Šīs nedēļas sākumā, 25. un 26.janvārī, divu dienu ilgā vizītē kaimiņvalstī, Igaunijā, bija Latvijas parlamenta delegācija, ko vadīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Kopā ar viņu Tallinu apmeklēja Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Juris Dalbiņš, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis Ilmārs Geige, Saeimas Kancelejas direktors Māris Steins, kā arī Saeimas priekšsēdētāja palīgs ārlietu jautājumos Rets Plēsums. Sīkāk par vizīti Saeimas priekšsēdētājs informēja vakar, 27.janvārī, preses konferencē.
— pēc darba vizītes Igaunijas Republikā — Vizīte patiešām bija ļoti darbietilpīga un abas puses interesējoša. Divās dienās mums bija tikšanās ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, premjerministru Martu Sīmanu un parlamenta priekšsēdētāju Tomasu Savi, ar Valsts sapulces (Riigikogu) Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem un arī ar Igaunijā dzīvojošiem latviešiem.Runājot par apspriestajiem jautājumiem, jāsaka, ka tie galvenokārt attiecas uz Igaunijas un Latvijas iekšpolitisko stāvokli. Latvijā tā ir situācija pēc Saeimas vēlēšanām, turpretī Igaunijā sākusies aktīva pirmsvēlēšanu kampaņa, kas noslēgsies 7.martā, kad pilsoņi balsos par jauno Valsts Sapulces sastāvu. Bet tika apstpriesti arī jautājumi, kas skar abu mūsu valstu virzību uz Eiropas Savienību un NATO.
Runājot par iekšpolitisko situāciju Igaunijā, radās iespaids, ka vēlēšanu rezultāti ir grūti prognozējami. Man bija iespējas tikties gan ar pozīcijas, gan ar opozīcijas partiju līderiem, un viņu sniegtās situācijas analīzes un prognozes, kā jau tas mēdz būt pirms vēlēšanām, bija stipri atšķirīgas. Manuprāt, situāciju Igaunijā sarežģī tas apstāklis, ka pati vēlēšanu sistēma ir diezgan sarežģīta. Būtībā tā ir jaukta tipa sistēma, kas vienlaikus balstās gan uz mažoritāro, gan uz proporcionālo vēlēšanu principu.