Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par ārējo tirdzniecību

1998.gada janvārī-maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-maiju ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 464,1 milj.latu, kas ir par 24,0% lielāks nekā 1997.gada pirmajos piecos mēnešos. Importa kopapjoms ir pieaudzis par 29,6%, un šī gada janvārī-maijā tā vērtība bija 753,4 milj.latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. 1997.gada janvārī-maijā imports pārsniedza eksportu par 55,4%, bet 1998.gada pirmajos piecos mēnešos šī starpība bija 62,4%.

Šī gada janvārī-maijā Latvija no ES valstīm importēja 54,9%, no kopējā importēto preču apjoma (pagājušā gada janvārī-maijā - 52,1%), bet no NVS - 16,8% (20,9%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm 1998.gada janvārī-maijā veidoja 52,2% (51,0%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 23,9% (28,8%).

Nozīmīgākā Latvijas eksporta tirdzniecības partnere šā gada janvārī-maijā bija Krievija. Preču eksports uz Krieviju bija 16,6% no kopējā preču eksporta (1997.gada janvārī-maijā - 19,9%). Otro vietu ieņem Vācija - 14,7% (13,4%). Tai seko eksports uz Lielbritāniju - 12,9% no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti (16,4%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Zviedrijai un Lietuvai. Zviedrijas īpatsvars eksportā ir 9,9% (8,8%), bet Lietuvas - 7,2% (7,5%).

Importā svarīgākās tirdzniecības partneres ir Vācija un Krievija. Šī gada janvārī-maijā no Vācijas uz Latviju importēja 17,2% (1997.gada janvārī-maijā - 15,0%), bet no Krievijas - 12,5% no kopējā importēto preču daudzuma (16,6%). Tām sekoja Somija - 9,5% (9,6%), Zviedrija - 7,4% (8,2%) un Lietuva - 6,2% (5,8%).

1998.gada janvārī-maijā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 32,9%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 15,6%, metāli un to izstrādājumi - 8,9%, pārtikas rūpniecības produkti - 8,8%.

1998.gada janvārī-maijā strauji pieauga koksnes un tās izstrādājumu eksports. Salīdzinot ar 1997.gada janvāri-maiju, tas palielinājās par 26,5% jeb par 32,0 milj.latu. Metālu un to izstrādājumu eksports palielinājās par 59,5% jeb par 15,3 milj.latu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports - par 18,3% jeb par 11,2 milj.latu.

1998.gada janvārī-maijā samazinājās mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu izvedums par 2,6% jeb par 0,9 milj.latu.

Importā nozīmīgāko vietu 1998.gada janvārī-maijā ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 18,9%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 12,0%, transporta līdzekļi - 10,5%, minerālie produkti - 10,3%.

1998.gada janvārī-maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-maiju strauji pieaudzis transporta līdzekļu imports - par 85,2% jeb par 36,3 milj.latu, metālu un to izstrādājumu imports - par 44,2% jeb par 19,2 milj.latu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas imports - par 36,7% jeb par 24,3 milj.latu, kā arī mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu imports - par 32,1% jeb par 34,7 milj.latu.

1998.gada janvārī-maijā samazinājās minerālo produktu imports - par 7,9% (6,6 milj.latu).

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām

(tūkst.Ls, faktiskajās cenās)

1) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze, elektroenerģija.

CSP Ārējās tirdzniecības statistikas daļa