Valsts budžeta revīzijas departaments
Kolēģijas lēmums
Rīgā 1998. gada 14. septembrī Par rīcību ar valsts naudas līdzekļiem valsts budžeta institūcijās sakarā ar investīciju programmas izpildi 1997. gadāValsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi R.Bērziņa, B.Breidaks un M.Prāma, izskatot revīzijas rezultātus par rīcību ar valsts mantu un valsts naudas līdzekļiem Ekonomikas ministrijā, Finansu ministrijā, valsts resoros un to struktūrvienībās sakarā ar investīciju programmas izpildi 1997. gadā,
konstatēja:
1997. gada investīcijām paredzēto līdzekļu izlietojumu ir revidējuši Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departaments, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments un Pašvaldību revīzijas departaments. Kopā veiktas 34 revīzijas, kurās pārbaudīti 79,7% no investīcijās izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ar likumu "Par valsts budžetu 1997. gadam" investīcijām bija paredzēti līdzekļi kopsummā Ls 27 102 475, tai skaitā Ls 20 980 175 no pamatbudžeta un Ls 6 122 300 no speciālā budžeta līdzekļiem. Pēc pārskatu datiem, investīciju projektu realizācijai 1997. gadā izlietoti Ls 23 953 730, tai skaitā Ls 21 070 767 no pamatbudžeta un Ls 2 882 963 no speciālā budžeta līdzekļiem. No pamatbudžeta piešķirto līdzekļu pārtēriņš pārskatos izveidojies sakarā ar norēķiniem ārvalstu valūtā un valūtas kursa svārstībām.
Par investīciju līdzekļu izlietojumu valsts budžeta institūcijās veiktas 26 revīzijas (revīzijas uzdevumi Nr. 5.1228, 5.1252, 5.1256, 5.1274, 5.1275, 5.1279, 5.1280, 5.1282, 5.1283, 5.1284, 5.1285, 5.1291, 5.1298, 5.1299, 5.12108, 5.12109, 5.12110, 5.12111, 5.12112, 5.12118, 5.12119, 5.12120, 5.12121, 5.12124, 5.12130, 5.12139).
Nozīmīgākie
1997. gadā realizētie investīciju pasākumi valsts budžeta institūcijās ir šādi:Finansu ministrijā
Valsts kases modernizācijai izlietots Ls 150 000,
Muitas posteņu iekārtošanai uz robežām 2 090 987;
Iekšlietu ministrijā
Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmas attīstībai 529 865,
Tiesu ekspertīžu centra daktiloskopiskajai sistēmai 687 913;
Izglītības un zinātnes ministrijā
Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidošanai 300 000,
Mācību un eksaminācijas centram 145 000;
Labklājības ministrijā
Psihiski slimo personu piespiedu ārstēšanas un tiesu
psihiatriskās ekspertīzes nodaļu izveidošanai 499 182,
AML Valsts bērnu klīniskās slimnīcas Reanimācijas un
intensīvās terapijas nodaļas attīstībai 121 000,
AML Valsts bērnu klīniskās slimnīcas Neonatoloģijas
centra izveidošanai 50 000,
Hroniskas nieru mazspējas slimnieku ārstēšanas ar
hemodialīzi attīstībai Latvijā (Nieru transplantācijas centram) 50 000,
Nodarbinātības valsts dienesta kompjuterizācijai 100 000;
Kultūras ministrijā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatu krātuvei 93 134,
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam Doma kompleksam 250 000,
Turaidas muzejrezervāta attīstībai 170 000
un citi.
Par vienu no nopietnākiem pārkāpumiem kopējās 1997. gada valsts investīciju programmas izpildē atzīstams tas, ka Ministru kabinets nav ņēmis vērā grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1997. gadam", ko 1997. gada 19. jūnijā un 1997. gada 27. novembrī ir izdarījusi Saeima, samazinot dotāciju summu investīciju projektu realizācijai no pamatbudžeta ieņēmumiem par Ls 10 525 000 un palielinot investīciju projektu realizācijai paredzētos līdzekļus no pašu ieņēmumiem (speciālais budžets) par Ls 2 438 300. Ministru kabinets nav izdarījis atbilstošas izmaiņas savā 1997. gada 5. marta rīkojumā Nr. 106 "Par valsts investīciju projektiem, kas 1997. gadā finansējami no valsts pamatbudžeta", līdz ar ko bez valdības rīkojuma investīciju projektiem samazināti Ls 5 100 000 no pamatbudžeta (Aizsardzības ministrijai Ls 140 000, Iekšlietu ministrijai Ls 4 960 000) un bez valdības rīkojuma palielināta investīciju projektu realizācija no pašu līdzekļiem (speciālais budžets) par Ls 2 438 300. Ministru kabinets šajā gadījumā ir pārkāpis savu 1996. gada 8. oktobrī pieņemto noteikumu Nr. 377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" 5. punktu, kurā noteikts, ka Ministru kabinets apstiprina valsts investīciju programmu un tās finansēšanas apjomu vienlaikus ar Saeimai iesniedzamo valsts budžeta projektu un tikai Ministru kabinets var izdarīt grozījumus apstiprinātajā valsts investīciju programmā, pamatojoties uz Saeimā apstiprinātā finansējuma apjomu ikgadējā valsts budžeta ietvaros. Par šo pārkāpumu informēta Saeima, tas minēts Valsts kontroles atzinumā par valsts budžeta izpildi 1997. gadā.
No revīziju rezultātiem redzams, ka valsts resori investīciju programmas izpildes gaitā nenodrošina pietiekamu kontroli pār investīcijām piešķirto līdzekļu izlietojumu. Ministru kabineta 1996. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" 8. punktā noteikts, ka finansu izlietošanas kontroli veic attiecīgās nozares ministrija kopīgi ar Finansu ministriju, bet 10. punkts paredz, ka Finansu ministrija ir atbildīga par finansējuma nodrošināšanu attiecīgajai valsts investīciju programmai, kā arī kontrolē valsts investīciju mērķtiecīgu un likumīgu izlietojumu.
Nepietiekamas kontroles un normatīvajos aktos ietverto prasību neievērošanas dēļ rīcībā ar investīcijām paredzētajiem līdzekļiem pieļauti šādi trūkumi :
1. 1997. gadā Finansu ministrija ir pārskaitījusi valsts budžeta līdzekļus uz atsevišķu Labklājības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību budžeta kontiem Ls 4 290 000 tādu valsts investīciju projektu izpildei, kuru realizācija 1997. gadā nebija uzsākta, līdz ar to iesaldējot šos valsts budžeta līdzekļus 1997. gada laikā:
Labklājības ministrijas investīciju projekta "Valsts bērnu klīniskās slimnīcas attīstība" izpildei AML Valsts klīniskajai bērnu slimnīcai 1997. gadā bija ieskaitīti Ls 956 660, projekts netika realizēts un 1997. gada oktobrī šī summa no slimnīcas līdzekļiem atjaunota budžetā, bet 1997. gada 18. decembrī Ls 1 700 000 ieskaitīti Valsts slimokasei likumā neparedzēta investīciju projekta izpildei. Ls 1 700 000 palikuši atlikumā uz 1998. gada 1. janvāri valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, ko Valsts slimokase savā gada pārskatā vispār nav uzrādījusi.
Investīciju projekta "Sociālās apdrošināšanas sistēmas modernizācija" izpildei 1997. gadā Valsts sociālās apdrošināšanas fondam pamatbudžeta kontā ieskaitīti Ls 2 000 000 , bet 1997. gada 22. decembrī no šī konta visa summa ieskaitīta Valsts sociālās apdrošināšanas fonda speciālā budžeta kontā. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda bilancē uz 1998. gada 1. janvāri (veidlapa Nr. 1) šī summa nepareizi uzrādīta kā ieskaitīta depozīta summu kontā (114), bet Finansu ministrija šādu nepareizu pārskatu ir pieņēmusi.
Finansu ministrija savukārt 1997. saimnieciskā gada pārskatā ir uzrādījusi, ka no Labklājības ministrijas valsts speciālā budžeta līdzekļiem minēto divu investīciju projektu realizācijai izlietoti Ls 1 124 969 (attiecīgi Ls 1 077 622 un Ls 47 347). Revīzijas laikā Finansu ministrijas Budžeta departamenta nodaļas vadītāja D.Lapiņa paskaidroja, ka pārskatā uzrādīti šiem investīciju projektiem izlietotie Pasaules bankas aizdevuma līdzekļi. Kā pārskatā, tā arī paskaidrojumā Ls 1 124 969 izlietojums uzrādīts nepareizi, jo šie līdzekļi minētajos divos investīciju projektos 1997. gadā nav izlietoti:
Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centram 1997. gada I pusē ieskaitīti Ls 590 000 (t.sk. 1997. gada februārī Ls 440 000) investīciju projekta "Tiesu ekspertīžu centra daktiloskopiskā sistēma" realizācijai. Līdz 1997. gada augustam šie līdzekļi netika izlietoti, bet pēc tam ieskaitīti atpakaļ pamatbudžetā. Projekts īstenots ar ārvalstu bankas aizdevumu, maksājumus veikusi ārvalstu banka, ar kuru norēķini veikti 1997. gada decembra pēdējās dienās.
2. No 1997. gada valsts investīciju projektu finansēšanai paredzētajiem līdzekļiem apmaksāti iepriekšējos gados (1995.1996. gadā) izpildītie būvdarbi:
Iekšlietu ministrijā Rīgas Centrālcietuma rekonstrukcijai veiktie būvdarbi par Ls 125 412, Liepājas izmeklēšanas cietuma rekonstrukcijai veiktie būvdarbi par Ls 496 424, kopā Ls 621 837;
Aizsardzības ministrijā Jūras spēku Liepājas mācību centrā veiktie būvdarbi katlu mājas dūmeņa un siltumtīklu rekonstrukcijai par Ls 30 000.
Iepriekšējos gados investīcijas šādiem būvdarbiem nebija paredzētas un būvdarbi veikti bez apstiprinātiem investīciju projektiem.
3. 1997. gadā nebija realizēti valsts investīciju projekti kopsummā par Ls 475 396 , bet apmaksa sakarā ar šiem projektiem par darbiem, kas nebija veikti, un piegādēm, kas nebija izpildītas, ir izdarīta:
Iekšlietu ministrijā:
sakarā ar investīciju projekta "Iekšlietu ministrijas vienotā informācijas un sakaru sistēma" izpildi 1997. gada 4. decembrī SIA "FORTEX" samaksāti Ls 70 000 , bet līgumā paredzētā datortehnika piegādāta 1998. gadā revīzijas laikā;
sakarā ar investīciju projekta "Iekšlietu ministrijas autotransporta attīstība" izpildi 1997. gadā samaksāti Ls 188 756 , par kuriem prece piegādāta 1998. gadā (SIA "Mikas" 1998. gada I ceturksnī piegādājusi automobili BMW 320 I par Ls 13 635; SIA "Baltic Motors Ltd" 1998. gada I ceturksnī piegādājusi autotransportu par Ls 112 845 un līdz revīzijas pabeigšanai vēl nebija piegādāts autotransports par Ls 58 921; SIA "Auto Īle & Herbst" piegādi par Ls 3354 arī veikusi tikai 1998. gada I ceturksnī);
sakarā ar investīciju projekta "Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmas attīstība" izpildi SIA "Motorola" 1997. gadā samaksāti Ls 529 865, bet piegāde 1997. gadā veikta tikai par Ls 447 299, par pārējo summu Ls 82 566 , kas samaksāta no valsts budžeta, uz 1998. gada 1. janvāri produkcija nebija piegādāta.
Aizsardzības ministrijā:
sakarā ar investīciju projektu "Sakaru un informācijas sistēmas attīstība" par 1997. gadā samaksātajiem Ls 23 543 preces un pakalpojumi līdz gada beigām nebija saņemti no SIA "SLRD" par Ls 3964, no SIA "Eddi" par Ls 15 070, no SIA "Blue Bridge" par Ls 4509;
sakarā ar investīciju projektu "Izlūkdesanta bataljons" 1997. gada 1. decembrī BOVU "Infrastruktūra AM" pārskaitīti Ls 19 800 par remonta darbiem, kas līdz 1998. gada 1. janvārim nebija izpildīti.
Labklājības ministrijā:
sakarā ar investīciju projektu "AML Valsts bērnu klīniskās slimnīcas attīstība" slimnīcas veļotavas izveidei 1997. gada 23. decembrī SIA "Pamats" samaksāti Ls 18 131 , un SIA "INEKS" samaksāti Ls 15 000 , bet līdz revīzijas pabeigšanai, līdz 1998.gada 26.maijam, darbi nebija izpildīti un iekārtas nebija piegādātas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
no investīciju programmai "Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide" 1997.gadā paredzētajiem līdzekļiem palika neizlietoti Ls 57 600 , kas 1997.gada decembrī pārskaitīti a/s "BAO" apsaimniekošanas pasākumu finansēšanai.
4. Neievērojot normatīvos aktus par valsts pasūtījumiem, bez konkursiem un bez izsolēm 1997.gadā no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem ministrijās un to pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs un organizācijās izlietoti Ls 1 147 324, tai skaitā:
Aizsardzības ministrijā Ls 59 038,
Finansu ministrijā Ls 200 000,
Iekšlietu ministrijā Ls 640 000,
Izglītības un zinātnes ministrijā Ls 39 162,
Zemkopības ministrijā Ls 174 678,
Labklājības ministrijā Ls 24 446,
Kultūras ministrijā Ls 10 000.
5. Neievērojot Būvniecības likuma 20. panta pirmo daļu, būvdarbi, kas saistīti ar Iekšlietu ministrijas Centrālcietuma izmeklēšanas izolatora Nr. 1 rekonstrukciju, veikti bez būvprojekta valsts ekspertīzes. 1997. gadā investīcijās no valsts budžeta šiem būvdarbiem bija paredzēti un ir izlietoti Ls 640 000.
6. Daļa no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem izlietoti citiem pasākumiem, kas nebija iekļauti investīciju projektos:
Iekšlietu ministrijas Matīsa cietumā 1997. gadā ir veikta kontroles un caurlaides punkta rekonstrukcija par Ls 28 052, bet investīciju projektā šāds pasākums nebija paredzēts, darbi apmaksāti no Matīsa cietuma ražošanas korpusa rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem;
Izglītības un zinātnes ministrijas Zasulauka arodvidusskolas telpu rekonstrukcijai izlietoti Ls 15 074, kas bija paredzēti investīciju projektam "Elektromontieru mācību un eksaminācijas centrs".
Novērtējot rīcību ar valsts mantu sakarā ar valsts investīciju programas izpildi, departamenta kolēģija konstatē, ka normatīvajos aktos nepieciešams reglamentēt šādus būtiskus jautājumus, lai novērstu nelietderīgu valsts līdzekļu izlietojumu:
nepieciešams reglamentēt katra investīciju projekta līdzekļu izlietojuma uzskaiti atsevišķi visā projekta izpildes laikā , neslēdzot gada beigās attiecīgajam projektam neizlietoto līdzekļu atlikumu, bet saglabājot šos līdzekļus kā pārejošus normatīvajos aktos noteiktā projekta realizācijas ietvaros. Tas dos iespēju novērst nepamatotās priekšapmaksas kalendārā gada beigās par neizpildītiem darbiem un piegādēm, kā arī nelikumīgu līdzekļu ieskaitīšanu citos kontos ar mērķi saglabāt tos līdz projekta pabeigšanai. Atsevišķa uzskaite nepieciešama arī pilnīgas informācijas nodrošināšanai par nepabeigtajiem investīciju projektiem un atsevišķu resoru iespējām realizēt šos projektus, kas ir svarīgi, izlemjot jautājumus par investīcijām resoros nākamajos saimnieciskajos gados;
būvniecības darbu apmaksā tiek pielietoti dažādi normatīvajos aktos neparedzēti būvizmaksu pieskaitījumu koeficienti. Slēdzot līgumus, šie koeficienti tiek noteikti atšķirīgi pat par līdzīga rakstura darbiem. Lai novērstu nepamatotus būvizmaksu sadārdzinājumus, gadījumos, kad būvdarbi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, būvizmaksās pielietojamo koeficientu maksimālais apmērs nosakāms normatīvajos aktos .
Kolēģija atzīst, ka revīzijās, kas noteiktas ar revīziju uzdevumiem Nr. 5.12119 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par darījumiem, saistītiem ar ķimikāliju un taras iegādi, kā arī par maksājumiem a/s "BAO" no 1997. gadā investīcijām paredzētajiem līdzekļiem, Nr. 5.12120 Zemkopības ministrijā par darījumiem, saistītiem ar Celulozes rūpnīcas projekta izstrādei piešķirto 1997. gada investīciju līdzekļu izlietojumu, nosakāmas papildu revīzijas. Šajās revīzijās nav pilnīgi pārbaudīts līdzekļu izlietojums un līdzekļu izlietojumā iesaistītās juridiskās un fiziskās personas. Aizsardzības ministrijā veicama revīzija par 1997. gada investīciju projektam "Celtniecība un rekonstrukcija NBS objektos" paredzēto līdzekļu izlietojumu videofilmas "Drošais uzvar" izgatavošanu, pārbaudot visu šo līdzekļu izlietojumu.
Kolēģijas sēdē piedalījās Labklājības ministrijas Budžeta un finansu departamenta direktora vietniece E.Milča, Ekonomikas ministrijas Investīciju departamenta direktora vietniece I.Strode un vecākā referente M.Rodina, Valsts meža dienesta Finansu un uzskaites daļas vadītāja G.Vilciņa un projekta tehniskais vadītājs A.Treimanis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes lietu pārvaldnieks J.Sprukts, Finansu ministrijas Budžeta departamenta galvenā ekonomiste L.Otto, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece U.Kuple, Finansu un budžeta nodaļas vadītāja M.Skudra un Revīzijas nodaļas vecākā referente L.Grundšteine.
Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas reglamenta 59. un 61. pantu, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija
nolēma:
1. Slēgt revīzijas, kas noteiktas ar revīziju uzdevumiem Nr. 5.1228, 5.1252, 5.1256, 5.1274, 5.1275, 5.1279, 5.1280, 5.1282, 5.1283, 5.1284, 5.1285, 5.1291, 5.1298, 5.1299, 5.12108, 5.12109, 5.12110, 5.12111, 5.1.2112, 5.12118, 5.12121, 5.12124, 5.12130, 5.12139.
2. Noteikt papildrevīziju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (revīzijas uzdevums Nr. 5.12119) par darījumiem, kas saistīti ar ķimikāliju un taras iegādi, kā arī par maksājumiem a/s "BAO" no 1997. gadā investīcijām paredzētajiem līdzekļiem, nosakot termiņu papildrevīzijai līdz š. g. 15. oktobrim.
3. Noteikt papildrevīziju Zemkopības ministrijā (revīzijas uzdevums Nr. 5.12120) par darījumiem, kas saistīti ar Celulozes rūpnīcas projekta izstrādei piešķirto 1997. gada investīciju līdzekļu izlietojumu, nosakot termiņu papildrevīzijai līdz š. g. 15. oktobrim.
4. Atzīt, ka nepieciešams veikt revīziju Aizsardzības ministrijā par 1997. gadā investīcijas projektam "Celtniecība un rekonstrukcija NBS objektos" paredzēto līdzekļu izlietojumu.
Lēmumu var pārsūdzēt LR Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.
Kolēģijas priekšsēdētājs K.Beljānis
Kolēģijas locekļi: B.Breidaks, R.Bērziņa, M.Prāma