Turpinājums

no 1.lpp.

Jā, patiešām, mūsu komisijas darbalauks ir sevišķi plašs salīdzinājumā ar citām Saeimas pastāvīgajām komisijām. Bet tas prasa no mums lielu garīgo un fizisko piepūli. Tāpēc arī tika radītas tās trīs apakškomisijas, lai padarītu vienmērīgāku darba slodzes sadalījumu. Varētu jau izveidot vēl kādu apakškomisiju. Taču mūsu komisija tomēr ir likumdošanas komisija. Protams, apakškomisijām ir iespējas griezties dažādās iestādēs, lai paātrinātu vai nokārtotu dažādu jautājumu risinājumus. Bet mēs nedrīkstam pārvērsties par kaut ko līdzīgu arodbiedrībai. Priekšplānā aizvien jābūt likumdošanas lietām. Līdz ar to acīmredzot pašlaik ir radīta visracionālākā formula — komisija un trīs apakškomisijas.

Starp citu, apakškomisijās var būt arī tie Saeimas deputāti, kas nav Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi. Turklāt deputāti ļoti labprāt iesaistās mūsu apakškomisiju darbā. Katrā no tām ir gandrīz divdesmit deputāti. Tā, lūk, arī ir tā apakškomisiju priekšrocība, ka tajās ir krietni lielāks deputātu skaits nekā galvenajās pastāvīgajās likumdošanas komisijās. Kā zināms, Saeimas deputāts var ar balsstiesībām darboties tikai vienā no deviņām likumdošanas komisijām, kā arī vienā no tā sauktajām otršķirīgajām pastāvīgajām komisijām. Taču nereti gadās, ka deputāts, būdams kompetents tautsaimniecības jautājumos, tomēr ir spiests ieņemt citas komisijas locekļa vietu. Līdz ar to apakškomisiju izveide ļauj deputātiem pilnīgāk apliecināt savas spējas un zināšanas.

— Arī jūsu komisijā, tāpat kā visās citās, ir pārstāvētas visas sešas Saeimas frakcijas. Kā šis apstāklis ietekmē komisijas darbu?

— Tā kā Latvijā pastāv parlamentārā demokrātija, arī komisijas darbam neapšaubāmi jānoris konstruktīvisma, lietišķuma un savstarpējas sapratnes garā. Komisija taču acīmredzot ir Saeima miniatūrā — šī vārda pozitīvajā nozīmē. Ja cilvēku skaits ir mazāks, ir vieglāk izdiskutēt jautājumus pēc būtības un vienkāršāk nonākt līdz racionālam graudam. Domāju, ka mēs pavisam reti esam pieņēmuši politizētus lēmumus. Lielākoties pēc diskusijām esam nonākuši pie vienprātīga jeb konsensa viedokļa.

Piemēram, pagājušajā Saeimas plenārsēdē tika izskatīts likums par iekšējā tirgus aizsardzību, un it visi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā apspriestie un sagatavotie priekšlikumi tika pieņemti. Laikam jau tādēļ, ka par tiem bija pamatīgi diskutēts pēc būtības.

— Pagājušā gada nogalē klīda valodas, ka jūs grasoties nomainīt ar kādu no deputātiem, kas pārstāvētu vienu no pozīcijas frakcijām. Vai joprojām pastāv šādas pārmaiņas varbūtība?

— Uz šo jautājumu man pagrūti atbildēt. Varu tikai atgādināt, ka komisijas priekšsēdētājam, tāpat kā jebkuram citam komisijas loceklim, ir tikai viena lēmējbalss. Līdz ar to es nedomāju, ka komisijas priekšsēdētājam, esot tikai procedūras vadītājam, būtu kādas īpašas iespējas manipulēt vai iespaidot. Laikam taču tam nav nekādas nozīmes, vai komisijas darbu vada pozīcijas vai opozīcijas deputāts. Es pat dažkārt brīnos, kālab mēdz uzsvērt komisijas priekšsēdētāja piederību tai vai citai frakcijai. Par visiem jautājumiem taču tiek demokrātiski diskutēts un balsots, ievērojot it visu komisijas locekļu domas.

Faktiski es savus viedokļus vēl brīvāk varētu paust, nebūdams komisijas priekšsēdētājs. Tagad man vairāk jādomā par procedūras nevainojamību un par to, lai kolēģi deputāti justos vienlīdzīgi un līdztiesīgi. Bet, kā man tas līdz šim ir veicies, par to jājautā pārējiem komisijas locekļiem.

Šobrīd es nekādas pret mani vērstas aizkulišu spēles nemanu. Laikam jau tieši tāpēc, ka komisijas priekšsēdētāja partijiskajai piederībai, kā izrādījies, nav gandrīz nekādas nozīmes, šie nomaiņas centieni ir pierimuši.

— Kādi, jūsuprāt, patlaban ir tie svarīgākie un aktuālākie likumprojekti, pie kā strādā komisijas locekļi?

— Komisija strādā pie ļoti daudziem likumprojektiem. Pārsvarā tie ir saistīti ar grozījumiem jau spēkā esošajos likumos. Ir tādi kārtējie darbi, kas gribot vai negribot ir jāveic. Tā ir ikdiena. Bet apmēram pirms mēneša izveidotās apakškomisijas jau ir sākušas sagatavot priekšlikumus likumdošanā, kas iesniedzami "lielajai" komisijai. Uz šo ierosinājumu pamata tiks izstrādāts komisijas tā sauktais lielais darba plāns.

No pašlaik apspriešanas stadijā esošajiem likumiem kā īpaši nozīmīgu varu izcelt likumu par iekšējā tirgus aizsardzību. Pie tā mēs ļoti operatīvi strādājam. Katrā ziņā komisijas dēļ tā turpmākā izskatīšana trešajā lasījumā neaizkavēsies.

Kā diezgan svarīgs daudz laika līdz šim prasījis alkohola aprites likums. Tas tika pasludināts par steidzamu, taču saņēmām pirms otrā lasījuma vairāk nekā 90 priekšlikumus. Darbs pie tā bija gan fiziski, gan garīgi nogurdinošs, tomēr laikus ar to tikām galā.

Domāju, ka ļoti svarīgs ir likums par patērētāju tiesību aizsardzību, kur jāapkopo gandrīz pusotrs simts priekšlikumu līdz otrajam lasījumam. Nevarētu teikt, ka šīs valdības sagatavotais likumprojekts ir ideāls, taču katrā ziņā tas ir nozīmīgs Latvijas valstij, lai sakārtotu visas patērētāju tiesību aizsardzības lietas.

Man pašam šķiet, ka tautsaimniecībai kopumā būs nozīmīgi grozījumi likumā par zemes dzīlēm. Pagaidām valdības locekļi mazliet nevar savstarpēji vienoties šajā jautājumā, kas skar atsevišķu ministriju atbildību. Līdz ar to esam nedaudz atlikuši šā likumprojekta izskatīšanu, gaidot vienotu valdības viedokli. Bet šie grozījumi likumā būtu saistāmi ar iespējamajām naftas ieguvēm. Protams, ne tikai ar tām, bet strīdus ābols ir tieši tur. Manuprāt, šie grozījumi likumā par zemes dzīlēm būtu vajadzīgi tieši tāpēc, lai Latvijas valstij būtu iniciatīva un skaidri mērķi, ja kādreiz rastos izdevīgi naftas ieguves avoti. Mums tādā gadījumā jābūt gataviem piesaistīt ārzemju investorus un visam pārējam.

Piebildīšu, ka sākumā nepavisam nebija viegli tūdaļ iejusties tik atbildīgas Saeimas komisijas priekšsēdētāja amatā. Bet, paldies Dievam, komisijas locekļi izrādījās gan zinoši tautsaimniecības jautājumos, gan koleģiāli. Četriem no viņiem ir arī laba parlamentārā darba pieredze. Mani patīkami pārsteidza "Latvijas ceļa" pārstāvis Kārlis Leiškalns, kas vienmēr ātri vien nāk klajā ar oriģināliem risinājumiem un piedāvājumiem. Atklāti runājot, es biju gaidījis lielākas pretrunas frakcijā. Īstenībā darba gaitā atšķirības politiskajās ievirzēs diez ko netraucē.

— Kādus likumus, pēc jūsu un pārējo komisijas locekļu domām, Saeimā vēl vajadzētu pieņemt tuvākā vai tālākā nākotnē?

— Varu minēt tā saukto koncernu likumdošanu, kas saistīta ar grozījumiem likumā par paju sabiedrībām un likumā par kooperatīvajām sabiedrībām un tā tālāk. Saistībā ar iekšējā tirgus aizsardzību ļoti svarīgs varētu būt antidempinga likums. Par to mēs komisijā sākām runāt jau pagājušā gada nogalē. Nenoliedzami, tas ir labi, ka Latvija ir kļuvusi ekonomiski atvērta valsts, taču skaidrs ir arī tas, ka, izejot šajā atvērtajā pasaulē, mums ir jābūt gataviem aizstāvēt savas intereses un civilizētā veidā sevi pasargāt no negodīgas konkurences.

Pamatbauslis, ko es un arī Tautas partija akcentējam, ir šāds — ir vajadzīga konkurence, bet tikai godīga konkurence.

— Kāda ir komisijas attieksme pret Zemkopības ministrijā plānoto lauksaimniecības attīstības politiku? Acīmredzot arī jums pašam kā lauksaimniecības speciālistam un saimniekojošam zemniekam ir savs viedoklis par lauksaimniecības tālākvirzību?

— Nekāda dokumenta veidā izstrādāta lauksaimniecības attīstības stratēģija jeb koncepcija mūsu rīcībā pagaidām nav bijusi. Domāju, ka ar laiku tādu iegūsim. Bet nelaime jau ir tā, ka pašlaik faktiski nav zemkopības ministra. Vietas izpildītājs varbūt ir ļoti labs, taču viņš nav ilglaicīgs. Pašlaik notiek "ugunsgrēku" dzēšana. Tikko karojām pret cūkām, tūlīt būs olas, cukurs, drīz vien valdībai nāksies lemt, būs intervence graudu tirgū vai nebūs. Acīmredzot nostāja attiecībā uz labības iepirkumiem būs jāpauž jau pavasarī, nevis rudenī — kā pagājušajā gadā.

Taču, risinot šos lauksaimniecības ikdienas jautājumus, nedrīkstētu aizmirst perspektīvu. Bet pie konceptuālajiem jautājumiem agrāk vai vēlāk mēs nonāksim.

— Pēc visa spriežot, jūsu komisijas loceklis Pēteris Salkazanovs, kas tikai pirms pāris nedēļām kļuva par Saeimas deputātu, jau drīz varētu kļūt par zemkopības ministru. Vai, jūsuprāt, ir savienojami deputāta un ministra amati?

— Konkrētajā gadījumā atbilde ir jāprasa Pēterim Salkazanovam. Bet, manuprāt, ministra un deputāta amatus ļoti labi varētu apvienot, ja vien diennaktī būtu vairāk nekā 24 stundas. Diemžēl tā tas nav. Būdams valsts ministrs Zemkopības ministrijā, es pārliecinājos par to lielo darba apjomu, kas zemkopības ministram ik dienu veicams. Toreiz zemkopības ministrs un vienlaikus Saeimas deputāts bija Roberts Dilba, un viņš darīja visu, kas bija viņa spēkos. Bet racionālāk būtu, ja deputāti darītu savu darbu un ministri savu.

Tiesa, es būtu priecīgs, ja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā paliktu Pēteris Salkazanovs. Tāpat biju ieinteresēts, lai komisijā joprojām būtu Anatolijs Gorbunovs, taču viņš nonāca pie secinājuma, ka pietiekami kvalitatīvi nevar veikt divus darbus vienlaikus.

Ja runāju kā politiķis un zemnieks, manuprāt, lai lauksaimniecības nozare patiešām plauktu un zeltu, aizvien zemkopības ministram vajadzētu nākt no tās frakcijas jeb partijas, ko pārstāv Ministru prezidents. Ja, piemēram, premjers ir no "Latvijas ceļa", arī zemkopības ministram vajadzētu nākt no "Latvijas ceļa". Tad būtu garantēts atbalsts lauksaimniecībai no Ministru prezidenta, valdošās partijas un valdības kopumā. Un arī atbildība. Jāņem taču vērā tas, ka, mums tiecoties iestāties Eiropas Savienībā, lauku problēmas aizņems vismaz pusi problēmu apjoma. Tā nav tikai atsevišķas nozares problēma, jo tā saistīta ar mūsu valsts ārpolitiku un turpmāko ekonomisko virzību kopumā. Līdz ar to es novēlētu, lai par zemkopības ministru kļūtu nevis Pēteris Salkazanovs, bet kāds no "Latvijas ceļa". Es zinu, ka "Latvijas ceļa" tā sauktajā otrajā ešelonā ir tādi lietpratīgi cilvēki, kas šo amatu varētu pildīt.

— Tagad visas Saeimas komisijas ir sākušas apspriest nākamā gada valsts budžetu. Kā jūsu komisijā noris darbs pie valsts budžeta likumprojekta?

— Mēs komisijā nolēmām, ka vairāk un detalizētāk apspriedīsim budžeta likumprojektu tikai pēc tam, kad tas Saeimā konceptuāli tiks pieņemts pirmajā lasījumā — droši vien jau ceturtdien, 28. janvārī. Tad mēs gandrīz mēnesi intensīvi varētu strādāt pie budžeta, gatavojot komisijas priekšlikumus. Protams, ikvienam komisijas loceklim būs arī savs viedoklis kā savas frakcijas pārstāvim. Tomēr būs arī komisijas kopīgie priekšlikumi.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors