Atis Slakteris, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, — vakar, 26.janvārī, "Latvijas Vēstnesim"

Atis Slakteris dzimis 1956.gadā Bauskas rajonā, mācījies Bauskas vidusskolā, beidzis LLA Mehanizācijas fakultāti. Pēc tam strādājis kolhozā "Code", "Lauktehnikā", Lauksaimniecības departamentā, bijis Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs, vienlaikus būdams zemnieku saimniecības "Mālnieki" īpašnieks. Ieņēmis arī kooperācijas valsts ministra posteni Andra Šķēles valdības laikā 1996. gadā. Visbeidzot pērn kā Tautas partijas kandidāts kļuvis par 7.Saeimas deputātu un ievēlēts par tās īpaši svarīgas komisijas priekšsēdētāju. Kā sevišķi nozīmīgu sasniegumu savā mūžā pats Atis Slakteris atzīst to, ka viņš 1987.gadā kļuvis par pasaules rekordistu ūdensmotosportā.

— Kā jūs raksturotu tagadējo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvu no tās locekļu zināšanu un pieredzes viedokļa?

— Pašlaik komisijā ir četrpadsmit deputāti. Bez manis tajā ir Anna Seile (TB/LNNK frakcija) — priekšsēdētāja biedre, Pāvels Maksimovs (frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā") — komisijas sekretārs, Inese Birzniece ("Latvijas ceļš"), Arnis Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienība), Kārlis Leiškalns (LC), Modris Lujāns (PCTVL), Pēteris Salkazanovs (LSDA), Leonards Stašs (LSDA), Imants Stirāns (Jaunā partija), Andris Šķēle (Tautas partija), Aivars Tiesnesis (TP), Oļegs Tolmačovs (PCTVL) un Jānis Vētra (LC).

Jāsaka, ka man ir ļoti laimējies, jo komisijas sastāvs ir tiešām spēcīgs. Kad es sāku komisiju vadīt, tajā bija vairākas personas, kas ir bijušas vai varētu būt Latvijas valsts pirmās amatpersonas, — Andris Šķēle, Anatolijs Gorbunovs. Tiesa, pēdējais, kļūstot par ministru, atteicās no deputāta mandāta. Mēs komisijā esam ar ļoti dažādu dzīves pieredzi, bet tajā pašā laikā katrs ir augstas kvalifikācijas speciālists savā jomā. Piemēram, mūsu vidū ir pat akadēmiķis — Arnis Kalniņš.

— Kā tiek organizēts komisijas darbs?

— Komisijas sēdes notiek vismaz divas reizes nedēļā. Taču notiek arī ārkārtas sēdes. Piemēram, pirmdien, 25.janvārī, notika mūsu izbraukuma sēde Ekonomikas ministrijā, lai saskaņotu ar to savu darbu un plānotu savu turpmāko līdzdalību likumdošanas procesā.

— Vai ir jau izveidotas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apakškomisijas?

— Jā, ir nodibinātas trīs apakškomisijas. Pirmā bija lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija, ko vada Anna Seile. Pēc tam tika izveidota jūrniecības, zivsaimniecības un transporta apakškomisija, kuras vadītājs ir Imants Burvis. Visbeidzot nodibinājās rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisija, kuru vada Arnis Kalniņš.

— Jūsu vadītajai Saeimas pastāvīgajai komisijai ir visgarākais nosaukums. Tātad tās darba lauks ir sevišķi plašs. Ar kurām ministrijām jums visvairāk nākas sadarboties vai kontaktēties?

— Attiecībā uz nosaukumu es gribētu teikt tā. Ja man būtu noteikšana, es to nodēvētu daudz īsākā veidā – vienkārši par Tautsaimniecības komisiju. Bet latviešiem laikam jau ir tieksme jebkuras institūcijas nosaukumā ietvert it visus jautājumus, ar ko tā nodarbojas. Vārds "tautsaimniecība" jau būtībā aptver visas tās jomas, ar ko mums nākas saskarties.

Mums, saprotams, galvenokārt ir pastāvīga sadarbība ar Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.