Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Godātie virsnieki, ministra kungs, dāmas un kungi!

Vēroju šo zāli, virsniekus policistu formās un domāju, cik reizes šeit jau esam tikušies. Katru reizi, stāvot jūsu, policistu, priekšā, es to daru ar pārliecību, ka īstais policista darbs mūsu valsts kārtības un drošības stiprināšanā notiek tur, kur katrs no jums strādā, jo policijas vadība, augstākās amatpersonas mainās vai ik gadu, taču šajā zālē es vienmēr redzu iepriekš skatītas sejas, kurām var uzticēties šodien un arī turpmāk.

Šodien jūs runāsit par padarīto — kā labo, tā arī slikto. Es gribētu teikt, ka, vērtējot gandrīz jau desmit gadus kopš neatkarības atjaunošanas, valsts attīstībā ir izdarīts diezgan daudz. Varbūt ikdienas steigā to nespējam saskatīt, bet, vērojot Latviju un salīdzinot to ar citām Austrumeiropas valstīm, varam ar lepnumu atskatīties uz padarīto. Man reizēm liekas, ka mēs par maz uzsveram, ko ir izdarījusi tauta, valsts šai īsajā laikā, tāpat arī reizēm par maz protam pateikties tiem cilvēkiem, kas atbild par valsts drošību.

Liekas, ka no panākumu un sasniegumu virsotnēm reizēm labāk ir saskatāms, kas būtu vēl darāms. Es uzskatu, ka Valsts policija šos pēdējos gadus nav sēdējusi, rokas salikusi. Ir panākts, ka pakāpeniski samazinās vispārējā noziedzība, pieaug atklāto noziegumu skaits, Valsts policija ir izveidojusi un stiprina kontaktus ar citu valstu tiesībaizsardzības iestādēm, un, manuprāt, tā ir ļoti vērtīga iezīme, ka protam sadarboties ar citām valstīm. Starptautiskie kontakti šodien palīdz paaugstināt profesionālās iemaņas, kā arī nodrošināt materiāltehnisko bāzi.

Gribētos atzīmēt šodien Latvijas policijas virsnieku piedalīšanos daudznacionālajā vienībā Albānijā. Tas apliecina, ka mēs varam uzņemties atbildību ne tikai par to, kas šodien notiek Latvijā. Tas pierāda, ka Latvija prot uzņemties kolektīvu atbildību un ir gatava iekļauties Eiropas un pasaules organizācijās. Tas liecina, ka demokrātiskās vērtības ienāk mūsu dzīvē, arī drošības iestādēs.

Vakar Rīgas pilī mēs rīkojām konferenci "Latvija šodien un rīt. Tiesiskums un tiesiska valsts", kurā kopā ar mūsu valsts juristiem vērtējām, kā Latvijā tiek nostiprināta viena no demokrātiskas valsts pamatvērtībām — tiesiskums. Arī Valsts policijas darbība ir vērsta tieši uz tiesiskuma nostiprināšanos, uz katra cilvēka tiesību aizsardzību un spēju tās realizēt. Manuprāt, tiesiskas valsts pamatā ir droša sabiedrība un droša valsts, kurā cilvēks jūtas aizsargāts pret nelikumībām, kurā cilvēka tiesības tiek stādītas augstāk par visu. Un tieši šis faktors, šo tiesību ievērošana ir policijas pārziņā.

Ir vēl kāds jautājums, par kuru jūs bieži domājat,— sabiedrības atbildība. Parasti, kad mēs runājam par drošību, domājam cilvēkus uniformās, bet es domāju, ka ir veltīgi domāt, ka pāris tūkstošu policistu spēs nodrošināt kārtību jebkurā vietā un mirklī. Un šeit ir jārunā par katra cilvēka atbildību — pret saviem bērniem, ģimeni, pret līdzcilvēkiem un valsti.

Valsts, sabiedrība un policija ir nedalāmi jēdzieni. Ja jūs šodien runājat par savu darbu, es labprāt dzirdētu, kādu jūs redzat šodien sabiedrību, kas tajā traucē policistiem realizēt savas funkcijas.

Valsts raksturo sabiedrību, sabiedrība savukārt raksturo policiju. Valstij īstenojot demokrātiskas vērtības, pastāvot atbildīgai sabiedrībai un policijai, ir iespējams nodrošināt katra cilvēka drošību sabiedrībā. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka jautājums par cilvēka drošību ir komplekss: sabiedrība — drošības iestādes, un otrādi. Taču tajā pašā laikā policijas darbs ir valsts stabilitātes spogulis, viens no valsts iekšējās drošības garantiem.

Manuprāt, ļoti būtiska ir policista izglītība un atbildība. Viens no drošas sabiedrības elementiem ir attieksme pret policistu. Tas, cik augsts ir policista prestižs sabiedrībā, ar ko vēl nevaram lepoties, atspoguļo, cik drošs un pasargāts cilvēks jūtas uz ielas, mājās un darbā. Valsts zina, ka materiāltehniskā bāze ir niecīga, ka daudz ir jādara policistu izglītības, kadru piesaistes jomā, tomēr, manuprāt, neraugoties uz sasniegto, vēl jāpilnveido darbs noziegumu atklāšanā un kārtības nodrošināšanā.

Nobeigumā gribētu vēlēt divas lietas. Pirmais — mums jādomā, ko darīt ar korumpētību, kā to apturēt policistu rindās. Šeit es domāju galvenokārt ceļu policiju. Slideni ir ne tikai mūsu ceļi, "slidenas" ir attiecības starp Ceļu policiju un autovadītāju. Šie pāris lati, "ātrā" norēķinu sistēma, ļoti spēcīgi iedragā policijas prestižu. Tas nedara godu man kā valsts vadītājam un jums, policijas darbiniekiem, kas absolūtā vairākumā ir godīgi un principiāli cilvēki. Un otrs vēlējums — lai jūs šīs apspriedes laikā pieņemtu lēmumus, kas celtu policista pretstižu, kas ļautu policistam vienmēr saglabāt stingru stāju, asu prātu un noteiktu rīcību visās situācijās, kuras prasa atbildību no jums un kurās valsts jums uzticas. Paldies!