— pēc darba vizītes Igaunijas Republikā

Es domāju, ka tas var visai sarežģīt vēlēšanu rezultātus un iespējas veidot koalīcijas pēc vēlēšanām, jo Igaunijā likums neparedz pirmsvēlēšanu koalīcijas. Ir izveidojusies labējo politiska organizācija jeb apvienība, kuras dalībnieki ir noslēguši vienošanos par sadarbību pēc vēlēšanām. Ir arī spēcīga partija, kas izvirzās priekšgalā visās socioloģiskajās aptaujās, proti, Edgara Savisāra vadītā Centra partija. Tās attiecības ar labējā spārna partijām un arī ar valdošo koalīciju ir diezgan sarežģītas. Tā ka pagaidām ir grūti prognozēt, kādas būs iespējas partijām vienoties pēc vēlēšanām.

Mēs ar Igaunijas parlamenta spīkeru, kā arī ar Ārlietu komisijas un Igaunijas delegācijas Baltijas asamblejā locekļiem apspriedām nepieciešamo Baltijas valstu sadarbību tuvākajā laikā. Bijām vienisprātis, ka neatkarīgi no tā, ka tagad katrai no trijām valstīm ir it kā sava prioritāte, mums vienmēr ārpolitiski, starptautisko norišu kontekstā, vajadzīgs reflektēties uz Baltijas valstu situāciju kopumā. Vienalga, vai tās būtu attiecības ar Eiropas Savienību vai attiecības ar NATO, vai attiecības ar Krieviju. Būtiski ir tas un, to nevar noliegt, ka Baltijas jūras reģionā tieši Baltijas valstu sadarbība ir vienīgā starpvalstu sadarbība, kur šīs trīs valstis var brīvi noteikt savus darba grafikus un režīmu, tos apspriežamos jautājumus, kas būtu visaktuālākie.

Mēs vienojāmies, ka tiks saskaņotas Latvijas un Igaunijas pozīcijas, no 21. līdz 23.aprīlim Tallinā tiekoties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu vadītājiem pēc formulas "5+3". Nolēmām pirms tam vienoties par kopējām pozīcijām gan attiecībā uz šīs sanāksmes darba kārtību, gan attiecībā uz tajās izskatāmajiem jautājumiem.

Informējot par tikšanos ar premjerministru, varu sacīt, ka viņu galvenokārt interesēja Latvijas iekšpolitiskā situācija tieši valdības stabilitātes kontekstā, jautājumi, kas saistīti ar zemkopības ministra apstiprināšanu. Marts Sīmans izteica patiesu gandarījumu, ka bez īpašiem starpgadījumiem ir atrisinājies jautājums par cūkgaļas ievedumu kvotām. Te es akcentēju to, ka turpmāk, vērtējot Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma īstenošanu, visām trijām valstīm būtu rūpīgi jāizvērtē šī līguma ietvaros paredzētās prasības — saistībā gan ar lauksaimniecības attīstību, gan ar ārējo tirdzniecību.

Šis cūkgaļas kvotu precedents var kalpot par labu signālu tam, ka Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumam turpmāk veltāma īpaša uzmanība. Tam piekrita arī Igaunijas premjerministrs.

Valsts prezidents Lennarts Meri galvenokārt pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas valstu kopīgu virzību uz NATO, un, protams, arī aktualitātēm Latvijā šajā kontekstā — gan sakarā ar zināmajiem Džeimstaunas fonda atzinumiem, gan arī mūsu valsts budžeta līdzekļu atvēlējumu aizsardzības nolūkiem.

Apspriežot Baltijas asamblejas turpmāko darbību, izskanēja dažādi viedokļi par tās darba uzlabošanu. Igaunijas delegācija Baltijas asamblejā, ko tikšanās laikā pārstāvēja Arnolds Rītels, uzskata, ka jāsaglabā un jāatbalsta līdzšinējie Baltijas asamblejas darbības pamatprincipi. Bet parlamenta vadītājs Tomass Savi sacīja, ka tomēr būtu nepieciešamas arī dažas reformas, lai Baltijas asamblejas pieņemtās rezolūcijas un tās darbība skaidrāk atspoguļotos visu trīs valstu parlamentu un valdību konkrētajā rīcībā. Parasti Baltijas asambleja savās kopsēdēs pieņem daudzas rezolūcijas, kas saturiskā ziņā ir visnotaļ pozitīvi vērtējamas, taču to izmantošana reālajā politikā diemžēl nav līdz galam izstrādāta procedūras ziņā un pagaidām nedod nepieciešamos rezultātus.

Atbildot uz jautājumiem, vai pirmsvēlēšanu kampaņas laikā Igaunijā tiek izmantots arī Baltijas valstu vienotības jautājums, arī tā sauktais cūku karš, Jānis Straume teica:

— Vismaz tie politiķi, ar kuriem es tikos, neakcentēja kaut kādus sarežģījumus Baltijas valstu vienotības jautājumā. Tas mūs patīkami pārsteidza. Partijas savās programmās galvenokārt uzsver virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Valsts prezidents Lennarts Meri mūs informēja, ka viņš jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām vērsies pie visām politiskajām partijām ar aicinājumu pirmsvēlēšanu kampaņas laikā velti neiztirzāt jautājumus, kas skar Igaunijas valsts drošību un aizsardzību, tātad tos jautājumus, kas skaidri un nepārprotami iezīmē ceļu uz NATO. Gan Lennarts Meri, gan praktiski visu politisko partiju pārstāvji, kā es pārliecinājos, uzskata, ka šis viņa aicinājums tiek ievērots pilnā apmērā. Pat viena no krievu partijām ir pozitīvi novērtējusi šo Lennarta Meri iniciatīvu. Šajā ziņā, manuprāt, Igaunija pozitīvā nozīmē atšķiras no Latvijas.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

aa