Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Silvija Kuškina. Saeimas atlaišanas mehānisms un tā galvenie trūkumi

2010.gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10.Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu grozījumi ir mazinājuši, tomēr ne visi tiesību jautājumi ir atrisināti. Būtiskākais no tiem – vai grozījumi mehānismu ir pilnveidojuši. Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, sākotnēji jāpievēršas pastāvošās situācijas analīzei, kam veltīts šis raksts. Raksta mērķis ir izpētīt Saeimas atlaišanas mehānismu, kāds tas bija pirms grozījumiem, īpaši pievēršoties tā funkcionētspējas problēmām. Šādi iespējams uzskatāmi parādīt sākotnējā mehānisma trūkumus, atstājot turpmākām diskusijām Satversmes grozījumu vērtējumu vai citu pilnveides iespēju apsvēršanu no šādas analīzes skatījuma. Latvijas Republikā parlamenta atlaišanas modelis ir netipisks. To atzīst ārvalstu autori un apliecina Satversmes sapulces locekļu debates, pieņemot Satversmi.

• Jānis Pleps. Saeimas atlaišanas prakse

Satversmes 48.pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar Satversmes 48.panta pirmo teikumu “Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu”. Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu pēc šāda Valsts prezidenta ierosinājuma izdarāma tautas nobalsošana, proti, lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem pilsoņu kopums. Ārvalstu konstitucionālo tiesību pētnieki Satversmē noteikto Saeimas atlaišanas kārtību vērtē kā unikālu un tikai Latvijai raksturīgu, kurai nav analogu citu valstu konstitūcijās. Arī profesors Kārlis Dišlers savulaik atzina, ka Saeimas atlaišanas regulējums Satversmē “nevis vienkārši norakstīts no kāda parauga, bet veidots diezgan patstāvīgi”. Mūsdienu Latvijas konstitucionālajās tiesībās Satversmes 48.panta regulējums atzīts par nepilnīgu, un konstitucionālajās diskusijās dienaskārtībā ir jautājums par iespējamiem Satversmes 48.panta pilnveidojumiem.

• Liene Pierhuroviča. Eiropas Savienības Tiesas juridiskais aktīvisms

Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos Eiropas Savienības Tiesas (EST) juridiskā aktīvisma cēloņus, viedokļus pret EST juridisko aktīvismu un argumentus, kas to attaisno. Vienlaikus raksts ir pirmais pētījums par EST aktīvismu latviešu valodā, jo līdz darba iesniegšanai publicēšanai autorei nav kļuvuši zināmi šādi pētījumi vai publikācijas. EST bieži ir pārmests par juridiskā aktīvisma (jeb pārmērīgas tiesību attīstīšanas) praktizēšanu, taču īpašu rezonansi un pārsvarā zviedru arodbiedrību neapmierinātību izraisīja EST spriedums “Laval” lietā.

• Elizabete Krivcova. Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu

Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka Uzņēmumu reģistrā arvien vairāk sāk valdīt formālisms. Mūsdienu tiesību teorijas vietā atdzimst padomju tiesību tradīcijas. Valsts notāri uztver Komerclikumu pilnīgi atrauti no Civillikuma, neskaidrus jautājumus risina, pamatojoties uz dokumentu noformēšanas prasībām, nevis likuma un darījuma interpretācijas metodēm. Šajā rakstā norādīšu uz būtiskām kļūdām tiesību normu piemērošanā un atļaušos atgādināt dažas tiesību zinātnes patiesības. Liekas, ka tiesību normu hierarhija ir pašsaprotama lieta, kura nebūtu jāpierāda.

“Jurista Vārda” redakcija