Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 20.jūlijā

ĀM: Par nozaru politiku virzību Spānijas prezidentūrā un plānoto attīstību Beļģijas prezidentūrā

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par nozaru politiku virzību Spānijas prezidentūrā un plānoto attīstību Beļģijas prezidentūrā”. Šādu ziņojumu Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām gatavo divas reizes gadā, mainoties ES Padomē prezidējošai valstij.

Ziņojums veidots kā koncentrēts pārskats par nozaru politiku attīstību, atspoguļojot paveikto Latvijas interešu aizstāvībā ES Spānijas prezidentūras laikā, kā arī definējot valsts prioritātes un būtiskus starpnozaru jautājumus Beļģijas prezidentūrā. Tāpat ziņojums iezīmē arī citu aktuālu ES jautājumu, kas būs ministriju darba kārtībā Beļģijas prezidentūras laikā, virzību un Latvijas intereses tajos.

Latvijas prioritātes Spānijas prezidentūras laikā bija “ES 2020” stratēģija, ES kohēzijas politikas nākotne, klimata pārmaiņas, kopējās lauksaimniecības politikas nākotne, kā arī Latvijas kandidatūras virzīšana Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) biroja izvietošanai Latvijā. Kā būtiski starpnozaru jautājumi šajā periodā bija ES budžeta pārskatīšana, Lisabonas līguma ieviešana un ES institucionālie jautājumi, Enerģētikas rīcības plāns 2010.–2014.gadam, TEN-E instrumenta pārskats, Iekšējās drošības stratēģija, Darba laika direktīvas grozījumi, TEN-T instrumenta pārskats, Universālā pakalpojuma direktīva, vides kvalitātes jautājumi, kā arī kopējās zivsaimniecības politikas reforma.

Izvērtējot paveikto šajos jautājumos, ziņojumā secināts, ka Latvijas interešu aizstāvība kopumā bijusi sekmīga. Kā būtisks Latvijas panākums minams 31.maijā Starpvaldību ministru konferences ietvaros pieņemtais lēmums par BEREC izvietošanu Latvijā. Arī citos jautājumos Latvija ir aizstāvējusi savas intereses, sasniedzot izdevīgas kompromisa vienošanās vai izvairoties no sasteigtiem, nelabvēlīgiem risinājumiem.

Ministrijas ir vienojušās par valsts prioritātēm, kurās Latvijas interešu aizstāvībai pievēršama īpaša uzmanība Beļģijas prezidentūras laikā: “ES 2020” stratēģija, ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšana, ES budžeta pārskats un daudzgadu budžets pēc 2013.gada, kohēzijas politika pēc 2013.gada, kā arī iekšējā tirgus aktivizēšana un kopējās lauksaimniecības politikas nākotne. Tāpat ir noteikti arī Latvijai būtiski starpnozaru jautājumi Beļģijas prezidentūras laikā: Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, t.sk. Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, TEN-T instrumenta pārskats, Digitālā programma Eiropai, Enerģētikas rīcības plāns 2011.–2020.gadam un TEN-E pārskats, kā arī Darba laika direktīva un Pētniecības un inovāciju plāns. Šajos valsts prioritārajos un būtiskajos starpnozaru jautājumos ziņojums paredz konkrētus pasākumus efektīvai Latvijas interešu aizstāvībai ES diskusijās.

Ņemot vērā Beļģijas prezidentūras laikā aktuālo jautājumu horizontālo raksturu, Latvijas interešu aizstāvībā liela nozīme būs starpinstitūciju sadarbībai. Ņemot vērā cilvēkresursu samazinājumu valsts pārvaldē, Latvijas viedokļa formulēšanā un lobēšanā jāizmanto arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju ekspertīze un informācijas kanāli.

Ārlietu ministrijas Informācijas
un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai

20.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai, lai veicinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas īstenotās komersantu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas veiksmīgāku izpildi un finansējuma novirzīšanu komersantu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

Noteikumu grozījumos ir paredzēts, ka apgrozāmo līdzekļu aizdevumus komersantiem arī turpmāk varēs sniegt darbībām, kas ir saistītas ar jauna komersanta izveidi, esoša komersanta paplašināšanu, esoša komersanta produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu.

Savukārt apgrozāmos līdzekļus nepiešķirs un komersants tos nedrīkstēs izmantot esošo kredītsaistību pilnīgai vai daļējai segšanai, kā arī kredītprocentu atmaksai.

Grozījumos paredzēts palielināt apstrādes rūpniecības nozares aizdevumu finansēšanu, kura ir viena no prioritārajām atbalstāmajām tautsaimniecības nozarēm. Paredzēts, ka ar šā gada 1.augustu tiks pārtraukta pieteikumu pieņemšana aizdevumiem elektroenerģijas un siltumapgādes nozarē, kur līdz šim ir bijis lielākais aizdevumu apjoms. Šajā nozarē aizdevumi tiks piešķirti tikai tādu projektu īstenošanai, kas tiek līdzfinansēti no Kohēzijas fonda finansējuma.

Lai sekmētu atbalsta programmas īstenošanu un veicinātu komersantu konkurētspēju, tiek palielināta vienam komersantam sniegtā kopējā aizdevuma summa no 6 miljoniem latu līdz 7,5 miljoniem latu, ļaujot komersantam aizņemties maksimālo summu gan apgrozāmo līdzekļu (2,5 miljonus latu), gan investīciju (5 miljonus latu) aizdevumos.

Vienlaikus tiek samazināta minimālās aizdevuma summas robeža apgrozāmo līdzekļu aizdevumam uz 100 000 latu un investīciju aizdevumam uz 200 000 latu.

Līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā tiks arī atcelts ierobežojums sniegt aizdevumu komersantiem, kas jaunāki par trim gadiem.

Grozījumi noteikumos uzlabos programmas īstenošanu, tās ietvaros pieejamā finansējuma apguvi un veicinās aizdevuma saņēmēju konkurētspēju.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.164 “Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai” var iepazīties MK interneta mājaslapā.

Līdz šā gada jūlija sākumam Latvijas Hipotēku un zemes banka programmas ietvaros ir noslēgusi 25 līgumus gandrīz par 20 miljoniem latu, no kuriem vairāk nekā 15 miljoni latu ir izsniegti komersantiem. Pašlaik 3 līgumi par gandrīz 11 miljoniem latu atrodas līgumu slēgšanas procesā. Savukārt vēl tiek izskatīti 25 aizdevumu pieteikumi gandrīz par 33 miljoniem latu.

Programmas ietvaros kopējais komersantiem pieejamais finansējums ir 58,5 miljoni latu, tai skaitā 43,3 miljonu latu liels ERAF un valsts līdzfinansējums un 15,2 miljonu latu liels Latvijas Hipotēku un zemes bankas finansējums.

Aizdevumi komersantiem šajā programmā tiek izsniegti kopš 2009.gada marta, un aizdevumu izsniegšanas termiņš ir līdz 2013.gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”

Lai regulētu situācijas, kad darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas privātajā pensiju fondā, Ministru kabinets (MK) 20.jūlijā ir akceptējis Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”.

Likumprojektā ir noteikta darba devēju un pensiju fondu rīcība un informācijas apmaiņa gadījumā, ja darba devējs ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu, kas paredz dalību noteikto izmaksu plānā (paredz noteiktas papildpensijas izmaksas) vai dalību tādā noteikto iemaksu plānā, kurā darba devējs ir apņēmies noteiktos termiņos veikt regulāras iemaksas savu darbinieku labā, taču nav veicis iemaksas.

Tāpat ar likumprojektu tiek ieviesta noteikta kārtība, kā notiek informācijas apmaiņa starp darba devēju, kas ir noslēdzis kolektīvas dalības līgumu, un šā darba devēja darbiniekiem, kā arī starp darba devēju un pensiju fondu gadījumā, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un nav vienojies ar pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā.

Tas nepieciešams, lai tiktu ierobežots parāda veidošanās laiks un darbinieki tiktu laikus informēti par to, ka darba devējs pārtrauc iemaksu veikšanu uz laiku vai lauž kolektīvās dalības līgumu ar pensiju fondu.

Papildus likumā tiek noteikts, ka 70% no pensiju plāna ieguldījumiem ir jābūt veiktiem tādos likumā uzskaitītos ieguldījumu objektos, kas ir iekļauti Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu regulētu tirgu oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti šo valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos atbilstoši minētā panta trešajā daļā noteiktajam. Minētās daļas ierobežojumi neattiecas uz ieguldījumiem kredītiestādes termiņnoguldījumos un ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.

Par grozījumiem likumā vēl jālemj Saeimai.

FM: Par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu

Lai Ministru kabineta noteikumos būtu precīzi noteikts, kādi informācijas un publicitātes pasākumi Eiropas Savienības fondu projektu realizētājiem un iesaistītajām institūcijām ir obligāti un kādi pieļaujami, kā arī lai novērstu iespējas nelietderīgai ES fondu līdzekļu izmantošanai, valdība 20.jūlijā akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas kārtību.

Grozījumu mērķis ir pilnībā atrisināt neskaidrības, kas rodas Eiropas Savienības fondu projektos par informācijas un publicitātes prasībām un to līdzekļu lietošanu. Grozījumi precīzi noteic, kādas publicitātes prasības finansējuma saņēmējam ir obligātas (ES regulā noteiktās informatīvās plāksnes un stendi) un kādas izmaksas no ES fondu līdzekļiem ir attiecināmas. Tāpat tiek arī noteikts, kas ir informatīvie pasākumi, kurus var veikt ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas ES fonda tehniskās palīdzības projektā.

Grozījumos paredzēts izņēmums ES fonda projekta tiešajām aktivitātēm, kas ietver vienu vai vairākus informatīvus pasākumus, ja tos veic finansējuma saņēmējs, tie nodrošina projekta mērķu sasniegšanu un ir noteikti kā attiecināmās izmaksas kārtībā par attiecīgās aktivitātes īstenošanu.

Ieviešot ierobežojumus informācijas un publicitātes pasākumu izmaksu attiecināmībai, ievērojami tiks mazināta iespēja, ka tiks nelietderīgi izmantots Eiropas Savienības fondiem piešķirtais finansējums.

Līdz šim, izskatot maksājumu pieprasījumus, tika konstatēts, ka vairākos gadījumos informācijas un publicitātes pasākumiem paredzētais finansējums ir iztērēts nelietderīgi vai arī ir nesamērīgi liels attiecībā pret pārējām projekta īstenošanas izmaksām.

Ministru kabineta noteikumu grozījumu izpilde neietekmēs tos Eiropas Savienības fondu projektus, kuru īstenošana jau ir sākta. Tas attiecas tikai uz tiem ES fondu projektiem, kur projektu iesniegumu atlases vēl plānots izsludināt.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par subsidēto darba vietu nodrošināšanu bezdarbniekiem

Lai pilnveidotu ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu subsidēto darba vietu nodrošināšanu, Labklājības ministrija (LM) precizējusi atsevišķus nosacījumus cilvēku ar invaliditāti iesaistei pasākumā.

Pašlaik ir noteikts, ka ikmēneša dotācija darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, nav mazāka par valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru jeb 180 latiem. Lai nepieļautu nesamērīgi un nepamatoti augstas atlīdzības izmaksas, turpmāk ir noteikti arī dotācijas “griesti”, proti, atlīdzība nevarēs būt lielāka par divām minimālajām algām jeb 360 latiem.

To paredz 20.jūlijā valdībā akceptētās izmaiņas ESF aktivitātē “Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem”.

Izmaiņas noteikumos arī paredz, ka turpmāk bezdarbnieks atkārtoti iesaistīties pasākumā varēs ne ātrāk kā gadu pēc dalības iepriekšējā pasākumā.

Lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti un citu mērķa grupu bezdarbnieku nodarbinātību, Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu subsidētajās darba vietās papildus iesaistīs vairāk nekā 1000 bezdarbnieku.

Darba devējs cilvēkus ar invaliditāti atbalstītajās darba vietās var nodarbināt līdz 36 mēnešiem jeb trim gadiem. Atbalsts vienas darba vietas pielāgošanai cilvēkam ar invaliditāti nevar pārsniegt 500 latus.

Savukārt darba devējiem – biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir saistīts ar atbalsta sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti, – no projekta līdzekļiem tiek segtas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Atbilstoši darba devēja noteiktajām izglītības un darba pieredzes prasībām subsidētajās darba vietās iesaista darbspējas vecuma bezdarbniekus, kas vēlas strādāt konkrētajā profesijā, ar vai bez iegūtas izglītība vai darba pieredzes.

Subsidētajās darba vietās iesaista šādu mērķgrupu bezdarbniekus: cilvēkus ar invaliditāti; bezdarbniekus, kuriem iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāri apmaksāts darbs vai nav iegūta vispārējā vidējā izglītība, bezdarbnieki, kas vecāki par 50 gadiem u.c.

Subsidētā nodarbinātība bezdarbniekiem sniedz iespēju izprast darba tirgus prasības, sekmējot viņu iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. 2009.gadā, neskatoties uz ekonomiskās krīzes ietekmi un brīvo darba vietu skaita samazināšanos, pēc dalības subsidēto darba vietu projektā darbā iekārtojās 69% bezdarbnieku.

Projektu īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra, un kopējais finansējums projekta īstenošanai līdz 2013.gadam ir gandrīz 7 miljoni latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par autobusu iegādi skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai

Ministru kabinets 20.jūlijā lēma skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai 42 novadu pašvaldībām piešķirt 2,59 miljonus latu Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros. Kopumā 74 autobusus varēs iegādāties pašvaldības, kurās izglītības reformas rezultātā tika slēgtas vai reorganizētas izglītības iestādes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais rīkojuma projekts paredz, ka 1,505 miljoni latu tiks piešķirti 43 autobusu iegādei 24 pašvaldībām, kurās izglītības iestādes reformas rezultātā tika slēgtas.

Savukārt 1,085 miljoni latu tiks piešķirti 31 autobusa iegādei 18 pašvaldībām, kurās izglītības reformas rezultātā izglītības iestādes tika reorganizētas.

Plānots, ka autobusi tiks iegādāti decentralizēti, proti, pašvaldības pašas organizēs iepirkumu autobusu piegādei. Tādējādi pašvaldības autobusus varēs saņemt vēl šogad vai arī vēlākais līdz nākamā gada februārim. Tomēr autobusu piegādes termiņš nedrīkstēs būt ilgāks par 2011.gada 30.jūliju.

Kaut arī pašvaldībām būs iespēja izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko autobusa tehnisko specifikāciju, dažas prasības būs obligātas, piemēram, autobusa priekšā uz gaismu atstarojošas dzeltenas virsmas jābūt norādei “Skolēni”, uz bufera visā tā garumā jābūt baltas krāsas atstarojošai joslai, savukārt uz priekšējā loga – stiprinātai plāksnei ar norādītu pārvadājuma maršruta nosaukumu.

Decentralizētajā iepirkumā pašvaldības, lai nodrošinātu vienotu pieeju autobusu iegādei, varēs iegādāties jaunus vai mazlietotus autobusus, kas nav vecāki par diviem gadiem ar maksimālo nobraukumu 50 000 kilometru.

Pašvaldībām no sava budžeta būs jāsedz 10 procenti no autobusa iegādes cenas, bet 90 procentus paredzēts piešķirt no valsts finansējuma, tomēr tas nevarēs pārsniegt 35 000 latu.

Ministrijas padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra līdz šā gada septembrim noslēgs vienošanos ar tām novadu pašvaldībām, kuras pieņēmušas lēmumu par izglītības iestādes slēgšanu vai reorganizāciju, par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietojuma nosacījumiem, atskaitīšanās kārtību un pašvaldības pienākumiem autobusa uzturēšanā. Savukārt valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām aģentūra pārskaitīs pēc pašvaldības iepirkuma komisijas lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem.

Pašvaldību iegādātos autobusus no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem paredzēts izmantot tikai skolēnu pārvadājumiem, un piecu gadu laikā pēc iegādes tie nav atsavināmi, iznomājami vai nododami lietošanā citām personām.

RAPLM jau iepriekš informēja, ka no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzfinansētā individuālā projekta “Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus” 59 novadu pašvaldības saņems 110 autobusus, kur Šveices līdzfinansējums ir 7,44 miljoni latu.

Jūlija sākumā tika parakstīts pirmais līgums par 31 autobusa piegādi sadarbības projekta ietvaros. Autobusus ar 31 pasažiera vietu saņems 22 novadu pašvaldības. Saskaņā ar līgumu autobusu maksimālais piegādes laiks ir 180 dienas.

RAPLM: Par Eiropas Savienības fondu piesaisti pilsētu izaugsmes veicināšanai

Ministru kabinets 20.jūlijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) veiktos grozījumus noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.1.1.aktivitāti “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”.

Grozījumi noteikumos paredz, ka projektu tiešajās attiecināmajās izmaksās var iekļaut arī gāzes, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju infrastruktūras atjaunošanu, nepalielinot tās apkalpes jaudu, ja pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks.

Līdz ar to tiks nodrošināta sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras aizsardzība gadījumos, kad, veicot satiksmes pārvadu, tiltu, ielu vai ceļu infrastruktūras būvniecību, var tikt bojāti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra, tajā skaitā gāzes, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju infrastruktūra.

Savukārt attiecībā uz gāzes, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju infrastruktūras atjaunošanu tiek noteikts ierobežojums, kas nepieļauj atjaunojamās infrastruktūras jaudas palielināšanu par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Papildus grozījumi nosaka, ka projekta ietvaros var tikt attiecinātas zemes iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja starp attiecīgā projekta mērķi un zemes iegādi pastāv cieša saikne.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, ka vairākas pašvaldību projektu idejas netiek realizētas, jo to īstenošanai ir jāiegādājas papildu zeme.

Savukārt projektu īstenošanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par 2015.gada 15.jūliju, kā to paredz kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība.

Ministrija jau iepriekš ir informējusi, ka aktivitātes ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam var pieteikties 16 Latvijas pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene un Talsi. Atsevišķa aktivitāte degradēto teritoriju revitalizācijai ir pieejama galvaspilsētai Rīgai.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī nodrošinot vienādas iespējas visām iedzīvotāju grupām.

Kopumā šajā aktivitātē pieejami 209,2 miljoni latu, tajā skaitā ERAF finansējums – 177,8 miljoni latu un nacionālais publiskais finansējums – 31,4 miljoni latu.

Pirmajā atlases kārtā tika apstiprināti 19 projekti par kopējo summu 53,68 miljoni latu. Savukārt otrajā atlases kārtā tika apstiprināti 24 projekti par kopējo summu 71,02 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros līdz 2009.gada beigām noslēgtas vienošanās par projektu īstenošanu, kur ES struktūrfondu līdzfinansējums sastāda 98,39 miljonus latu.

Projektu iesniegumu atlasi ministrija rīko vairākās uzaicinājumu kārtās. Trešās atlases kārtas ietvaros pašvaldības projektu iesniegumus varēs iesniegt līdz šā gada beigām. Aktivitātes īstenošanu nodrošina RAPLM kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Lai veicinātu darba un atpūtas laiku ievērošanu transportlīdzekļu vadītājiem, Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz pārkāpumu sadalījumu kategorijās pēc to smaguma.

Tādējādi maksimāli tiks novērsta situācija, ka par dažāda smaguma pārkāpumiem ir iespējams uzlikt vienāda apmēra sodu.

Tas nozīmē, ka turpmāk transportlīdzekļa vadītājam par ļoti nopietniem pārkāpumiem ceļu satiksmē tiks noteikts augstāks administratīvais sods nekā par nelieliem pārkāpumiem. Turklāt par nelieliem pārkāpumiem administratīvi tiks sodīts tikai transportlīdzekļa vadītājs, savukārt par nopietniem un ļoti nopietniem pārkāpumiem sodu noteiks arī pārvadātājam.

Tā, piemēram, par nepārtraukta transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu līdz 30 minūtēm, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, transportlīdzekļa vadītājam tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts 10 latu naudas sods. Savukārt par šādu pārkāpumu virs pusotras stundas vadītājam paredzēts 50 līdz 80 latu sods, bet pārvadātājam no 80 līdz 300 latiem u.tml.

Tāpat pēc smaguma pakāpes tiks iedalīti reģistrācijas kontrolierīču, transportlīdzekļa vadītāja kartes vai datu reģistrācijas diagrammas izmantošanas noteikumu pārkāpumi.

Likumprojektā paredzētie pārkāpumi tiek harmonizēti ar Eiropas Komisijas direktīvas 2009/5/EK pārkāpumu sadalījumu.

To paredz SM izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko 20.jūlijā apstiprināja valdībā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā.

SM: Par peļņas sadali ministrijas pārraudzības uzņēmumos

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināta peļņas sadale par 2009.gadu četrās valsts akciju sabiedrībās – “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā”, “Latvijas dzelzceļā”, “Latvijas Gaisa satiksmē” un lidostā “Rīga”.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” valsts kapitālsabiedrības ieskaita daļu peļņas valsts budžetā. Tomēr ņemot vērā kapitālsabiedrību saistības, kuras tās uzņēmušās, lai īstenotu ilgtermiņa attīstības projektus un ievērotu Eiropas Savienības noteiktās prasības, Satiksmes ministrija (SM) sagatavoja priekšlikumus par to, kā izmantot pagājušajā gadā gūto peļņu, lai veicinātu attiecīgās nozares attīstību.

MK noteikumi “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu” paredz tiesības noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Izvērtējot uzsāktos un plānotos investīciju plānus, SM rosināja, ka “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 100% apmērā no rīcībā palikušās tīrās peļņas, “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valstij dividendēs izmaksā peļņas daļu 27% apmērā un “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un starptautiskā lidosta “Rīga” savu peļņas daļu iegulda apturēto un jaunu attīstības projektu īstenošanai.

MK sēdē apstiprināts, ka LVRTC maksājums par valsts kapitāla izmantošanu 9 680 373 latu apmērā jāiemaksā Valsts kasē līdz 2010.gada 20.decembrim. Šajā summā ietilpst arī 2 300 000 latu maksājums no 2007.gada nesadalītās peļņas. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka LVRTC 2009.gada pārskata peļņa no līdzdalības SIA “Latvijas Mobilais telefons” kapitālā ir 7 380 373 lati, tomēr uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmē MK un akcionāru lēmums iegādāties AS “Air Baltic Corporation” konvertējamās obligācijas, kā arī LVRTC un VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” apvienošana.

Valdība arī atbalstīja, ka LDz valstij dividendēs izmaksā peļņas daļu par 2009.gadu 27% apmērā, kas ir 342 900 lati. Samazināts maksājums par valsts kapitāla izmantošanu ļaus LDz īstenot jau uzsāktos un 2010.gadā plānotos Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus (ar 19 miljonu latu lielu LDz līdzfinansējumu). 2010.gada investīciju programma paredz 33,8 miljonu latu ieguldījumu, piemēram, sliežu ceļu kapitālajā remontā un ritošā sastāva atjaunošanā. Par 2008.gadu uzņēmums samaksāja 1,1 miljona latu dividendes. 2009.gadā LDz ziedoja 1,7 miljonus latus Latvijas dalībai starptautiskā izstādē “World Expo 2010”.

Apstiprināts tika arī MK rīkojuma projekts, kurš paredz atbrīvot LGS no dividenžu izmaksas, tādējādi ļaujot uzņēmumam maksimāli izmantot pašu finanšu resursus. Lai ievērotu starptautiskos aviācijas noteikumus un nodrošinātu starptautisko saistību izpildi no Latvijas puses, uzņēmums plāno atjaunot apturētos attīstības projektus un sākt jaunus. Piemēram, iesaistīties Eiropas transporta tīkla projektā par Funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi, kurā nepieciešams aptuveni 5 miljonu latu līdzfinansējums. Atbilstoši MK noteikumiem LGS veic regulārus maksājumus valsts pamatbudžetā 1% no tranzīta pārlidojumos iekasētajām summām (2009.gadā – 101,5 tūkst. latus) un VA “Civilās aviācijas aģentūra” budžetā 10% no tranzīta pārlidojumos iekasētajām summām (2009.gadā – 1,145 milj. latus). 2009.gadā ir sākta Latvijas pievienošanās procedūra Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijai “Eurocontrol”, tādēļ uzņēmumam jārēķinās ar papildu izmaksām.

Izvērtējot aprēķinus par Kohēzijas fonda projekta īstenošanas izmaksām lidostā “Rīga”, valdība atbalstīja lidostas “Rīga” atbrīvošanu no dividenžu izmaksas par valsts kapitāla izmantošanu. Lidosta jau sākusi 81 miljona latu vērtu Kohēzijas fonda līdzfinansētu infrastruktūras attīstības projektu, un līdz 2013.gadam lidostai pašai jānodrošina līdzfinansējums aptuveni 25,8 miljonu latu (un 14 miljoni PVN maksājums) apmērā. Papildus šim projektam lidosta plāno investēt 3,84 miljonus latu no saviem finanšu līdzekļiem esošā termināla rekonstrukcijā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par profesionālo darbību ierobežojošām infekcijas slimībām

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par profesionālo darbību ierobežojošu infekcijas slimību sarakstu.

Tā mērķis ir ierobežot infekcijas slimību izplatīšanos, nosakot slimības, ar kurām saslimušās personas aizliegts nodarbināt darbos (arī mācību prakses laikā), kuru veikšanas laikā ir risks inficēt citas personas. Noteikumi nosaka, ka arī personas, par kurām ir radušās pamatotas aizdomas, ka tās inficējušās ar attiecīgu infekcijas slimību, aizliegts nodarbināt darbos, kas var radīt risku citu cilvēku veselībai.

Šādi ierobežojumi attiecas uz darbiniekiem, kuri nodarbināti pārtikas un dzeramā ūdens apritē, pakalpojumu sniedzējiem, kuri strādā frizētavās, kosmētiskajos kabinetos, pirtīs, peldbaseinos, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, veļas mazgātavās, ķīmiskajās tīrītavās, pasažieru apkalpošanā tālsatiksmes vilcienos, ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, krīzes centros, patversmēs, naktspatversmēs, grupu mājās (dzīvokļos) un dienas aprūpes centros.

Attiecībā uz pārtikas aprites uzņēmumiem – pārtika un dzeramais ūdens ir viens no nozīmīgākajiem infekciju izraisītāju pārnešanas faktoriem. Slims darbinieks, gatavojot ēdienu un izplatot infekciju pārtikas produktos, var inficēt lielu skaitu uzņēmuma apmeklētāju. Pakalpojuma sniedzēji, kuri strādā ciešā saskarē ar klientu, arī rada lielāku iespēju infekciju pārnešanai no personāla un klientu. Īpaši smagas sekas var būt, ja pakalpojuma saņēmējs ir mazs bērns vai gados vecāks cilvēks ar hroniskām un akūtām saslimšanām, kuriem ir lielāks risks inficēties ar infekcijas slimībām.

Paredzams, ka šādu noteikumu īstenošana nodrošinās infekcijas slimību izplatīšanās ierobežošanu, kā arī droša pakalpojuma saņemšanu patērētājiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa