Šodien augstais viesis apmeklēs mūsu valsts Saeimu, kur tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un pēc tam plenārsēdē uzrunās deputātus. Savukārt Polijas Seima deputāti tiksies ar mūsu valsts parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Guntaru Krastu.

M.Plažiņskim paredzētas tikšanās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Vili Krištopanu un ārlietu ministru Valdi Birkavu. Šodien Saeimā notiks arī Maceja Plažiņska un Jāņa Straumes preses konference.

Rīt, vizītes otrajā dienā, Polijas Seima Maršals izbrauks uz Daugavpili, kur viņam paredzēta tikšanās ar pilsētas domes priekšsēdētāju Alekseju Vidavski, kā arī ar poļu izcelsmes Saeimas deputātiem un Daugavpils poļu kopienas pārstāvjiem. Macejs Plažiņskis Daugavpilī apmeklēs arī sava izcilā tautieša Juzefa Piļsudska memoriālu, kur noliks ziedus, godinot Latvijas brīvības cīņās kritušo poļu karavīru piemiņu. Seima Maršals viesosies arī Daugavpils poļu skolā.

Macejs Plažiņskis dzimis 1958. gada 10. februārī Mlinarā, tagadējās Elblongas provincē. Beidzis Gdaņskas universitātes jurisprudences un administrācijas fakultāti. 1980. gadā bijis viens no Neatkarīgās studentu savienības dibinātājiem, pēc tam vadījis šīs patriotiskās organizācijas Gdaņskas universitātes nodaļas valdi. Piedalījies arī nelegālās neatkarības cīnītāju grupas "Jaunās Polijas kustība" darbībā. Pēc karastāvokļa ieviešanas Polijā 1981. gada decembrī vadījis sēdošo streiku Gdaņskas universitātē, bet pēc tam bijis slepenās "Solidaritātes" kustības aktīvists, arī viens no "Jauno uzņēmēju kustības" izveidotājiem, cīnoties par ekonomisku brīvību un radot finansiālu pamatu opozīcijas aktivitātēm. 1983. gadā ar saviem domubiedriem Gdaņskā nodibinājis kooperatīvu, kurā darbu atraduši daudzi nežēlastībā kritušie "Solidaritātes" aktīvisti. 1988. gada maijā un augustā šī kooperatīva organizatoriskā struktūra un resursi intensīvi izmantoti "Solidaritātes" streiku atbalstam. 1988. gadā Macejs Plažiņskis ticis ievēlēts par konservatīvā "Leha Bedlovska politisko domu kluba" prezidentu, bet pēc tam piedalījies Gdaņskas Liberālā kongresa nodibināšanā. 1990. gadā Macejs Plažiņskis darbojies konservatīvi liberālajā grupā "Republikāniskā koalīcija" , kas vēlāk pārveidota par Konservatīvo partiju. 1990. gada 3. augustā premjerministrs Tadeušs Mazoveckis Maceju Plažiņski kā "Solidaritātes" kandidātu iecēlis par Gdaņskas provinces vojevodu (gubernatoru). 1996. gada 9. jūlijā premjerministrs Vlodzimežs Cimoškēvičs viņu atsaucis no šī amata. Tā paša gada oktobrī M.Plažiņskis ievēlēts par "Solidaritātes" vēlēšanu kampaņas priekšsēdētāja vietnieku Gdaņskas reģionā. 1997. gada 20. oktobrī M. Plažiņskis ievēlēts par Polijas Seima maršalu. Ir precējies. Dzīvesbiedre Elžbeta arī ir juriste, Gdaņskas rajona tiesas tiesnese. Ģimenē trīs bērni.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors