Saeimas 2010. gada 12. jūlija ārkārtas sesijas sēdes pulksten 11.00 stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas ārkārtas sesijas otro sēdi.

Pirms mēs sākam runāt par darba kārtību, es aicinu visus, kas sēdes laikā vai nu iet ārā no Sēžu zāles, vai nāk atpakaļ, aizvērt durvis, jo pretējā gadījumā ventilācijas sistēma nespēs nodrošināt pat to temperatūru, kas šobrīd šeit ir. Tā ka tas ir visu mūsu interesēs, jo ventilācija zālē pašreiz strādā, teiksim tā, uz sistēmas maksimālās jaudas robežas. Citādi mēs paši šeit būsim spiesti dzīvot karstumā.

Bet tagad ķersimies pie darba kārtības.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības 7.punktu – likumu “Maksātnespējas likums” – un šā likuma otrreizēju caurlūkošanu līdz komisijas turpmākam lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Sākam izskatīt darba kārtību tradicionāli – ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandrova, Laicāna, Liepiņas, Hankas un Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Es nesapratu... Kāds lūdza balsojumu? Dalbiņa kungs vēlas runāt? Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam. Viņš runās... Tūlīt mēs dzirdēsim, par ko viņš runās.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis likumprojekts neko nerisina šinī brīdī, un pateikšu, kāpēc es tā domāju. Šādā veidā ātri mēģinot risināt problēmas, kas ir identificētas anotācijā, tātad nosaucot šeit neprecīzu zvēru uzskaiti, es neredzu nekādus argumentus, kāpēc nevar normāli attīstīties medību saimniecība, jo jebkura licencēta zvēru medību uzskaite mums ir noregulēta.

Kas attiecas uz to, kādā veidā tiek izsniegtas licences šo zvēru nomedīšanai, mums ir precīzi noteikumi, un šeit nav svarīgi, cik liels ir medību iecirknis. Šeit tiek ņemta vērā visa medību saimniecība, un konkrēti šīs licences pēc tam tiek sadalītas pa medību kolektīviem. Tā ka tas nerisina šo problēmu.

Bet izskatās, ka šeit ir vēlme risināt citas problēmas. Un tās ir šādas: ir mazie medību kolektīvi, kuri šobrīd pastāv, un
12 procentiem no tiem ir apmēram 500 hektāru lielas medību iecirkņa platības. Līdz ar to mēs varam teikt, ka pēc likuma pieņemšanas sāksies jauni “mērnieku laiki” medību saimniecībā Latvijā.

Tātad mazos, ja tie nespēs apvienoties, protams, paņems lielie. Un tas nozīmē, ka kaut kādā mērā mēs tos, kuri nespēj šobrīd varbūt tik lielas platības “pacelt”, atkal noliksim nevienlīdzīgā situācijā.

Konsultējoties ar medību speciālistiem, protams, ir divi viedokļi: vieni – par, otri – pret. Bet es gribu teikt tikai vienu – tas grozījums, kas šeit ir uzrakstīts, nepasaka neko par to, kādā veidā tiks medīti attiecīgie putni un dzīvnieki – limitēti, nelimitēti. Un tad iznāk tā: ja cilvēkam ir dīķis, kura platība ir apmēram 100 hektāru, tad viņš šinī dīķī nevarēs medīt pīles? Nu jocīgi izskatās gan. Tad viņam vajadzēs 2 tūkstošus hektāru, jā? Un attiecīgi, vadoties pēc tā, viņš varēs medīt nelimitētus dzīvniekus? Kā tad ar lapsām? Arī tas ir nelimitēts dzīvnieks, tātad arī vajadzēs 2 tūkstošus hektāru, lai varētu tās medīt?

Tā ka prātīgāk būtu šo jautājumu risināt, bet ne šobrīd un steigā.

Tas būtu mans piedāvājums.

Es neuzskatu, ka šodien tas likumprojekts būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais likums tika pieņemts 1995.gadā, un vēsturiski tas bija ļoti pozitīvs solis, kas sakārtoja tobrīd pilnīgā anarhijā esošo medību saimniecību. (No zāles dep. J.Dalbiņš: “Jūs esat mednieks?”) Bet pašlaik, kad radikāli un kardināli ir mainījusies situācija, kad atšķirībā no 1995.gada praktiski visa zeme ir kļuvusi privāta, ievērojami pastiprinās negatīvās tendences. Un negatīvās tendences ir tās, ka notiek nemitīga cīņa par medību platībām, līgumi par medību tiesību nomu tiek pārslēgti un pārpirkti. Viens medību iecirknis cenšas noslēgt medību līgumus otra teritorijā, sašķelt to, lai padarītu neiespējamu medīšanu, kā arī lai atņemtu tam labākās medību platības. Šāda situācija ir nepieņemama, jo dažu indivīdu intereses tiek nostādītas augstāk par vides aizsardzības un visas sabiedrības interesēm.

Mums ir interesanta kaimiņvalstu pieredze, kas liecina par nepieciešamību noteikt medību iecirkņu minimālās platības. Piemēram, Igaunijā medību iecirkņa platība nevar būt mazāka par 5 tūkstošiem hektāru, bez tam likumā ir iestrādāta norma, ka valsts nosaka medību iecirkņu ārējās robežas, veidojot tās par dabā skaidri saskatāmām robežām.

Šis priekšlikums varētu būt solis uz priekšu Latvijas medību saimniecības sakārtošanā, ieviešot medību iecirkņiem stingras ārējās robežas, atsakoties no nomas līgumu slēgšanas, sakārtojot finanšu plūsmas. Svarīgi ir radīt medniekos stabilitātes sajūtu, ir jāpanāk visiem vienādas iespējas neatkarīgi no mantiskā stāvokļa.

I.Aleksandrovs.

Šodien valsts iegulda budžeta līdzekļus medību saimniecības administrēšanā, pretī nesaņemot neko. Mežniecības ir aizkrautas ar papīru kaudzēm, tiek traucēts reālais darbs. Mežsargi pārvērsti par papīra vergiem. Par ko viņiem tāds sods – dzīvot tādā Latvijā? Ja Dalbiņa kungs saka, ka tūlīt steidzami kaut ko pieņemsim, tad tas neatbilst patiesībai, jo mēs nobalsosim šodien tikai par likumprojekta nodošanu komisijai, un mums būs laiks šo jautājumu izsvērti, padziļināti izpētīt. Mums vajadzīga valsts attīstības ideoloģija: vai nu medību jomā iesim uz maziem medību iecirkņiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar resursu izlaupīšanu, vai arī veidosim lielus, ilgtspējīgus kolektīvus, kuri kops tradīcijas, aizsargās dabu un vienkārši mīlēs savu tēvuzemi, ko pēdējos gados vienkārši esam aizmirsuši.

Aicinu kolēģus pacelties pāri savām sīkajām interesēm un nostāties vienreiz valsts, tas ir, visas tautas, interešu aizstāvības pozīcijās.

Aicinu likumprojektu nodot komisijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Acīmredzot mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aleksandrova, Laicāna, Liepiņas, Hankas un Krūmiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Medību likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāšu Bendrātes, Šleseres, Barčas, Staķes, Feldmanes un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei. Viņa runās “par”.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāšu grupa ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā.

Šis likumprojekts nav par abortu aizliegšanu. Patiesībā no tā brīža, kad zinātne spēja pateikt un parādīt, kā secīgi notiek cilvēka dzīvības rašanās un attīstība mātes miesās, sabiedrības izpratnē vajadzēja notikt apvērsumam un abortu izzušanai kļūt par dabisku šo atklājumu rezultātu. Tomēr tas nav noticis. Un tam par iemeslu galvenokārt tiek minēti sociāli ekonomiskie aspekti, bet mazāk – sabiedrības informētība un zināšanu trūkums, kā arī būtiskais morāli ētiskais aspekts. Latvijā abortu atļauts veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai.

Mūsu iesniegtie grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredz, ka grūtniecību noteiktajā kārtībā drīkst pārtraukt, ja (citēju): “...pirms tam veikta augļa ultrasonogrāfija vai sieviete ir noklausījusies sava bērna sirdspukstus doplero­grāfā un ir atkārtoti informēta par embrija (augļa) attīstību un grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem”. Jāpiebilst, ka atšķirīgai attieksmei vajadzētu būt gadījumos, kad aborts nepieciešams medicīnisku apsvērumu dēļ vai kad grūtniecība apdraud pašas mātes dzīvību.

Tiek teikts, ka likumprojekta iesniedzēju ierosinājums ir nežēlīgs un pat sadistisks. Ieskatīsimies likumā!

Likums jau šobrīd paredz, ka grūtniecību drīkst pārtraukt ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas. Tātad sievietei, ģimenei vai konkrētajam pārim tiek noteiktas trīs diennaktis pārdomām, un neviens sabiedrībā nediskutē, ka tas ir pārāk nežēlīgi ilgs laiks. Sabiedrība ir atzinusi, ka tas ir saprātīgi – dot ilgāku laiku pārdomām. Turklāt ginekologam, dzemdību speciālistam, ir jāinformē topošā māte par notiekošo un tā sekām. Diemžēl pētījumi liecina, ka tas dod pozitīvu rezultātu labi ja 5 procentos gadījumu. Ārsts ar saviem vārdiem visbiežāk sievieti nespēj pārliecināt, un tāpēc pagājušajā gadā Latvijā katru dienu tika veikti 25 legāli aborti.

Tas, ko mēs ar šo likumprojektu vēlamies panākt, ir pievienot pārdomām vēl vienu, turklāt ļoti būtisku, izziņas materiālu, argumentu ārsta teiktajam, lai sievietes rīcībā būtu pēc iespējas vairāk faktu sava lēmuma pieņemšanai. Mēs vēlējāmies arī sabiedrībā izraisīt diskusiju par abortu jautājumu, jo tas ir ļoti svarīgs. Nav taisnīgi sievieti – dzīvības devēju – padarīt un pat piespiest kļūt par nāves sējēju.

Arī jautājums, vai cilvēkam ir jādzīvo pēc patērētāju domāšanas vai pēc sirds likumiem, ir tas, kuru mēģinām aktualizēt ar šā likumprojekta iesniegšanu. Un kur tad var būt vēl labāka saruna, uzrunājot topošas mātes sirdi ar topoša bērna sirdspukstiem! Šādu sirdssarunu neizbēgamība liks arī savlaicīgāk domāt par sekām, būt gudrai un nepiedzīvot abortu. Līdzīga pieredze ASV štatos liecina, ka abortu skaits samazinās pat par 80–90 procentiem.

Vienu no saviem mērķiem esam sasniegušas – diskusija par abortiem sabiedrībā ir sākusies. Par to jau trīs nedēļas liecina informācija laikrakstos un aktīva domu apmaiņa interneta portālos, kas patiešām ir ļoti vērtīgi un nepieciešami ikvienā svarīgā jautājumā. Komentāros lasāms gan likumprojektu atbalstošs viedoklis, gan žultains nopēlums likumprojekta iesniedzēju virzienā, turklāt diskutētāji ir saplēsušies arī savā starpā, netaupot epitetus, un ir arī redzams, ka daudziem vispār nav skaidrības par cilvēka dzīvības veidošanos. Piemēram, rakstītājs ar niku jeb segvārdu “Arilans” secina: “Kamēr auglis vēl nav pietiekami nobriedis, tas nav cilvēks, tas ir šūnu sakopojums un nekas vairāk.”

Tajā pašā laikā interneta tīmeklis ir pilns ar zinātniskajiem pētījumiem par cilvēka veidošanos, kā arī filmām un komentāriem par abortu, un tie ir pieejami ikvienam. Zinātne ir pierādījusi un izpētījusi skaidri: tieši pēc trim nedēļām un vienas dienas, tas ir, 23. dienā pēc apaugļošanās, sāk pukstēt mazuļa sirds. Varbūt tieši ar šo brīdi iesākas cilvēka mūžs? Tas ir jautājums, uz kuru atbilde meklējama, balstoties gan uz bioloģiskiem, gan uz filozofiskiem, gan arī cilvēciskiem apsvērumiem.

Diemžēl ir arī šādi viedokļi. Interneta atsauksmes īpašniece ar niku jeb segvārdu “Mamma” raksta: “Es slepkavoju savus, nevis jūsu bērnus. Un jums nav nekādas daļas par manu personīgo dzīvi!”

Veci cilvēki gan saka tā – domā, kādus vārdus tu laid no savas mutes ārā, lai nav pašam un bērnam paaudzēs jānožēlo!

Vēl viens būtisks jautājums, uz kuru meklējam atbildi. Kurā brīdī mazulis iegūst saprāta impulsu un dvēseli? Kad zīdainis piedzimis, nākas atkal un atkal pārliecināties...

Sēdes vadītājs.

Bendrātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

S.Bendrāte.

...cik daudz viņš zina.

Un tāpēc mēs aicinām Saeimu atbalstīt mūsu likumprojektu, jo tas droši vien mums dos iespēju arī padiskutēt par citiem jautājumiem, par finansējumu vienkāršākās kontracepcijas līdzekļiem, arī par ģimenes mācības nepieciešamību...

Sēdes vadītājs.

Bendrātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!

S.Bendrāte.

...skolās.

Paldies. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās “pret”.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Es pilnīgi piekrītu priekšlikuma interpretācijai. Ir runa par dzīvības svētumu un mātes misiju, un par to, cik tas ir būtiski, lai mūsu sabiedrībā nebūtu grūtniecības pārtraukšanas gadījumu.

Taču es strādāju šajā specialitātē ilgus gadus un zinu – šīs sievietes, kas nāk uz grūtniecības pārtraukšanas operāciju, nāk ne jau tādēļ, ka viņas būtu vieglprātīgi, ar vieglu sirdi pieņēmušas šādu lēmumu. Ar katru gadu grūtniecības pārtraukšanas gadījumu skaits samazinās. Un šīs sievietes, kuras nāk, lielākoties ir nonākušas šajā situācijā ne jau tāpēc, ka viņas negribētu bērnus vai nemācētu plānot ģimeni. Viņas nāk lielākoties tāpēc, ka viņām nav naudas, lai nopirktu kontracepcijas līdzekļus.

Priekšlikums pilnīgi konkrēti palielina izmaksas šim maksas pakalpojumam – grūtniecības pārtraukšanai – par apmēram 30 procentiem. Līdz ar to likumdevējs uzliek normu obligātā kārtā veikt izmeklējumu, kas ir maksas pakalpojums un ārpus Rīgas ir ļoti grūti pieejams. Pat tajā gadījumā, ja to apmaksā valsts, iespējamais gaidīšanas laiks lielākoties ir divas trīs nedēļas, atsevišķās vietās – pat mēnesi. Dažādu apstākļu dēļ, bet visbiežāk speciālistu trūkuma dēļ.

Otrkārt. Ja mēs ieliekam šādu normu un sievietei nav naudas šiem papildu izmeklējumiem, mēs panākam to, ka pieaug negribēto bērnu skaits, jo vienkārši sievietes neiet pie ārsta. Viņas nenonāk arī uzskaitē. Tieši tāpēc, ka ceļš maksā naudu un visi izmeklējumi maksā naudu. Vai mēs gribam palielināt tādu bērnu skaitu, kuri ir pamesti, kuri ir bērnunamos, kuri ir izņemti no ģimenēm? Ja mēs to gribam, tad mēs to varam arī darīt. Turklāt tā ir emocionāla šantāža pret sievieti tiešā veidā. Ja jūs būtu redzējuši sievietes raudam jau par faktu, ka viņām ir jāsper šis solis, tad jūs būtu pilnīgi pārliecināti, ka tā ir absolūta šantāža pret sievietēm.

Ja mēs gribam vēl vairāk samazināt grūtniecības pārtraukšanas gadījumu skaitu, ir vairāki veidi. Un, pirmkārt, tā ir veselības mācība skolā: jaunās sievietes un jaunie puiši tiek apmācīti, kādā veidā plānot savu ģimenes dzīvi. Un, otrkārt, ir kontracepcijas programmas maznodrošinātajiem un trūcīgajiem. Ja mēs vēlamies, lai mūsu bērni, mūsu jaunieši ir veseli un dzīvo veselīgu dzīvi, tad nodrošināsim viņiem spēju lemt par savu ģimenes plānošanu un iespēju lietot kontracepciju!

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāšu Bendrātes, Šleseres, Barčas, Staķes, Feldmanes un vēl citu deputāšu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 13, atturas – 27. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuroru.

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja iesniegtos materiālus, kam pievienoti arī ģenerālprokurora kandidāta iesniegums un dzīves gājums, uzdeva kandidātam jautājumus, uzklausīja klātienē un, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu atbalstīja šo lēmuma projektu.

Lūdzu Saeimu arī Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuru”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 25, atturas – 12. Lēmums pieņemts. Apsveicam Kalnmeiera kungu! Vēlam sekmes darbā! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija izvērtēja minēto likumprojektu un sagatavoja 8 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lazdiņš.

2. – ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Tāpat 6. un 7. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir pilnībā atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Un arī pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likums “Grozījumi Likumā par ostām”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.

Komisija kopumā ir saņēmusi un pati izstrādājusi, kā arī otrreizējā caurlūkošanā izskatījusi 14 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē ostu definīciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

2. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Un šis priekšlikums sakārto ostu statusu atbilstoši Valsts iekārtas pārvaldes likumam. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3.priekšlikums ir saņemts no deputāta Ivana Ribakova. Šis priekšlikums paredz pārcelt no 7.panta trešās daļas, kur runāts par ostas pārvaldes kā privāto tiesību subjekta funkcijām... šo funkciju pārcelt uz otro daļu. Savukārt otrajā daļā runāts par ostas pārvaldi kā publisko tiesību subjektu. Gan pēc ministrijas, gan pēc Juridiskā biroja priekšlikumiem un iebildēm komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt, jo uzskata, ka šāda likumprojekta sakārtojuma maiņa nebūtu lietderīga un tikai kaitētu ostas pārvaldes darbam.

Tāpēc komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Valsts prezidents, atdodams likumu otrreizējai caurlūkošanai, savā vēstulē norādījis (citēju): “Kopumā būtu nepieciešama aptveroša ostu pārvalžu statusa izvērtēšana un jau novecojušu normu, ostu pārvalžu regulējošu normu, pārskatīšana, tai skaitā likumā nostiprinot efektīvu tiesu kontroli pār ostu pārvalžu darbību un pieņemtajiem lēmumiem.” Un Valsts prezidents lūdz Saeimu pievērsties šo jautājumu risinājumam.

Godātie kolēģi! Ja mēs gribam, lai Latvijas ekonomika strādātu efektīvāk...

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, esiet tomēr klusāki! Man liekas, ka šobrīd neviens nedzird, ko runā deputāts Sokolovskis. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Es dzirdu, goda vārds!”)

J.Sokolovskis.

...un straujāk attīstītos tranzīta un loģistikas pakalpojumi, tad mums obligāti jāpievērš šiem jautājumiem lielāka uzmanība un jāpiedāvā esošo problēmu konkrēti risinājumi.

Šodien mums ir iespēja sākt strādāt šajā virzienā.

Godātie kolēģi! Likums par ostām tika pieņemts 1998.gadā, savukārt Administratīvā procesa likums stājās spēkā 2004.gadā. Ņemot vērā ostu pārvalžu īpašo statusu, ir jāievieš saprotama un visaptveroša normatīvā bāze, kas pēc mērķa un jēgas nodotu visus tos jautājumus, kuri pēc būtības skar publiskās tiesības, administratīvo tiesu kompetencē.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai no problēmām, kas ir saistīta ar to, ka ostu pārvaldes daudzus lēmumus un rīkojumus noformē kā privāto tiesību sfērā pieņemtus, un tas liedz tos pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Kā piemēru varu minēt līgumu par komercdarbību ostā. Šāda līguma esamība ir obligāts nosacījums, lai jebkura persona varētu nodarboties ar jebkādu komercdarbību ostas teritorijā.

Nav racionāli pamatots, kāpēc ir vajadzīgs speciāls līgums, licence darbam ostā, ja ir virkne normu, kuras jau nosaka, pēc kādu prasību ievērošanas ostā vispār var strādāt.

Ostu pārvaldes var faktiski bez argumentiem atteikt šā līguma noslēgšanu, un persona, kas vēlas šādu līgumu noslēgt un strādāt ostā, nav tiesīga šo lēmumu pārsūdzēt. Tas noved pie tā, ka, cerot aizsargāt savas tiesības, uzņēmēji ir spiesti sūdzēties par šādiem lēmumiem Ministru prezidentam, ministrijām un citām institūcijām, kaut gan pēc būtības šos jautājumus vajadzētu skatīt tiesai.

Nav šaubu, ka ostu pārvaldes ir iestādes Administratīvā procesa likuma izpratnē. Un, lemjot par atļauju piešķirt privātpersonai tiesības nodarboties ar komercdarbību ostā, ostas pārvalde realizē valsts varas pilnvaras, jo nevienai privātpersonai nav tiesību izlemt tos pašus jautājumus, ko izlemj ostu pārvaldes.

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Līdz ar to ir loģisks deputāta Ribakova priekšlikums papildināt likuma 7.panta otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā: “slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu.” Jo otrajā daļā iekļautas funkcijas, kuras ostas pārvalde veic kā publisko tiesību subjekts.

Godātie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Aizbalts.

Cienījamie kolēģi! Es jau teicu, ka komisijā bija debates. Un šis pants... Uz šo pantu Valsts prezidents tieši nenorādīja, bet, tā kā Valsts prezidenta vēstulē ir diezgan vispārēji norādījumi, komisija tomēr šo priekšlikumu skatīja, kaut gan tas tieši neattiecas uz to norādīto pantu. Un, kā es jums jau teicu, komisija to neatbalstīja, jo neuzskata par vajadzīgu šādu Ostu likuma sakārtotības principa maiņu, jo šādas funkcijas jau ostas pārvaldei ir kā privāto tiesību subjektam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi!

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējums, uz ko norādīja arī Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

5. – deputātu Sokolovska un Ribakova priekšlikums. Tas ir saistīts ar 3.priekšlikumu. Tā kā 3.priekšlikumu mēs neatbalstījām, tad, manuprāt, šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Jā. Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts.

6. – deputātu Jura Sokolovska, Kārļa Leiškalna un Ivana Ribakova priekšlikums, ko komisija atbalstīja. Tā ir tieši atbilde Valsts prezidentam par to pantu, uz kuru viņš bija norādījis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

7. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo tas ir atkal saistīts ar 3. un 5.priekšlikumu, tāpēc faktiski vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tomēr ir balsojams, jo tajā ir runa par pavisam citu lietu.

Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav norādīts, kādā kārtībā un vai vispār var pārsūdzēt ostas valdes un ostas pārvaldnieka lēmumus. Tāpēc Likumā par ostām ir nepieciešams ietvert darbības, pārsūdzības regulējumu un kārtību, lai nodrošinātu administratīvo tiesu kontroli pār ostas valdes un pārvaldnieka lēmumiem.

Tā kā ostu pārvaldes Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ir uzskatāmas par iestādēm, tiesu kontrolei pār ostas valdes un ostas pārvaldnieka lēmumiem ir jātiek nodrošinātai saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Praksē nereti ostu pārvalžu lēmumi tiek noformulēti kā privāto tiesību akti, bet, vēršoties tiesā, tiek saņemts atteikums, jo Likumā par ostām trūkst visap­tverošas normas, kā publisko tiesību jomas jautājumus nodot administratīvo tiesu kompetencē. Lai gan ostas pārvaldniekam un ostas valdei ir nošķirtas kompetences, nereti tiek maldīgi uzskatīts, ka tikai ostas valdes kā iestādes, kā augstākās lēmējinstitūcijas lēmumi ir pakļauti tiesu kontrolei, bet visi ostas pārvaldnieka lēmumi pārsūdzami ostas valdē. Praksē nav bijušas tādas situācijas, kad ostas valde būtu pēc būtības izvērtējusi un atcēlusi ostas pārvaldnieka lēmumu, turklāt daudzos jautājumos lēmumu pieņemšana ir tikai pārvaldnieka ekskluzīva kompetence.

Tādēļ būtu atbalstāms minētais priekšlikums, jo tas dod skaidrību un tiesisku noteiktību tiesu kontrolei pār ostas lēmējinstitūciju lēmumiem un faktisko rīcību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Manuprāt, tas, kas ir rakstīts šobrīd 8.pantā, jau skaidri liecina, ka uz jebkuru ostas valdes lēmumu ir attiecināmas iespējas to pārsūdzēt tiesā. Un ne tikai administratīvajā tiesā, bet jebkurā citā tiesā arī.

Līdz ar to vienai atsevišķai nozarei pacelt tās pārvaldi tādā līmenī, ka likumā būtu atsevišķi jāieraksta, ka tās lēmumi ir pārsūdzami, manuprāt, nevajag. Tam nav nekādas nozīmes, tas jau šobrīd darbojas.

Vēl vairāk! Jūs gribat pateikt, ka tie ir pārsūdzami tikai administratīvajā tiesā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā. Nu tas ir galīgi nepareizi! Šobrīd gan uz ostu, gan arī uz Ministru kabineta lēmumiem likums attiecas vienādi. Kāpēc to rakstīt veltīgi?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jā, deputāts Juris Sokolovskis runās otro reizi debatēs.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Jā, godātie kolēģi, diemžēl prakse ir tāda, ka tiesa skatās tieši uz Likumu par ostām un daudzos gadījumos pieņem tādu lēmumu, ka šis nav administratīvais akts, un tikai tāpēc, ka tas ir ierakstīts likumā. Tas ir tas iemesls, kāpēc mums ir jāgroza likums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Aizbalts.

V.Aizbalts.

Cienījamie kolēģi! Komisijas sēdē gan Tieslietu ministrija, gan Juridiskais birojs norādīja tieši uz to, ko teica deputāts Kārlis Leiškalns, – ka šobrīd šāda prakse eksistē un tur problēmu nav. Tādējādi šāds ieraksts likumā būtu lieks. Tāpēc lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi!

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir vienkārši 8.pantu sakārtojošs priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

9. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka tas nav izskatāms, jo tas neattiecas uz tiem pantiem, uz kuriem norādīja Valsts prezidents savā vēstulē, likumu atdodams otrreizējai caurlūkošanai.

Sēdes vadītājs.

Jā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu tiešām tā ir.

Turpinām ar nākamo priekšlikumu.

V.Aizbalts.

10. – deputātu Jura Sokolovska un Kārļa Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas saistīts ar 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Un 11. – deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

12. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. Un jāteic, ka šis priekšlikums ir saistīts arī ar 3. un 5.priekšlikumu, kurus mēs jau neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

13. – deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. Un arī tas saistīts ar 3. un 5.priekšlikumu, ko mēs jau neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Un arī 14.priekšlikums ir deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Arī tas savukārt ir saistīts ar 3. un 5., ko mēs jau neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemšanu pēc tā otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likums “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, otrreizēja caurlūkošana.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumu “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, kas ir nodots otrreizējai caurlūkošanai.

Ir saņemti 25 priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

2. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

3. – deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kad mēs lasām Valsts prezidenta vēstuli, ar ko viņš atdeva mums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai šo likumu, rodas diezgan dīvains iespaids, jo, no vienas puses, Valsts prezidents pats argumentēja, ka nacionālās raidorganizācijas sūdzas par to, ka jaunie valodas nosacījumi uzliek nesamērīgu nastu un apgrūtina viņu konkurenci šajā tirgū, bet, no otras puses, Valsts prezidents piedāvā pat pastiprināt šo nastu un attiecināt šos nosacījumus arī uz reģionālajām raidorganizācijām. Varbūt nacionālajām raidorganizācijām tiešām psiholoģiski būs vieglāk strādāt, apzinoties, ka arī citi sava veida konkurenti – tiktāl, ciktāl reģionālās raidorganizācijas var uzskatīt par konkurentiem nacionālajām raidorganizācijām, – arī ir nostādīti diezgan nelabvēlīgā situācijā. Tātad pēc būtības Valsts prezidents piedāvā kaut ko pilnīgi pretēju tam, ar ko viņš argumentē nepieciešamību iejaukties.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka šobrīd mēs dzīvojam pilnīgi citā laikmetā, nekā tas bija 1995.gadā, kad tika pieņemts vēl spēkā esošais Radio un televīzijas likums. Šobrīd vairs nav ierobežoto resursu problēmas. Un, ja mēs ierobežojam kaut kādu mūsu raidorganizāciju iespējas rīkoties pilnīgi brīvi, to skaitā arī iespēju izvēlēties valodas, tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkiem, skatītājiem, nebūs iespējas skatīties televīzijas raidījumus citās valodās.

Šobrīd, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību televīzijas jomā, konkurence ir gandrīz tikpat brīva kā interneta jomā. Bet mēs vēl piedāvājam tos pašus vecos risinājumus.

Es aicinu jūs tomēr domāt par lietas būtību. Latviešu valoda būs konkurētspējīga televīzijas tirgū tikai tādā gadījumā, ja Latvijas raidorganizācijas būs spējīgas ražot un veidot konkurētspējīgus raidījumus. Šis priekšlikums, kas ir iebalsots trešajā lasījumā, faktiski ir vērsts uz to, lai raidorganizācijas tērētu savu nopelnīto naudu pilnīgi citiem nolūkiem – tulkošanai, ieskaņošanai, dublēšanai un tā tālāk. Tātad faktiski šādi risinājumi sasniedz pilnīgi pretēju mērķi – pazemina šo konkurētspēju un līdz ar to novājina latviešu valodas pozīcijas televīzijas tirgū.

Tāpēc es aicinu vēlreiz pārdomāt un atbalstīt manu priekšlikumu, kas ir visai loģisks.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai Circenes kundzei ir kas piebils­tams?

I.Circene.

Cileviča kungs piedāvāja izņemt ārā regulējumu, kas attiecas uz valsts valodas lietošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, bet komisija tādu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

5. – deputātes Circenes priekšlikums, kurā ir iekļauti šie nosacījumi. Te bija iebildes no Valsts prezidenta kancelejas. Pirmkārt, šinī priekšlikumā ir iekļauts papildinājums ar normu attiecināšanu uz reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Ir precizēti arī raidījumi, kur no latviešu valodas normas tiek izņemtas ārā spēles, reklāmas, televīzijas veikals, televīzijas veikala skatloga raidījumi un tiek pagarināts arī tā sauktais praimtaims, kas bija no pulksten 19.00 līdz 23.00 un kas ir pats skatāmākais laiks. Šis laiks tiek pagarināts no 18.00 līdz 23.00, turklāt šajā laikā tiek iekļauti arī tie raidījumi, kuri sākti pirms 18.00 un kuri beidzas pēc 23.00, lai vieglāk tiktu pielietoti šie nosacījumi. Diemžēl komisija šo nosacījumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Salīdzināsim šo priekšlikumu ar nākamo – tātad ar komisijas atbalstīto, bet valodas politikas speciālistu un arī manis neatbalstīto versiju. Kas tad mums tiek piedāvāts 5.priekšlikumā? Tātad, pirmkārt, šos valodas nosacījumus attiecināt gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem līdzekļiem, panākot vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgus pienākumus un nodrošinot sabiedrības intereses saņemt raidījumus valsts valodā tieši tajā laikā, kad lielākā daļa no mums skatās televīzijas pārraides.

Šāds raidlaika noteikums ir ievietots apzināti – ļoti labi apzinoties to, ka, kā jau atkārtoja no šīs tribīnes simto reizi, lai nu ko, bet valodas lietojumu Latvijā tirgus diemžēl neregulē; un, otrkārt, šāda pamatnostādne pilnībā atbilst tai valsts valodas politikai, kas ir īstenota vairāk nekā 20 gadus un kas ir atzīstama par labu esam. Un atkal jāteic: nav pilnīgi nekāda pamata tam viedoklim, kuru dzirdam jau gadus divdesmit, ka, lūk, veidojiet kvalitatīvus raidījumus un jums nebūs problēmu ar konkurenci... ka vajag vairāk izmantot pozitīvos stimulus, nevis noteikt ierobežojumus. Ja mēs šādam viedoklim būtu klausījuši, jau sākot no 1988.gada, tad ir grūti pateikt, kā tad būtu. Tad varbūt no šīs tribīnes mēs nemaz valsts valodā vairs nerunātu. Jo katrs mazākais pārmaiņu solis valsts valodas politikā ir jāiekļauj plašākā kontekstā.

Šī plašsaziņas līdzekļu joma ir jāsaista ar citiem valsts valodas lietošanas laukiem. Turklāt šī norma ir labi pārdomāta un aizsargā valsts valodas runātāju intereses, nodrošina valsts valodas runātāju tiesības saņemt informāciju un izklaidi valsts valodā tieši tajā laikā, kad viņi televīziju vēlas skatīties, nevis rīta agrumā vai nakts melnumā. Un galu galā šī norma ir absolūti loģiska, ja mēs to skatāmies no nacionālas valsts un valsts valodas viedokļa.

Es tātad jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet noteikti neatbalstīt ne 6., ne arī 7., jo tieši šīs vakara stundas valsts valodas politikā ir nozīmīgas, un lūdzu arī turpmāk neuzklausīt argumentus par to, ka šādi tiek ierobežots brīvais tirgus, ka pietiktu ar kvalitatīviem raidījumiem un tā tālāk. Nepietiktu! Norma ir loģiska, to ir atbalstījusi arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija un valodas politikas speciālisti.

Tātad noteikti aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzreiz saku, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta. Noteikti! Paskatieties, lūdzu! Iedziļinieties! Paldies, ka Valsts prezidents ir sapratis un aicina Saeimu, deputātus, stiprināt latviešu valodas pozīcijas plašsaziņas līdzekļos.

Un es jau kādreiz citā sakarībā no Saeimas tribīnes esmu jums teicis, ka pilnīgi visas ar valsts valodu saistītās atbildīgās institūcijas, esot arī Pilsonības likuma izpildes komisijā, kurā esam visas šīs institūcijas klausījušies... tās visas vienā balsī apstiprināja, ka latviešu valodas pozīcijas Latvijā pasliktinās – un pasliktinās tāpēc, ka, lūk, plašsaziņas līdzekļos praktiski latviešu valoda skan ļoti maz.

P.Tabūns.

Es teiktu tā: no desmit pārraidēm, programmām labi ja viena ir latviešu valodā. Apmēram tāda ir attiecība. Tāda ir valodu – krievu valodas un latviešu valodas kā valsts valodas – attiecība neatkarīgā Latvijā. Cienījamie kolēģi! Lūk, kur mēs, latvieši, esam nonākuši divdesmit neatkarības gados! (No zāles dep. O.Kastēns:
“A kur jūs bijāt?”) Jā, pareizi, pareizi! Kauns! Kauns! Un, lūk, mēs zinām, ka komisijā Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” – nemaz nerunājot par “Saskaņas Centru” un PCTVL! – saka, ka valsts valoda ir, tā sakot, noliekama kaut kur pažobelē, ka esot jāvalda te, protams, pēc viņu nostādnes. Tā tas tulkojams: pilnīgi un absolūti esot jāvalda krievu valodai. Un, redziet, Oskars Kastēns, kurš tagad klaigā no vietas... tas viņam gan atļauts... (No zāles dep. O.Kastēns: “Kur bija “Tēvzeme”?”) Viņš saka, ka tā būšot iejaukšanās mediju darbībā. Bet tas, ka krieviski raidošās televīzijas raidstacijas, prese izplata un raksta pretvalstiskas lietas, praktiski aicina revidēt Latvijas neatkarību, apstrīd tās pastāvēšanu un tā tālāk – tas ir absolūti nenormāli. Un, lūk, jūs, šīs partijas, it īpaši latviešu partijas, tagad balsojat “pret”! Nu nāciet, lai publika, tauta dzird jūsu argumentus, Kastēna kungs! (No zāles dep. O.Kastēns: “Kur skatās “Tēvzeme”?”)

Cienījamie kolēģi! Lūk, tātad Valsts prezidents – un paldies viņam par to – pat ir lūkojies tālāk, nekā ir skatījusies atbildīgā komisija, un jau runā par kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas izplatītāju darbības ierobežošanu. Patiešām! Ir pienācis laiks arī te paskatīties, jo publiskajos plašsaziņas līdzekļos latviešu valoda ir absolūti – vēlreiz es atkārtoju! – pažobelē (No zāles dep. O.Kastēns: “Aizkrāsnē!”) nodzīta. Cik ilgi tā turpināsies?!

Un tādēļ es aicinu: kolēģi, lūdzu, latvieši deputāti, vēlreiz padomājiet, jo uz kreiso flangu cerēt ir veltīgi.

Atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Circenes kundzei ir kas piebils­tams?

I.Circene.

Vienīgi kā deputāte varu aicināt atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 40, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un tajā ir iestrādāts arī Kastēna kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Turpinām... Es atvainojos! Deputāti prasa balsojumu tomēr.

Ir divi varianti: ja jūs prasāt balsojumu, tad runājiet skaļāk vai arī pārējie runājiet klusāk! Tātad mēs balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene.

8. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

9. – deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Kastēna kunga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 55, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

10. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Taču tas nav izskatāms un nav balsojams, jo neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 115.pantam un nav saistīts ar prezidenta iebildēm.

Sēdes vadītājs.

Jā, taisnība! 115.panta otrā daļa nosaka, ka, atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to šis priekšlikums nav izskatāms.

Turpināsim ar 11.priekšlikumu.

I.Circene.

11. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

12. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

13. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

14. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

15. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Paldies, godātie deputāti, par iespēju pateikt viedokli! Un piedodiet, ka man tāda nedaudz čerkstoša šodien tā izteiksme ir.

Šis priekšlikums, ko ir iesniegusi Tautas partijas frakcija, atbilst tam pantam, ko ir atgriezis prezidents, proti, 71.panta otrajai daļai. Un šīs redakcijas precizējums ir izveidots tādēļ, ka gan darba grupā, kurā es darbojos, gan arī komisijā, kurā diemžēl es nedarbojos, pēc būtības šis jautājums ir debatēts, taču nav nonācis līdz rezultātam. Intereses, kuras tika pārstāvētas dažādās debašu viedokļu izpausmēs, protams, ir uzklausītas, taču nav pieņemts saprotams lēmums attiecībā uz sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli. Ņemot vērā to, ka tie pilda sabiedrības pasūtījumu, un neskatoties uz to, ka likumprojekta 5.pantā ir pateikts par finansēšanas... varētu teikt, resursu, tomēr šis ir nepietiekams formulējums pasūtījuma pildīšanas resursiem. Un tādēļ, izmantojot šo iespēju, mēs uzskatījām, ka ir iespējams precizēt likumprojektā finansējuma avotu, proti, noteikt, skaidri un saprotami noteikt, kāds finansējums no valsts budžeta ir piešķirams sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem (proti, tas ir 0,3 procentu apmērā no valsts budžeta), kuru programmās un raidījumos audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi ir aizliegti. Tādā veidā noņemtu šos komerciālos paziņojumus un atstātu tos tikai komercraidorganizāciju ziņā. Par to ir debatēts daudzkārt, bet – vēlreiz atkārtoju, kolēģi! – ne reizi tas nav vainagojies ar kādu skaidru un nopietnu lēmumu attiecībā uz komerciālo un sabiedrisko raidorganizāciju tā saukto (nepārteicos – tā saukto!) konkurenci, kura patiesībā tiek izveidota mākslīgi.

Ir skaidri jāpasaka arī nākamais uzstādījums, par kuru debatē savā iesniegumā arī Valsts prezidenta kungs. Proti, par 15 procentu nacionālā pasūtījuma finansējuma daļas... par pieļāvumu to nodot konkursa kārtībā reģionālajām un vietējām elektroniskajām raidstacijām, plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir izraisījis diezgan nopietnu iebildi no sabiedriskajām raidorganizācijām, jo šādā veidā tiek patiesībā diezgan vardarbīgi samazināts tas līdzekļu apjoms, kas tiek piešķirts no budžeta un kas visu laiku ir nepietiekams; tātad samazina to vēl. Mums tas ir ļoti problemātiski – prasīt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu kvalitatīvu darbu un to, lai patiešām izpildītu šo darbu sabiedrības visplašākajās interesēs. Un tādēļ arī šeit, mūsu priekšlikumā, ir precizējums; izmantojam iespēju likumprojekta ceturtajā lasījumā šo precizējumu izdarīt.

Turklāt vēlos kolēģus informēt par to, ka attiecībā uz 71.panta otro daļu likumprojekta pārejas noteikumi jau paredz spēkā stāšanos tikai 2012.gada 1.janvārī, un līdz 2011.gada 31.decembrim attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma izpildītājiem ir piemērojams līdzšinējais tiesiskais regulējums. Tātad ir arī pietiekami ilgs laiks, lai varētu izstrādāt jauno un sākt darboties, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, pēc tiem principiem, kas būtu taisnīgi gan attiecībā uz komerciālo raidorganizāciju interesēm, gan attiecībā uz sabiedrisko raidorganizāciju mērķiem un uzdevumiem valstī, gan attiecībā uz to, kāda nu kuram ir misija.

Un ja šobrīd tiek zināmā mērā... grūti ir atrast tādu vārdiņu, ar kuru neaizskartu nevienu pusi...

Sēdes vadītājs.

Rugātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Rugāte.

Tūliņ beidzu. Paldies.

Jo nacionālie plašsaziņas līdzekļi... Tas zināmā mērā mulsina to, kurš lasa šo likumprojektu. Un tāpēc arī rodas daži pārpratumi, kuru rezultātā varbūt arī komisijā ir radusies tāda redakcija, tāda tā ir. Mūsu ieteikums ir – atbalstīt. Un mūsu lūgums ir atbalstīt 71.panta otro daļu Tautas partijas frakcijas iesniegtajā priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls. Faktiski šis priekšlikums piedāvā tomēr noteikt abonentmaksu. Mēs par to runājām jau vairākus gadus, un politisks lēmums – turklāt visu frakciju atbalstīts! – bija tāds, ka šobrīd mēs to nevaram darīt. Un tagad pat nevis uz trešo lasījumu, bet otrreizējās caurlūkošanas procesā pieņemt tik revolucionāru lēmumu, kā es uzskatu, nav pieļaujams, jo būtībā nav ekonomisko aprēķinu, nekā nav, un tik pēkšņi priekšvēlēšanu gaisotnē mēs kaut ko tādu balsosim... Es uzskatu, ka tas nav iespējams. Nerunājot jau nemaz par to, ka tas tik un tā nav saistoši budžeta likumam. Ja mēs ierakstām šajā likumā tos 0,3 procentus, tad mēs tik un tā varam pēc tam pieņemt jebkuru budžetu un šis nosacījums vienkārši netiks pildīts.

Un otrais. Kurš man var paskaidrot, ko juridiski nozīmē “papildus valsts budžeta finansējums”? Papildus – salīdzinot ar ko? Mēs regulāri nodarbojamies ar budžeta pārdali. Mēs regulāri pieliekam klāt sabiedriskajai televīzijai naudu. Jūs to visi ļoti labi atceraties. Taču tīri juridiski lietot šādus terminus... Te vispār vienkārši nav skaidrs, par ko ir runa.

Tātad es varu saprast šo labo vēlmi, bet šis formulējums nu nekādā gadījumā nav atbalstāms, jo tas vienkārši izkropļo visu situāciju un absolūti nekādas skaidras praktiskas sekas neizraisa.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Jā, es vēlos komisijas vārdā piebilst, ka īstenībā arī 15.priekšlikums nebūtu skatāms sakarā ar Kārtības ruļļa 115.pantu, jo tas, pret ko iebilda prezidents, bija par
15 procentu izsoli. Pēc pašreiz spēkā esošā Radio un televīzijas likuma arī šodien var izsolīt 15 procentus no sabiedriskā pasūtījuma, un jau šodien sabiedriskā pasūtījuma daļa daļēji tiek pildīta reģionālajās televīzijās, jo novadu ziņas, kuras mēs skatāmies, veic arī citi, nevis tikai LTV1 vai LTV7 kā programmu veidotāji, kā ziņu veidotāji.

Otrkārt, šis priekšlikums piedāvā absolūti mainīt finansēšanas kārtību, kas arī nav saistībā ar prezidenta iebildēm. Savukārt, ja atbalstītu šādu finansējumu –
0,3 procentu apmērā no valsts budžeta, izņemot ārā komercpaziņojumus, un vēl papildus prasītu par šiem iespējamiem finansējumiem... papildus sabiedriskajam pasūtījumam, tad tā būtu vēl papildu nauda klāt pie 0,3 procentu budžeta finansējuma.

Līdz ar to šinī gadījumā priekšlikums pēc būtības neatbilst prezidenta iebildēm, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

16. – deputātes Circenes priekšlikums. Tika sagatavots saistībā ar prezidenta iebildēm, kur tika piedāvāts 15 procentus no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem nodot izsolei, izsludinot konkursu, un šo daļu no sabiedriskā pasūtījuma varētu nodot izpildīt gan nacionālajiem, tajā skaitā sabiedriskajiem, gan arī reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri nodrošina savu programmu pieejamību bez maksas galalietotājiem.

Šīs ir divas būtiskas lietas: šajā konkursā, izsolē var piedalīties jebkura raidorganizācija – gan nacionālā, gan vietējā, gan sabiedriskā, gan komerciālā, gan reģionālā, un līdz ar to tiek nodrošināta plaša pieejamība konkursa izsoles objektam, kā arī šie izpildītāji var skaidri parādīt pašu efektīvāko naudas izlietojumu.

Iebildes pret to, ka tas varētu mazināt naudu sabiedriskajam pasūtījumam, sabiedriskajai raidorganizācijai, īsti nav patiesas, jo naudas apjoms sabiedriskajam pasūtījumam nemainās. Tā ir tā pati nauda, un iespējas šo naudu izlietot sabiedriskajam pasūtījumam varētu būt arī citiem spēlētājiem. Ja kāds nāk un piedāvā šo pašu pasūtījumu lētāk, tad viņš šo konkursu var arī vinnēt.

Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Patiešām sabiedriskā pasūtījuma apjoms nemainās, bet sabiedriskās televīzijas finansējums gan samazinās, jo būtībā šeit ir runa par budžeta naudas pārdali par labu komerciālām raidorganizācijām. Šī ideja kā tāda nu nemaz nav tik slikta, bet es uzskatu, ka nekādā gadījumā mēs nedrīkstam pieņemt šādus lēmumus trīs mēnešus pirms vēlēšanām, tieši tajā laikā, kad visas politiskās partijas slēdz līgumus ar tām pašām komerciālajām raidorganizācijām par savu politisko reklāmu. Un, ja mēs atbalstām šādus lēmumus, tad mums nav nekāda pamata apvainoties, kad mums pārmetīs politisko korupciju un tā tālāk, jo koruptīvāku shēmu man pat grūti iedomāties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Augsti godātais Cileviča kungs! Lūdzu, nemaldiniet ne Saeimas deputātus, ne klausītājus, ne sabiedriskās, ne komerciālās raidorganizācijas!

71.panta otrā daļa ir piemērojama no 2012.gada 1.janvāra – un tikai! Tāpēc visa tā jūsu teiktā motivācija par to, ka te ir priekšvēlēšanu aģitācija, ir nedaudz ne tikai nevietā, bet nav arī korekta. Tas, ka mēs šobrīd meklējam argumentus... It kā šī ir sasteigta lieta... Tas ir tikpat nekorekti, jo Saeimā par šiem jautājumiem runā jau tikpat daudz gadu, cik darbojas Saeima; kopš pirmā vai šobrīd esošā likuma pieņemšanas brīža līdz šim brīdim, kad mēs jau ceturto reizi skatām šo likumprojektu, kas ir sagatavots ar tiem ne sevišķi izsvērtajiem, pieņemtajiem likuma pantiem un normām, pret kurām iebilst ļoti daudzi.

Vēlreiz atkārtoju: daudzi no Saeimas zālē klātesošajiem piedalījās darba grupas sēdēs, kurās mēs debatējām par šīm niansēm un mēģinājām atrast kopsaucēju, un tas, ka šāds kopsaucējs netika atrasts, nenozīmē, ka šobrīd mums ir jāuzskata, ka Saeimai jāsa­steidz kāda priekšlikuma vai kādas normas ieviešana tagad, kad izskatām ceturtajā lasījumā. Un tas, ka 71.panta otrā daļa tiek precizēta arī papildus visam tam, ko ir iesniedzis kā iebildumus Valsts prezidenta kungs, nenozīmē, ka Saeima to nedrīkst darīt; Saeimai vienmēr ir pienākums to darīt jebkurā brīdī, kad vien tas ir iespējams, – precizēt tās normas, kuras nav pietiekami skaidras. Un šis nu ir tas gadījums, ka tās normas nav pietiekami skaidras, un mēs izmantojam šo iespēju, lai tās precizētu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene.

Jā.

Pirmkārt, es vēlos vienīgi piebilst Cileviča kunga runai. Cileviča kungs indikatīvi pieņem, ka sabiedriskās raidorganizācijas ir tik nespējīgas uzvarēt atklātā, godīgā konkursā. Es domāju, tas nav objektīvs vērtējums. Var būt, ka tas pierāda, ka naudas izlietojums ir mazefektīvs.

Un, otrkārt, tiešām man ir jāatgādina par pārejas periodu – 2012.gadu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 58, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Circene. 17. – deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Circene. 18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Circene. 19. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Līdzīgi kā 10.priekšlikums tas nav izskatāms un nav balsojams, jo neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 115.pantam.

Sēdes vadītājs.

Jā, jums taisnība. Vai deputāts Kučinskis vēlas kaut ko teikt par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet deputātam Kučinskim mikrofonu. Nē, deputāts Kučinskis tomēr nevēlas runāt.

Turpinām ar 20.priekšlikumu.

I.Circene.

20. – deputātes Circenes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

21. – deputāta Cileviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

23. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

24. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

25. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumu “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums” otrreizējās caurlūkošanas kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.

I.Circene.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot 2.darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, tā nodošanu komisijai, jo balsošanas brīdī zālē neesot atradušies visi deputāti, kas parādās balsošanas izdrukā.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”, taču jebkurā gadījumā mums ir jāizšķir balsojot tas, vai mēs pārbalsosim.

Tā kā neviens nav pieteicies runāt, tad lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks pārbalsots Saeimas pašreiz jau pieņemtais lēmums par likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodošanu komisijai! Tātad mēs balsojam par to, vai notiks pārbalsošana. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 36, atturas – 4. Tātad šis jautājums mums ir jāpārbalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāšu Bendrātes, Šleseres, Barčas, Staķes, Feldmanes un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”... par šā likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 21, atturas – 19. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Turpinām skatīt nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Strādāsim ar dokumentu Nr.6192.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 5 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Un 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 6191 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

Otrajam lasījumam Juridiskā komisija saņēmusi 1 priekšlikumu no iekšlietu minis­tres. Tas ir atbalstīts komisijā. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers.

19.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

19.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Gunārs Laicāns.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu ar numuru 367/Lp9.

Atbildīgā komisija izskatīja sešus priekšlikumus.

1. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Laicāns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

4. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Laicāns.

6. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas nav balsojams.

G.Laicāns.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Laicāns.

25.augusts.

Sēdes vadītājs.

25.augusts. Deputāti neiebilst.

Pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi deputātu Ivanu Ribakovu, kuram pavisam nesen bija apaļa jubileja. Taču – viņa, liekas, zālē šobrīd nav. (Aplausi.) Ā, ir! Ir gan.

Tāpat sveicam apaļā jubilejā arī mūsu kolēģi Mareku Segliņu. Arī viņam pavisam nesen bija dzimšanas diena. (Aplausi.)

Un, protams, sveicam visnesenāko no apaļajiem jubilāriem – deputātu Juri Dobeli! (Aplausi.) (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies!”)

Tagad paziņojumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi no Sporta apakškomisijas! Lūdzu tūlīt pulcēties komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Komisijas sēde pulksten 13.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas! Pulcēsimies tūlīt tepat blakus – Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mūsu sēde šodien pulksten 13.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīsdesmit četru deputātu lūgumu jeb, pareizāk sakot, pieprasījumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šodien trīs­desmit minūtes pēc pirmās šodienas ārkārtas sēdes beigām. Es domāju, mēs varam vienoties, ka ārkārtas sēde būs pulksten 13.00. Protams, Prezidijam par to formāli vēl ir jālemj...

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Labdien! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Inta Feldmane... Es viņu redzēju... Paldies! Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle, Dagnija Staķe un Viktors Ščerbatihs.

Paldies par uzmanību.

Līdz pulksten 13.00!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas pirmo šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.

Kā jau es teicu, pulksten 13.00 būs nākamā ārkārtas sēde.