Latviju un Poliju vieno likteņu un mērķu kopība

 

Polijas Seima maršals Macejs Plažiņskis

Saeimā 1999.gada 28.janvārī:

Turpinājums no 1.lpp.

Šajā sakarā man radās pat zināmas šaubas, vai man vajadzētu šeit un šodien griezties pie jums. Mēdz sacīt, ka cilvēkiem, kuri runā par naudu, nevajadzētu traucēt. Es zinu, ka šis ir karsts laiks. Latvijas Saeimā — turpinās debates par Latvijas budžetu. Polijas Seimā mums tas ir aiz muguras, tādēļ faktiski varētu ar jums dalīties pieredzē.

Tomēr svarīgākā atziņa, kas mani pārņem, ir gandarījums, kādu jūs, cienījamās deputātu kundzes un godātie deputātu kungi, izjūtat, neraugoties uz neizbēgamām grūtībām šajās debatēs — veidojot kārtējo neatkarīgās Latvijas valstiskuma budžetu.

Ar apmierinātību varam šodien pateikt, ka mūsu valstis pēc pāris intensīvas darbības gadiem demokratizācijas un brīvā tirgus izmaiņu ieviešanā var lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem, kuri nebūt nebija vēsturiskās nenovēršamības rezultāts. Atsevišķu Austrumeiropas vai Dienvidaustrumeiropas valstu traģiskā pieredze parāda, ka iziešana no komunisma vai reformācijas darbība nebūt nav lemtas gūt panākumus. Tādēļ vēl jo vairāk varam būt lepni par mūsu sasniegumiem.

Abas mūsu valstis un tautas tiecas nostiprināt savus transformācijas sasniegumus uzticamās, vēsturiski pārbaudītās Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Kopā ar Čehiju un Ungāriju vistuvākajā laikā mēs sagaidām uzaicinājumu no NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas kunga par Polijas pievienošanos Ziemeļatlantijas pakta organizācijai. Tas būs oficiāls akts par Polijas iestāšanos NATO.

Papildus tas nozīmēs Jaltas pilnīgas un galīgas beigas un pirmo reizi kopš pāris gadsimtiem — drošības garantēšanu mūsu valstij. Mūsu jau tik tuvajai klātbūtnei NATO ir vēl cits aspekts. Polija, kurai ar visām kaimiņvalstīm ir draudzīgas un labas attiecības, varētu šajā reģionā dot savu ieguldījumu drošības un stabilizācijas nostiprināšanā. Īpaši ar šo izaicinājumu mēs gribam tikt galā.

Polijai daudz iespaidīgāk nekā jebkuram citam ir arī apziņa, kādu nozīmi iekšējai valsts labvēlīgai attīstībai dod drošības sajūta. Mūsu kaimiņu un draugu centienus un vajadzības šajā jomā mēs labi saprotam. Tādēļ Polijas Republika pēc pievienošanās NATO joprojām paliks Baltijas valstu uzticama partnere reģionālās drošības un stabilitātes veidošanā un iestāsies par to, lai NATO paplašināšanās process netiktu pārtraukts.

Abas valstis apzinās to svarīgumu, kādu viņu saimnieciskajā un sabiedriskajā attīstībā, kā arī veiksmīgajā darbībā Eiropas un pasaules ekonomikā piešķir dalība Eiropas Savienībā. Polija un Latvija, kuras uzņēmušās milzīgās grūtības sabiedrības transformācijā un iekšējās likumdošanas harmonizācijā ar Eiropas Savienības likumdošanu, izsaka cerību, ka Eiropas Savienības iekšējo reformu process neaizkavēs tās paplašināšanas procesu.

Pašreiz mūsu valstis aktīvi piedalās reģionālajā sadarbībā, tas paplašina sadarbības iespējas starp mūsu valstīm. Brīvās tirdzniecības līgums starp Poliju un Latviju, kā arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā paver jums durvis uz CEFTA ar tās gandrīz 100 miljonu lielo ražotāju un patērētāju tirgu. Ar Eiropas Savienību uzsāktais sarunu process dod tālākas iespējas konsultācijām un sadarbībai, kas ir izdevīga abām pusēm.

Godātie klātesošie! Tomēr mums īpaši svarīga ir starpparlamentārā un starppartiju sadarbība. Ar prieku uzņemam aizvien biežāk Latvijā saklausāmos signālus par pieaugošo ieinteresētību sadarbībā un partnerattiecībās ar Poliju. Tādēļ esmu ieradies Rīgā ar maniem kolēģiem deputātiem, kuri pārstāv galvenos politiskos grupējumus Polijā. Tas ir abi, ka jūsu Saeimā ir izveidojusies Latvijas un Polijas parlamentārā grupa. Analoģiska grupa top Polijas Republikas Seimā. Abu grupu sastāvs ļauj viest cerību, ka tās izrādīs iniciatīvu un darbības dinamiku.

Par mērķtiecīgu mēs uzskatām arī Latvijas Saeimas pārstāvju tālāku iekļaušanos Polijas un Lietuvas parlamentārajā sadarbībā un trīspusējo iniciatīvu stimulēšanu. Mēs būtu visnotaļ ieinteresēti Polijas parlamenta ciešākā sadarbībā ar Baltijas asambleju.

Mūsu sadarbībai ir plašs darbības lauks. Ievērojamais poļu dzejnieks Staņislavs Vispjaņskis šajā situācijā atkārtotu: "... lai tikai jums būtu vēlme vēlēties."

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie! Esam cieši pārliecināti, ka Latvijā mums ir daudz uzticamu draugu. Ar patiesu gandarījumu uzņēmām labojumu ieviešanu Latvijas Republikas likumdošanā par pilsonību, kuri rada iespēju šejienes poļu tautības nepilsoņiem gūt atvieglojumus naturalizācijā. Es vēlētos izteikt pateicības vārdus visiem Latvijas politiķiem, valstsvīriem, kā arī visiem Latvijas pilsoņiem, kuri 1998.gada 3.oktobra referendumā atbalstīja labojumu par atvieglotu kārtību Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai poļu tautības nepilsoņiem. Tas ir ne tikai parasts gandarījums Ribentropa — Molotova pakta upuriem, kuri izcieta tādu pašu vajāšanu kā latvieši. Tā ir arī laba investīcija latviešu sabiedrības integrācijā un līdz ar to valsts nākotnē. Poļi bija, ir un būs Latvijas Republikai lojāli pilsoņi — šis fakts ir pierādīts ne vienu vien reizi.

Poļu puse vēlas, lai šejienes poļu tautības iedzīvotāji, kuriem vēl nav Latvijas Republikas pilsonība, iegūtu to iespējami ātrākā laikā. Tas būs ne tikai Latvijas poļu apliecinājums Latvijas Republikai par savu lojalitāti, kura turklāt veicinās ciešāku saišu veidošanos starp poļu un latviešu sabiedrībām un mentalitātēm. Es ticu, ka Latvijā dzīvojošie poļu tautības cilvēki, bet īpaši gados jauni un vidējos gados, kuriem ir svarīga personīgā pilnveidošanās un karjera sabiedrībā, aktīvi centīsies iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Esmu pārliecināts, ka Latvijas Poļu savienība sniegs atbalstu šiem cilvēkiem viņu centienos. Uzskatu, ka Latvijas poļi varētu rēķināties arī ar četru šeit klātesošo poļu izcelsmes deputātu palīdzību, kuru es vēlos apsveikt sakarā ar šīs godpilnās un atbildīgās funkcijas apņemšanu.

Priekšsēdētāja kungs! Deputātu kundzes un deputātu kungi! Savas uzrunas nobeigumā es vēlētos uzsvērt ar pilnu atbildību, ka Latvija var rēķināties ar Poliju kā drošu partneri un draugu.

 

Saeimas Ārlietu komisijā

Vakar, 28.janvārī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Polijas Seima deputātu delegāciju, kuras sastāvā bija dažādu Polijas parlamentā pārstāvēto partiju deputāti.

Sarunas gaitā spriests par Latvijas un Polijas ekonomisko un politisko sadarbību valdību un parlamentu līmenī, kā arī par abu valstu integrācijas procesu Eiropas ekonomiskajās un drošības struktūrās. Skarti arī Latvijas poļu minoritātes integrācijas un izglītības jautājumi.

Pārrunājot abu valstu sadarbību ekonomikā, abas puses atzinīgi novērtēja nepieciešamās līgumtiesiskās bāzes izveidošanu, tostarp Latvijas un Polijas brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, ko jau ratificējis Latvijas parlaments, bet Polijas parlamentā tā ratifikācija paredzēta tuvākajās nedēļās. Pēc līguma ratifikācijas abu valstu parlamentos darbu varēs uzsākt kopīgā komisija, kas risinātu ar brīvo tirdzniecību saistītos jautājumus. G.Krasts atzīmēja nepieciešamību aktivizēt ekonomiski tirdzniecisko sadarbību starp abām valstīm, jo Polijas īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecībā ir tikai trīs procenti, kas neatbilst abu valstu potenciālam. Abas puses bija vienisprātis, ka sadarbības veicināšanai ekonomikas un tirdzniecības jomā vajadzīga intensīvāka informācijas apmaiņa.

Pārspriežot abu valstu integrācijas procesu Eiropas ekonomiskajās un drošības struktūrās, Polijas parlamentārieši informēja, ka visi Seimā pārstāvētie politiskie spēki atbalsta Polijas integrēšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, savukārt Polijas sabiedrībā ir gan eiroentuziasti, gan eiroskeptiķi, gan eiroreālisti. G.Krasts pauda gandarījumu par Polijas panākumiem virzībā uz ES un NATO, atzīmējot, ka sarunu sākšana ar Poliju par iestāšanos Eiropas Savienībā un tās uzaicināšana NATO būs ieguvums arī Latvijai. Savukārt Polijas puse apliecināja savu atbalstu Latvijai tās integrācijas procesā Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Abu valstu parlamentārieši pārrunāja arī Latvijas poļu minoritātes integrācijas procesa un izglītības jautājumus. Polijas Seima deputāti pauda bažas par poļu minoritātes naturalizācijas procesa gauso gaitu un vienlīdzīgām iespējām iegūt labu izglītību. G.Krasts pastāstīja, ka Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana ieviesusi pozitīvas pārmaiņas šajā procesā, bet Izglītības likums būs labs integrācijas politikas instruments, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību, tostarp poļu minoritātes, tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru.

Tikšanās laikā spriests arī par abu parlamentu sadarbību Ārlietu komisiju līmenī, kā arī izveidojot parlamentārās sadarbības grupas. Saeimā Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupa jau ir izveidota, tādu grupu paredzēts nodibināt arī Polijas Seimā.

Saeimas preses dienests

 

Preses konferencē

Preses konferenci ievadīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume :

— Es šo Polijas Republikas Seima maršala vizīti Latvijā uzskatu par ļoti nozīmīgu. Galvenokārt tāpēc, ka Polija vienmēr ir bijusi labs Latvijas draugs. Īpaši nozīmīgas abu valstu attiecības ir tagad, kad Polija gatavojas kļūt par pilntiesīgu NATO locekli un ir iekļauta Eiropas Savienības kandidātvalstu pirmajā grupā.

Mēs ar Polijas Seima maršala kungu pārrunājām vairākus jautājumus, kas skar gan mūsu valsts starpparlamentārās attiecības, gan arī valdību kompetencē esošos projektus, kā arī tās problēmas, kuras saistītas ar virzību uz Eiropas Savienību. Es saskatīju daudz līdzību šajos jautājumos, jo pašlaik Polijā norit aktīvs divpusējās likumdošanas saskaņošanas process ar Eiropas Savienību (ES), kas visai drīz būs jāuzsāk arī Latvijā. Turklāt abās valstīs būtiskākie jautājumi skar lauksaimniecību.

Starpparlamentāro attiecību jomā Latvijas parlamentā ir izveidota liela un aktīva Polijas un Latvijas starpparlamentārā atbalsta grupa, kuras nozīme, kā atzina arī Polijas puse, aizvien pieaugs.

 

Preses konferenci turpināja Polijas Republikas Seima maršals Macejs Plažiņskis:

— Polija bija, ir un būs Latvijai draudzīga un palīdzīga valsts. Likteņu kopība gan labo, gan slikto vēstures notikumu pavērsienos vienmēr mūsu valstis ir vienojusi. Tā tas ir bijis gan starpkaru posmā, gan nesenajā pagātnē, gan arī patlaban, kad mēs cenšamies sasniegt vienus un tos pašus mērķus, un tas ir tieši tas, kas mūs vieno. Šajā vēstures vienotībā sava loma ir arī Latvijā dzīvojošajiem poļiem, kas šajā zemē mīt jau gadsimtiem ilgi un ir lojāli pret Latvijas valstisko attīstību. Viņi neapšaubāmi ceļ šīs valsts prestižu.

Latvijā esmu ieradies kopā ar pieciem Polijas lielāko politisko klubu pārstāvjiem, kas ir gan pozīcijā, gan opozīcijā. Es gribētu uzsvērt, ka ir ieradušies cilvēki, kuri piedalās divpusējo attiecību veidošanā ar Latviju. Mēs esam vienmēr gatavi attiecību padziļināšanai un paplašināšanai, jo mūsos ir vēlme sadarboties ar Latvijas parlamentu. Mūsu mērķu kopība — iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, mūsu tuvība brīdī, kad kļūsim par pilntiesīgu NATO locekli, kas notiks jau pēc pāris nedēļām,— visi šie mērķi, uz kuriem mēs ejam, ir tikpat tuvi Latvijai, tas vēl vairāk pastiprina mūsu ideju vienotību, kā arī palīdzības iespējas Latvijai. Gan Polijai, gan Eiropai ir jāsaprot, ka Latvijas centieni aizsardzības jomā ir tieši tādi paši, kā līdz šim Polijā, tāpēc nepieciešama palīdzība jūsu valstij tās centienos nokļūt eiroatlantiskajās struktūrās.

Rīt, vizītes otrajā dienā, būs tikšanās ar Latvijā dzīvojošajiem poļiem, mēs apmeklēsim Latgali, kur dzīvo cilvēki, kas, pateicoties Latvijas valdībai un politiķiem, kuri izdarīja grozījumus likumdošanā, var iegūt Latvijas pilsonību nedaudz ātrāk un vieglākā ceļā.

Šovakar dosimies uz Daugavpili, kur redzēsim kā dzīvo poļi šajā Latvijas pilsētā. Programma ir pietiekami intensīva, bet tas tikai papildina mūsu delegācijas vizītes nozīmīgumu. Mēs varēsim salīdzināt kā dzīve rit ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī citā valsts nostūrī.

 

Preses konferences turpinājumā Polijas Republikas Seima maršals atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kādi iespaidi maršala kungam radās, runājot ar Latvijas politiķiem par viņu centieniem sadarboties ar Poliju, lai iestātos ES un NATO?

M.Plažiņskis:

— Tiekoties ar Latvijas politiķiem, atzinām, ka Polija ir gatava dalīties pieredzē par iestāšanos procedūru ES un NATO, kuras dalībniece Polija būs jau pēc pāris nedēļām. Ļoti svarīga ir informācijas un pieredzes apmaiņa, kuru realizēt palīdzēs starpparlamentārā atbalsta grupa. Varu tikai atzinīgi vērtēt nodibinātās atbalsta grupas mērķi.

— Ko vajadzētu darīt, lai paplašinātu Latvijas un Polijas sadarbību ekonomikā? Kāpēc Polija vēl nav ratificējusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Latviju?

M.Plažiņskis:

— Uzskatu, ka vēl nenoslēgtais līgums nav iemesls attiecību nepaplašināšanai un neuzlabošanai. Pamatā ir neziņa un nevēlēšanās veicināt savstarpējās attiecības, jo Polijas eksports uz Latviju ir lielāks nekā no Latvijas uz Poliju, negatīvā bilance ir Latvijas pusē. Daudz kas ir atkarīgs no atbildīgo un ieinteresēto personu vēlmes veikt lielākus tirdzniecības apjomus. Domāju, ka līgums tuvākajā laikā tiks parakstīts. Mēs esam politiķi, un mēs ar biznesu nenodarbojamies, taču visas tās barjeras, kas ir no mums atkarīgas, līgumi un likumi— ir likvidētas. Tagad viss tālākais ir atkarīgs no tā, cik aktīvas būs abu valstu dažādās biznesa aprindas savstarpējā ieinteresētībā. Brīvās tirdzniecības līgums nav ratificēts tikai tīri tehnisku un procesuālu nianšu dēļ, taču šī līguma pamatnostādnes jau darbojas un tiek īstenotas kopš 1998.gada 1.aprīļa.

— Polijā un Latvijā ir daudzas līdzīgas problēmas, tostarp lauksaimniecībā. Polijā ir bijuši lauksaimnieku streiki. Vai Polijas parlamentā ir kādas domstarpības vai vienošanās par iespējamo piekāpšanos prasībām, kā tas bija Rumānijā pret ogļraču protestiem?

M.Plažiņskis:

— Uzskatu, ka Polijas situāciju — šos lauksaimnieku streikus — nevarētu pilnībā salīdzināt ar ogļraču streikiem Rumānijā, jo lauksaimnieki tikai bloķē ceļus. Tā ir viņu politiskās cīņas metode. Lauksaimnieciska rakstura problēmas pirmām kārtām saistāmas ar valsts finansiālo stāvokli, kā arī ar situāciju laukos, kas turpina pasliktināties. Izeja neapšaubāmi ir jārod Polijas iekšienē bez krasām pārmaiņām un negācijām valdībā vai politiskām izmaiņām. Pastāvošās pretrunas starp politiskajiem klubiem ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Tas ir pilnīgi dabisks process, un es šeit nesaskatu nekādas īpašas problēmas. Šīs atšķirības drīzāk pārstāv un attaino to demokrātisko realitāti, kas valda Polijā.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore

Polijas Seima maršals Macejs Plažiņskis un Seima delegācija Okupācijas muzejā Foto: Arnis Blumbergs, "LV"