Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-1/162

Rīgā 2010.gada 6.jūlijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241
“Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Usmas luterāņu baznīcas Kuldīgas novadā, Rendas pagastā, “Usmas baznīcā” (būves kadastra apzīmējums 6280 001 0072 001) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Usmas Sv. Pētera evaņģēliski luteriskās draudzes 2010.gada 17.marta iesniegums;

1.2. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2010.gada 29.aprīļa sanāksmes protokola Nr.8/2010;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2.punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Objekta īpašnieka – Usmas Sv. Pētera evaņģēliski luteriskās draudzes, reģ. Nr.99500003796, priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcijā 2010.gada 29.aprīlī izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 12.3.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 12.3.punktā noteiktajiem kritērijiem. Usmas luterāņu baznīca ir Kurzemes reģionam ļoti vērtīgs līdz mūsdienām saglabājies, profesionāli atjaunots un uzturēts sakrālās būvmākslas paraugs. Tas ir ievērojama latviešu arhitekta P.Kundziņa autordarbs. Objekta arhitektūrā apvienojas modernajai funkcionālisma arhitektūrai atbilstoša formu vienkāršība un nacionālā stila meklējumi, kas galvenokārt sakņojas latviešu tautas koka celtniecības tradīcijās, etnogrāfijā, kā arī tautas lietišķajā mākslā. Fasādes rotājumos, konstruktīvo detaļu akcentējumos izmantoti Art Deco ģeometriskās stilizācijas paņēmieni. Objektam ir pilnībā autentisks veidols, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, apdares dekori un būvdetaļas, saglabāts vēsturiskais plānojums. Daļēji saglabājies oriģinālais interjers un tā iekārtas.

Usmas luterāņu baznīcas saglabājamās vērtības ir tās ārējais veidols, plānojums, fasāžu arhitektoniskais risinājums, interjera kompozīcija.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 12.3.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Liepāja, Lielā iela 4, LV–3401).

Kultūras ministrs I.Dālderis