Labklājības ministrija: Par Latvijā adoptētajiem bērniem pirmajā pusgadā

2010.gada 1.pusgadā pieaudzis Latvijā adoptēto bērnu skaits, vienlaikus samazinājies uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par adopciju šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā šogad 1.pusgadā Latvijā adoptēti 53 bērni, no tiem 36 adoptēti no bērnu aprūpes iestādēm, 15 no aizbildnības, bet 2 no audžuģimenes. Pērn šajā pašā laika periodā adoptēti 46 bērni.

2010.gada pirmajā pusē saglabājās jau 2009.gadā iezīmējusies tendence. Proti, Latvijas adoptētāji galvenokārt vēlas adoptēt vienu bērnu līdz 3 gadu vecumam bez ievērojamiem veselības traucējumiem. 2010.gada pirmajā pusē līdz 3 gadu vecumam pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā ņemti 28 bērni, vecumā no 3 līdz 9 gadiem pirmsadopcijas aprūpē ņemti 9 bērni. Salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājies to bērnu skaits, kas ņemti aprūpē vecumā no 3 gadiem – 2010.gada 1.pusgadā tie ir tikai 9 bērni, savukārt 2009.gadā aprūpē ņemto bērnu skaits sasniedza 18 bērnus.

Diemžēl arī 2010.gada pirmajā pusē bija vērojamas tendences, ka Latvijā bērnus, kas vecāki par 5 gadiem, galvenokārt adoptē tikai bijušie bērnu aizbildņi vai audžuģimenes, jo ir jau izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības.

2010.gada pirmajā pusē sarucis to Latvijas adoptētāju skaits, kas vienlaikus vēlas adoptēt vairāk nekā vienu bērnu (brāļus/māsas). Piemēram, ja 2007.gadā vēlmi adoptēt vienlaicīgi divus bērnus izteikušas 12 Latvijas adoptētāju ģimenes, 2008.gadā šādu ģimeņu skaits palielinājies līdz 19, 2009.gada pirmajā pusē tās bijušas 10 ģimenes, tad 2010.gada pirmajā pusē tās bija tikai 6 ģimenes. Lai šo situāciju mainītu, LM aicina potenciālos adoptētājus nebaidīties, bet gan apsvērt savas iespējas adoptēt vairāk nekā vienu bērnu.

Arī 2010.gadā saglabājas tendence, ka Latvijas adoptētājiem nākas gaidīt, līdz tie saņem informāciju par adoptējamiem bērniem. Tā, piemēram, Latvijas adoptētāji, kas vēlējās adoptēt bērnu vecumā līdz 3 gadiem, informāciju par bērnu gaidīja vidēji 3 līdz 4 mēnešus, bet, ja adoptētāji vēlas adoptēt veselu bērniņu līdz viena gada vecumam, tad gaidīšanas laiks ir aptuveni 5–6 mēneši.

Savukārt uz ārvalstīm 2010.gada pirmajā pusē kopumā bija adoptēti 50 bērni (2009.gada pirmajā pusē – 83), no tiem 28 bērni adoptēti no aprūpes iestādēm un 22 (2008.gadā – 34) no audžuģimenēm. Salīdzinot ar 2009.gadu, ievērojami mazāk ārvalstu adoptētāji bija gatavi adoptēt vienlaikus trīs un vairāk vienas ģimenes bērnus.

Kopumā vērtējot, 2010.gada pirmajā pusē no visiem uz ārvalstīm adoptētajiem bērniem tikai 24 bērni jeb 48% bija jaunāki par 6 gadiem. No tiem tikai 6 bērni jeb 12% bija vecumā līdz 3 gadiem. Tādējādi 26 bērni jeb 52% bija vecāki par 6 gadiem, no tiem 16 bērni jeb 32% bija vecāki par 9 gadiem.

Tāpat būtisks faktors, kas ietekmē iespēju bērniem atrast ģimeni ārvalstīs, ir bērna veselības stāvoklis. No adopcijas reģistrā iekļautajiem 609 bērniem, kurus var adoptēt uz ārvalstīm, 57,3% jeb 349 bērniem ir smagas veselības problēmas (invaliditāte, autisms, Dauna sindroms, garīga atpalicība, kustību traucējumi u.c.), turklāt no 79 bērniem vecumā līdz 6 gadiem smagas veselības problēmas ir 55 bērniem (69,6%).

2010.gada pirmajā pusē 23 bērni adoptēti uz Franciju (pērn kopā 44 bērni), 19 bērni uz ASV (pērn kopā 42), uz Itāliju 8 bērni (2009.gadā kopumā – 52).

Plašāka informācija par adopcijas tendencēm 2010.gada 1.pusgadā pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā sadaļā “Nozares informācija – Adopcija – Statistika – Adopcijas tendences”.

Atgādinām, ka adopcija nodrošina bez vecāku gādības palikušajiem bērniem stabilu un harmonisku dzīves vidi ģimenē. Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam, vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Adoptēt bērnu var laulātie kopīgi vai persona viena, ja tā nav laulāta. Gadījumā, ja adoptē laulātie, abiem ir jāatbilst minētajām vecuma prasībām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments