Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs

Linards Muciņš:

Runa konferencē "Latvija šodien un rīt. Tiesiskums un tiesiska valsts" Rīgas pilī 1999. gada 27. janvārī

Lai atbildētu uz šo jautājumu, jānoskaidro, kādiem uzdevumiem jākalpo likumdošanai. Teorija uzskata, ka likumdošanai jākalpo:

1) drošības un kārtības nodrošināšanai;

2) brīvības nodrošināšanai;

3) sociālajai drošībai;

4) sabiedrības kooperācijai un

5) sabiedrības integrācijai.

Kā Latvijas likumdošana

nodrošina drošību un kārtību?

Attiecībā uz drošību varam runāt par iekšējo un ārējo drošību. Pastāvot valsts varas monopolam, likumdošanai reizē jāierobežo valsts varas pārmērīga izmantošana. Šī ierobežošana organiski izriet no Satversmes 1.panta — "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika".

Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu 1990. gada 4. maijā ar Augstākās padomes pieņemto Neatkarības deklarāciju un pilnu tās lietošanu, jaunievēlētajai 5. Saeimai sanākot uz savu pirmo sēdi, gribētos nosaukt par svarīgāko un reizē augstāko likumdošanas aktu, kas radīja atjaunotās, nevis kādas "citas republikas" valsti, reizē nodrošinot valstī kārtību un drošību, neraugoties uz toreiz un vēl tagad spēkā esošajiem viedokļiem par jaunas konstitūcijas izstrādāšanas nepieciešamību.

Pie svarīgākajiem iekšējo kārtību un drošību un reizē valsts uzbūvi nodrošinošiem likumiem es nosauktu Ministru kabineta iekārtas likumu, Ministriju iekārtas likumu, likumu "Par valsts kontroli", Prokuratūras likumu, likumu "Par pašvaldībām", likumu "Par policiju", Valsts drošības iestāžu likumu un citus.

Svarīgs bija likumdevēja lēmums par pamatkodeksu — kriminālā, civilā, kriminālprocesuālā un civilprocesuālā — piemērošanu, vienlaikus izdarot tajos nepieciešamos demokrātiskos pārveidojumus, tobrīd neradot juridisko vakuumu.

Jaunā Krimināllikuma pieņemšana jāatzīmē kā svarīgs posms likumdošanas attīstībai šajā jomā, kaut arī vēl turpinās diskusijas par nāvessodu. Valsts varas monopola un indivīda konflikti jāabsorbē civilizētam tiesu procesam, šim nolūkam ir likums "Par tiesu varu", jaunais Civilprocesa likums, tuvākajā laikā tiks pabeigta jaunā Kriminālprocesa likuma izstrāde un tas tiks iesniegts parlamentā.