Eiropas Komisija: Par jauniem bioloģiskās pārtikas marķējumiem

Jaunie ES bioloģiskās pārtikas marķējuma noteikumi, tostarp prasība norādīt jauno ES bioloģiskās pārtikas logotipu, stājās spēkā 2010.gada 1.jūlijā. Tā sauktā “Eirolapa” tagad būs obligāta visiem fasētajiem bioloģiskās pārtikas produktiem, kas ražoti kādā no ES dalībvalstīm un atbilst noteiktajiem standartiem. Papildus ES simbolam marķējumā var norādīt arī citus privātus, reģionālus vai valsts logotipus. Nefasētiem un importētiem bioloģiskās pārtikas produktiem logotipa izmantošana nav obligāta. Papildus logotipam jaunie marķējuma noteikumi paredz arī obligāti norādīt vietu, kurā ražotas produktu izejvielas, un par kontroli atbildīgās iestādes kodu. Uzņēmējiem paredzēts divu gadu pārejas periods, lai panāktu atbilstību šiem jaunajiem marķējuma noteikumiem. Vēl viena izmaiņa ir pirmreizēja ES noteikumu ieviešana bioloģiskās akvakultūras jomā.

“Mēs ceram, ka jaunais ES logotips varētu izveidoties par plaši atzītu bioloģiskās pārtikas ražošanas simbolu visā Eiropas Savienībā, kas dos patērētājiem pārliecību, ka produkti ražoti pilnīgi atbilstīgi stingrajiem ES bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem,” teica ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs. “Es ceru, ka šīs izmaiņas būs ne tikai atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības nozarei, bet arī papildu patērētāju aizsardzības līdzeklis”.

“Eirolapas” attēlā uz zaļa fona redzamas ES zvaigznes, kas izvietotas lapas veidā, un tas sūta patērētājiem divas skaidras vēstis: daba un Eiropa. Komisija reģistrēja logotipu kā kolektīvo preču zīmi. Logotipa autors ir Vācijas students Dušans Milenkovičs – ES studentiem paredzētajā konkursā viņa logotips tiešsaistes balsojumā ieguva pārliecinošu pirmo vietu. Šā konkursa uzvarētāju un otrās un trešās vietas ieguvējus godinās oficiālā balvu pasniegšanas ceremonijā Briselē 2010.gada 19.jūlijā, kas notiks vienlaikus ar 19. un 20.jūlija konferenci par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.

Jaunie bioloģiskās akvakultūras nosacījumi

Jaunie noteikumi attiecas arī uz zivju, gliemju, vēžveidīgo un aļģu bioloģisko audzēšanu. Noteikumi visā ES paredz nosacījumus ražošanai ūdens vidē, bioloģisko un nebioloģisko vienību nodalīšanu un precizē dzīvnieku labturības nosacījumus, tostarp maksimālos ielaiduma blīvumus, kas ir izmērāms dzīvnieku labturības rādītājs. Noteikumi paredz, ka jāievēro bioloģiskā daudzveidība un ka nav atļauts izmantot mākslīgos hormonus nārsta izraisīšanai. Jāizmanto bioloģiskā barība, ko papildina ar zivju barību no ilgtspējīgi pārvaldītām zvejniecībām. Divvāku gliemju un aļģu audzēšanai izstrādāti īpaši noteikumi.

Marija Damanaki, jūrlietu un zivsaimniecības komisāre, komentē jaunos noteikumus: “Eiropas mēroga bioloģiskās akvakultūras noteikumi tagad kļuvuši par īstenību. Tie nodrošinās patērētājiem labāku izvēli, veicinās veselīgu un videi pieņemamu ražošanu, un tie ir efektīva alternatīva tradicionālajai intensīvajai pieejai. ES ir pasaulē lielākais jūras velšu tirgus, un ir pamatoti, ka Eiropai jābūt līderei visaptverošu noteikumu izstrādē šajā jomā. Mana pilnvaru termiņā laikā prioritātes būs zvejniecības un akvakultūras nozares ilgtspējība un sociālā kohēzija. Šie bioloģiskās akvakultūras jaunie noteikumi ir pagrieziena punkts, jo minētās prioritātes ir ieviestas akvakultūrā.”

2008.gadā no pasaulē esošajām 225 bioloģiskās akvakultūras saimniecībām Eiropā darbojās 123 sertificētās bioloģiskās akvakultūras saimniecības. Tajās 2008.gadā saražoja gandrīz pusi no pasaules produkcijas, respektīvi, 50 000 tonnu. Piecas dalībvalstis ar vislielāko produkcijas apjomu ir Apvienotā Karaliste, Īrija, Ungārija, Grieķija un Francija. Visvairāk tiek audzēti laši.

Papildu informācija par jaunajiem noteikumiem un ES bioloģiskās pārtikas logotips publicēts ES bioloģiskās lauksaimniecības tīmekļa vietnē: www.organic-farming.europa.eu.

Attiecībā uz konferenci par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni skatīt http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/conference/index_en.htm.