Ministru prezidents:

— pēc oficiālās vizītes Zviedrijas Karalistē

"Šī bija visnotaļ simboliska vizīte, jo starp Latviju un Zviedriju pastāv ļoti labas attiecības — to vizītes laikā atzīmēja abas puses", — tā vakar, 27.janvārī, preses konferencē Rīgas lidostā tūdaļ pēc atgriešanās no Stokholmas žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Vilis Krištopans. Viņš arī uzsvēra, ka Zviedrija nepārprotami atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Kopā ar Ministru prezidentu Zviedrijā bija arī ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers. Vizītes laikā pārrunātas ES paplašināšanās iespējas nākotnē, kā arī Latvijas attiecības ar Krieviju. Iegūta arī vērtīga informācija Zviedrijas parlamentā, tiekoties ar Eiropas lietu komisijas deputātiem."Ir skaidri redzams, ka arī parlamentam jāuzņemas lielāks smagums mūsu valsts ceļā uz ES, " teica V. Krištopans, atsaucoties uz Zviedrijas parlamenta komisijas labo pieredzi. Visu Zviedrijas parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvji arī aicinājuši Latviju attīstīt sadarbību ar kaimiņvalsti starppartiju sakaru līmenī un kontaktēties ar līdzīgajām partijām visās 15 Eiropas Savienības valstīs. Pēc Zviedrijas politiķu domām, tas būtiski stimulētu Latvijas ceļu uz ES.

Vilim Krištopanam bijusi saruna arī ar Zviedrijas tieslietu ministri, mūsu tautieti Lailu Freivaldi, kura solījusi lielu atbalstu Latvijas Tieslietu ministrijai un tieslietu ministrei.

 

Preses konferences turpinājumā Ministru prezidents Vilis Krištopans un ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

"Latvijas Vēstnesis":

— Premjera kungs, Zviedrija ir valsts, kas ar bruņojumu un dažādiem citiem materiāliem sniegusi vienu no lielākajiem atbalstiem Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Vai Zviedrijas vizītes laikā tika skarts arī šis sadarbības aspekts?

V.Krištopans:

— Zviedrija ir sniegusi un arī sniegs atbalstu mūsu bruņotajiem spēkiem. Mēs nerunājām par konkrētām lietām, bet Pērsona kungs vakariņu laikā, kad mēs sarunājāmies neformāli, teica, ka Zviedrija ir gatava savu iespēju robežās arī turpmāk sniegt palīdzību mūsu bruņotajiem spēkiem.

— Jūs izteicāt viedokli, ka parlamentam būtu jāuzņemas lielāka loma mūsu valsts ceļā uz ES. Ko, jūsuprāt, parlaments varētu konkrēti darīt?

V.Krištopans: —

Visu to partiju deputātiem, kuras deklarējušas skaidru nostāju ceļā uz ES un NATO, neatkarīgi no tā, vai tās ir pozīcijā vai opozīcijā, Eiropas lietu komisijā būtu jāizmanto iespējas strādāt kopā gan ar valdību, gan ar atsevišķiem ministriem Eiropas integrācijas jautājumos. Tā vismaz darīja zviedri gan pirmsiestāšanās periodā, gan sarunu laikā ar ES, gan arī laikā pirms referenduma. Un ļoti daudz Zviedrijā darīja tieši parlamenta Eiropas lietu komisija. Zināmā mērā tā man bija jauna informācija. Latvijā pašreiz visu smagumu iznes valdība. Bet es domāju, ka ar katru dienu Eiropas lietu komisijas loma un vērtība pieaugs.

— Ko jums abiem personīgi deva šī vizīte?

A.Šlesers:

— Tie bija ļoti konkrēti soļi, no kuriem mēs redzam, kādā mērā Zviedrija ir gatava atbalstīt Latviju.

Konkrēti mums vajadzēja noskaidrot, kādas ir iespējas attīstīt biznesa sadarbību starp Latviju un Zviedriju. Cerības ir ļoti lielas — lai gan mēs Latvijas ekonomikā zināmā mērā izjūtam Krievijas krīzes iespaidu, Zviedrijas uzņēmēji joprojām ir gatavi sadarboties. Tikšanās ar daudziem Zviedrijas uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem bija ļoti vērtīgas. Piemēram, privātās pusdienas pie Vallenbergu ģimenes. Šie cilvēki, kas jau ir daudz investējuši Latvijas ekonomikā, pastāstīja, kā viņi redz Latvijas ekonomikas tālāko attīstību. Bija prieks, ka idejas, ar kurām mēs braucām, — ka Latvija var kļūt par biznesa centru starp Austrumiem un Rietumiem, — ir ļoti līdzīgas tam, kā viņi redz mūsu nākotni. Viņi ir ieguldījuši līdzekļus gan banku biznesā, gan arī citās sfērās un ir gatavi sadarboties arī tālāk. Daudzi uzņēmēji ir gatavi ne tikai investēt savā biznesā, bet arī atbalstīt citu uzņēmēju ienākšanu Latvijā. Jo viņi saista savu drošību ar to, lai Latvijā būtu iespējami vairāk ārvalstu līdzekļu. Protams, viņi arī teica, ka mums jāstrādā, lai uzlabotu investīciju klimatu un sakārtotu Latvijas likumdošanu. Investīciju piesaiste no Zviedrijas turpināsies, un mēs šos iedibinātos kontaktus centīsimies izmantot iespējami plašāk.

V.Krištopans:

— Protams, premjeriem ļoti svarīgi ir personīgie kontakti. Tik labi kontakti kā ar Pērsonu man pagaidām vēl nav bijuši ne ar vienu citu premjeru. Viņš ir ļoti atsaucīgs, ļoti labi izprot mūsu problēmas, pats piedāvāja regulāri sazvanīties un pa telefonu pārrunāt mūsu kopējās lietas. Es, piemēram, ceru, ka mums būs telefona saruna jau tuvākajās nedēļās — pēc tam, kad Pērsons būs apmeklējis Vāciju, mēs noteikti sazvanīsimies, lai uzzinātu, kas notiek Eiropas Savienībā Vācijas prezidentūras laikā un cik straujas ir ES iekšējās pārmaiņas.

Vizītes laikā Pērsona kungs vairākkārt uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir neizbēgama un ka Zviedrijas, tāpat kā pārējo Ziemeļvalstu, interesēs ir, lai Baltijas valstis būtu Eiropas Savienībā. Un mēs tur būsim.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors