• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Arī konkurētspēja ir salīdzināma un sekmējama. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.01.1999., Nr. 26/27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21372

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Citas valstis piedāvā Latvijai

Vēl šajā numurā

29.01.1999., Nr. 26/27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Arī konkurētspēja ir salīdzināma un sekmējama

Akciju sabiedrībā "Balticovo" notika preses konference,

kurā Latvijas olu ražotāji iepazīstināja žurnālistus

ar ekonomisko un tirgus situāciju valstī un Baltijā

Preses konferencē piedalījās Valdis Grimze, akciju sabiedrības "Balticovo" ģenerāldirektors, Māriņš Nāvītis, paju sabiedrības "Madona" direktors, Normunds Kalniņš, paju sabiedrības "Sidgunda" direktors, Guntis Ķigulis, SIA "Gunrand" direktors, un Pēteris Geks, SIA "Ko Priedes" prezidents. Mazākie ražotāji nespēj īsā laikā ievērojami modernizēt ražošanu, tādēļ konkurētspēja sarūk tik strauji, ka tuvākajā nākotnē var tikt apdraudēta ražošana un eksistence. Taču viegli neklājas arī lielākām vistu audzētavām un olu ražotnēm, jo, kaut arī darbojas Baltijas lauksaimniecības preču brīvās tirdzniecības vienotais tirgus, tomēr katrā no Baltijas valstīm ir krasas atšķirības ražošanai nepieciešamo resursu cenās, subsīdiju un nodokļu politikā.

Mārtiņš Nāvītis

, paju sabiedrības "Madona" direktors, sacīja, ka pēc Baltijas brīvās tirdzniecības līguma stāšanās spēkā ekonomiskā situācija Latvijā ir strauji mainījusies. Lejupslīdes cēlonis ir vismaz divas reizes lētākie energoresursi Lietuvā un Igaunijā salīdzinājumā ar Latviju, arī krasās atšķirības mazuta un degvielas cenām.

Līdz šim olu ražošana valstī ir pieaugusi no gada gadā, uzlabojušies arī ekonomiskie rādītāji un olu kvalitāte. Diemžēl situāciju ietekmē iekšējais olu tirgus, kas nedod iespēju ražot produkciju vēl lielākos apjomos, jo tad pakāpeniski augs ražotāju zaudējumi. Paju sabiedrības "Madona" saražoto olu realizācijas cenas ir strauji kritušās, īpaši 1998. gadā. Saražojot pērn tikpat daudz olu kā 1997. gadā, paju sabiedrība ienākumus guvusi par 125 000 latu mazāk nekā gadu iepriekš. Paju sabiedrība ir centusies taupīt uz vistu barības, elektroenerģijas un pat darba algu rēķina, tomēr radušos zaudējumus tas nesedz. Pagājušajā gadā vasaras mēnešos olu ražotājiem Madonas pusē zemē nācies aprakt 650 000 olu sarukušo realizācijas iespēju un novēloto tirdzniecības termiņu dēļ, jo pieļaujamais olu realizācijas termiņš ir divas nedēļas.

M. Nāvītis secināja — cena ir tik ļoti samazinājusies, ka vairs neatmaksājas ražot olas. Šā gada 1. janvārī Lietuvas Finansu ministrija ir izdevusi rīkojumu par fiksētu olu cenu ieviešanu, kuras izmantojamas muitas vērtības kontrolei, kā arī importa muitas un nodokļu aprēķināšanai. Minimālā cena importētajām olām, no kuras aprēķina pievienotās vērtības nodokli, ir septiņi liti jeb viens lats par kilogramu. Tas nozīmē, ka pievienotās vērtības nodokli aprēķina no 64 santīmiem par 10 olām. Diemžēl šī cena ir augstāka nekā olām, ko lietuvieši ieved Latvijā. Tā ir augstāka arī nekā cena, par kādu Latvijas olu ražotāji savu produkciju realizē valsts iekšējā tirgū. Lietuvā ražotajās olās konstatētas salmonellas, tādēļ Igaunija ir aizliegusi savā valstī ievest Lietuvā ražotās olas. Latvijas valdība aizsargā patērētāju intereses, taču tā nenodrošina savas valsts ražotāju aizsardzību iekšējā tirgū. Tādēļ Latvijā ieved lielus apjomus kontrabandas preču, arī olas, turklāt nekvalitatīvas un kaitīgas patērētāju veselībai.

Guntis Ķigulis

, Ogres rajona Ciemupes SIA "Gunrand" direktors, norādīja, ka olu ražotājiem ļoti pietrūkst valdības atbalsta. Tas acīmredzot ir arī tādēļ, ka valstī olu ražotņu skaits sarucis līdz 20. Patlaban olu ražošanas pašizmaksa pārsniedz realizācijas cenas, tādēļ attīstības perspektīvu nav nekādu. Ņemt kredītus attīstībai ir ļoti riskanti, jo, ja uzņēmums tos nevarēs atmaksāt, ražotne iznīks. G.Ķigulis piebilda, ka bieži ar it kā šī SIA zīmogu tirgū parādās svešas, nezināmas izcelsmes olas. Kopējā situācija laukos ir tāda, ka aizvien vairāk cilvēku var palikt bez darba. Arī Ciemupes olu ražotāji par peļņu vairs nesapņo, jo viņiem nopietni jādomā, kā turpmāk izdzīvot. Ja ražotāji grib tuvināties Eiropas Savienības valstu līmenim un darboties Baltijas brīvās tirdzniecības līguma ietvaros, Latvijas valdībai jāpieņem tādi lēmumi, lai ražošanai nepieciešamo resursu cenas visās trīs Baltijas valstīs būtu vienādas, jo tikai tādos apstākļos būtu iespējams savstarpēji konkurēt. Protams, nepieciešama arī iekšējā tirgus aizsardzība.

Pēteris Geks

, Ķekavas pagasta SIA "Ko Priedes" prezidents, atgādināja, ka lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem valstī pārmet augsto pašizmaksu. Tagad visi olu ražotāji lielākajos uzņēmumos jau sen ir pārgājuši uz rūpniecisko ražošanu, nodrošinot kvalitatīvu produkciju. Diemžēl Latvijas robežas ir tik "cauras", ka pa mazākiem ceļiem pāri tām netraucēti ieplūst kontrabandas preces. "Tā kā valdība un Zemkopības ministrijas vadība mūs nedzird, aicinām talkā žurnālistus jeb ceturto varu," piebilda Pēteris Geks. Ja valdība pacenstos minētos jautājumus sakārtot, ieguvēji būtu gan ražotāji un patērētāji, gan graudu audzētāji.

Valdis Grimze

, akciju sabiedrības "Balticovo" ģenerāldirektors, paskaidroja, ka uzņēmumam vēl ne tik sen bijuši normāli laiki. Kopš 1995. gada pati akciju sabiedrība un "Ave Lat grupa" uzņēmumā investējusi apmēram divus miljonus latu. Ir uzbūvēts graudu pieņemšanas punkts, to glabāšanas iekārtas, olu šķirošanas cehs un to iepakošanas līnija. Veikta inkubatoru rekonstrukcija un veco iekārtu nomaiņa. Pēdējos trīs gados rekonstruēta jaunputnu un dējējvistu kūts. Tagad tajās uzstādītas iekārtas ar datoru vadību.

No 1994. līdz 1997. gadam panākts olu ražošanas pieaugums no 127 miljoniem olu gadā līdz 218 miljoniem. Pagājušajā gadā ražošanas apjomi saglabāti tajā pašā līmenī. Paaugstināta arī vistu ražība. 1995. gadā viena vista gadā izdējusi 277 olas, bet 1998. gadā - 296 olas. Tas, starp citu, ir jau viens no Eiropas valstu līmeņa rādītājiem. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 1997. gadu ir izdevies samazināt olu pašizmaksu par 17,5 procentiem, un to nodrošinājusi vistu ražība un samazinātais barības patēriņš olu ražošanai.

Diemžēl tagad situācija ir mainījusies, jo par 28 procentiem samazinājušās ir realizācijas cenas, par 30 procentiem jeb par 40,39 miljoniem mazāks kļuvis saražoto olu apjoms Latvijā. Valdis Grimze atzina, ka visas olu ražotāju neveiksmes meklējamas Lietuvā, kur ir lētāka elektroenerģija un degviela, valsts noteikusi zemāku nodokļu likmi un ražotāji saņem subsīdijas. Līdzīga situācija šo cenu ziņā ir arī Igaunijā. Šogad janvārī, pēc oficiālajiem datiem, Latvijā ievesti pieci miljoni olu no Lietuvas. Pēc Latvijas Muitas departamenta datiem, 1998. gada aprīlī Lietuvas olu imports bijis 4,3 miljoni, jūlijā — 3,5 miljoni, bet septembrī — 4,5 miljoni olu. Oficiālā Muitas departamenta informācija liecina, ka Lietuvas importēto olu cena Latvijā 1998. gadā ir 25 santīmi par 10 olām bez pievienotās vērtības nodokļa.

Ģenerāldirektors norādīja arī uz to, kas būtu darāms uzņēmumam situācijas uzlabošanā. Proti, jāsamazina ražošanas pašizmaksa un strādājošo skaits, kaut gan "Balticovo" darbs ir katras otrās Iecavas pagasta ģimenes pārstāvim. Sperot šādus soļus, samazināsies arī graudu iepirkums un to cenas, jo līdz šim uzņēmums gadā iepirka apmēram 26 000 tonnu graudu no 600 piegādātājiem. Protams, tādā gadījumā samazināsies arī uzņēmuma nomaksāto nodokļu apjoms. Taču pats ļaunākais būs cits fakts — sarūkot olu ražošanai Latvijā, tirgū zudīs konkurence un tajā ieplūdīs nekvalitatīvi produkti. Un tad lielākie zaudētāji būs patērētāji, kuri pirks sliktu, turklāt dārgāku preci.

V. Grimze norādīja, ka valdībai jācenšas panākt vienādus noteikumus Baltijas vienotajā tirgū visās trijās valstīs. Valdības līmenī jāpanāk arī vienādi noteikumi Baltijas tirgus dalībniekiem objektīvos ražošanas pašizmaksas posteņos. Paralēli nepieciešama izejvielu cenu liberalizācijas politika Baltijas mērogā, kā arī jāizstrādā antidempinga likums, lai to apstiprinātu.

Izvērtējuši Baltijas triju valstu līgumu "Par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm", olu ražotāji norāda uz vairākiem līguma pantiem, kuriem nepieciešama reāla izpilde. Viņu izrakstā minēts 3. pants "Ievedmuitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu", kā arī tā 2. punkts, kurā sacīts, ka pušu savstarpējā tirdzniecībā netiks ieviestas jaunas ievedmuitas nodevas vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu. Uzmanības vērts ir arī 6. pants "Kvantitatīvie importa un eksporta ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu". Tā 1. punktā norādīts, ka ar šī līguma spēkā stāšanās datumu puses savstarpēji atceļ visus kvantitatīvos importa un eksporta ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu efektu. Savukārt panta 2. punktā minēts, ka pušu savstarpējā tirdzniecībā netiks ieviesti jauni kvantitatīvie importa un eksporta ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu. Bet 16. panta "Aizsargājošo pasākumu pielietošanas kārtība" 1. punktā sacīts, ka puse, kura apsver nepieciešamību likt lietā aizsargājošos pasākumus, nekavējoties par to oficiāli informē pārējās puses un iesniedz visu attiecīgo informāciju. Tūlīt pēc tam apvienotajā komitejā ir sarīkojamas apspriedes, lai atrastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!