Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.80

Rīgā 2010.gada 15.jūnijā (prot. Nr.36, 21.§)

Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.⁵ un 36.¹pantu,
likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 3.panta otro daļu,
5.panta ceturto daļu, 6.pantu, 8.pantu, 9.panta ceturto daļu, 10.panta otro daļu,
likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septīto daļu
un 47.panta piekto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 6.panta otro daļu,
7.panta piekto un sesto daļu, 8.panta pirmo un otro daļu, 14.panta pirmās daļas 1.punkta "c" apakšpunktu,
14.panta pirmās daļas 6.punktu, 14.panta septīto daļu, 15.pantu, 17.panta pirmo daļu, 19.pantu,
24.panta pirmo daļu, 26.¹panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz palīdzību.

2. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi:

2.1. Administratīvā komisija – Rīgas domes Administratīvā komisija vai apakškomisija;

2.2. denacionalizētā māja – denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota māja vai māja, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

2.3. denacionalizēto māju īrnieki – personas, kas dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai arī lieto dzīvokli mājā, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

2.4. Departaments – Rīgas domes Mājokļu un vides departaments;

2.5. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

2.6. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

2.7. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

2.8. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā un dzīvojamā telpa istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kur palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

2.9. Dzīvokļu pārvalde – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde;

2.10. Izīrēšanas komisija – Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija;

2.11. nekustamais īpašums – dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvoklis, dzīvojamā māja (kopīpašuma gadījumā – lietošanā atsevišķs dzīvoklis), jebkurš zemesgabals Rīgā vai tāds zemesgabals ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas, kas lielāks par 1 ha (kopīpašuma gadījumā – lietošanā zemesgabals, kas lielāks par 1 ha);

2.12. pabalsts – vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts, kuru var saņemt denacionalizēto māju īrnieki sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu vai sakarā ar minēto personu izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.², 28.⁴, 28.⁵pantā paredzētajos gadījumos;

2.13. pašvaldība – Rīgas pilsētas pašvaldība;

2.14. pašvaldības dzīvojamā telpa – pašvaldībai piederošs vai uz likumīga pamata pašvaldības nomāts dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

2.15. persona ar noteiktiem ienākumiem – denacionalizētās mājas īrnieks, kura trīs mēnešu ienākumi pēc nodokļu nomaksas viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250 mēnesī, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 mēnesī vienam cilvēkam;

2.16. persona ar sevišķiem nopelniem – persona, kura devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, par sasniegumiem saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, guvusi valsts vai sabiedrības atzinību un kurai nepieciešams uzlabot dzīvokļa apstākļus;

2.17. politiski represētā persona – vientuļa politiski represēta persona vai politiski represētas personas ģimene šaurākā nozīmē (pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu nepilngadīgie bērni);

2.18. reģistra lieta – nepieciešamo dokumentu kopums, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā attiecīgā reģistra ietvaros;

2.19. Reģistrācijas komisija – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra;

2.20. servisa dzīvoklis – dzīvoklis, kas tiek izīrēts un pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi;

2.21. SD – Rīgas Sociālais dienests;

2.22. SD izziņa – Rīgas Sociālā dienesta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu, izsniegta izziņa par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai izziņa par ģimenes (personas) atbilstību ģimenes (personas) ar noteiktiem ienākumiem statusam. SD izziņa par ģimenes (personas) atbilstību ģimenes (personas) ar noteiktiem ienākumiem statusam ir derīga vienu gadu;

2.23. SD atzinums – Rīgas Sociālā dienesta atzinums par bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem turpmāk nav nepieciešams grupu dzīvokļa pakalpojums; par bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar dzīvot dzīvojamā telpā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām; par personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa nav pielāgojama lietošanai riteņkrēslā; par personām, kuru izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personu ienākumus; par personu, kuras pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, spēju dzīvot patstāvīgi; par personu veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem;

2.24. sociālais dzīvoklis – pašvaldībai piederošs dzīvoklis sociālajā dzīvojamā mājā;

2.25. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvoklis vai dzīvojamā telpa (ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurai noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss un kura atrodas pašvaldībai piederošā vai tās lietojumā esošā mājā;

2.26. Tehniskā komisija – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija;

2.27. VDEĀK – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

3. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", likums "Par dzīvojamo telpu īri", likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un šie noteikumi.

4. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību un atbilstoši tiesiskajam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, rakstveida iesniegumā Departamentam norāda vēlamo palīdzības veidu (veidus), kā arī iesniedz šādu atbilstošo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus):

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

– pensionāra apliecības kopiju (pensionāri);

– politiski represētās personas apliecības kopiju (politiski represētās personas);

– VDEĀK izziņas kopiju (invalīdi);

– bērna dzimšanas apliecības kopiju;

– rakstveida informāciju no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu (denacionalizēto māju īrnieki);

– citu noteikumos minēto dokumentu, kas nepieciešami attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, kopijas.

Personai var pieprasīt papilddokumentus informācijas precizēšanai.

5. Iesniegumu Departamenta speciālista klātbūtnē paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pasi). Ja persona iesniegumā nav norādījusi konkrētu palīdzības veidu (veidus), Dzīvokļu pārvalde rakstveidā to informē par iespējamajiem palīdzības veidiem, nepieciešamajiem dokumentiem un reģistrācijas kārtību.

6. Dzīvokļu pārvalde pieprasa Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļai informāciju par personu īpašumiem pirms reģistrācijas palīdzības reģistros un par reģistrēto personu īpašumiem pirms palīdzības saņemšanas, ievērojot, ka zemesgrāmatas datu derīguma termiņš ir 6 mēneši no to izsniegšanas brīža.

7. 4., 4.¹, 7., 7.², 8., 13.reģistrā reģistrētajiem denacionalizēto māju īrniekiem pirms palīdzības saņemšanas jāierodas Departamentā, lai noslēgtu vienošanos starp mājas īpašnieku vai viņa pilnvaroto personu un dzīvojamās telpas lietotājiem par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību (noteikumu 2. vai 3.pielikums). Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par palīdzības sniegšanu bez vienošanās noslēgšanas, pamatojoties uz īrnieka iesniegumu, ja denacionalizētās mājas īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas atrašanās vieta nav zināma vai namīpašums netiek apsaimniekots.

8. Personai, kura vēlas reģistrēties palīdzības saņemšanai, ir pienākums viena mēneša laikā pēc noteikumu 4.punktā minēto dokumentu un citu dokumentu iesniegšanas deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli.

9. Dzīvokļu pārvalde veido šādus reģistrus:

9.1. reģistrē personas, kurām nepieciešama likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1., 2., 4. un 7.punktā minētā palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt:

9.1.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām (1., 3., 5., 6., 7., 7.², 8.reģistrs);

9.1.2. pabalsta piešķiršanai denacionalizēto māju īrniekiem pirmām kārtām un vispārējā kārtībā (4., 4.¹reģistrs);

9.1.3. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (13.reģistrs);

9.1.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (14.reģistrs);

9.2. pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 47.panta piekto daļu, reģistrē personas, kuru personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemesgabala atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja šīm personām un viņu ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī atradās mājā, kura denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), vai mājā, par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums, un šīm personām ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā dzīvokli (10.reģistrs);

9.3. pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.⁵pantu un pārejas noteikumu 12.punktu, reģistrē denacionalizēto māju īpašniekus (viņu mantiniekus), kuri iesnieguši iesniegumus par vēlmi aizņemt dzīvokli savos namīpašumos (9.reģistrs);

9.4. pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septīto daļu, reģistrē zemesgabalu īpašnieku, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt šajā mājā vienu privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli, iesniegumus, kuros ir norādīts īpašuma kadastra reģistra numurs un zemesgabala grupa un grunts (11.reģistrs);

9.5. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā (12.reģistrs) personas reģistrē līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai.

10. Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 5.punktā minēto palīdzību sniedz SD.

11. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz nenoteiktu termiņu.

12. Lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Reģistrācijas komisija.

13. Personas, kuras, pamatojoties uz īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto (lietoja) dzīvojamo telpu, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var tikt reģistrētas tikai vienā reģistra lietā.

14. Personas, kuras saskaņā ar Reģistrācijas komisijas lēmumu ir atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, reģistrē ar datumu, kad tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgā veida palīdzību. Reģistrētās personas, kuras ir tiesīgas un vēlas reģistrēties vēl cita veida palīdzības reģistrā, katrā no tiem reģistrē ar atbilstošā iesnieguma reģistrācijas datumu.

15. Jautājumu par personas ar sevišķiem nopelniem reģistrāciju palīdzības reģistrā Reģistrācijas komisija izskata pēc Izīrēšanas komisijas lēmuma saņemšanas.

16. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

17. Papildus noteikumu 16.punktā noteiktajam Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 6. vai 7.reģistrā minēto palīdzību pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai (izņemot denacionalizēto māju īrniekus), ja:

17.1. persona pēdējo piecu gadu laikā apmainījusi īrēto dzīvojamo telpu pret mazāku;

17.2. persona pēdējo piecu gadu laikā īrētajā dzīvojamā telpā iemitinājusi citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, un šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību;

17.3. personai pieder nekustamais īpašums;

17.4. pagājuši mazāk kā pieci gadi pēc pašvaldības palīdzības saņemšanas.

18. Papildus noteikumu 16.punktā noteiktajam Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 1., 4., 4.¹, 7., 7.², 8.reģistrā minēto palīdzību denacionalizēto māju īrniekiem, ja:

18.1. personai pieder nekustamais īpašums;

18.2. vienam no laulātajiem, kuru dzīvesvieta kopā deklarēta denacionalizētā mājā, pieder nekustamais īpašums, izņemot gadījumu, ja laulības līgumā noteikta laulāto visas mantas šķirtība vai nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta;

18.3. persona ir nepilngadīgs bērns, kura vecākiem nav tiesību saņemt palīdzību;

18.4. persona pēc 2004.gada 31.marta (t.i., pēc Rīgas domes 2004.gada 16.marta saistošo noteikumu Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) ir labprātīgi atsavinājusi tai piederošo nekustamo īpašumu;

18.5. persona saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu;

18.6. ģimene pārvietojusies no vienas dzīvojamās telpas uz divām vai vairākām dzīvojamās telpām.

19. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt noteikumu 26., 40., 41., 53., 58.punktā, 61.1.apakšpunktā un 66.punktā minēto personu ģimenes locekļu, kuri rakstveidā atteikušies no palīdzības vai nav atsaukušies uz Dzīvokļu pārvaldes rakstveida uzaicinājumu, tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai pēc tam, kad citi ģimenes locekļi ir saņēmuši palīdzību.

20. Izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut noteikumu 19.punktā minētās personas pašvaldības dzīvojamās telpas īres līgumā kā ģimenes locekļus.

21. Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums ir viena mēneša laikā pēc SD izziņas termiņa izbeigšanās deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli, iesniegt Departamentā VDEĀK izziņas par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopiju (uzrādot oriģinālu), īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja izdarīti grozījumi īres līgumā, dokumentus par izmaiņām ģimenes sastāvā, informāciju par personas faktisko un deklarēto dzīvesvietu (adresi), tālruņa numuru, kā arī informēt Departamentu, ja persona ieguvusi īpašumā nekustamo īpašumu.

22. Papildus noteikumu 21.punktā minētajam 1., 4., 4.¹, 7., 7.², 8.reģistrā reģistrētajiem denacionalizēto māju īrniekiem ir pienākums informēt Departamentu, ja iestājušies noteikumu 18.punktā minētie apstākļi.

23. Noteikumu 26.1.2., 26.3.1., 40.1., 53.3., 53.4., 61.1.apakšpunktā un 66.punktā minētajām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām, kuras strādā algotu darbu un kurām nav apgādnieku, izvērtējot ienākumus un materiālo stāvokli, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs.

24. Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu:

24.1. personām ar sevišķiem nopelniem (1., 7., 7.²reģistrs);

24.2. atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām ar noteiktiem ienākumiem, kuru izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personu ienākumus, ko apliecina SD atzinums (7.reģistrs);

24.3. atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām un personām, kuru ģimenēs ir nepilngadīgs bērns, ja viņu īrētajās dzīvojamās telpās denacionalizētajās mājās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.³panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi, par ko Rīgas pilsētas Īres valde sastādījusi aktu (par konkrētu dzīvojamo telpu) un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu, un Tehniskā komisija konstatējusi pamatpakalpojumu nesniegšanas faktu vai arī uzsākta vispārējas jurisdikcijas tiesvedība (civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā) (7., 7.², 13.reģistrs);

24.4. atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām, ņemot vērā SD atzinumu par personu veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (13.reģistrs).

25. Dzīvokļu pārvalde katra mēneša 1.datumā aktualizē palīdzības reģistros reģistrēto personu kārtas numurus.

II. Personu reģistrācijas un dzīvojamās telpas piedāvāšanas kritēriji

26. 1.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras tiek izliktas:

26.1. no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.²panta pirmajā daļā, 28.³panta pirmajā daļā, 28.⁴panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

26.1.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā, 1.¹punktā minētās personas;

26.1.2. personas ar noteiktiem ienākumiem;

26.1.3. denacionalizētās mājas īrnieki, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem;

26.2. no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, parādiem un ja tās ir likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 2.punktā minētās personas;

26.3. pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

26.3.1. personas ar noteiktiem ienākumiem;

26.3.2. politiski represētas personas, kas ir denacionalizētās mājas īrnieki;

26.3.3. denacionalizētās mājas īrnieki, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem;

26.4. no tām piederoša dzīvokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā dzīvokļa iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ja aizņēmums nepārsniedz 100 000 latu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, ja tās ir:

26.4.1. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns;

26.4.2. maznodrošinātas atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītas personas.

27. Noteikumu 26.1.2. un 26.3.apakšpunktā minētie nosacījumi attiecas uz personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc 2004.gada 26.novembra (t.i., pēc Rīgas domes 2004.gada 16.novembra saistošo noteikumu Nr.76 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā).

28. Noteikumu 26.4.apakšpunktā minētie nosacījumi attiecas uz personām, kuras lieto dzīvojamo telpu Rīgā vismaz piecus gadus un no tās izliktas pēc noteikumu stāšanās spēkā.

29. Persona nevar atkārtoti reģistrēties 1.reģistrā, pamatojoties uz to pašu tiesas spriedumu.

30. Personu reģistrācijai 1.reģistrā papildus noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

– tiesas nolēmuma, kurš stājies spēkā, kopija (uzrādot oriģinālu);

– attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības u.c. atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību – noteikumu 26.1.3., 26.3.3.apakšpunktā minētajām personām;

– dzīves apraksts (CV – Curriculum Vitae) – noteikumu 26.1.3., 26.3.3.apakšpunktā minētajām personām.

31. 1.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt:

31.1. dzīvokli ar ērtībām, ja tās ir:

31.1.1. personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā, 28.³panta pirmajā daļā un 28.⁴panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ievērojot noteikumu 56.punktā minētos kritērijus;

31.1.2. personas ar sevišķiem nopelniem, ievērojot noteikumu 56.punktā minētos kritērijus;

31.2. dzīvokli bez ērtībām, dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, ja tās ir:

31.2.1. personas, kuras no dzīvojamās telpas izliktas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.²pantā noteiktajā gadījumā;

31.2.2. personas, kuras minētas noteikumu 26.2.apakšpunktā;

31.2.3. personas, kuras minētas noteikumu 26.4.apakšpunktā.

32. Noteikumu 31.2.apakšpunktā minētajām personām piedāvā īrēt dzīvojamo telpu, ievērojot šādus kritērijus:

32.1. vienistabas dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

32.2. divistabu dzīvokli vai dzīvojamās telpas ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

32.3. trīsistabu dzīvokli vai dzīvojamās telpas ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 6 (vai vairāk) cilvēki.

33. Noteikumu 31.2.apakšpunktā minētajām personām netiek piedāvāta dzīvojamā telpa ar lielāku istabu skaitu un ar augstāku labiekārtojuma līmeni nekā personu lietošanā bija līdz izlikšanai no dzīvojamās telpas.

34. Izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par konkrētas dzīvojamās telpas piedāvājumu 1.reģistrā reģistrētajām personām:

34.1. piedāvājot dzīvojamo telpu ar mazāku istabu skaitu, ja kopā ar personām nav reģistrējušies visi ģimenes locekļi, kuri saskaņā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekami no līdz šim lietotās dzīvojamās telpas;

34.2. kuras pēc izlikšanas no dzīvojamās telpas pagaidām uzturas patversmē;

34.3. piedāvājot īrēšanai līdz šim lietoto pašvaldības dzīvojamo telpu, ja tiek samaksāts īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāds, kā arī ja persona piekritusi dzīvojamās telpas saglabāšanai pašvaldības īpašumā un ja dzīvojamās telpas istabu skaits nepārsniedz noteikumu 32.punktā minētos kritērijus.

35. 3.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 3.punktā un 14.panta ceturtajā daļā minētās personas.

36. Personu reģistrācijai 3.reģistrā papildus noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz nolēmumi par bērna aprūpes tiesību vai aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem un lēmums par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam.

37. 3.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt:

37.1. dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

37.2. vienistabas dzīvokli ar ērtībām, ja:

37.2.1. persona ne mazāk kā sešus mēnešus strādā algotu darbu;

37.2.2. personas apgādībā ir nepilngadīgs bērns;

37.2.3. persona veselības stāvokļa dēļ (SD atzinums) nevar dzīvot dzīvojamā telpā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

38. Personai, kurai pēc 2004.gada 26.novembra (t.i., pēc Rīgas domes 2004.gada 16.novembra saistošo noteikumu Nr.76 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) ir izīrēta dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, piedāvā vienistabas dzīvokli, ja persona vismaz gadu lieto iepriekš izīrēto dzīvojamo telpu, regulāri maksā īres maksu, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un strādā algotu darbu (ne mazāk kā sešus mēnešus) vai tās apgādībā ir bērns. Šajā punktā minēto nosacījumu persona var izmantot ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad tā noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu.

39. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri saņem grupu dzīvokļa pakalpojumu un ir reģistrēti (bijuši reģistrēti) 3.reģistrā, var izīrēt vienistabas dzīvokli saskaņā ar noteikumu 37.2.1., 37.2.2. un 37.2.3.apakšpunktā noteikto, ja personai turpmāk nav nepieciešams grupu dzīvokļa pakalpojums, ja saņemts SD atzinums un ieteikums par izīrējamo dzīvojamo telpu.

40. 4.reģistrā pabalsta saņemšanai reģistrē:

40.1. personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā vai arī pēc 2006.gada 26.janvāra (t.i., pēc Rīgas domes 2005.gada 25.decembra saistošo noteikumu Nr.36 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) tiek izliktas (stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums) no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.², 28.⁴, 28.⁵pantā paredzētajos gadījumos;

40.2. personas, kuras reģistrētas 7.²reģistrā;

40.3. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

40.4. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

41. 4.¹reģistrā pabalsta saņemšanai pirmām kārtām reģistrē noteikumu 40.punktā noteiktajam atbilstošas personas, kuras papildus noteikumu 42.punktā minētajiem dokumentiem ir iesniegušas notariālā kārtībā apliecinātu priekšlīgumu par izvēlēto pirkuma, īres vai nomas objektu.

42. Personu reģistrācijai 4., 4.¹reģistrā papildus noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

– īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, rēķinu kopijas (par pēdējiem trijiem mēnešiem), uzrādot oriģinālus;

– attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības u.c. atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību – noteikumu 40.4.apakšpunktā minētajām personām;

– dzīves apraksts (CV – Curriculum Vitae) – noteikumu 40.4.apakšpunktā minētajām personām.

43. 4.¹reģistrā reģistrēto personu pienākums ir aktualizēt priekšlīgumu uz gada, kura budžetā ir piešķirts finansējums pabalstiem, 1.februāri un pabalsta piešķiršanas brīdī. Personas, kuras nav izpildījušas šo pienākumu, tiek pārreģistrētas 4.reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

44. Pieņemot lēmumu par reģistrāciju 4., 4.¹reģistrā, tiek ņemti vērā tie ģimenes locekļi, kuri personas īrētajā dzīvojamā telpā ir iemitinājušies un deklarējuši savu dzīvesvietu pēc dzīvojamās mājas denacionalizācijas, ja iepriekšējo dzīvojamo telpu lietojuši kā denacionalizētās mājas īrnieki, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

45. Ja kāds no ģimenes locekļiem nevēlas reģistrēties 4., 4.¹reģistrā un/vai viņam nav tiesiska pamata reģistrēties šajā reģistrā, šī persona iesniedz Departamentā iesniegumu ar piekrišanu atbrīvot dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā pēc tam, kad reģistrētās personas saņems pabalstu.

46. 5.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 5.punktā minētās personas.

47. Reģistrācijai 5.reģistrā papildus noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz personas atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) kopija (uzrādot oriģinālu).

48. 5.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt vienistabas dzīvokli bez ērtībām, vienistabas dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

49. 6.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas ģimenes, kuras vismaz piecus gadus deklarējušas savu pastāvīgo dzīvesvietu un uz īres līguma pamata lieto dzīvojamo telpu Rīgā, ja turklāt tās ir:

49.1. daudzbērnu ģimene vai ģimene, kura audzina bērnu invalīdu un kura no 2002.gada 1.janvāra līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai reģistrēta 12.reģistrā, ja tā iesniegusi iesniegumu par pārreģistrāciju līdz 2010.gada 30.septembrim (reģistrējot tiek saglabāts sākotnējais reģistrācijas datums);

49.2. daudzbērnu ģimene vai ģimene, kura audzina bērnu invalīdu un īrē vienistabas dzīvokli vai vienu istabu vai tādas dzīvojamās telpas, ka vienā istabā jādzīvo personām, kuras vecākas par deviņiem gadiem, vai personām kopā ar bērnu invalīdu (izņemot laulātos).

50. Reģistrācijai 6.reģistrā papildus noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

– īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, rēķinu kopijas (par pēdējiem trijiem mēnešiem), uzrādot oriģinālus;

– ja pēdējo piecu gadu laikā mainīta dzīvesvieta – izziņa par iepriekšējo dzīvesvietu, kurā norādīts dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis, istabu skaits, platība, tajā dzīvojošo personu skaits, vai arī īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu).

51. 6.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

51.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

51.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

51.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 līdz 5 cilvēki;

51.4. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 (vai vairāk) cilvēki.

52. Piedāvājot dzīvokli atbilstoši noteikumu 51.punktā noteiktajiem kritērijiem, ievēro šādus nosacījumus:

52.1. ar atsevišķu istabu ir nodrošināma persona, kura sasniegusi deviņu gadu vecumu (izņemot laulātos);

52.2. tiek ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām;

52.3. saskaņā ar Izīrēšanas komisijas lēmumu var piedāvāt īrēt dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni pašvaldības dzīvojamo māju īrniekiem, kuriem ir īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāds vairāk kā par trijiem mēnešiem vai kuriem SD ir piešķīris dzīvokļa pabalstu.

53. 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

53.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 4. un 4.¹punktā minētās personas;

53.2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

53.3. personas ar noteiktiem ienākumiem;

53.4. maznodrošinātas personas ar sevišķiem nopelniem, bet ar nosacījumu, ka šīs personas vismaz piecus gadus uz īres līguma pamata lietojušas dzīvojamo telpu Rīgā;

53.5. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

54. Pieņemot lēmumu par reģistrāciju 7.reģistrā, tiek ņemti vērā tie ģimenes locekļi, kuri personas īrētajā dzīvojamā telpā ir iemitinājušies un deklarējuši savu dzīvesvietu pēc dzīvojamās mājas denacionalizācijas, ja iepriekšējo dzīvojamo telpu lietojuši kā denacionalizētās mājas īrnieki, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

55. Personu reģistrācijai 7.reģistrā papildus noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

– arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo reģistrēto dzīvesvietu Rīgā pirms izceļošanas no Latvijas;

– repatrianta izziņas kopija (uzrādot oriģinālu);

– īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, rēķinu kopijas (par pēdējiem trijiem mēnešiem), uzrādot oriģinālus;

– attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības u.c. atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību – noteikumu 53.4. un 53.5.apakšpunktā minētajām personām;

– dzīves apraksts (CV – Curriculum Vitae) – noteikumu 53.4. un 53.5.apakšpunktā minētajām personām.

56. 7.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

56.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

56.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

56.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 līdz 5 cilvēki;

56.4. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 (vai vairāk) cilvēki.

57. Piedāvājot dzīvokli atbilstoši noteikumu 56.punktā noteiktajiem kritērijiem, ievēro šādus nosacījumus:

57.1. ar atsevišķu istabu ir nodrošināma persona, kura sasniegusi deviņu gadu vecumu (izņemot laulātos);

57.2. tiek ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

58. 7.²reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām pārreģistrē no 7.reģistra tos denacionalizēto māju īrniekus (pamatojoties uz iesniegumu), kuru ienākumi pārsniedz personu reģistrācijai noteiktos ienākumus, ar nosacījumu, ka šīs personas līdz pārreģistrācijai 7.reģistrā bija reģistrētas 12.reģistrā. Pārreģistrējot tiek saglabāts sākotnējais reģistrācijas datums.

59. 7.²reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

59.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

59.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

59.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 līdz 5 cilvēki;

59.4. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 (vai vairāk) cilvēki.

60. Piedāvājot dzīvokli atbilstoši noteikumu 59.punktā noteiktajiem kritērijiem, ievēro šādus nosacījumus:

60.1. ar atsevišķu istabu ir nodrošināma persona, kura sasniegusi deviņu gadu vecumu (izņemot laulātos);

60.2. tiek ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

61. 8.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē:

61.1. personas ar noteiktiem ienākumiem un politiski represētās personas, kas ir denacionalizētās mājas īrnieki, ar kuriem noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.⁴panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja iesniegti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.⁴panta trešajā daļā minētie dokumenti;

61.2. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu pašvaldības mājā, ja:

61.2.1. Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;

61.2.2. Tehniskā komisija sastādījusi aktu ar atzinumu par iedzīvotāju izvietošanu, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.³panta pirmo daļu vai 28.⁴panta pirmo daļu.

62. Noteikumu 61.1.apakšpunktā minētajām politiski represētajām personām ienākumi netiek vērtēti.

63. 8.reģistrā reģistrētajām noteikumu 61.1.apakšpunktā minētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

63.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

63.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

63.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 līdz 5 cilvēki;

63.4. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 (vai vairāk) cilvēki.

64. Piedāvājot dzīvokli atbilstoši noteikumu 63.punktā noteiktajiem kritērijiem, ievēro nosacījumu, ka ar atsevišķu istabu ir nodrošināma persona, kura sasniegusi deviņu gadu vecumu (izņemot laulātos).

65. Piedāvājot dzīvokli noteikumu 61.2.apakšpunktā minētajām personām, ievēro šādus nosacījumus:

65.1. personām piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētajai dzīvojamai telpai;

65.2. ja personas pirms reģistrācijas 8.reģistrā bija reģistrētas citā reģistrā, Izīrēšanas komisija, pieņemot lēmumu, ņem vērā apstākļus, kas bija par pamatu šai reģistrācijai;

65.3. saskaņā ar Izīrēšanas komisijas lēmumu var piedāvāt īrēt dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni personām, kurām ir īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāds vairāk kā par trijiem mēnešiem vai kurām SD ir piešķīris dzīvokļa pabalstu.

66. 13.reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē:

66.1. pensijas vecumu sasniegušas politiski represētās personas, kuras vismaz piecus gadus deklarējušas savu pastāvīgo dzīvesvietu un uz īres līguma pamata lieto dzīvojamo telpu Rīgā, ja turklāt tām nepieder nekustamais īpašums;

66.2. maznodrošinātas personas ar nosacījumu, ka:

66.2.1. ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.²panta pirmo daļu;

66.2.2. ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzītas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.³panta pirmo daļu, 28.⁴panta otro daļu;

66.2.3. persona ir bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu;

66.2.4. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē valsts vai pašvaldības dzīvojamo telpu, nodod to valstij vai pašvaldībai un ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

66.2.5. tā ir par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē valsts vai pašvaldības dzīvojamo telpu, ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli, šī persona nav nodrošināta ar atsevišķu istabu (izņemot laulātos), ja tai atsevišķa dzīvojamā telpa pienākas saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu;

66.2.6. tā ir par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura vismaz piecus gadus lieto ģimenes locekļa īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā, ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli, šī persona nav nodrošināta ar atsevišķu istabu (izņemot laulātos), ja tai atsevišķa dzīvojamā telpa pienākas saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu, turklāt šai personai nepieder nekustamais īpašums, kā arī tā nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā;

66.2.7. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kurai pēdējos piecus gadus dzīvesvieta deklarēta Rīgā, un tā nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā;

66.2.8. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē sociālo dzīvokli ar daļējām ērtībām, sociālo dzīvojamo telpu bez ērtībām vai sociālo dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus;

66.2.9. tā ir pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē un pirms ievietošanas tajā īpašumā esošo vai īrēto dzīvojamo telpu nodevusi pašvaldībai, un ja sniegts attiecīgs SD atzinums;

66.2.10. tā ir pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē un pirms ievietošanas tajā kā atsevišķi dzīvojoša persona no īrētās dzīvojamās telpas izlikta, pamatojoties uz tiesas spriedumu par īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parādiem vai bija reģistrēta palīdzības saņemšanai, turklāt personai nepieder nekustamais īpašums, kā arī tā nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā, un ja sniegts attiecīgs SD atzinums;

66.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītas personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki ar noteiktiem ienākumiem, turklāt personām nepieder nekustamais īpašums, kā arī tās nav atsavinājušas nekustamo īpašumu pēc 2004.gada 31.marta (t.i., pēc Rīgas domes 2004.gada 16.marta saistošo noteikumu Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" spēkā stāšanās), ja:

66.3.1. persona ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

66.3.2. persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otro daļu, 28.²panta pirmo daļu;

66.4. par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītas personas un ģimenes, kas audzina bērnu invalīdu, kuram nepieciešams servisa dzīvoklis, un personas vai ģimenes locekļu īpašumā esošo dzīvojamo telpu nevar pielāgot lietošanai riteņkrēslā, ja tas apliecināts SD atzinumā.

67. Jautājumu par noteikumu 66.4.apakšpunktā minēto personu īpašumā esošās dzīvojamās telpas dāvinājuma pieņemšanas lietderību izskata Izīrēšanas komisija, ņemot vērā Tehniskās komisijas aktu.

68. Kopā ar noteikumu 66.2.5., 66.2.6. un 66.4.apakšpunktā minētājām personām reģistrē tikai laulātos un nepilngadīgos bērnus.

69. Personu reģistrācijai 13.reģistrā papildus noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

– īpašumu apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu) – noteikumu 66.4.apakšpunktā minētajām personām;

– tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopija (uzrādot oriģinālu);

– izziņa par bērna atrašanos bērnu aprūpes iestādē vai pie aizbildņa;

– ģimenes ārsta atzinums, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

70. Sociālo dzīvokli piedāvā īrēt 13.reģistrā reģistrētajām pensijas vecumu sasniegušajām vai par 1. un 2.grupas invalīdiem atzītajām personām, ievērojot šādus kritērijus:

70.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 vai 2 cilvēki;

70.2. divistabu dzīvokli ģimenei, kurā ir 2 (izņemot laulātos) vai vairāk cilvēki.

71. Piedāvājot sociālo dzīvokli atbilstoši noteikumu 70.punktā noteiktajiem kritērijiem, tiek ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

72. Sociālās dzīvojamās telpas piedāvā īrēt 13.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot šādus kritērijus:

72.1. vienistabas dzīvokli bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

72.2. divistabu dzīvokli bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

72.3. trīsistabu dzīvokli bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 6 (vai vairāk) cilvēki.

73. Izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par konkrētu piedāvājumu 13.reģistrā reģistrētajām personām:

73.1. sociālās dzīvojamās telpas ar ērtībām izīrēšanai, ņemot vērā ģimenes ārsta atzinumu par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām;

73.2. kuras pēc izlikšanas no dzīvojamās telpas pagaidām uzturas patversmē.

74. Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īres līguma termiņš tiek pagarināts ik pa sešiem mēnešiem neatkarīgi no personas ienākumiem, ja persona pilda līguma nosacījumus un sociālais dzīvoklis vai sociālā dzīvojamā telpa ir izīrēta:

74.1. politiski represētajām personām;

74.2. personām, kuru ģimenē visi locekļi ir sasnieguši pensijas vecumu;

74.3. personām, kuru ģimenē ir 1. vai 2.grupas invalīds;

74.4. personām, kuras audzina bērnu invalīdu.

75. Personai, kura zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli atbilstoši likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta piektās daļas nosacījumiem un kura:

75.1. īrē sociālo dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām vai sociālo dzīvojamo telpu bez ērtībām, piedāvā dzīvojamai telpai noņemt sociālo statusu, saglabāt dzīvojamo telpu pašvaldības īpašumā un noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu;

75.2. vienlaicīgi bijusi reģistrēta arī citā palīdzības reģistrā (dzīvokļa izīrēšanai pirmām kārtām), izmantojot likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 14.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, piedāvā dzīvojamai telpai noņemt sociālo statusu, saglabāt dzīvojamo telpu pašvaldības īpašumā un noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" nosacījumiem;

75.3. īrē sociālo dzīvojamo telpu ar ērtībām vai sociālo dzīvokli, piedāvā reģistrēties 14.reģistrā dzīvojamās telpas apmaiņai pret dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām vai dzīvojamo telpu bez ērtībām.

76. Personu – sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īrnieku, kurai zudis pamats īrēt servisa dzīvokli vai samazinājies ģimenes locekļu skaits, reģistrē 14.reģistrā.

77. Izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu noteikumu 66.4.apakšpunktā minētajām personām (kuras nodevušas īpašumā esošo dzīvojamo telpu pašvaldībai) pēc tam, kad tām zudis pamats īrēt servisa dzīvokli.

78. 14.reģistrā reģistrē personas, kuras:

78.1. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām pret šāda tipa mājā esošu mazāku dzīvojamo telpu vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu zemākā stāvā;

78.2. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (atsevišķu dzīvokli, sociālo dzīvokli, sociālo dzīvojamo telpu) pret mazāku dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā;

78.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas apmainīt īrēto sociālo dzīvokli pret servisa dzīvokli vai otrādi;

78.4. minētas noteikumu 75.3.apakšpunktā un 76.punktā, ievērojot noteikumu 70. vai 72.punktā noteiktos kritērijus;

78.5. kuru sociālā dzīvokļa īres līgumā tiek iekļauta nepilngadīga persona (personas), lai izīrētu sociālo dzīvojamo telpu mājā, kam nav noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss.

79. Personu reģistrācijai 14.reģistrā papildus noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz ģimenes ārsta atzinums, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa.

III. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

80. Pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā reģistrētām personām reģistrācijas secībā katra reģistra ietvaros, izņemot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pantā un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septītajā daļā minētos gadījumus. Neizīrēts dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, kas uzcelta uz citai personai piederošas zemes (ja 11.reģistrā ir reģistrēts attiecīgā zemesgabala īpašnieka iesniegums), tiek nodots Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, lai publiski piedāvātu privatizēt atklātā izsolē.

81. Reģistros reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā izīrēšanai, ievērojot katram reģistram noteiktos kritērijus, šādā secībā:

81.1. 1.reģistrā reģistrētajām pensijas vecumu sasniegušām personām, 1., 2.grupas invalīdiem, personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni un kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

81.2. 14.reģistrā reģistrētajām personām;

81.3. 9. un 10.reģistrā reģistrētajām personām.

82. 1., 3., 6., 7., 7.², 8.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamo telpu ar ērtībām piedāvā izīrēšanai attiecīgi šādās proporcijās (kopā 15 dzīvokļi): 1; 2; 2; 7; 2; 1, ievērojot katram reģistram noteiktos kritērijus, šādā secībā:

82.1. 1.reģistrā reģistrētajām personām (1 dzīvoklis no 15):

82.1.1. 1., 2.grupas invalīdiem un personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, ja šīs personas pagaidām uzturas patversmē;

82.1.2. pamatojoties uz Izīrēšanas komisijas lēmumiem par personām ar sevišķiem nopelniem;

82.1.3. politiski represētajām personām vai daudzbērnu ģimenēm;

82.1.4. pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā;

82.1.5. ja 1.reģistrā nav personu, kurām ir tiesības pretendēt uz dzīvokli ar ērtībām, šīm personām paredzētie dzīvokļi tiek piedāvāti 7.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā;

82.2. 3.reģistrā reģistrētajām, kā arī noteikumu 38. un 39.punktā minētajām personām (2 dzīvokļi no 15):

82.2.1. vienu dzīvokli reģistrācijas secībā piedāvā personām, kuras ne mazāk kā sešus mēnešus strādā algotu darbu vai kuru apgādībā ir bērns;

82.2.2. vienu dzīvokli iesniegumu reģistrācijas secībā piedāvā noteikumu 39.punktā minētajām personām; ja nav noteikumu 39.punktā minēto personu, šo dzīvokli piedāvā noteikumu 38.punktā minētajām personām reģistrācijas secībā;

82.2.3. ja nav noteikumu 39. vai 38.punktā minēto personu, šīm personām paredzētos dzīvokļus ar ērtībām reģistrācijas secībā piedāvā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

82.3. 6.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā, ievērojot noteikumu 51.punktā minētos kritērijus, reģistrācijas secībā (2 dzīvokļi no 15);

82.4. 7.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot noteikumu 56.punktā minētos kritērijus (7 dzīvokļi no 15):

82.4.1. trīs dzīvokļus lēmumu pieņemšanas secībā piedāvā personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem;

82.4.2. vienu dzīvokli piedāvā repatriantiem, politiski represētajām personām vai daudzbērnu ģimenēm;

82.4.3. trīs dzīvokļus piedāvā pārējām šajā reģistrā minētajām personām reģistrācijas secībā;

82.5. 7.²reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot noteikumu 59.punktā minētos kritērijus (2 dzīvokļi no 15):

82.5.1. vienu dzīvokli lēmumu pieņemšanas secībā piedāvā personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem;

82.5.2. vienu dzīvokli piedāvā daudzbērnu ģimenēm;

82.6. 8.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā, ievērojot noteikumu 63.punktā minētos kritērijus, reģistrācijas secībā (1 dzīvoklis no 15). Ja 8.reģistrā nav reģistrētas personas, kuras pretendē uz dzīvokli ar ērtībām, šīm personām paredzētos dzīvokļus piedāvā 3.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā;

82.7. 12.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā reģistrācijas secībā, ja nav pretendentu, kuri minēti noteikumu 80.punktā un 81.1.– 82.6.apakšpunktā.

83. Dzīvokli bez ērtībām, dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piedāvā izīrēšanai, ievērojot noteikumos attiecīgajiem reģistriem noteiktos kritērijus un ievērojot šādu secību:

83.1. 1.reģistrā reģistrētajām personām:

83.1.1. 1., 2.grupas invalīdiem un personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns, un šīs personas pagaidām uzturas patversmē;

83.1.2. politiski represētajām personām un daudzbērnu ģimenēm;

83.1.3. pārējām šajā reģistrā minētajām personām reģistrācijas secībā;

83.2. 3.reģistrā reģistrētajām personām:

83.2.1. noteikumu 39.punktā minētajām personām iesniegumu reģistrācijas secībā;

83.2.2. noteikumu 38.punktā minētajām personām iesniegumu reģistrācijas secībā;

83.2.3. pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

83.3. 5.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā reģistrācijas secībā;

83.4. 6.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot noteikumu 51.punktā minētos nosacījumus, dzīvojamās telpas piedāvā reģistrācijas secībā;

83.5. 8.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot noteikumu 65.2. un 65.3.apakšpunktā minētos nosacījumus, dzīvojamās telpas piedāvā reģistrācijas secībā.

84. 13.reģistrā reģistrētajām, noteikumu 76.punktā, 78.2. un 78.3.apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā, ievērojot šim reģistram noteiktos kritērijus, šādā secībā:

84.1. sociālos dzīvokļus:

84.1.1. pensijas vecumu sasniegušām personām vai 1., 2.grupas invalīdiem, kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

84.1.2. pensijas vecumu sasniegušām personām vai 1., 2.grupas invalīdiem, kuri pagaidām uzturas patversmē, jo zaudējuši dzīvojamo telpu, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.²panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

84.1.3. noteikumu 76.punktā, 78.2. un 78.3.apakšpunktā minētajām personām;

84.1.4. noteikumu 66.2.9. un 66.2.10.apakšpunktā minētājām personām;

84.1.5. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem, lēmumu pieņemšanas secībā;

84.1.6. politiski represētajām personām;

84.1.7. personām, kuras vienlaicīgi reģistrētas 8.reģistrā;

84.1.8. reģistrācijas secībā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

84.2. sociālās dzīvojamās telpas:

84.2.1. pensijas vecumu sasniegušām personām, 1., 2.grupas invalīdiem, personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns un kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

84.2.2. personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns, un šīs personas pagaidām uzturas patversmē, jo zaudējušas dzīvojamo telpu, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.²panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

84.2.3. noteikumu 76.punktā un 78.2.apakšpunktā minētajām personām;

84.2.4. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem, lēmumu pieņemšanas secībā;

84.2.5. personām, kuras vienlaicīgi reģistrētas 8.reģistrā, ievērojot noteikumu 65.2. un 65.3.apakšpunktā minētos nosacījumus;

84.2.6. daudzbērnu ģimenēm vai personām, kuru apgādībā ir bērns invalīds;

84.2.7. pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām.

IV. Pabalsta apmērs, piešķiršanas kārtība un izlietošana

85. Piešķiramā pabalsta apmērs 4., 4.¹reģistrā reģistrētajām personām ir šāds:

85.1. personai, kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.²pantā paredzētajā gadījumā – Ls 2500 (pamatsumma), paredzot vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli;

85.2. pārējām personām – Ls 10 000 (pamatsumma), paredzot vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

86. Piešķirto pabalstu var izlietot:

86.1. nekustamā īpašuma iegādei – kā samaksu dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām pārdevējam, pamatojoties uz pirkuma līgumu (notariāla akta veidā) par nekustamā īpašuma iegādi;

86.2. dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksai, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu (uz laiku ne mazāk par 10 gadiem) ar ierakstīšanu zemesgrāmatā;

86.3. pārvietojamas dzīvojamās mājas iegādei un zemes nomas līguma noslēgšanai (uz laiku ne mazāk par 10 gadiem) vai zemes iegādei īpašumā.

87. Personai pirms pirkuma līguma noslēgšanas Departamentā ir jāsaņem Dzīvokļu pārvaldes aktualizēts Reģistrācijas komisijas lēmums. Aktualizācija ir derīga vienu mēnesi.

88. Izīrēšanas komisija piešķirtā finansējuma ietvaros piešķir pabalstu 4.¹reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā, ievērojot noteikumu 43.punkta nosacījumus.

89. Ja uz pabalsta saņemšanu nepretendē 4.¹reģistrā reģistrētās personas, Dzīvokļu pārvalde reģistrācijas secībā uzaicina 4.reģistrā reģistrētās personas.

90. Personai viena mēneša laikā no Reģistrācijas komisijas lēmuma aktualizēšanas brīža jāiesniedz Departamentā šādi dokumenti:

90.1. notariālā kārtībā apliecināta vienošanās, kas noslēgta starp dzīvokļa īrnieku un viņa ģimenes locekļiem (par to, kurš kļūs par pabalsta saņēmēju);

90.2. pirkuma līgums (notariāla akta veidā) vai pirkuma līgums (notariāla akta veidā) un ar banku noslēgtā kreditēšanas līguma kopija, ja par pirkumu veikta daļēja samaksa. Ja pabalsts izlietots zemes un namīpašuma vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām iegādei, papildus jāiesniedz pašvaldības izziņa par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām un nepieciešamā zemesgabala lielumu dzīvojamās mājas piesaistei (noteikumu 86.1.apakšpunktā minētajos gadījumos);

90.3. noteikumu 86.2.apakšpunkta nosacījumiem atbilstošs izīrējamā dzīvokļa dzīvojamās telpas īres līgums ar nosacījumiem par īres maksas priekšapmaksu un izīrējamajam dzīvoklim atbilstošā zemesgrāmatas nodalījuma izraksts;

90.4. juridiskās personas izsniegts faktūrrēķins vai preces pavadzīmes rēķins, līgums par zemes pirkumu vai nomu (notariāla akta veidā), atļauja novietot pagaidu māju un pašvaldības izziņa par nepieciešamā zemesgabala lielumu pagaidu mājas piesaistei (noteikumu 86.3.apakšpunktā minētajā gadījumā).

91. 4. un 4.¹reģistrā reģistrētās personas, kuras noteikumu 87.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā nav iesniegušas noteikumu 90.punktā minētos dokumentus, tiek pārreģistrētas attiecīgajā reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

92. Personai piešķiramā pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt norādīto darījuma summu.

93. Izīrēšanas komisija izskata personas iesniegumu par pabalsta piešķiršanu tikai pēc tam, kad persona iesniegusi noteikumu 21. un 90.punktā minētos dokumentus.

94. Dzīvokļu pārvalde nosūta Izīrēšanas komisijas lēmuma par pabalsta piešķiršanu izrakstu Departamenta direktoram, kurš piecu darba dienu laikā dod rīkojumu pārskaitīt personai piešķirto pabalstu pārdevēja, izīrētāja, iznomātāja vai bankas darījumu kontā.

95. Dzīvokļu pārvalde pēc pabalsta summas pārskaitīšanas nosūta Ekonomikas ministrijai Izīrēšanas komisijas lēmumus par pabalsta piešķiršanu un apstiprinātu maksājuma dokumenta kopiju, kas apliecina pašvaldības izmaksāto pabalsta apmēru, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksai.

V. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

96. Reģistrācijas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt pie Departamenta direktora. Departamenta direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

97. Izīrēšanas komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt pēc piekritības Administratīvajā rajona tiesā vai Centra rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Noslēguma jautājumi

98. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2007.gada 13.novembra saistošos noteikumus Nr.94 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība" (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 2008.gada 21.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.132 un Rīgas domes 2009.gada 21.aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr.165).

99. Personām, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai reģistrētas palīdzības saņemšanai sakarā ar dzīvojamās telpas zaudēšanu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, dzīvojamo telpu izīrē līdz brīdim, kad stājas likumīgā spēkā tiesas spriedums vai stājas spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, taču ne ilgāk kā sešus mēnešus.

100. Personām, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas vienā reģistra lietā ar politiski represētu personu kā ģimenes locekļi, ienākumi netiek vērtēti.

101. Uz personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai, attiecināmi nosacījumi, kuri bija spēkā reģistrācijas brīdī. Ja pēc noteikumu stāšanās spēkā persona iegādājusies nekustamo īpašumu, tad uz viņu attiecināmi noteikumu 16., 17. un 18.punkta nosacījumi.

102. Piedāvājot dzīvojamās telpas vai piešķirot personām, kuras reģistrētas līdz 2007.gada 13.decembrim (t.i., Rīgas domes 2007.gada 13.novembra saistošo noteikumu Nr.94 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" spēkā stāšanās brīdim), tiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri iemitināti līdz 2004.gada 31.martam (t.i., līdz Rīgas domes 2004.gada 16.marta saistošo noteikumu Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" spēkā stāšanās brīdim), kā arī laulātie, ar kuriem laulība reģistrēta pēc 2004.gada 31.marta un kuru iepriekšējā dzīvesvieta ir bijusi denacionalizētā mājā, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

103. Piešķirot pabalstu personām, kuras reģistrētas līdz 2007.gada 13.decembrim (t.i., Rīgas domes 2007.gada 13.novembra saistošo noteikumu Nr.94 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" spēkā stāšanās brīdim), tiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri iemitināti līdz 2004.gada 31.martam (t.i., līdz Rīgas domes 2004.gada 16.marta saistošo noteikumu Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" spēkā stāšanās brīdim), kā arī laulātie, ar kuriem laulība reģistrēta pēc 2004.gada 31.marta un kuru iepriekšējā dzīvesvieta ir bijusi denacionalizētā mājā, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

104. Dzīvokļu pārvalde viena mēneša laikā pēc noteikumu stāšanās spēkā rakstveidā informē noteikumu 49.1.apakšpunktā minētās personas par iespēju pārreģistrēties 6.reģistrā.

105. Dzīvokļu pārvalde līdz 2010.gada 31.oktobrim veic personu pārreģistrāciju 6.reģistrā.

106. Noteikumi publicējami likumā noteiktajā kārtībā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

107. Departaments ir atbildīgs par noteikumu izpildes novērošanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Rīgā 2010.gada 21.jūnijā

1.pielikums
Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.80

Personas, kurām nopietnu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa

1. Par 1. un 2.grupas invalīdiem atzīti stomas slimnieki.

2. Hroniski tuberkulozes baciļu izdalītāji:

– bērni, kuri dzīvo ģimenē kopā ar citiem bērniem;

– pieaugušie, kuriem ir ārstēšanas neveiksme pēc pilna ārstēšanas kursa.

3. Par 1.grupas invalīdiem atzīti slimnieki ar smagiem garīgās veselības traucējumiem – ar stabilu psihotisku simptomātiku un dziļām personības izmaiņām (šizofrēnija, epilepsija, organiski galvas smadzeņu bojājumi, maniakāli depresīvā psihoze).

4. Bērni invalīdi ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem (gadījumos, ja bērns dzīvo ģimenē).

5. Par 1. un 2.grupas invalīdiem atzīti slimnieki ar kustību traucējumiem, kuriem pārvietojoties nepieciešami riteņkrēsli.

6. Par 1.grupas invalīdiem atzīti slimnieki ar smagām hroniskām ādas slimību formām (pemfingus vulgaris, eritrodermija).

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

 

2.pielikums
Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.80

Vienošanās starp denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īrnieku, viņa ģimenes locekļiem un namīpašnieku (namīpašnieka pilnvaroto personu) par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību

Piezīme. Vienošanos paraksta īrnieks un viņa ģimenes locekļi, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

 

3.pielikums
Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.80

Vienošanās starp denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īrnieku, viņa ģimenes locekļiem un namīpašnieku (namīpašnieka pilnvaroto personu) par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību

Piezīme. Vienošanos paraksta īrnieks un viņa ģimenes locekļi, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs