ATSAUCĒ IETVERT:
Centrālās statistikas pārvaldes informācija "Par bezdarba līmeni šī gada 5 mēnešos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.1998., Nr. 216 https://www.vestnesis.lv/ta/id/214017
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Centrālā statisktikas pārvalde
Informācija
Par bezdarba līmeni šī gada 5 mēnešos
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz 1998.gada 1.jūnijam valstī reģistrēti 88,8 tūkst.aktīvi darba meklētāji (1.maijā - 88,3 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 86,0 tūkst.cilvēku jeb 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.maijā - attiecīgi 86,3 tūkst. un 7,1%). 1997.gada 1.jūnijā valstī reģistrēti 100,6 tūkst.aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 96,2 tūkst.cilvēku.
1998.gada 1.jūnijā bezdarbnieku skaits bija par 10,2 tūkst.cilvēku mazāks nekā iepriekšējā gada 1.jūnijā.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita 57,9% ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 31,4 tūkst. cilvēku (1997.g. 1.jūnijā - 32,5 tūkst.).
1998.gada maijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6,9 tūkst.cilvēku.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1998.gada 1.jūnijā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 27,0%, Preiļu - 22,4%, Balvu - 21,9%, Krāslavas - 21,2%, Ludzas - 19,1%, Daugavpils - 14,4%, Jēkabpils - 13,6%.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 1998.gada maijā tiesības saņemt bezdarbnieku pabalstu bija 30,1 tūkst. cilvēku jeb 35% no bezdarbnieku kopskaita. 1998.gada maijā bezdarbniekiem apēķināti izmaksai pabalsti kopumā 1,22 milj.latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 40,56.
Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.
(procentos)
| 1.maijā | 1.jūnijā | |
| Pavisma valstī | 7,1 | 7,0 |
| Pilsētās: | ||
| Rīga | 3,2 | 3,1 |
| Daugavpils | 7,7 | 7,8 |
| Jelgava | 8,6 | 8,2 |
| Jūrmala | 6,1 | 6,1 |
| Liepāja | 8,4 | 8,6 |
| Rēzekne | 11,1 | 11,0 |
| Ventspils | 3,5 | 3,7 |
| Rajonos: | ||
| Aizkraukles | 10,2 | 10,3 |
| Alūksnes | 10,8 | 10,5 |
| Balvu | 21,8 | 21,9 |
| Bauskas | 7,4 | 7,2 |
| Cēsu | 7,0 | 6,8 |
| Daugavpils | 13,9 | 14,4 |
| Dobeles | 10,2 | 10,1 |
| Gulbenes | 9,9 | 9,8 |
| Jelgavas | 9,8 | 9,6 |
| Jēkabpils | 13,8 | 13,6 |
| Krāslavas | 21,2 | 21,2 |
| Kuldīgas | 6,1 | 6,2 |
| Liepājas | 11,2 | 11,4 |
| Limbažu | 6,7 | 6,6 |
| Ludzas | 18,6 | 19,1 |
| Madonas | 12,4 | 12,4 |
| Ogres | 4,4 | 4,3 |
| Preiļu | 21,9 | 22,4 |
| Rēzeknes | 27,1 | 27,0 |
| Rīgas | 4,7 | 4,6 |
| Saldus | 5,3 | 5,5 |
| Talsu | 4,9 | 5,0 |
| Tukuma | 5,5 | 5,5 |
| Valkas | 7,4 | 7,6 |
| Valmieras | 8,6 | 8,3 |
| Ventspils | 6,5 | 6,6 |
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir nodarbinātie un nestrādājošie iedzīvotāji.
Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.
Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.
CSP Darba statistikas daļa