Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 13.jūlijā

MK: Par papildu līdzekļiem Valsts administrācijas skolas darbībai

13.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja 30 tūkstošu latu piešķiršanu Valsts administrācijas skolai, lai minimālā apjomā segtu skolas uzturēšanas izdevumus un saglabātu iespēju uzsākt valsts pārvaldes darbinieku apmācību gaidāmajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Vienlaikus Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis Valsts kancelejai izstrādāt konceptuālu risinājumu Valsts administrācijas skolas turpmākai pastāvēšanai, ņemot vērā valsts budžeta dotācijas samazinājumu.

Latvijas prezidentūra ES paredzēta 2015.gadā. Saskaņā ar citu dalībvalstu pieredzi prezidentūras organizēšanā un norisē iesaistīto valsts pārvaldes darbinieku apmācība tiek veikta jau vairākus gadus iepriekš. Lielākā uzmanība tiek pievērsta angļu un franču valodas prasmju uzlabošanai, kā arī sarunu procesu vadīšanai.

Valsts administrācijas skolas 2010.gada budžetā līdzekļi šiem mērķiem netika paredzēti – budžeta dotācija izdevumu segšanai 2010.gadam salīdzinājumā ar 2009.gadu ir samazināta par 99% jeb 145 632 latiem un veido vien 510 latus. Pašu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem šā gada pirmajā pusgadā bija 20 371 lats. Tomēr, lai nodrošinātu Frankofonijas starptautiskās organizācijas un Latvijas valsts sadarbības līguma izpildi un iespēju paaugstināt Latvijas ekspertu kompetenci ES jautājumos, bija nepieciešams valdības atbalsts lēmumam par papildu finansējuma piešķiršanu 30 tūkstošu latu apmērā.

Ņemot vērā Valsts administrācijas skolas finanšu situāciju, kurā praktiski vienīgais finansējuma avots ir pašu ieņēmumi, Ministru prezidents V.Dombrovskis uzdevis Valsts kancelejai iesniegt konceptuālus priekšlikumus skolas turpmākās darbības nodrošinājumam. Esošā finansējuma modeļa izvērtējums un risinājumi turpmākai darbībai jāiesniedz līdz šā gada 6.augustam.

Valsts administrācijas skola ir Valsts kancelejas padotības institūcija, kas īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā. Skolas darbība orientēta uz valsts pārvaldei stratēģiski nepieciešamo kompetenču apguves un attīstības nodrošināšanu, izglītojot ierēdniecību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, piemēram, par valsts pārvaldes iekārtu un administratīvo procesu, publisko iepirkumu, sarunu vadīšanu, nacionālo interešu pārstāvēšanu un nacionālo faktoru lomu sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām, sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu politikas veidošanā u.c. 2009.gadā apmācīti 3205 valsts pārvaldē strādājošie. Franču valodu astoņu līmeņu mācību grupās apguva 280 interesenti. 2010.gadā finansējuma samazinājuma dēļ apmācības tiek organizētas ierobežotā apjomā, lektoru statusā piesaistot valsts pārvaldes darbiniekus pēc brīvprātības principa (bez atalgojuma). Valsts administrācijas skolā strādā 5 darbinieki.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

ĀM: Par diplomātiskajām un dienesta pasēm

13.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja noteikumu projektus “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.janvāra noteikumos Nr.85 “Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātiskajām pasēm”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumos Nr.2 “Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasēm””.

Grozījumus noteikumos par diplomātiskajām pasēm Ārlietu ministrija (ĀM) izstrādājusi, lai precizētu normatīvus, kas nosaka diplomātiskās pases saņemšanas kārtību apgādībā esošajiem pilngadīgiem bērniem, ja viņi uzturas kopā ar amatpersonu, kura pilda amata pienākumus ārvalstīs.

Attiecībā uz dienesta pasu izsniegšanu ĀM izstrādātie grozījumi papildina amatpersonu loku, kam tiek izsniegtas dienesta pases. Turpmāk dienesta pases varēs saņemt militārajā dienestā esošās personas, kas piedalās starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras nodrošina starptautisku līgumu vai projektu īstenošanu.

Tāpat grozījumi nosaka, ka dienesta pases varēs saņemt civilo ekspertu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu un militārajā dienestā esošu personu laulātie un apgādībā esošie ģimenes locekļi, ja viņi kopā ar dienesta pases turētāju dodas uz darba vai dienesta vietu ārvalstī uz termiņu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par darba samaksu pašvaldību, augstskolu, tiesu un prokuratūras darbiniekiem

13.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību.

Līdz šim valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs attiecās tikai uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Līdz ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pieņemšanu amatu katalogs tika paplašināts un attiecināts arī uz pašvaldībām un citām no valsts budžeta finansētām institūcijām.

Tādēļ pieņemti grozījumi noteikumos par darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību, kuros iekļautas normas, kas turpmāk būs jāpiemēro arī pašvaldību, augstskolu, zinātnisko institūtu, tiesu varas iestāžu, kā arī atsevišķu neatkarīgo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem.

FM: Par valsts atbalsta maksimālo robežu “Parex bankas” restrukturizācijas fāzē

13.jūlijā Ministru kabinets (MK) saskaņoja akciju sabiedrības “Parex banka” precizēto valsts atbalsta restrukturizācijas plānu, kas tiek nodots izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK), kas konceptuāli paredz valsts atbalsta maksimālo robežu kapitalizācijai, izmantojot Valsts kases (VK) noguldījumus bankā. MK otrdien, 13.jūlijā, nelēma par līdzekļu kapitalizāciju, jo tas tiks lemts katru reizi atsevišķi par konkrētu summu.

Precizētā plāna redakcija saistīta ar nepieciešamību pārveidot bankā jau esošo valsts finansējumu, lai nodrošinātu AS “Parex banka” restrukturizācijas rezultātā izveidojamo abu banku kapitāla pietiekamību atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām.

MK lēmums paredz, ka līdz 2014.gadam nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, izņemot VK depozītu kapitalizāciju 103 miljonu latu apmērā “Jaunās bankas” pamatkapitāla finansēšanai bankas sadales brīdī. Pilnveidotā restrukturizācijas plāna redakcija paredz, ka turpmāk netiks investēts papildu valsts kapitāls jaunizveidotajā bankā.

Jāatzīmē, ka izmaiņu pamatā ir fakts, ka “Risinājuma bankas” portfelis ir dinamisks un sadalīšana pati par sevi neuzlabo tās aktīvu kvalitāti. Turklāt jāņem vērā, ka plāna īstenošanas gaitā, mainoties ekonomiskajai situācijai, iespējamas novirzes no tā. Tāpat plānots, ka “Risinājuma bankai” būs pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai atmaksātu sindicēto aizdevumu bez jebkāda valsts atbalsta.

Pašlaik turpinās lēmumu saskaņošanas process ar EK Konkurences ģenerāldirektorātu un Latvijas institūcijām par iesniegto valsts atbalsta restrukturizācijas plānu, lai nodrošinātu, ka piedāvātais restrukturizācijas modelis ir dzīvotspējīgs un nekropļos konkurenci Kopienas iekšējā tirgū.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par apzināti nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu

Ministru kabineta 13.jūlija sēdē atbalstīti Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz divus būtiskus papildinājumus atbildībā par apzināti nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu.

Pirmkārt, par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā speciālie dienesti ir iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu, fiziskas personas var tikt sodītas ar naudas sodu no divdesmit pieciem latiem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskas personas – no piecsimt līdz pieciem tūkstošiem latu.

Otrkārt, šobrīd spēkā esošais regulējums paredz administratīvo atbildību tikai fiziskai personai, kas tieši veikusi atbildīgo dienestu izsaukšanu, bet atbildība nav paredzēta juridiskai personai, kuras interesēs apzināti nepatiess izsaukums ir veikts, kā arī personām, kuras ar savām darbībām ir maldinājušas citas personas, tieši neveicot dienestu izsaukšanu. Valdībā apstiprinātie grozījumi paredz, ka arī juridiskas personas par apzināti nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu varēs tikt sodītas ar naudas sodu no simt līdz tūkstoš latiem.

Iekšlietu ministrija grozījumus APK izstrādāja pēc SIA “Tele 2” imitētā iespējamā meteorīta nokrišanas Mazsalacā, kā rezultātā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un citu institūciju amatpersonas tika iesaistītas reaģēšanā uz nepatiesu notikumu, un līdz ar to aktualizējās jautājums par personu atbildību, kuras apzināti maldinājušas sabiedrību un atbildīgos dienestus.

Viktorija Šembele, iekšlietu ministres padomniece

KM: Par Valmieras drāmas teātra un kora “Latvija” peļņas atstāšanu šo kapitālsabiedrību rīcībā

13.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts valdības rīkojums, kas nosaka divu Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrību – Valmieras drāmas teātra un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” – valsts budžetā izmaksājamo pērnā gada peļņas daļu par valsts kapitāla izmantošanu atstāt šo organizāciju rīcībā, novirzot to darbības nodrošināšanai un kultūras funkcijas veikšanai.

KM virzījusi šos jautājumus izskatīšanai valdībā, jo, no vienas puses, likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredz, ka valsts kapitālsabiedrības ieskaita daļu peļņas valsts budžetā, tomēr, no otras puses, ņemot vērā to, ka ar 2010.gada budžetu, būtiski tika samazināts finansējums kultūras nozarei, dividenžu izmaksa par 2009.pārskata gadu ietekmētu 2010.gadā kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apjomu.

MK noteikumi “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu” paredz tiesības piemērot atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par attiecīgo pārskata gadu, ja ir nepieciešams novērst draudus komercdarbības ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai.

Valmieras drāmas teātris komercdarbību 2009.gadā ir noslēdzis ar peļņu LVL 4364 apmērā, no kuras Valsts kasē būtu jāieskaita dividendes LVL 3491,20 apmērā, taču šodien pieņemtais valdības rīkojums nosaka šo summu novirzīt kapitālsabiedrības apsaimniekošanā esošā nekustamā īpašuma, kurā teātris veic savu darbību (Lāčplēša ielā 4, Valmierā), apsaimniekošanas izdevumu segšanai. Tādējādi maksimāla kapitālsabiedrības peļņas daļa tiks ieguldīta izrāžu publiskas demonstrēšanas nodrošināšanai, veicinot kvalitatīvu profesionālās teātra mākslas pieejamību Latvijas reģionos un maznodrošinātām sabiedrības grupām.

Teātris šogad plānojis veikt vairākus neparedzētus, bet nenovēršamus pasākumus, kuri saistīti ar tā ēkas apsaimniekošanu, tostarp realizēt īpašuma ugunsdrošības prasību izpildi, kas ietver kārtējo ugunsdzēšamo aparātu apkopi un pārbaudi, un veikt īpašuma elektroizolācijas mērījumus, kas ir obligāti, jo ir pagājuši seši gadi, kopš ēka ir nodota ekspluatācijā. Teātra ēkai nepieciešams jumta remonts 60 m² platībā un apsildīšanas kabeļu iebūve jumtu notekā, lai novērstu lietus ūdens ieplūšanu ēkā caur Apaļās zāles sienu. Jāremontē arī teātra dienesta ieejas kāpnes, kas pēc bargās ziemas ir sašķēlušās un apdraud darbinieku drošību.

Savukārt Valsts akadēmiskā kora “Latvija” peļņas daļa LVL 16 462,40 apmērā atstājama kapitālsabiedrības rīcībā novirzīšanai projekta Eiropas fondu līdzekļu programmā “Centrālā Baltijas jūras reģiona programma – ITERREGIVA 2007.–2013.” paredzēto bezmaksas koncertu Latvijas reģionos līdzfinansējuma segšanai.

Kapitālsabiedrība 2008.gadā sagatavoja pieteikumu dalībai Eiropas fondu līdzekļu apguvē programmā “Centrālā Baltijas jūras reģiona programma – INTERREGIVA 2007.–2013.” 2009.gadā tika uzsākta projekta realizācija. Šīs programmas ietvaros kapitālsabiedrībai ir iespēja apgūt līdzekļus EUR 294 118 apmērā, garantējot līdzfinansējumu 15% apmērā. Līdzfinansējuma summa ir EUR 44 117 jeb aptuveni 30 882 lati. 2009.gadā kapitālsabiedrības līdzfinansējuma summa bija LVL 7287 (15% no kopumā programmā apgūtajiem LVL 48 581) apmērā.

Līdzfinansējuma nenodrošināšana radītu kapitālsabiedrībai nepārvaramas grūtības saņemt Eiropas fondu līdzekļus, atstājot negatīvu iespaidu uz kapitālsabiedrību kā neprognozējamu partneri Eiropas fondu apguvē. Tādējādi iespēja novirzīt dividendes par 2009.pārskata gadu Eiropas fondu projekta līdzfinansējumam ir ekonomiski pamatota un nepieciešama, lai novērstu draudus komercdarbības ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai.

Ieguldot maksimālu kapitālsabiedrības peļņas daļu minēto koncertu nodrošināšanā, tiek veicināta kvalitatīvu profesionālās mūzikas produktu pieejamība Latvijas reģionos un maznodrošinātām sabiedrības grupām.

Šo koncertu īstenošanas rezultātā kapitālsabiedrība negūst nekāda veida peļņu vai ieņēmumus un tādējādi atšķirīgas dividenžu daļas noteikšana nerada kapitālsabiedrībai ekonomiskas priekšrocības.

Dace Vizule, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

SM: Par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu maršrutu tīklā

13.jūlijā valdība apstiprināja pilnveidotos noteikumus sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai, kas paredz maršrutu tīklu saskaņošanas un pārskatīšanas kārtību, iesaistīto institūciju atbildības jomas un citus precizējumus.

Tā, piemēram, noteikumu projektā ietverta norma par maršrutu tīkla aktualizēšanu reizi gadā. Tas nepieciešams, jo bieži tiek mainīti sabiedriskā transporta kustības laiki, kā arī tiek mainīti, slēgti vai atvērti jauni reisi, kā dēļ nepieciešams veikt grozījumus apstiprinātajā maršrutu tīklā. Tādēļ, lai veicinātu maršrutu tīkla praktisko pielietojamību, reizi gadā tiks veidota tā konsolidētā versija.

Tāpat, ņemot vērā, ka iepriekšējos MK noteikumos Nr.673 nebija iekļauta reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla apstiprināšanas kārtība, tā ir paredzēta jaunajos noteikumos. Jaunajā kārtībā ir arī detalizēti norādīts, kādu informāciju nepieciešams pievienot konkrētam maršrutu tīklam – reģionālajam starppilsētu nozīmes, reģionālajam vietējās nozīmes, pilsētas nozīmes maršruta tīklam.

Savukārt, ja iepriekš sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās vietējās nozīmes un pilsētu nozīmes maršrutu tīklā organizēja rajonu padomes, tad kopš 2010.gada 1.janvāra šī funkcija ir nodota plānošanas reģioniem. Līdz ar to jaunajā noteikumu projektā ir precizēta plānošanas reģionu kompetence. Noteikumos paredzētas arī Autotransporta direkcijas (ATD) funkcijas attiecībā uz reģionālās starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla izstrādāšanas, apstiprināšanas un grozīšanas kārtību.

Tā kā republikas pilsētu pašvaldības saņem finansējumu no valsts budžeta par pasažieru pārvadājumiem tajā pilsētas maršruta daļā, kas iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām, tām būs pienākums reizi ceturksnī sniegt informāciju par pasažieru pārvadājumiem ATD.

Šos un citus precizējumus paredz 13.jūlijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā”.

Minētie Satiksmes ministrijas izstrādātie noteikumi samazinās administratīvos procesus un vienkāršos maršrutu tīkla apstiprināšanas, maršrutu un reisu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par tiesu atslogošanu no tām neraksturīgiem pienākumiem

13.jūlijā Ministru kabinets pieņēma virkni grozījumu dažādos likumos, lai atslogotu tiesas no tām neraksturīgiem pienākumiem, tostarp arī laulību bezstrīdus šķiršanas funkcijām.

Grozījumi tiks veikti Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā, Civilstāvokļa aktu likumā, Komerclikumā u.c. likumos. Plānots noteikt, ka Latvijā laulību šķirs trīs institūcijas: tiesa, zvērināts notārs vai dzimtsarakstu nodaļa. Laulību pēc abu laulāto kopīga iesnieguma var šķirt zvērināts notārs Notariāta likumā noteiktajā kārtībā un dzimtsarakstu nodaļas amatpersona Civilstāvokļa aktu likumā noteiktajā kārtībā, savukārt tiesa, pastāvot pušu strīdam, laulību var šķirt tikai Civillikuma 72.–75.pantā norādītajos gadījumos, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu.

Bez tam paredzēts izņemt no tiesu kompetences saistības priekšmeta iesniegšanas glabājumā kompetenci un nodošanu zvērinātiem notāriem. Pašreizējais regulējums paredz saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā tiesā. Minētās izmaiņas attieksies uz parādniekiem, kuri vēlas izpildīt savas saistības, bet kreditors bez likumīga iemesla atsakās pieņemt no viņiem pienācīgā kārtā piedāvātu izpildījumu. Tāpat šīs izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kad parādnieks saistības nevar izpildīt, piemēram, tāpēc, ka kreditoru nevar atrast.

Notariāta likuma anotācijā norādīts, ka grozījumi paredzēti valstij pildāmo funkciju sakārtošanai un izpildes efektivitātes nodrošināšanai. Norādīts, ka ir nepieciešams tiesai neraksturīgo pienākumu pildīšanu un bezstrīdus lietu skatīšanu nodot citām institūcijām, ņemot vērā to kompetenci un darbības noteikumus. Ar bezstrīdus laulības šķiršanas lietu un saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā lietu nodošanu daļēji tiktu atslogotas tiesas no tām neraksturīgo pienākumu pildīšanas.

Papildus minētajiem grozījumiem Notariāta likumā vienlaikus paredzēts iestrādāt regulējumu, kādā zvērināts notārs ved sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku, akciju sabiedrību (AS) akcionāru un kooperatīvo sabiedrību (KS) biedru (pilnvaroto) sapulces sasaukšanas lietas.

Šāds regulējums Notariāta likumā nepieciešams, jo minēto lietu vešanu ar grozījumu izdarīšanu Komerclikumā plānots izņemt no Uzņēmumu reģistra kompetences un nodot zvērinātiem notāriem.

Paredzēts, ka grozījumi likumos varētu stāties spēkā 2010.gada 1.decembrī, lai grozījumi visos saistītajos likumprojektos stātos spēkā vienlaikus.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VesM: Par rezidentu apmācībai paredzēto finansējumu

13.jūlijā Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par rezidentu apmācībai paredzētā finansējuma sadalījumu.

Plānojot jauno rezidentu uzņemšanu, Veselības ministrija lūdza galvenajiem speciālistiem, nozares profesionālajām organizācijām, Rīgas Stradiņa universitātei, Latvijas Universitātei un klīniskajām universitātes slimnīcām sniegt priekšlikumus par ārstu specialitātēm un vēlamo rezidentūras vietu skaitu attiecīgajā specialitātē 2010./2011.mācību gadā. Jau ziņots, ka šogad valsts finansēto rezidentūras vietu skaits ir 171 – Latvijas Universitātei 28 vietas un Rīgas Stradiņa universitātei 143 vietas.

Vienlaikus Veselības ministrija rosinās izmaiņas normatīvajos aktos, lai paplašinātu rezidentu izvēles iespējas pēc apmācību beigšanas. Tā kā aizvien vairāk pakalpojumu tiek sniegti ambulatorajā aprūpē, kurā liela daļa no ārstniecības iestādēm ir privātā sektora komercsabiedrības, nepieciešams veikt izmaiņas valsts finansētās rezidentūras absolventu sadales kārtībā, paplašinot to ārstniecības iestāžu loku, kurās varētu uzsākt darbu jaunie ārsti. Viens no kritērijiem rezidentūras absolventu sadalē varētu būt ārstniecības iestāde, kas atrodas līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centru (neatkarīgi no ārstniecības iestādes īpašuma formas).

Savukārt, lai veicinātu vienlīdzīgāku ārstu sadalījumu republikas pilsētās un lauku teritorijās, Veselības ministrija kā vienu no kritērijiem rezidentūras absolventu sadalē piedāvā noteikt ārstniecības iestādi, kas neveic ārstniecību republikas pilsētās. Šajā gadījumā jaunie ārsti varētu veidot arī savas prakses un sniegt pakalpojumu lauku iedzīvotājiem. Kopumā sadales kārtībai jābūt maksimāli atbrīvotai no dažādām birokrātiskām procedūrām, dodot iespēju jaunajiem ārstiem saskaņā ar paredzētajiem kritērijiem pašiem izvēlēties ārstniecības iestādi.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atvieglojumiem pieteikšanās kārtībā atbalstam zvejai iekšējos ūdeņos

Valdība 13.jūlijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 6.oktobra noteikumos Nr.828 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zveja iekšējos ūdeņos”””, kuros noteikti vairāki atvieglojumi atbalsta pretendentiem.

Normatīvā akta grozījumi paredz, ka iesniegto projektu iesniegumu vērtēšana sākama tūlīt pēc to saņemšanas Lauku atbalsta dienestā (LAD). Tas nodrošinās projektu ātrāku izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu, neaizkavējot projektos paredzēto aktivitāšu īstenošanu optimālos termiņos.

Tāpat tiek atvieglota pie projektu iesniegumu iesniegšanas un turpmākās atskaitīšanās Lauku atbalsta dienestam prasītā naudas plūsmas pārskata pa mēnešiem un gadiem iesniegšanas kārtība. Turpmāk naudas plūsmas pārskats nebūs jāiesniedz pa mēnešiem, bet tikai pa gadiem, turklāt atvieglotā formā.

Atbalsta pretendentam tiek samazināts arī LAD iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Pārtikas un veterināro dienestu, zemesgrāmatu nodaļu un Valsts ieņēmumu dienestu pārliecināsies Lauku atbalsta dienests.

Noteikumu projektā, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus. Noteikumu grozījumi būs saistoši iekšējās ūdenstilpes vai tās daļas īpašniekiem vai nomniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā, pašvaldības un iekšējās ūdenstilpes zvejas tiesību nomniekiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa