tiem, kas līdz šim bija noteikti tikai raidorganizācijām un preses izdevumiem, tādējādi novēršot nevienlīdzību, kas pastāvēja starp tirgus dalībniekiem, kas pēc būtības atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kancelejai. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

TM: Par grozījumiem Civillikumā brīvprātīgā darba regulējuma sakarā

8.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Civillikumā, ar kuriem plāno pilnveidot brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Eiropas Parlaments 2008.gada 22.aprīlī pieņēma rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi, ar kuru noteica, ka brīvprātīgo kustībai un brīvprātīgo darbam nav jāaizstāj algotais darbs. Turklāt 2011.gads pasludināts par Eiropas brīvprātīgo kustības gadu. Līdz ar to šobrīd ir aktualizējusies nepieciešamība pilnveidot brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu Latvijā.

Pašlaik Latvijā brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums nav pietiekams, jo, pirmkārt, nav noteikti skaidri principi, pēc kuriem vadīties, slēdzot līgumu par brīvprātīgā darbu, otrkārt, likumos nav precizētas abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība. Turklāt nepieciešams definēt plašāku tiesību subjektu loku, kuri var nodarbināt brīvprātīgos, jo pašreizējie normatīvie akti vispārīgi regulē tikai jauniešu brīvprātīgo darbu un brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos, kā arī nav noteikts brīvprātīgo darba izmantošanas tiesiskais pamats.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā Civillikumā tiks iekļauta jauna apakšnodaļa “Līgums par brīvprātīgā darbu”, ietverot tajā vispārīgus nosacījumus, kas attiektos uz visiem brīvprātīgā darba organizētājiem un brīvprātīgajiem neatkarīgi no viņu juridiskā statusa. Ar likumprojektu pilnībā tiks atrisinātas minētās nepilnības brīvprātīgā darba tiesiskajā regulējumā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrijai, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai. Likuma grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par zušu krājumu papildināšanu Latvijas ūdenskrātuvēs

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Ūdens faunas un floras aizsardzība un attīstība””, ko 8.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka pasākuma atbalsta pretendentus, atbalsta saņemšanas nosacījumus un atbalsta pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt zivju krājumu papildināšanu, kas Eiropas Kopienas tiesību aktos ir paredzēta kā zivju resursu saglabāšanas pasākums atbilstoši nacionālā līmenī izstrādātam un Eiropas Komisijā apstiprinātam Latvijas zušu pārvaldības plānam.

Pasākumā atbalsta zušu ielaišanu noteiktās Latvijas ūdenskrātuvēs, lai perspektīvā iegūtu to nārsta baru papildinājumu sudrabzušu biomasas veidā. Plānotais stikla zušu ielaišanas daudzums laika posmā no 2011. līdz 2013.gadam – 1,3 miljoni.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa