Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību

Eiropas Komisija 14.jūlijā publicēja gada pārskatu par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. Šajā ziņojumā izklāstīti svarīgi pasākumi, kurus 2009.gadā veikusi Komisija un dalībvalstis, lai novērstu, konstatētu un apkarotu krāpšanu un pārkāpumus. Tajā sniegts statistikas pārskats par visiem pārkāpumiem, par kuriem dalībvalstis paziņojušas Komisijai 2009.gadā, tostarp gadījumi, kuros pastāv aizdomas par krāpšanu, kā arī sīkāki dati par ES līdzekļu atgūšanu. Ziņojumā norādīts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem dalībvalstis ir efektīvāk izpildījušas prasības pārkāpumu ziņošanas jomā, kā arī izklāstīti ieteikumi par to, kā turpmāk uzlabot ES nodokļu maksātāju naudas aizsardzību. Šā gada ziņojumā ietverti arī divi īpaši temati, proti, Komisijas un dalībvalstu sadarbība, veicot pārbaudes uz vietas, un dalībvalstu veiktie pasākumi nelikumīgo summu atgūšanai.

ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta sacīja: “Šajā ziņojumā atspoguļoti pareizas finanšu pārvaldības divi pamatprincipi: pārredzamība un atbildība. Komisija un valstu iestādes ir atbildīgas par ES līdzekļu aizsardzību. Ir īpaši svarīgi, ka dalībvalstis nekavējoties ziņo par jebkādiem iespējamajiem pārkāpumu un krāpšanas gadījumiem un ka tās pilnībā veic savu pienākumu, nodrošinot efektīvu pārraudzību. Šodienas ziņojuma secinājumi norādīs uz jomām, kurās vajadzīgs turpmāks darbs, un palīdzēs nodrošināt, ka ES nodokļu maksātāju nauda tiek pienācīgi aizsargāta.”

Saskaņā ar minēto gada pārskatu paziņoto gadījumu skaits par pārkāpumiem pašu resursu un tiešo izdevumu jomā 2009.gadā būtiski samazinājās salīdzinājumā ar 2008.gada datiem. Citās jomās kā, piemēram, lauksaimniecība, kohēzijas politika un pirmspievienošanās fondi, ziņojumu skaits par pārkāpumiem, tostarp par iespējamajiem krāpšanas gadījumiem, kopumā paaugstinājās. Tas var būt noticis vairāku iemeslu dēļ. Bieži vien tas varētu norādīt uz to, ka pārbaudes un ieviestās krāpšanas apkarošanas sistēmas darbojas labāk un pieaug paziņoto gadījumu skaits. Saskaņā ar ES tiesību aktiem visas ar ES fondiem saistītās konstatētās kļūdas ir jāizlabo un līdzekļi jāatgūst, ja tie nav izmantoti, ievērojot noteikumus.

ES finanšu interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošana jāveicina arī ārpus Eiropas robežām, un Komisija aktīvi atbalsta turpmāku starptautisku sadarbību šajā jomā. Daži no ziņojumā uzsvērtajiem pasākumiem ietver starptautiska mēroga sarunas par pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas nolīgumiem, intensīvu darbu cigarešu kontrabandas apkarošanas jomā un jaunas datubāzes izmantošanu, lai palīdzētu novērst un konstatēt lauksaimniecības un muitas tiesību aktu pārkāpumus, kas varētu ietekmēt ES ieņēmumus.

Paziņotie pārkāpumi un iespējamie krāpšanas gadījumi pēc nozarēm 2009.gadā:

• Pašu resursi. Paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits 2009.gadā samazinājās par 23% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2008.gadā, un aplēstā, ar pārkāpumiem saistītā kopsumma bija par 8,5% mazāka. Iespējamo krāpšanas gadījumu skaits no visa paziņotā pārkāpumu gadījumu skaita pašu resursu jomā bija 19% (aptuveni 99 miljoni eiro).

• Lauksaimniecība. Paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits 2009.gadā palielinājās par 43%. Aplēstā, ar pārkāpumiem saistītā kopsumma sasniedza 125 miljonus eiro. Lēš, ka no kopējiem piešķīrumiem lauksaimniecības nozarē 2009.gadā ar pārkāpumiem saistītais rādītājs bija 0,03%. Paziņoto pārkāpumu gadījumu pieaugumu var saistīt ar pārkāpumu pārvaldības sistēmas (PPS) īstenošanu, kas ļauj lielākam lietotāju skaitam paziņot par iespējamajām problēmām.

• Kohēzijas politika. Paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits 2009.gadā palielinājās par 23%. Aplēstā, ar pārkāpumiem saistītā kopsumma sasniedza 1,22 miljardus eiro. Lēš, ka no kopējiem piešķīrumiem 2009.gadā ar pārkāpumiem saistītais rādītājs veidoja 0,23%. To, ka 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu pieauga paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits, lielākoties var izskaidrot ar veikto pārbaužu un revīziju skaita palielināšanos saistībā ar 2000.–2006.gada plānošanas perioda tuvošanos noslēgumam.

• Pirmspievienošanās fondi. To pārkāpumu gadījumu skaits, par kurām ziņojumus saņēma no 14 valstīm, kuras saņem pirmspievienošanās fondu līdzekļus, 2009.gadā palielinājās par 35%. Aplēstā, ar pārkāpumiem saistītā kopsumma sasniedza 117 miljonus eiro. Lēš, ka no kopējiem pirmspievienošanās piešķīrumiem 2009.gadā ar pārkāpumiem saistītais rādītājs bija 0,38%. Tika reģistrēts būtisks pieaugums attiecībā uz atgūstamajām summām (+135%), un lielāko daļu no tām veidoja summas, kas saistītas ar ES finansētu programmu lauksaimniecības attīstībai kandidātvalstīs – SAPARD.

• Tiešie izdevumi. Paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits 2009.gadā samazinājās par 24%. Aplēstā, ar pārkāpumiem saistītā kopsumma sasniedza 27,5 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 1,5 miljoni eiro ir saistīti ar iespējamajiem krāpšanas gadījumiem. Līdz šim Komisija ir atguvusi 15,5 miljonus eiro no nelikumīgajām summām.

Priekšvēsture

Eiropas Savienības tiesību aktos noteikts pienākums dalībvalstīm ziņot par krāpšanu un citiem pārkāpumiem, kas kaitē finanšu interesēm visās ES darbības jomās. Tomēr aina, kuru sniedz šī statistika, nebūt nav pilnīga, jo Komisijas informācija ir atkarīga no tā, kā dalībvalstis paziņo par pārkāpumiem. Ziņojumā iekļautajiem rādītājiem parasti ir informatīvs un provizorisks raksturs.

Ja precīza summa, kuru skar pārkāpums, vēl nav noteikta, tad vairumā gadījumu norādītā summa piesardzības apsvērumu dēļ attiecas uz visu pasākumu kopumā. Ir arī svarīgi nošķirt krāpšanu un pārkāpumu. Krāpšana ir definēta kā pārkāpums, kas izdarīts ar nodomu un būtībā ir kriminālnoziegums. Krāpšanas reālo finansiālo ietekmi var izmērīt tikai pēc tiesas procesa beigām.