Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 15.jūlijā

FM: Par plašākām pilnvarām atzītā komersanta sertifikāta turētājiem

15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu.

Lai atvieglotu preču kustību pāri muitas robežām un dotu iespēju Eiropas komersantiem konkurēt pasaules tirgū, komersantiem tiek piešķirtas arī arvien lielākas pilnvaras. Līdz ar to noteikumu projekts paredz dot plašākas pilnvaras atzītā komersanta sertifikāta turētājiem muitas procedūru piemērošanā (atzītais komersants ir tāds komersants, kas ir godprātīgs starptautiskās tirdzniecības dalībnieks).

Šādi īpašie nosacījumi vairāk motivēs komersantus saņemt atzītā komersanta sertifikātu (šobrīd atzītā komersanta statuss Latvijā piešķirts pieciem komersantiem). Piemēram, noteikumu projekts paredz, ka atzītā komersanta sertifikāta turētājs, ja viņš vienlaicīgi ir arī vietējās muitošanas atļaujas turētājs, vietējās muitošanas procedūru varēs piemērot attiecībā uz precēm, uz kurām citos apstākļos vietējās muitošanas procedūru piemērot nav atļauts (piemēram, zāles).

Lai varētu izmantot minētos īpašos nosacījumus, komersantam Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē būs jāiesniedz attiecīgs iesniegums, uz kura pamata Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde izdarīs atzīmi vienkāršoto procedūru atļaujā vai atzītā saņēmēja un nosūtītāja atļaujā.

Noteikumu projekts paredz aizstāt Ministru kabineta noteikumus Nr.854 “Noteikumi par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, vienoto atļauju, atzītā komersanta sertifikātu un atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu”.

Noteikumu projektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabineta sēdē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par neformāli apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk profesionālo kvalifikāciju būs iespējams iegūt personām, kuras profesionālās kompetences apguvušas ārpus formālās izglītības sistēmas.

Noteikumu projektā noteiktas prasības, kādām jāatbilst pretendentam, kas vēlas pieteikties profesionālās kompetences novērtēšanai, pieteikumam iesniedzamā dokumentācija un novērtēšanas kārtība. Noteikumu projekts paredz, ka atbildīgā institūcija, kas koordinēs ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenču atzīšanu būs IZM padotības iestāde – Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Profesionālās kompetences novērtēšanu plānots noteikt divos secīgos posmos: pretendenta iesniegto dokumentu izvērtēšana un profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošana profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

Novērtēšanu IKVD deleģēs veikt akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram.

Noteikumu projekta apstiprināšana veicinās cilvēkresursu attīstību, tādējādi sekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Iegūtā profesionālā kvalifikācija palielinās atsevišķu personu konkurētspēju darba tirgū un ļaus taupīt laiku un finanšu līdzekļus, neliekot no jauna apgūt ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences.

Noteikumu projekts tika izstrādāts sadarbībā ar Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības, Latvijas Amatniecības kameras un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju pārstāvjiem.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci”, kas 15.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, tiks saskaņots noteiktajā kārtībā un virzīts apstiprināšanai MK.

Plānots, ka noteikumi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusu Āgenskalna ģimnāzijai un Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijai

15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti, ar kuriem Āgenskalna ģimnāzijai un Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijai plānots piešķirt valsts ģimnāzijas statusu.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem – jāīsteno vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā trīs virzienos, skolēnu skaitam 10.–12.klasē republikas pilsētā jābūt ne mazākam par 350, iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nevar būt zemāks par C līmeni un izglītības iestādei arī jāveic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.

Āgenskalna ģimnāzija īsteno četras vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena un matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmas, kā arī trīs pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmas ar padziļinātu vācu valodas un matemātikas apguvi. 10. līdz 12.klasē ģimnāzijā mācās 380 skolēni, skolā kopā 7.–12.klasē mācās 645 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 84,9 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā 83,1 procentam skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.

Āgenskalna ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Ģimnāzija no 1962.gada ir skola ar padziļinātu vācu valodas apguvi, līdz ar to ir izveidojusies par vācu valodas mācīšanas metodisko centru visiem Latvijas skolu vācu valodas pedagogiem. Ģimnāzijas pedagogi aktīvi iesaistās Rīgas vispārizglītojošo skolu metodisko apvienību darbā.

Rīgas pilsētas 3.ģimnāzija īsteno septiņas vispārējās vidējās izglītības programmas: vispārizglītojošā virziena; matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena un profesionāli orientēta virziena izglītības programmas, kā arī vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmas. 10. līdz 12.klasē ģimnāzijā mācās 449 skolēni, skolā kopā 7.–12.klasē mācās 822 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 92,7 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā 89,7 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.

Rīgas pilsētas 3.ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Ģimnāzija ir iesaistījusies jauno vispārējās vidējās izglītības dabaszinātņu mācību priekšmetu standartu izstrādē, vairāki ģimnāzijas pedagogi ir LU sertificēti mentori angļu valodā un kultūras vēsturē, pedagoģijas studenti ģimnāzijā veic pedagoģisko praksi. Trīs skolotāji studē doktorantūrā.

Šobrīd Latvijā darbojas 22 valsts ģimnāzijas, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti.

Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par transportlīdzekļu nodevu piemērošanu un iekasēšanu

15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki dokumenti, kuri precizē transportlīdzekļu nodevu piemērošanu un iekasēšanu, tostarp, paredzot arī atcelt transportlīdzekļa reģistrācijas nodevu.

Tā kā maksājums, ko ik gadu transportlīdzekļu īpašnieki maksā nodevas veidā, nav sasaistīts ar autoceļu uzturēšanai piešķirto finansējumu, bet gan veido valsts pamatbudžeta ieņēmumus, Satiksmes ministrija rosinājusi nodevu pārveidot par nodokli un izstrādājusi likumprojektu “Transportlīdzekļu ikgadējā nodokļa likums”.

Likumprojektā netiek mainīts ar nodokli apliekamais objekts un nodokļu likmes. Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā likuma “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, jaunajā likumprojektā precizēti nosacījumi attiecībā uz nodokļu atvieglojumu 50% apmērā piemērošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un atzītai akvakultūras saimniecībai par kravas automobili un piekabi, kas paredzēta dažādu kravu pārvadāšanai. Likumprojektā iekļauts papildinājums, ka I un II grupas invalīdi ir atbrīvoti no nodokļa maksāšanas par vienu šo personu īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu motociklu, triciklu vai kvadriciklu.

Jaunais tiesību akts paredz, ka transportlīdzekļa ikgadējā nodokļa administrēšana tiek nodota Valsts ieņēmumu dienestam. Pašlaik šo funkciju veic VAS “Latvijas Valsts ceļi”.

Saistībā ar augstāk minētām izmaiņām grozījumi veikti arī likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai novērstu vairāku nodevu esamību, šajos grozījumos paredzēts atcelt transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu 1,40 latu apmērā.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz arī līdzšinējo lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu maksu noteikt kā nodevu. Līdz šim maksas likmes noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumos Nr.295 “Kārtība, kādā veicama samaksa par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem, un maksas apmērs”. Paredzēts, ka šie noteikumi zaudēs spēku un to vietā tiks pieņemts valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts “Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu nodevas likums”. Likumprojektā nav paredzētas izmaiņas nedz ar nodevu apliekamo objektu sarakstā, nedz arī nodevas likmēs, un kā līdz šim – iekasētie maksājumi tiks novirzīti valsts autoceļu uzturēšanai.

SM: Par transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaudēm

Lai pārņemtu Direktīvas par vadītāju apliecībām, Ministru kabineta noteikumos par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem tiks iestrādātas konkrētākas prasības ārstniecības iestādēm, kas novērtēs personu veselības stāvokli.

Noteikumu grozījumos precizēts transportlīdzekļu vadītāju medicīnisko pretindikāciju (veselības problēmas, kas neļauj personai vadīt transportlīdzekli) apraksts epilepsijas lēkmju, samaņas un apziņas traucējumu, cukura diabēta un redzes traucējumu gadījumos.

Izstrādātie grozījumi neietekmē veselības pārbaužu periodiskumu. Jaunais regulējuma projekts attiecas uz ārstniecības personām, kas veic transportlīdzekļu vadītāju un personu, kas vēlas iegūt vadīšanas tiesības, veselības pārbaudes. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē attiecīgajam medicīnas personālam būs rūpīgāk jāveic iepriekš minēto personu veselības pārbaudes.

Šādas izmaiņas paredz 15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi 2008.gada 5.februāra Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”. Lai jaunie grozījumi stātos spēkā, tiem jāgūst atbalsts arī Ministru kabineta sēdē.

Jau iepriekš ziņots, ka tuvākajā nākotnē nebūs nepieciešama ārstniecības iestāžu izsniegta medicīniskā uzziņa un atzinums par veselības pārbaudi. Tā vietā ārstniecības iestādes attiecīgo informāciju par personas veselības stāvokli ierakstīs tikai transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. To paredz Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas šogad 10.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, bet vēl nav stājušies spēkā.

SM: Par pašpārvadājumu sertifikātu saņemšanas vienkāršošanu

Satiksmes ministrija (SM) rosina vienkāršot pašpārvadājumu sertifikātu saņemšanas procedūru, nosakot, ka, lai to saņemtu, komersantam vairs nebūtu jāiesniedz statūtu kopija.

Lai veicinātu satiksmes drošību, paredzēts, ka Autotransporta direkcija, kura izsniedz šos sertifikātus, no citām institūcijām iegūs datus par attiecīgā transportlīdzekļa atbilstību izmantošanai ceļu satiksmē.

Savukārt, ja tas nebūs iespējams, apliecinājums par derīgu tehnisko apskati būtu jāuzrāda pašpārvadātājam.

Turklāt lēmums par sertifikāta piešķiršanu tiks pieņemts tikai gadījumā, ja automašīnai, ar kuru plānots veikt pašpārvadājumus, būs derīga tehniskā apskate.

Pašpārvadājuma veicējam būtu jāspēj kontrolējošajai iestādei – Autotransporta inspekcijai – uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka kravas pārvadājums atbilst pašpārvadājumam, piemēram, pavadzīmi vai čeku par kravu, izmantotās automašīnas īpašumtiesību vai nomas apliecinājumu u.tml.

To paredz SM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”, ko 15.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Pašpārvadājumi ir nekomerciālie kravas vai pasažieru pārvadājumi, kurus komersants, zemnieku vai zivsaimniecības īpašnieks vai tā darbinieki veic bez maksas savas uzņēmējdarbības vajadzībām, piemēram, piegādājot izejvielas saimniecībai ar savu automašīnu.

Pašpārvadājuma sertifikāts nepieciešams, lai veiktu kravu pārvadājumus ar automašīnām, kuru pilnā masa pārsniedz sešas tonnas vai kuru celtspēja pārsniedz 3,5 tonnas.

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa posma Rīga-Koknese rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma “Rīga (Tīnūži)–Koknese” rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) plāno iegādāties sešus zemes gabalus Ogres novada Krapes pagastā. Iegādājamo zemju kopējā platība ir ap 14 tūkstošiem m², un tie tiks iegādāti par 18 340 latiem.

Minēto zemes gabalu īpašnieki ir piekrituši pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to pēc zemes gabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz SM vārda.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiktu segti no līdzekļiem, kas paredzēti Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas 61.08.00 “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas Valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai.

To paredz 15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”. Par to vēl lems valdība.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par valsts informācijas sistēmas – Testamentu reģistra – izveides koncepciju

15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Koncepciju par valsts informācijas sistēmas – Testamentu reģistra – izveidi (koncepcija). Koncepciju izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, vienota un centralizēta pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite pašreiz Latvijas Republikā nepastāv. Privātpersonu interešu aizsardzības uzlabošanai un pēdējās gribas rīkojuma aktu taisīšanas drošības palielināšanai ir nepieciešama atsevišķa valsts informācijas sistēma – Testamentu reģistrs, kurā vienkopus tiktu reģistrēti pēdējās gribas rīkojuma akti, kā arī minēto dokumentu atcelšanas un grozīšanas akti, izveide un ieviešana Latvijā.

Koncepcija izstrādāta, vadoties no apsvēruma, ka šobrīd trūkst centralizēta pēdējās gribas rīkojumu uzskaite valstī. Mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām noskaidrot mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma esamību un tā atrašanās vietu. Līdz ar ko iespējami gadījumi, kad netiek izpildīta mantojuma atstājēja pēdējā griba.

Koncepcijas kopsavilkumā norādīts, ka Latvijas Zvērinātu notāru padome ir paudusi apņemšanos no saviem finanšu līdzekļiem segt Testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izdevumus, jo lielāko daļu pēdējās gribas rīkojuma aktus taisa zvērināti notāri un informācija par pēdējās gribas rīkojuma aktiem nepieciešama mantojuma lietu vešanas procesā, kas ir zvērinātu notāru kompetencē. Koncepcijas kopsavilkumā tiek piedāvāts Latvijas Zvērinātu notāru padomi noteikt par Testamentu reģistra pārzini un turētāju.

Koncepcijā piedāvāti divi risinājumu varianti. Pirmajā variantā Testamentu reģistrā iekļaujamai dati par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti tikai no testamentu reģistra darbības uzsākšanas brīža. Otrajā variantā piedāvāts Testamentu reģistrā papildus datiem no tā darbības uzsākšanas brīža iekļaut arī datus par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas (1993.gada 1.septembris), tomēr tiem būtu informatīvs raksturs. Koncepcijas otrā risinājuma variantu piedāvāts īstenot 2012.gada 2.pusgadā, gada laikā nodrošinot testamentu datu ievadīšana reģistrā.

TM: Par atvieglotu uzturlīdzekļu piedziņu ārzemēs

15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti likumprojekti – grozījumi vairākos likumos, kas nodrošinās prasības par uzturlīdzekļu piedziņu vienā Eiropas Savienības valstī izpildi citā Eiropas Savienības dalībvalstī, atbrīvojot prasītāju no vajadzības vērsties attiecīgās ārvalsts kompetentajās tiesās/institūcijās.

15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti likumprojekti: “Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šo likumprojektu mērķis ir nodrošināt Padomes 2008.gada 18.decembra Regulas (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās piemērošanu Latvijā.

Regula Nr.4/2009 attiecas uz visām uzturēšanas saistību lietām, kas izriet no ģimenes attiecībām Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, kad viens no bērna vecākiem vēlas piedzīt uzturlīdzekļus bērnam no citā ES dalībvalstī dzīvojoša otra bērna vecāka, kad viens no bijušiem laulātiem vēlas piedzīt līdzekļus uzturam no otra laulātā, kas dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, u.c. gadījumos).

Regulu Nr.4/2009 piemēro tikai pārrobežu lietās, piemēram, kur uzturēšanas saistību lietā iesaistītajām personām dzīvesvietas ir dažādās valstīs vai ir dažādu valstu pilsonības.

Latvijā saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu nav sarežģīti panākt nolēmuma pieņemšanu uzturēšanas saistību lietā Latvijā. Tomēr atsevišķos gadījumos rodas grūtības nodrošināt Latvijas tiesu pieņemto nolēmumu izpildi ārvalstīs – līdz šim personām pašām bija jāvēršas attiecīgās ārvalsts kompetentajās tiesās/institūcijās, lai panāktu Latvijas tiesas nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi. Tomēr ne visos gadījumos personas bez juridiskās palīdzības pašas bija spējīgas šos nosacījumus izpildīt. Personām varēja rasties ievērojami finansiālie izdevumi, lai ierastos uz tiesas sēdi ārvalstī vai algotu pārstāvi, kas nodrošinātu uzturēšanas līdzekļu piedziņu personas interesēs.

Atbilstoši Regulai Nr.4/2009 vienā Eiropas Savienības dalībvalstī uzturēšanas saistību lietā pieņemtam nolēmumam vairumā gadījumos citā Eiropas Savienības dalībvalstī būs tāds pats spēks kā tā pieņemšanas dalībvalstī, jo to būs iespējams brīvi izpildīt jebkurā citā dalībvalstī, piemēram, dalībvalstī, kurā parādniekam ir manta un kurā ir iespējams vērst piedziņu.

Ar Regulas Nr.4/2009 palīdzību uzturēšanas līdzekļu kreditoriem Eiropas Savienībā tiek radīta iespēja viegli un ātri iegūt tiesas sprieduma izpildes rīkojumu, kas vairumā gadījumos būs brīvi un bez šķēršļiem izpildāms Eiropas Savienības tiesiskajā telpā. Tādējādi tiks nodrošināta spriedumu uzturēšanas saistību lietās vienkāršāka un ātrāka, ar zemākām izmaksām aprite un veicināta regulāra uzturēšanas līdzekļu maksājumu saņemšana.

Papildus ar Regulu Nr.4/2009 tiek izveidots Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbības mehānisms, proti, centrālās iestādes (Latvijā – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija), ar kuru palīdzību uzturēšanas līdzekļu kreditoriem būs vienkāršāk aizsargāt savas intereses un nodrošināt piedziņas efektivitāti un regularitāti.

Saskaņā ar jauno Regulas Nr.4/2009 tiesisko regulējumu personai, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi ārvalstī, būs jāvēršas Latvijas centrālajā iestādē – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kas veiks nepieciešamās formalitātes un pārsūtīs personas pieteikumu par nolēmuma izpildi ārvalstī ārvalsts centrālajai iestādei, kas veiks nepieciešamās formalitātes attiecīgajā ārvalstī – nolēmuma izpildes valstī, lai tur panāktu Latvijas tiesu nolēmuma izpildi.

Ja persona vēlēsies panākt nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pieņemšanu citā Eiropas Savienības valstī un atbildētājs dzīvo šajā valstī, personai būs iespēja vērsties Latvijas centrālajā iestādē, kas veiks nepieciešamās formalitātes un pārsūtīs personas pieteikumu ārvalsts centrālajai iestādei, kas nodrošinās nepieciešamo nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pieņemšanai attiecīgajā ārvalstī.

Attiecībā uz pārstāvību tiesā Regula Nr.4/2009 paredz, ka uzturlīdzekļu bērnam piedziņas lietās Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums sniegt bezmaksas, automātisku juridisko palīdzību par visiem uzturlīdzekļu bērnam kreditora pieteikumiem, kas no ārvalstīm saņemti Regulas Nr.4/2009 centrālajā iestādē. Juridiskā palīdzība ietver arī bezmaksas pārstāvību tiesā. Līdz ar to visiem Latvijas uzturlīdzekļu bērnam kreditoru pieteikumiem, kas tiks saņemti ārvalsts centrālajās iestādēs, tiks nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība, ievērojami samazinot pašreizējos personu izdevumus. Pārējās uzturēšanas līdzekļu lietās bezmaksas juridisko palīdzību personām ārvalsts centrālās iestādes nodrošinās, ja persona Latvijā ar Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību būs saņēmusi bezmaksas juridisko palīdzību attiecīgajā lietā. Balstoties uz reciprocitātes principu, līdzīgas garantijas Latvijā būs jānodrošina uzturēšanas līdzekļu prasītājiem/piedzinējiem un dažos gadījumos parādniekiem no citām Eiropas Savienības valstīm.

Regulas Nr.4/2009 piemērošana Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, būs jāsāk 2011.gada 18.jūnijā. Līdz ar to minētie likumprojekti stāsies spēkā 2011.gada 18.jūnijā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VidM: Par grozījumiem Ventspils reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2008.–2013.gadam

15.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par grozījumu Ventspils reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2008.–2013.gadam”.

Grozījumi Ventspils reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2008.–2013.gadam nepieciešami, lai nodrošinātu Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, kā arī veicinātu Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas komersantu iesaistīšanos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē.

Infrastruktūras attīstību Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā, tai skaitā sadzīves atkritumu poligona “Pentuļi” attīstību, nosaka Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008.–2013.gadam. PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” darbības mērķis ir izveidot modernu un inovatīvu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, samazinot apglabājamo atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Tā kā kopš plāna sagatavošanas un apstiprināšanas ir pagājuši vairāki gadi, ir mainījušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, tāpēc tika veikti šie grozījumi Ventspils reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā, lai mainītu investīciju sadalījumu poligonā “Pentuļi” un paredzētu atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra izveidi, veicinot atkritumu šķirošanu un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu.

Minēto grozījumu rezultātā būs iespējams paildzināt poligona darbības termiņu.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa