Polijas Seima maršals Macejs Plažiņskis

Saeimā 1999.gada 28.janvārī:

Godātais priekšsēdētāja kungs! Latvijas Saeimas cienījamās deputātu kundzes un godātie deputātu kungi! Dārgie draugi! Esmu aizkustināts un pagodināts par iespēju uzrunāt jūs brīvās un suverēnās, Polijai un poļiem tuvās Latvijas Republikas Saeimā. Mūsu tautas vienmēr vienojusi ģeogrāfiska un garīga tuvība, brīvības mīlestība un likteņu kopība.

80. un 90. gadu pārejas posms, kas gāza pēc Jaltas kārtību un atgrieza Eiropas tautām iespēju suverēni lemt par savu likteni, nebija vienīgi labvēlīgās starptautiskās situācijas pavērsiens, bet gan arī mūsu noteiktības, nesalaužamības un konsekvences rezultāts. Ne poļi, ne arī latvieši nekad nav akceptējuši viņiem uzspiestos lēmumus, kuru rezultātā Polija zaudēja savu suverenitāti, bet Latvija — valstiskumu. Gandrīz piecdesmit gadi komunisma Polijā — tas bija tikpat ilgs tautas protesta kustības, pretošanās un cīņas laiks par savām tiesībām. Par tās iemiesojumu kļuva "Solidaritāte", kas 1989.gadā panāca Polijā iespaidīgu lūzuma momentu un prata sakoordinēt to ar starptautiskās situācijas attīstību. Latviešu tautas noteiktība, spēks un darbības apjomi 1991.gadā noteica Latvijas Republikas atjaunošanu.

Šajā mirklī man ir grūti neatsaukt atmiņā ievērojamākā Polijas 1918.gada neatkarības veidotāja maršala Juzefa Piļsudska vārdus, kurš izjuta dziļu cieņu un draudzību pret latviešiem un Latvijas valsti. Maršals Piļsudskis mēdza sacīt, ka neatkarību nav iespējams ne izkaukt, ne izlūgties — tā prasa rīcību. Ar rīcību mēs to atguvām — jūs, latvieši, un mēs, poļi, kā 1918.gadā, tāpat 80. un 90.gadu pārejas posmā. Mums tomēr jāatceras, ka ar rīcību jāsaglabā mūsu valstiskums, to demokrātiskais raksturs.

Cienījamie! Mana vizīte jūsu valstī — neatkarīgās III Polijas Republikas Seima maršala pirmā vizīte neatkarīgajā Latvijas Republikā — vienlīdz ir zināmas nepārtrauktības apliecinājums mūsu tautu un valstu vēsturē, kā arī vēlme vērsties nākotnē divpusēju attiecību nostiprināšanai, mērķu vienotības noteikšanai daudzās jomās.

Abas mūsu tautas intensīvi un radoši ir izmantojušas īso laika posmu, kas mūs šķir no komunisma gāšanas, veidojot pamatus brīvu un mūsdienīgu valstu un sabiedrību darbībai. Gan poļi, gan arī latvieši apzinās, cik daudz uzdevumu vēl jāpaveic un cik daudz vērtīgā laika pagājušajā desmitgadē mums ir atņemts.