Instrukcija

Rīgā 1998. gada 18. jūnijā

Līķu tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) kārtība

Izdota saskaņā ar likuma

"Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību

un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" 8.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī instrukcija nosaka līķu tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) kārtību.

2. Līķu tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu) uz procesa virzītāja lēmuma (nosūtījuma) pamata veic tiesu medicīnas eksperts vai ekspertu komisija Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Tanatoloģijas nodaļā (morgs) un tās teritoriālajās tiesu medicīnas ekspertīzes nodaļās (tālāk — teritoriālā nodaļa).

3. Līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultāts ir atzinums. Līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas rezultāts ir akts.

4. Ja līķa pataloģiski anatomiskās izmeklēšanas laikā konstatē vardarbīgas nāves pazīmes, autopsiju pārtrauc un persona, kas to veic, rakstiski dara zināmu izziņas izdarītājam vai prokuratūrai par radušos situāciju, sastāda protokolu par veiktās izmeklēšanas daļu, nodrošina izmeklēto līķa orgānu un audu saglabāšanu. Saņemot procesa virzītāja rakstisku nosūtījumu par līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas noteikšanu vai lēmumu par līķa tiesmedicīniskās ekspertīzes noteikšanu, tālāko līķa izpēti veic tiesu medicīnas eksperts vienpersoniski vai kopā ar ārstu–patologu. Ja tiesu medicīnas ekspertu pieaicināt nav iespējams, ekspertīzi (izmeklēšanu) veic (pabeidz) ārsts–patologs.

5. Sarežģītos gadījumos ar procesa virzītāja rakstisku atļauju līķi no teritoriālajām nodaļām var tikt nogādāti Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Tanatoloģijas nodaļā (morgā), kur to izmeklēšanu veic ekspertu komisija.

6. Atkāpe no šīs instrukcijas prasībām ir attiecībā uz ārvalstniekiem. Ja radusies situācija, ka attiecīgās valsts vēstniecība (konsulāts) vai mirušā ārvalstnieka radinieki iebilst līķa autopsijai, ārstniecības vai tiesu medicīnas ekspertīzes iestāde, pamatojoties uz medicīnisko dokumentu datiem, kurus nodod Ārlietu ministrija vai vēstniecība (konsulāts), izsniedz ārsta izziņu par nāves gadījumu. Ārsta izziņu par nāves gadījumu izsniedz mirušā piederīgajiem vai Ārlietu ministrijas darbiniekam.

II. Līķu pieņemšana, lietisko pierādījumu,

mirušo personīgo lietu, vērtslietu un dokumentu reģistrācija

7. Līķi uz tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu) nogādā vienlaikus ar lēmumu (nosūtījumu) par to, notikuma vietas apskates protokolu vai slimības vēsturi. Ja līķi nosūta ārstniecības iestāde, izņemot gadījumus, kad mirušais nogādāts ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu autotransportu un brigāžu vadītāju nosūtījumiem, vajadzīgs arī prokurora lēmums (nosūtījums) un mirušā personību apliecinošs dokuments.

8. Apģērba, kā arī lietisko pierādījumu, kuri tieši saistīti ar līķi, nogādi ekspertīzei (izmeklēšanai) nodrošina personas, kas veic izziņu vai izmeklēšanu, veicot nepieciešamos pasākumus šo objektu saglabāšanai sākotnējā stāvoklī.

9. Lai saglabātu minēto objektu sākotnējo stāvokli, Tanatoloģijas nodaļā (morgā) vai teritoriālajās nodaļās tie novietojami vai uzglabājami speciālos apstākļos.

10. Līķim pie kājas piestiprināma zīme vai žetons ar iespiestu reģistrācijas numuru.

11. Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas dežurējošais sanitārs uzglabājamos līķus reģistrē līķu reģistrācijas žurnālā, kurā tiek norādītas šādas ziņas:

11.1. līķa reģistrācijas kārtas numurs;

11.2. mirušā vārds, uzvārds, tēva vārds;

11.3. dzimums;

11.4. personas kods;

11.5. mirušā pēdējā zināmā dzīvesvieta;

11.6. līķa atvešanas uz Tanatoloģijas nodaļu (morgu) vai teritoriālo nodaļu datums un laiks;

11.7. ziņas par to, no kurienes atvests līķis (no mājām, ielas u.c.), kas atvedis līķi, šīs personas paraksts;

11.8. tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) atzinuma (akta) numurs, datums;

11.9. apģērba, dārglietu, vērtslietu (dokumenti, nauda utt.) uzskaitījums, par ko persona, kas atvedusi līķi, parakstās;

11.10. prokurora izsniegtās apglabāšanas atļaujas numurs un tās izdošanas datums;

11.11. kam un kad izdots līķis, saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, adrese, paraksts ar norādi ir vai nav pretenzijas, vai ir saņemts apģērbs jeb saņemta atteikšanās no mirušās personas apģērba;

11.12. līķa apglabāšanas vieta.

12. Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas veikto ekspertīžu (izmeklēšanas) reģistrācijas žurnālā eksperts norāda šādu informāciju:

12.1. līķa reģistrācijas kārtas numurs;

12.2. nāves iestāšanās un līķa atvešanas datums;

12.3. mirušā vārds, uzvārds, tēva vārds;

12.4. dzimums;

12.5. pēdējā zināmās dzīvesvieta un pases dati, personas kods;

12.6. kad un kas pieņēmis lēmumu ( nosūtījumu) par ekspertīzes (izmeklēšanas) veikšanu;

12.7. kad un kas veicis līķa ekspertīzi (izmeklēšanu);

12.8. nāves iemesls (īsa diagnoze atbilstoši ārsta apliecībai par nāves gadījumu), galīgā diagnoze;

12.9. kādi medicīniskie vai bioloģiskie objekti (iekšējie orgāni, audu gabaliņi, uztriepes, asinis u.c.) un uz kādu papildu izmeklēšanu nosūtīti;

12.10. laboratorisko izmeklējumu analīžu rezultātu saņemšanas datums;

12.11. eksperta atzinuma (akta) izsniegšanas vai nosūtīšanas datums;

12.12. kam nosūtīts vai nodots eksperta atzinums (akts), paraksts par tā nosūtīšanu vai izsniegšanu;

12.13. prokurora izsniegtās apglabāšanas atļaujas numurs un tās izdošanas datums tiem, kurus apglabā par pašvaldības līdzekļiem;

12.14. līķa izsniegšanas vai apglabāšanas datums, miršanas reģistrācijas apliecības numurs, kam izsniegta apliecība.

13. Vienlaikus ar līķi Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas reģistratūrā atvestās vērtslietas un dārglietas reģistrē īpašā žurnālā. Dārglietas, vērtslietas (dokumentus, naudu, apģērbu utt.) sīki apraksta, kā arī norāda pilnīgas ziņas par personu, kas vēlāk saņem minētās lietas, uz kāda pamata tās saņem. Minēto lietu saņemšanu reģistrators apliecina ar savu parakstu. Par vērtslietu un dārglietu reģistrācijas žurnāla aizpildīšanu ir atbildīgs Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas vadītājs vai cits viņa norīkots darbinieks.

14. Reģistrācijas žurnāla lapas numurē, cauršuj un apzīmogo ar iestādes zīmogu un paraksta par žurnālu atbildīgā persona. Kalendārā gada beigās aizpildītos reģistrācijas žurnālus uzglabā arhīvā 10 gadus.

III. Līķu ekspertīzes (izmeklēšanas) norise

15. Procesa virzītājam ir tiesības būt klāt līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) laikā. Ekspertīzes (izmeklēšanas) izdarīšanas laiku izziņas izdarītājs, prokurors un eksperts saskaņo. Ja izziņas izdarītājs vai prokurors neierodas saskaņotajā laikā un ja turpmākā noildzināšana var negatīvi ietekmēt līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) kvalitāti, to veic bez izziņas izdarītāja vai prokurora klātbūtnes.

16. Mirušā piederīgo un citu personu klātbūtne līķa tiesu medicīniskajā ekspertīzē (izmeklēšanā) pieļaujama tikai ar izziņas izdarītāja vai prokurora atļauju. Ārstu un studentu klātbūtne pieļaujama ar Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas vadītāja atļauju, ja nav īpaša procesa virzītāja aizlieguma.

17. Ja ekspertīze (izmeklēšana) netiek veikta Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas telpās, ārstniecības iestādes vadītājam jānodrošina telpa tās veikšanai, stikla trauki, iesaiņošanas un citi materiāli laboratoriskai izmeklēšanai paredzēto medicīnisko vai bioloģisko objektu sagatavošanai un iesaiņošanai un jāsniedz cita nepieciešamā palīdzība.

18. Izmeklējot līķi, ekspertam ir tiesības pieaicināt vajadzīga profila konsultantus un risināt jautājumus, kas saistīti ar diagnozes noteikšanu vai miesas bojājumu rašanās mehānismu, par ko atzinuma (akta) aprakstošajā daļā izdara atbilstošu ierakstu.

19. Līķa izmeklēšanas veidu, tā dobumu un orgānu izmeklēšanas secību un paņēmienu nosaka eksperts. Eksperts katrā konkrētā gadījumā izmanto atbilstošas metodes, kā arī dažādus paņēmienus. Var tikt pielietotas dažādas papildus metodes — fotografēšana, rentgenogrāfija, mikroskopija u.c. Metožu pielietošanu nosaka attiecīgie normatīvie akti.

20. Līķa iekšējai izmeklēšanai jābūt maksimāli pilnīgai. Obligāti jāatver galvaskausa, krūšu kurvja un vēdera dobumi un jāizmeklē to orgāni. Morga sanitārs eksperta klātbūtnē pārzāģē galvaskausu un citus kaulus. Mugurkaulāju jāizmeklē attiecīgu indikāciju gadījumā (saslimšana, autotrauma u.c.).

21. Medicīniskos vai bioloģiskos līķa ekspertīzes objektus nosūta laboratoriskiem izmeklējumiem atbilstoši metodiskajiem norādījumiem. Nosūtījumu noformē eksperts, tam jābūt uzrakstītam salasāmā veidā.

22. Nosūtot asinis uz bioloģisko laboratoriju asins grupas noteikšanai, nosūtījumā obligāti jānorāda nāves gadījuma veids un raksturs.

23. Nosūtot līķa orgānu vai tā daļas laboratoriskai izmeklēšanai vardarbīgas nāves gadījumos, nepieciešams norādīt, ar kādu priekšmetu, ieroci (rīku) bojājumi nodarīti, vai iespējamās toksiskās vielas vai citas lietas, kura izsauca nāvi, nosaukums.

24. Laboratoriskai izmeklēšanai nosūtāmo medicīnisko vai bioloģisko ekspertīzes objektu izņemšana no līķa ir eksperta pienākums, un eksperts ir atbildīgs par objektu pilnīgu, kvalitatīvu, pareizu izņemšanu un marķēšanu.

25.Traumas vecuma un izcelsmes mehānisma noteikšanai ādas vai mīksto audu un orgānu, tai skaitā smadzeņu, gabaliņus ievieto atsevišķās marles paketēs, pievienojot uzrakstu ar anatomiskās daļas nosaukumu.

26. Par medicīnisko vai bioloģisko ekspertīzes objektu nosūtīšanu uz laboratoriskiem izmeklējumiem izdara atzīmi medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) atzinuma (akta) aprakstošajā daļā un ekspertīžu reģistrācijas žurnālā.

27. Medicīnisko vai bioloģisko ekspertīzes objektu, lietisko un citu pierādījumu nogādāšanu no teritoriālās nodaļas uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra tiesmedicīniskajām un citām attiecīgajām laboratorijām nodrošina procesa virzītājs. Medicīniskos vai bioloģiskos ekspertīzes objektus no Tanatoloģijas nodaļas (morga) uz laboratorijām nogādā dežurējošais sanitārs.

28. Ja kāds no medicīniskās vai bioloģiskās ekspertīzes objektiem, kurš norādīts nosūtījumā uz izmeklēšanu, nav saņemts, laboratorijas vadītājs par iztrūkstošo objektu sastāda aktu divos eksemplāros. Viens akta eksemplārs glabājas attiecīgajā laboratorijā kopā ar nosūtījuma veidlapu. Otru nodod ekspertam, kurš nosūtīja objektu, informējot Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas vadītāju.

29. Līķa tiesu medicīnas ekspertīzi dokumentē un atzinumu sniedz uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa prasībām atbilstīgas un Labklājības ministrijas apstiprinātas veidlapas. Nepieciešamās prasības, kuras ietveramas eksperta atzinumā, ir noteiktas Ministru kabineta 1995. gada 30. maija instrukcijā nr. 4 "Instrukcija par kārtību, kādā notiek tiesmedicīniskās ekspertīzes", un atzinuma sastādīšanas kārtību nosaka Labklājības ministrijas apstiprinātie metodiskie norādījumi. Par līķa tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu) aizliegts izdot citus dokumentus vai iepriekšējas izziņas.

30. Eksperta atzinuma (akta) ievaddaļā ieraksta to personu uzvārdus, kuras ir klāt pie līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas), tajā skaitā arī Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas sanitāra uzvārdu.

31. Eksperta atzinuma (akta) aprakstošo daļu sastāda līķa izmeklēšanas gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas (līdz iedaļai "secinājumi").

32. Ja līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā tiek konstatētas vardarbības pazīmes, akta secinājumu daļa netiek rakstīta, bet par konstatēto tiek ziņots procesa virzītājam. Pēc lēmuma par līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes noteikšanu saņemšanas izmeklēšanas rezultāti tiek noformēti kā eksperta atzinums.

33. Eksperta atzinums (akts) noformējams ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc visu laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas, norādot tā pabeigšanas datumu un dokumenta tehnisko noformētāju. Līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi. Norādītajam termiņam beidzoties, eksperts rakstiski ziņo personai, kura noteica līķa tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu), par aizkavēšanās cēloņiem. Sevišķi sarežģītos gadījumos Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas vadītājs noteikto termiņu pagarina.

34. Ja ar procesa virzītāja atļauju vardarbīgas nāves gadījumos (pakāršanās, noslīkšana u.c.) ir izdota ārsta izziņa par nāves gadījumu bez tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas), izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma var izsniegt aktu par līķa ārējo apskati.

35. Ārsta izziņa par nāves gadījumu aizpildāma līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) dienā atbilstoši Labklājības ministrijas noteiktajām prasībām.

36. Līķa izmeklēšanas gaitā atrastie priekšmeti, tai skaitā arī mirušās personas apģērbs, kuri pēc eksperta domām varētu kļūt par objektu atsevišķām ekspertīzēm, nododami personai, kura noteikusi ekspertīzi (izmeklēšanu), par to izdarot atzīmi eksperta atzinumā (aktā).

37. Pēkšņas nāves vai nāves gadījumos no hroniskām saslimšanām var pielietot formalizētu pierakstu karti "Akts" ar atbilstošu programmu datorā, kur tā glabājas piecus gadus. Papildus tam šīs programmas tehniskais informācijas nesējs — diskete glabājas iestādes arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saņemot norādītā dokumenta pieprasījumu, to noformē, izdrukājot datorā.

38. Pēc līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) pabeigšanas morga sanitārs visus orgānus un audus, kuri nav nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai, ieliek atpakaļ dobumos un ķermeni aizšuj (izņēmums — tālu aizgājušas pūšanas un termiskas izmaiņas), apmazgā un sagatavo izsniegšanai, kā arī pēc darba satīra tiesu medicīnas morgu. Pieņemot no mirušā piederīgajiem apģērbu līķa apģērbšanai, sanitārs to piederīgo klātbūtnē arī pārbauda. Ekspertam, kurš veica tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu), jānodrošina sanitāra izdarītās līķa tualetes kontrole.

39. Visos tiesu medicīnas morgos redzamās vietās novietojama informācija par bezmaksas pakalpojumiem, kuri saistīti ar līķa apmazgāšanu, apģērbšanu un iezārkošanu.

40. Atsevišķos gadījumos pēc izmeklēšanas, kad nāves iemesls apstiprināts ar laboratoriskiem izmeklējumiem un procesa virzītājam nav nekādu šaubu, ka nākotnē izslēgta iespējamā ekshumācija ar atkārtotu līķa tiesu medicīnisko ekspertīzi, pēc piederīgo lūguma sanitārs ar Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas vadītāja vai eksperta, kas veica līķa tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu), atļauju var izdarīt līķa konservācijas pasākumus, par ko izdara atzīmi eksperta atzinuma (akta) beigās, norādot, ar kādu vielu izdarīta konservācija, kad un kurš devis atļauju tās izdarīšanai.

41. Aizliegts veikt bez Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas vadītāja vai eksperta, kas izdarīja līķa tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu), atļaujas eksperimentālas operācijas ar līķiem vai citas manipulācijas mācību vai zinātniskos nolūkos.

42. Saskaņā ar likumu "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" ir pieļaujama audu izņemšana ar mērķi pēc pārstrādāšanas tos vēlāk izmantot transplantācijā.

43. Audus izņem no ķermeņa daļām tikai gadījumos, kad tas netraucē pareizai tiesmedicīniskai diagnostikai un iespējamai atkārtotai līķa ekspertīzei (izmeklēšanai). Audus izņem tā, lai neradītu līķa izķēmošanu, ja nepieciešams, izdara sekojošu restaurāciju.

44. Audu izņemšanu noformē speciālā protokolā un reģistrē atsevišķā uzskaites žurnālā.

45. Ārvalstu pilsoņu līķu tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu) veic divi tiesu medicīnas eksperti. Ja teritoriālajā nodaļā ir viens eksperts, tad līķa ekspertīzē piedalās tuvākās ārstniecības iestādes ārsts. Ārvalstu vēstniecības (konsulāta) pārstāvja vai mirušā radinieku klātbūtne ir pieļaujama ar izziņas izdarītāja vai prokuratūras atļauju. Eksperta atzinumu (aktu) izsniedz iestādei, kura norīkoja ekspertīzi (izmeklēšanu). Ārvalsts vēstniecība (konsulāts) vai radinieki var saņemt dokumentu kopijas valsts valodā ar Ārlietu ministrijas atļauju no personas, kura nozīmēja ekspertīzi (izmeklēšanu).

IV. Līķu uzglabāšana un izsniegšana

46. Līķus tiesu medicīnas morgā uzglabā apstākļos, kas neļauj strauji attīstīties pūšanas procesiem (T= 0+2 grādi C).

47. Sadalītu līķu daļas marķē, norādot reģistrācijas numuru, izmeklēšanas datumu un ķermeņa anatomisko daļu.

48. Sadalītu līķu daļas parasti uzglabājamas 10% formalīna vai Ratņevska šķīdumā. Līķa galva ievietojama šķīdumā tā, lai nerastos deguna un auss gliemežnīcu deformācija. Aizliegts uzglabāt vienā rezervuārā daļas no dažādiem līķiem.

49. Morgā nogādātās sadalīta līķa ķermeņa daļas jāreģistrē dzimtsarakstu nodaļā, katrā konkrētā gadījumā konsultējoties ar dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem par nepieciešamību izsniegt ārsta izziņu par nāves gadījumu, par ko izdara atzīmi eksperta atzinumā (aktā).

50. Līķus tiesu medicīnas morgā nav vēlams uzglabāt ilgāk par trim diennaktīm pēc līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes (izmeklēšanas) pabeigšanas.

51. Neatpazītu līķu uzglabāšanas laiks tiesu medicīnas morgā atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem pieļaujams līdz 10 dienām, izņemot gadījumus, kad ilgākā saglabāšanā ir ieinteresēts procesa virzītājs un tam ir nepieciešamie apstākļi.

52. Sadalītu līķu daļu uzglabāšanas ilgumu nosaka procesa virzītājs. Uzglabāšanu kontrolē eksperts, kurš izdarīja līķa tiesu medicīnisko ekspertīzi (izmeklēšanu).

53. Mirušā piederīgajiem vai attiecīgi pilnvarotām institūcijām, kuras uzņēmušās veikt apglabāšanu, līķus izsniedz, ja uzrāda dzimtsarakstu nodaļas izsniegto miršanas apliecību un prokurora izsniegtu apglabāšanas atļauju.

54. Saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa prasībām līķu izsniegšana kremācijai pēc līķa tiesu medicīniskās ekspertīzes vai līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas ir aizliegta.

55. Līķus apbedīšanai izsniedz iezārkotus atbilstoši pastāvošajām tradīcijām. Zārku piegādā personas, kuras organizē apbedīšanu.

56. Līķa sagatavošana un izsniegšana apbedīšanai ietilpst tiesu medicīnas morga sanitāra pienākumos, izņemot metāliskā (cinka) zārka aizlodēšanu.

57. Neatpazīto līķu un to līķu, no kuru apbedīšanas atsakās radinieki vai citas personas, apbedīšanas atļaujas attiecīgajā prokuratūrā pieprasa Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas persona, kas atbild par lietvedību. Par apbedīšanu un prokurora izsniegtās atļaujas esamību tiek izdarīta atzīme līķu reģistrācijas žurnālā.

58. Prokurora izsniegtās apbedīšanas atļaujas ir uzglabājamas piecus gadus Tanatoloģijas nodaļas (morga) vai teritoriālās nodaļas lietvedībā.

V. Mirušā personīgo lietu, dārglietu, dokumentu

un citu kopā ar līķi atvestu vai pie tā atrastu priekšmetu

uzglabāšanas un izdošanas kārtība

59. Apģērbs un apavi, kas atvesti uz ekspertīzi (izmeklēšanu) kopā ar līķi, glabājas morgā līdz līķa apbedīšanai. Par šo priekšmetu saglabāšanu atbild attiecīgās nodaļas vadītāja norīkots sanitārs.

60. Vērtslietas, dokumenti un citi priekšmeti, kas atvesti kopā ar līķi vai atrasti, veicot līķa tiesu medicīnisko ekspertīzi vai līķa tiesu medicīnisko izmeklēšanu, un var kļūt par lietiskiem pierādījumiem, glabājas aizzīmogotā metāla skapī vai seifā morga reģistratūrā.

61. Procesa virzītājs mirušā apģērba, apavu, dārglietu, dokumentu un citu lietu izņemšanu noformē atbilstošā protokolā.

62. Mirušā personīgās lietas, dārglietas un dokumentus, ja tie nav nepieciešami procesa virzītājam, izsniedz radiniekiem vai citiem tuviniekiem, par kuru saņemšanu tie parakstās.

63. Apģērbu un lietas, no kuru saņemšanas mirušā piederīgie vai to pārstāvji rakstiski atteikušies un tie nav nepieciešami procesa virzītājam, uzglabā 10 dienas, bet pēc tam tos noraksta un iznīcina.

64. Dārglietas, kas atvestas kopā ar līķi un kuras viena mēneša laikā mirušā radinieki vai citi tuvinieki nepieprasa, nodod procesa virzītājam vai ar tā rakstisku atļauju realizē atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Nobeiguma jautājums

Atzīt par spēku zaudējušiem Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas Veselības departamenta 1994.gada l5.jūlija noteikumus "Līķu tiesmedicīniskās izmeklēšanas noteikumi".

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs