Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 20.jūlijā

VidM: Par grozījumiem aktivitātē “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumos Nr.817 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.4.aktivitāti “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”””.

Vides ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu.

Atbilstoši grozījumiem 2010.gada 2.marta MK sēdē apstiprinātajiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma grozījumiem 3.4.1.4.aktivitātei “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” samazināts pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, jo izveidota jauna 3.3.1.6.aktivitāte “Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšana”, ko līdzfinansē Kohēzijas fonds.

Noteikumu projekts paredz samazināt aktivitātei pieejamo publisko finansējumu un svītrot no potenciālajiem projektu iesniedzējiem speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu izlietojumu aktivitātes mērķu sasniegšanai finanšu rezervi varēs izmantot tikai tiešo attiecināmo izmaksu neparedzēto izdevumu segšanai.

Veikti grozījumi arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda vērtēšanas komisijas izveides nosacījumos, un vienkāršota un precizēta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņemšanas kārtība, kā arī vienkāršota projektu īstenošanas procedūra, paredzot atvieglotu kārtību, kādā iesniedz priekšlikumus grozījumiem vienošanās par projektu īstenošanu nosacījumos.

VidM: Par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība””. Grozījumi noteikumos veikti, lai aktualizētu informāciju par iesaistītajām institūcijām, kā arī lai atvieglotu institūciju savstarpējo sadarbību, tiek paredzēta kārtība, kādā tiek veikta informācijas aprite piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanas gadījumā.

Ņemot vērā, ka pašreiz gada laikā tiek apzināts un reģistrēts neliels skaits piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu, tiks atvieglota šo vietu apzināšanas kārtība, izslēdzot regulējumu par darba grupas izveidi piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanai, tādējādi arī atvieglojot slogu iesaistītajām pusēm (piemēram, pašvaldībai, Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm).

Laika gaitā piesārņotās vietās tiek veikti sanācijas pasākumi, līdz ar to noteikumos tiek paredzēts regulējums informācijas apritei par piesārņotās vietās veiktiem sanācijas pasākumiem. Šis regulējums nepieciešams, lai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu valsts datubāzē būtu atjaunināta un aktuāla informācija par rīcību ar piesārņotām vietām.

VidM: Par grozījumiem Pierīgas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojumu projekts “Par grozījumiem Pierīgas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2007.–2013.gadam”.

Pašreiz atkritumu apsaimniekošanas vadlīnijas Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā nosaka Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.–2013.gadam. Izstrādājot minēto atkritumu apsaimniekošanas plānu, nebija pieejama informācija par ES Kohēzijas fonda līdzekļiem minētā atkritumu apsaimniekošanas plānā iekļauto pasākumu realizācijai, tajā skaitā atkritumu poligona “Getliņi” darbības uzlabošanai un modernizācijai. Tāpat Pierīgas reģiona pašvaldības un atkritumu apsaimniekošanas komersantiem bija ierobežotas iespējas piedalīties Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē, jo reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā nebija pietiekami precīzi aprakstīti nepieciešamie pasākumi, kuru īstenošanai iespējams izmantot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus.

Ar šiem grozījumiem minētās problēmas tiks atrisinātas un Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldības un atkritumu apsaimniekošanas komersanti vairs neatradīsies nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar pārējiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.

VidM: Par izlietotā papīra, nolietotās biroja tehnikas un nolietoto bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par izlietotā papīra, nolietotās biroja tehnikas un nolietoto bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu”. Rīkojumu projekta galvenais uzdevums ir visām ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm nodrošināt izlietotā papīra, nolietoto elektrisko un elektronisko iekārtu un nolietoto bateriju un akumulatoru nodošanu atkārtotai lietošanai vai pārstrādei un reģenerācijai.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem atkritumu rašanās novēršanā un atkritumu apsaimniekošanā noteiktais mērķis ir izvirzīts, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, novēršot atkritumu rašanos, nodrošinot radīto atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicinot dabas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu.

Tāpēc ir svarīgi iesaistīt visus atkritumu radītājus atkritumu šķirošanā un dalītā vākšanā. Šajā sakarā valsts iestāžu iniciatīva un praktiskais piemērs, šķirojot atkritumus un nododot tos kā otrreizējas izejvielas pārstrādei vai reģenerācijai, ir ļoti būtisks ieguldījums atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

Vienlaikus jāuzsver, ka vairākas valsts iestādes jau praksē realizē atbildīgu pieeju atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, šķirojot atkritumus un nododot tos pārstrādei un reģenerācijai (Valsts kanceleja, Vides ministrija u.c.). Šāda pieeja jāievieš visās valsts iestādēs, kā arī jāveicina šādas prakses ieviešana valsts kapitālsabiedrībās, pašvaldībās, pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās.

VidM: Par Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšanu

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.6.aktivitāti “Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšana””.

Vides ministrija sagatavojusi MK noteikumus saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu.

Atbilstoši 2010.gada 2.marta MK sēdē apstiprinātajiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma grozījumiem izveidota jauna 3.3.1.6.aktivitāte “Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšana”, samazinot 3.4.1.4.aktivitātei “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Jauno aktivitāti plānots līdzfinansēt no Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Normatīvais akts nosaka kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādīto Kohēzijas fonda līdzfinansēto aktivitāti, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, atbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, prasības projektu iesniedzējiem, projektu iesniegumu atlasi, vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projektu īstenošanas noteikumus un aktivitātes uzraudzību pēc projekta īstenošanas. Aktivitāte tiks īstenota, piemērojot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

Aktivitātes mērķis ir piekrastes teritorijas ilgtspējīga apsaimniekošana, nodrošinot vēsturiski piesārņotā Karostas kanāla sanāciju saskaņā ar Baltijas jūras rīcības plānu.

Aktivitātei pieejamais publiskais finansējums ir 11 069 163 lati, 15% no attiecināmajām izmaksām un neattiecināmās izmaksas finansē projekta iesniedzējs.

VidM: Par kārtību, kādā aviācijas darbības iekļauj Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā aviācijas darbības iekļauj Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā”.

Vides ministrijas izstrādātais normatīvā akta projekts precizē likumā “Par piesārņojumu” noteikto saistībā ar aviācijas darbību iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) un nosaka tehniskos jautājumus, kas Latvijā tiek pārņemti, pamatojoties uz direktīvu 2008/101/EK.

Noteikumi regulē kārtību, kādā ES ETS tiek veikta emisijas kvotu daudzuma noteikšana, emisijas kvotu sadale, izmantojot izsoles, vispārēja emisijas kvotu sadale un piešķiršana gaisa kuģu operatoriem, emisijas kvotu īpaša rezerves noteikšana gaisa kuģu operatoriem. Noteikumos arī tiek precizēta informācija, kuru valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” jāiesniedz Eiropas Komisijai, ja netiek pildītas normatīvo aktu prasības.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu attiecināmajās izmaksās

Valdība 20.jūlijā pieņēma grozījumus vairākos Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajos noteikumos, paredzot, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) biedrībām un nodibinājumiem ir iekļaujams attiecināmajās izmaksās, pretendējot uz publisko atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.

Patlaban, lai atgūtu projekta ietvaros samaksāto pievienotās vērtības nodokli, biedrība reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Tomēr atgūt pievienotās vērtības nodokli nav iespējams, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi netiek izmantoti ar PVN apliekamo darījumu veikšanai. Šādos gadījumos atbalsta saņēmējam pievienotās vērtības nodoklis ir jāfinansē no saviem finanšu līdzekļiem.

Ņemot vērā, ka biedrības saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu darbojas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura, pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti un projektu īstenošana ir apgrūtināta.

Līdz ar to normatīvajos aktos nosacījumi precizēti tā, lai biedrības PVN, kuru nav tiesību atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļu summas kā priekšnodokli, varētu to iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās.

Grozījumi tiks piemēroti arī jau apstiprinātiem projektu iesniegumiem. Ja atbalsta saņēmējs ir iesniedzis Lauku atbalsta dienestā (LAD) maksājumu pieprasījumu par īstenoto projektu vai tā daļu, līdz 2011.gada 31.decembrim var iesniegt LAD grozījumus projekta iesniegumā par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu attiecināmajās izmaksās. Ja atbalsta saņēmēja darījumi atbilst noteiktajām prasībām, LAD pieņem lēmumu par publiskā finansējuma piešķiršanu.

Apstiprinātie jaunie nosacījumi skar šādus normatīvos aktus: “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas””, “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās””, “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības un valsts atbalstu informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem”, “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””, “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai”, “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei “Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””.

Normatīvie dokumenti stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par medījuma gaļas realizēšanas prasībām

Valdība 20.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā mednieki galapatērētājam piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazā daudzumā, un higiēnas prasībām medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei”.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.589 “Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei”. Ņemot vērā grozījumu lielo apjomu, noteikumu projekts ir sagatavots jaunā redakcijā.

Ministru kabineta noteikumos precizēts, cik liels ir mazs medījamo dzīvnieku un to gaļas daudzums, ko realizē tieši galapatērētājam, un precizēta vieta, kurā apstrādā medījumu. Normatīvajā aktā noteikti arī pārtikas aprites posmi, kuros jāievēro noteikts temperatūras režīms un realizācijas termiņš.

Tāpat noteikumos precizēta pavaddokumentā ietveramā informācija un noteikts, kurš Valsts meža dienesta (VMD) izsniegts pavaddokuments vai tā kopija ir jāpievieno pavaddokumentam.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka turpmāk medniekiem vairs nebūs katru gadu līdz 31.maijam VMD jāsniedz ziņas par nomedīto dzīvnieku daudzumu pa dzīvnieku sugām, kā arī par limitēto medījamo dzīvnieku daudzumu pa dzīvnieku sugām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par aizdevumu lauksaimnieku investīciju projektiem no Kredītu fonda finanšu līdzekļiem

Valdība 20.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, izveidojot Kredītu fondu”, kuros noteikta kārtība, kādā pretendenti varēs iegūt aizdevumus investīciju projektu īstenošanai no Kredītu fonda finanšu līdzekļiem.

Noteikumos noteikta Kredītu fonda veidošanas kārtība no Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) finanšu līdzekļiem, lai veicinātu aizdevumu pieejamību un LAP finanšu līdzekļu apguvi, kas ekonomiskās krīzes iespaidā ir palēninājusies. Kredītu fonda izveide risinās problēmu par kredītresursu pieejamību kredītiestādēm, kā arī samazinās kredītņēmēju kredītprocentu maksājumus, jo aizdevumu likmes būs zemākas nekā tirgus likmes. Turklāt Kredītu fonda izveide stabilizēs kredītņēmēju atkarību no svārstībām finanšu tirgos, jo noteikumu projekts paredz noteikt kredītiestādēm pieejamo naudas resursu cenu piecas reizes zemāku nekā tirgū pieejamajiem resursiem.

Kredītu fonda atbalsts paredzēts pretendentiem, kas pieteiksies uz atbalstu Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumos “Lauku saimniecību modernizācija”, “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” un “Tūrisma aktivitāšu veicināšana”, kā arī Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) pasākumos “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos” un “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”.

Noteikts, ka uz Kredītu fonda aizdevumu varēs pretendēt tikai šo pasākumu investīciju projekti, kurus izvērtējis Lauku atbalsta dienests (LAD) un pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

Kredītu fondu uz neierobežotu laiku izveidos valsts akciju sabiedrībā “Lauku attīstības fonds” (fonda pārvaldītājs), kas Kredītu fonda aizdevumus atbalsta pretendentiem izsniegs ar finanšu starpnieku (kredītiestāžu) palīdzību. Par finanšu starpnieku var kļūt banka, ārvalstu bankas filiāle un krājaizdevu sabiedrība, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā, ja tai ir spēkā esoša Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Lai pieteiktos Kredītu fonda aizdevumam, atbalsta pretendents kredītiestādē iesniedz iesniegumu, investīciju projektu un LAD lēmumu. Kredītiestāde izvērtēs atbalsta pretendenta un investīciju projekta iespēju saņemt aizdevumu un, nosakot aizdevuma procentu likmi, finanšu starpnieks ņems vērā katra atbalsta pretendenta kredītrisku un nodrošinājumu. Pieņemot lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, kredītiestāde informēs LAD, kas precizēs atbalsta intensitāti (de minimis atbalsta gadījumā – atbalsta summu) un pieņems galalēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Kredītiestāde noslēgs sadarbības līgumu ar fonda pārvaldītāju un pieprasīs fonda pārvaldītājam nepieciešamo kredītlīdzekļu apmēru katram investīciju projektam. Savukārt fonda pārvaldītājs saskaņā ar noslēgto līgumu pārskaitīs naudu kredītiestādei, kas izsniegs aizdevumu atbalsta pretendentam, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta galalēmumu.

Aizdevumu atbalsta pretendentam kredītiestāde izsniegs eiro vai latos, un maksimālais atbalsta pretendentam izsniegtā aizdevuma termiņš noteikts 15 gadi.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtību

Valdība 20.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtību, ko veic valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds”. Lai nodrošinātu sekmīgu lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumu izpildi, noteikumos precizēti arodapmācības, informācijas un veicināšanas pasākumi, kā arī citi atbalstāmie darbības veidi.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par labturības prasībām dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās

Valdība 20.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2005.gada 13.decembra noteikumos Nr.947 “Labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās”.

Izmaiņas noteikumos paredz atvieglot prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmuma mazumtirdzniecības vietā no zivju saņemšanas brīža līdz to pārdošanai patērētājam.

Turpmāk dzīvo zivju mazumtirgotājiem nevajadzēs veikt atsevišķu zivju izcelsmes vietas, zivju skaita, svara, ievietošanas datuma un blīvuma uzskaiti, jo šī informācija ir pieejama citos uzņēmuma dokumentos.

Tāpat nebūs jāuzskaita nobeigušās un iznīcinātās zivis, jāreģistrē ūdens kvalitātes rādītāju kontroles rezultāti un informācija par turēšanas tvertnes atbrīvošanu no zivīm, mazgāšanu un dezinfekciju, tādējādi būtiski samazinot administratīvo slogu mazumtirgotājiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) arī turpmāk uzraudzīs un kontrolēs prasību ievērošanu pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa