Vakar, 27. janvārī, pēc Valsts prezidenta ierosmes notika juristu konference "Latvija šodien un rīt. Tiesiskums un tiesiska valsts"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka

Uz konferenci bija aicināti ne tikai daudzi juristi, bet arī Saeimas deputāti, valdības locekļi, augstas valsts amatpersonas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kuri informē sabiedrību un raksta par juridiskiem jautājumiem. Konferencē ievadrunu teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis ( runu skatīt zemāk ).

Pēc tam ar īsiem priekšlasījumiem konferences tribīnē nāca Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Vija Jākobsone, kas pastāstīja par to, kā Latvija kopš neatkarības atjaunošanas darbojusies likumdošanas jomā, lai ievērotu parakstītajos un lielā daļā ratificētajos starptautiskajos līgumos cilvēktiesības, kā arī ar šiem jautājumiem saistītās problēmas.

Iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlasījuma galvenais temats bija "Integrācija Rietumeiropas tiesiskajā telpā. Valsts iekšējā drošība, tiesiskums un tiesiska valsts". Ministrs raksturoja Latvijas un vairāku citu Rietumeiropas un Skandināvijas valstu kopīgās programmas, atbalstu iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā valstī, pastāstīja par cīņu pret noziedzību un pieaugošo tendenci noziegumu atklāšanā.

Lietišķa, ar vērtīgiem ierosinājumiem bija Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa runa par tematu "1922. gada Latvijas Republikas Satversme un Latvijas mūsdienu sabiedrība". Referents īpaši uzsvēra Satversmes lielo nozīmi mūsdienās, akcentējot valsts lomu tajā aspektā, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Valstij ir jānodrošina šī iespēja, un juristiem jāpalīdz sabiedrības izglītošanā. Virzoties uz Eiropas Savienību, arī Latvijai, iespējams, būs jāizdara vēl kādi grozījumi Satversmē.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Endziņš pateicās Valsts prezidentam par atbalstu Satversmes tiesas labāku darba apstākļu nodrošināšanā, kas saistīts ar jaunām telpām. Viņš gan atzīmēja, ka joprojām ne 6., ne 7. Saeima nav apstiprinājusi pēc likuma paredzēto septīto Satversmes tiesas tiesnesi. Taču — Satversmes tiesa strādā, ir izskatījusi vairākas nozīmīgas lietas un taisījusi savus spriedumus. A.Endziņš pastāstīja par Satversmes tiesas saiknēm un sadarbību ar citu valstu konstitucionālajām tiesām, izteica domu, ka ne visas institūcijas, kurām pēc Satversmes tiesas likuma būtu tiesības iesniegt pieteikumus tiesā, izmanto šo iespēju. Pašlaik Satversmes tiesa strādā pie Satversmes tiesas procesa likumprojekta, jo, kā zināms, pašlaik ir tikai Satversmes tiesas reglaments, kas regulē šo kārtību.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš, runājot par tematu "Vai Latvijas likumdošana veido tiesisku valsti?", pievērsās likumu jaunradei, to izstrādāšanai, situācijai, ka ne vienmēr tie ir sabiedrībai labi izprotami. Samērā biežie grozījumi likumos, sasteigtība rada sareģījumus tiesību procesā, likumu izpildē. Vēl joprojām nodokļu, tirdzniecības, sociālajā, veselības aizsardzības un vēl dažās citās jomās nav mūsdienām atbilstošu, labi izprotamu tiesību normu.

Uz jautājumu, vai Latvijas likumdošana veido tiesisku valsti, runātājs nobeigumā atbildēja, ka esam ceļā uz to.

Arī pārējie konferences dalībnieki, kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš ( viņa runu publicējam šajā numurā ), Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, LU Juridiskās fakultātes dekāns Zigurds Mikainis un ārlietu ministrs Valdis Birkavs, savās runās minēja gan paveikto juristu darbā, gan tuvākajā nākotnē darāmo, lai Latvija tiešām būtu tiesiska valsts un iekļautos Eiropas demokrātisko valstu, starptautisko tiesību apritē.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis galavārdā pateicās konferences dalībniekiem par pacietību, uzticību, par ierosinājumiem: — šī bija viena no retajām reizēm, kad izjutu to situāciju, domu strāvojumu, kas raksturīgs izglītotai tālredzīgai publikai. Viņš piebilda, ka par konferences moto tiešām var dēvēt Satversmē ierakstīto: Katram ir tiesības zināt savas tiesības.

Juristiem, un ne tikai viņiem, šajā ziņā darāms vēl liels darbs. Par to liecināja arī šī konference.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Uzruna konferencē "Latvija šodien un rīt. Tiesiskums un tiesiska valsts" Rīgas pils Baltajā zālē 1999.gada 27.janvārī

Godātie Latvijas juristi! Dāmas un kungi!

Šodien uz Rīgas pils Balto zāli esmu aicinājis cilvēkus, kuru darbs un pārliecība ir saistīta ar jēdzieniem "tiesiskums" un "tiesiska valsts". Katrs no jums ir jurists pēc sava aicinājuma, jums ir sava amata pieredze un konkrētā darba pieredze savā institūcijā. Esmu pārliecināts, ka tieši tas bagātinās mūsu domu apmaiņu šodien.

Tiesiskums un tiesiska valsts — tā, pietiekami skaidri un konkrēti, gribu nosaukt mūsu šīsdienas tikšanos.

Es būtu gandarīts, ja šīsdienas saruna kļūtu par ievadu lielam un būtiskam tematam, ko varētu raksturot ar vārdiem — Latvija šodien un rīt.

Es aicinu meklēt, izprast un pamatot mūsu laikmeta pamatvērtības — tiesiskumu, demokrātiju, pilsonisko sabiedrību un pilsonisko iniciatīvu, plurālismu. Tās ir pamatvērtības, kuras ļauj spriest par Latviju kā mūsdienīgu valsti un sabiedrību, kas iekļaujas demokrātisko Rietumu valstu saimē.

Tās ir pamatvērtības, kuras esam izveidojuši vai atjaunojuši savā sabiedrībā pēdējo gadu laikā un kuras noteiks mūsu tālāko attīstību.

Mūsu rītdiena prasa daudz runāt par asajām, sasāpējušām kārtējām problēmām, un tas ir pareizi, ka mēs pietiekami atklāti par to runājam. Taču reizēm sabiedrībai nepieciešams meklēt arī skatu pāri ikdienas problēmām.

Mums jābūt kritiskiem, taču aiz kritikas jāspēj saskatīt kopējo un plašo sabiedrības un valsts virzību. Vērtējot šo virzību, apzināsim, ko esam padarījuši un kādas pamatvērtības šo pēdējo gadu laikā kopā esam izveidojuši.

Esmu šodien lūdzis jūs ar savu aktīvo pozīciju piedalīties sarunā par tiesiskumu Latvijā. Šeit zālē ir tie cilvēki, kuri sabiedrībā veido viedokli par šo tematu, kuriem ir jāizskaidro tiesiskuma veidošanās Latvijā un nākotnes izaicinājumi un kuriem lielā mērā ir jāveido arī objektīva noskaņa sabiedrībā.

Dāmas un kungi!

Tiesiskumam Latvijā ir zināma vēsture. Zīmīgi ir tas, ka tiesiskums bija viens no pirmajiem lozungiem pēc valsts dibināšanas 1918.gadā. Starpkaru laikā Latvijas juristi ieguva izglītību, kas pilnībā bija samērojama ar to, kādu piedāvāja labākajās Eiropas universitātēs. Daudzi bija studējuši ārzemēs. Latvijas tiesību telpa bija tā laika prasību augstumos.

Atgūstot neatkarību, atguvām ne tikai iespēju studēt to, kā tagad veidojas tiesiskums Rietumos, bet guvām arī iespēju šīs zināšanas izmantot un iekļaut Latvijas attīstībā.

Tas, ka runājam par tiesiskumu tieši janvārī, atceroties laiku, kad 1991.gadā Latvijas iedzīvotāji devās uz barikādēm, veido zīmīgu kontekstu.

Lūkojoties atpakaļ, šajā nesenajā pagātnē, es vēlos uzsvērt, ka tiesiskums bija viena no tām vērtībām, kuras vārdā cilvēki devās uz barikādēm, — tiesiskums tika izvirzīts kā pretmets padomju laika beztiesiskumam.

Toreiz zinājām skaidri, ar ko mēs sevi salīdzinām. Atmodas sākumā un arī vēl deviņdesmito gadu sākumā mēs sevi salīdzinājām ar padomju laikiem. Viens otrs to dara joprojām.

Mēraukla izdarītajam darbam un attīstības plāniem vajadzīga arī šobrīd. Es ceru, ka vairums no mums tagad salīdzinājumu izdara ar to, kas sasniegts demokrātiskajās Rietumu valstīs, kā attiecīgais jautājums tiek risināts Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Dāmas un kungi!

Latvijas nākotnes vērtību skala tika iedibināta jau pašā sākumā, proti, 1990.gada 4.maijā, kad Latvija svinīgi paziņoja, ka pievienojas starptautiskajām konvencijām. Nozīmīgākā joprojām ir ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija.