Ministru prezidents:

Turpinājums

no 1.lpp.

— vakar, savā iknedēļas preses konferencē

— Ventspils mērs Aivars Lembergs ir izteicies, ka akcīzes nodoklis mazutam tiks palielināts bezdeficīta budžeta dēļ. Kā jūs to komentētu?

V.Krištopans:

— Man kā valdības vadītājam ir jāskatās uz visām lietām plašāk. Pati dārgākā vērtība šobrīd ir bezdeficīta budžets. Es saprotu, ka šie likumi, kas pavada bezdeficīta budžetu, ne vienmēr ir laikus gatavi, un man pašam arī tie, godīgi sakot, ne visai patīk. Bet bezdeficīta budžeta cena ir ļoti dārga, un mums tā ir jāmaksā. Cita lieta, ka gribam mēs to vai negribam, tā sauktajam fosilajam kurināmajam būs nodoklis, un tas būs sabalansēts, šī programma būs jāizstrādā un būs no šī fonda, kas jāveido, jāfinansē vietējo kurināmo apkures sistēmu attīstība. Tā dara Zviedrija, un tā arī mēs darīsim.

— Nosauciet, lūdzu, trīs galvenās prioritātes, kuru dēļ mēs maksājam šo dārgo cenu par bezdeficīta budžetu?

V.Krištopans:

— Es esmu neskaitāmas reizes saucis mūsu prioritātes, tās ir minētas arī manis un finansu ministra parakstītajā pavadvēstulē, kad valdība iesniedza Saeimai budžeta likumprojektu. Kāpēc mums šodien ir vajadzīgs sabalansēts budžets? Tāpēc, ka mēs esam pietiekami jauna valsts pēc neatkarības atgūšanas un mums daudzas lietas, kas citās valstīs strādā jau gadu desmitiem, vēl nav nostājušās savās vietās. Mums ir maz pašu resursu komercbankās, mums ir pārāk maz ilgtermiņa kapitāla, es runāju par kapitālu, kam ir desmit un vairāk gadu. Līdz ar to jebkuras svārstības, jebkura situācija, kad valdība var nonākt likviditātes problēmās, tieši tāpat kā likviditātes problēmās nonāk bankas un komercuzņēmumi, var radīt finansu tirgū valdības aizņemšanās brīdī resursu padārdzināšanos. Tas nozīmē, ka mēs būtu spiesti maksāt par aizņemšanos ļoti lielu cenu. Mēs to nedrīkstam darīt. Šajā valstī ir par maz kapitāla un naudas. Tas arī ir galvenais, kāpēc mēs nedrīkstam pieļaut budžetu ar deficītu.

— Jūs teicāt, ka tiks sodīti tie Finansu ministrijas darbinieki, kas sagatavoja nepilnīgus grozījumus Izglītības likumā?

V.Krištopans

: — To teica Godmaņa kungs. Es ceru, ka viņš jau ir kādu sodījis. Es tikai pārstāstīju to, ko dzirdēju no Godmaņa kunga.

— Kā jūs vērtējat to, ka Māris Gulbis atteicās no dienesta automašīnas?

V.Krištopans

: — Man liels prieks, ka Māris Gulbis ir gājis manās pēdās. Es lietoju mobilo telefonu, kas ir pirkts par manu privāto naudu, tāpat es vakar un aizvakar ļoti lepni vizinājos ar savu privāto automašīnu pa Latvijas skaistākajām vietām.

— Kuras ir Latvijas skaistākās vietas?

V.Krištopans

: — 50 procenti no Latvijas teritorijas ir meži, un es savu brīvo laiku pavadu tajos.

— Lūdzu, precizējiet savu nostāju "olu jautājumā"!

V.Krištopans:

— Es vēlreiz atkārtoju: subsīdiju karā, tāpat kā atomkarā, uzvarētāju nav. Nevajājiet, lūdzu, mani ar šiem jautājumiem. Mums ir jāmēģina atrast iespēju, kā sabalansēt tarifu barjeras un iekšējā tirgus aizsardzību. Es ierosināšu pie Baltijas Valstu ministru padomes izveidot pastāvīgo sekretariātu. Igaunijas premjers ir nozīmējis savu pārstāvi. Es sameklēšu savu pārstāvi, būs arī Lietuvas ministru prezidenta pārstāvis tieši tajās lauksaimniecības lietās, kas konsultēs trīs ministru prezidentus. Ir vesela virkne pasākumu, ko valdība veiks šajā jautājumā. Piemēram, Finansu ministrijā mēs vienojāmies, ka Valsts ieņēmumu dienestā tiks pievērsta tāda pati uzmanība pārtikas precēm kā degvielai, tabakai un alkoholam. Tas ir globāls darbs, kas jāveic Valsts ieņēmumu dienestam, un to es kontrolēšu personīgi.

— Gorbunova kungs ir lūdzis izveidot darba grupu sarunām ar Sorena kungu par "Tilts Communication" darbu. Vai tāda, arī jūsuprāt, ir nepieciešama?

V.Krištopans:

— Tā bija mana ideja. Jo aģentūra nodarbojas ar daudziem un dažādiem darbiem un faktiski tas ir arī Satiksmes ministrijas uzdevums paātrināt šīs sarunas. Es ceru, ka Bondara kungs man sagatavos rīkojumu, ko es parakstīšu šodien vai rīt. Agri vai vēlu "Lattelekom" pārtaps par akciju sabiedrību, valsts daļa tiks pārdota publiski par vislielāko cenu. Tā uzņēmumam ir liela un ar laiku kļūs vēl lielāka.

— Kāds būs privatizācijas sertifikātu liktenis?

V.Krištopans:

— Ekonomikas ministrija gatavo Ministru kabinetam sertifikātu dzēšanas plānu. Tā izskatīšana varētu notikt martā. Es negribu runāt par kaut kādu termiņu pagarināšanu. Mums šogad ir jādzēš absolūti lielākā daļa, ja ne visi privatizācijas sertifikāti. Tiem ir jāaiziet vēsturē, tāpat kā savulaik vēsturē aizgāja apkures taloni.

— Vai dzēšanas termiņš varētu tikt pagarināts?

V.Krištopans:

— Es domāju, ka nebūs jāpagarina dzēšanas termiņš. Mums ir jādzēš privatizācijas sertifikāti šogad neatkarīgi no privatizācijas procesa. Pārējo, kas paliek pāri, mēs pārdosim par naudu.

— Vai tas attiecas arī uz dzīvojamo māju privatizācijas sertifikātiem?

V.Krištopans:

— Tā ir viena no sadaļām. Šodien man bija par to saruna ar Ziediņa kungu.

— Kādi vēl jautājumi tiks apspriesti tikšanās reizē Viļņā?

V.Krištopans:

— Mēs apmainīsimies viedokļiem par ārpolitiku, runāsim par attiecībām ar Krieviju un NATO, par ceļu uz Eiropas Savienību.

— Kā jūs vērtējat interviju ar ekonomikas ministru Aināru Šleseru?

V.Krištopans:

— Es esmu pārskrējis pāri šai intervijai, bet no komentāriem atturēšos, lai neaizvainotu kolēģus žurnālistus.

— Vai jums neskauž, ka ažiotāža ap šo interviju ir daudz lielāka nekā savulaik ap jūsējo?

V.Krištopans:

— Es neesmu ievērojis šo ažiotāžu, varbūt jūs tādu jūtat?

— Vai tas zināmā mērā nekompromitē Ministru kabinetu?

V.Krištopans:

— Par Ministru kabinetu spriedīs pēc tā darbiem.

— R. Pauls sacīja, ka "Lattelekom" jautājums ir tik būtisks, ka tā dēļ Jaunā partija varētu iziet no koalīcijas?

V.Krištopans:

— Katrs dzird to, ko grib dzirdēt. Es dzirdēju, ka Jaunā partija ir viens no uzticamākajiem koalīcijas partneriem un tās lozungs ir "vienot, nevis šķelt". Bet, kas attiecas uz jūsu teikto, tad neviena koalīcija nav mūžīga.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

— piektdien, apmeklējot Ārlietu ministriju

Piektdien, 29.janvārī, Ministru prezidents Vilis Krištopans apmeklēja Ārlietu ministriju, lai apspriestu valdības deklarācijas izpildes rīcības programmas sagatavošanu. Šī un visu pārējo ministriju rīcības programmas tiks apkopotas un prezentētas sabiedrībai 5.martā, kad apritēs simt dienas kopš valdības ievēlēšanas. Ārlietu ministrijā tika pārrunāts dokuments par Latvijas integrācijas Eiropas Savienības (ES) stratēģijas vadlīniju īstenošanu, kuru sagatavojusi Ārlietu ministrija un iesniegusi Saeimā. Šī dokumenta mērķis ir radīt Latvijas politiķos izpratni veicinošu stratēģiju. Apspriests arī, kā norit ES sarunu mandāta pilnveidošana, lai to pēc tam iesniegtu apstiprināšanai Ministru kabinetā. V.Krištopans interesējās, kāda loma sarunu mandāta sagatavošanā ir pārējām ministrijām, un saņēma atbildi, ka citām ministrijām Ārlietu ministrijas vadībā ir jāformulē nacionālās intereses, t.i., Latvijas nacionālās intereses ir jāiekļauj sarunu mandātā. Pārrunāts jautājums par Baltijas valstu kopējās ekonomiskās telpas tālāko attīstīšanu un nepieciešamību visdrīzākajā laikā noslēgt trīspusēju līgumu par darbaspēka brīvu pārvietošanos Baltijas valstu reģionā. V.Krištopans vēlreiz uzsvēra, ka viņš ir uzņēmies iniciatīvu triju Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā Viļņā 5.februārī iniciēt un virzīt jautājumu par darbaspēka brīvu plūsmu un par lauksaimniecības preču ražojumu tarifu unifikāciju.Sarunu temats bija arī bezvīzu režīma sākums ar Šengenas valstīm. Ministru prezidents interesējās, kādā secībā tiks atcelts vīzu režīms. Kā informēja ārlietu ministrs, pirmā būs Austrija, ar kuru vīzu režīms tiks atcelts jau no 1.februāra, ar pārējām valstīm secīgi — līguma ratifikācijas gaitā. Vislielākās problēmas varētu rasties ar Beniluksa valstīm, jo tajās ir sarežģīta ratifikācijas procedūra.

Atsaucoties uz neseno oficiālo vizīti Zviedrijā, kur Ministru prezidents tikās ar Zviedrijas Riksdāga spīkeri Birgitu Dālu, V.Krištopans interesējās, vai Ārlietu ministrija var palīdzēt parlamentāriešiem atrast kontaktus ar korespondējošajām partijām citu ES valstu parlamentos, lai iedarbinātu tieši parlamentāro mehānismu un tādējādi arī notiktu savstarpēja informēšanās par Latvijas virzību uz ES. Smaguma centram no valdības, kas uzņēmusies visu jautājumu risināšanu, kuri saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, vajadzētu pakāpeniski pāriet arī uz parlamentu — partijām, frakcijām un komisijām vajadzētu rast sev korespondējošas partijas — atbilstošas partijas, ar kurām sadarboties citos parlamentos. Birkavs informēja, ka Ārlietu ministrija jau gatavo visām Saeimā pārstāvētajām partijām korespondējošo partiju sarakstus citu valstu parlamentos. Ārlietu ministrija arī ir gatava sniegt rekomendācijas katrai parlamentārajai grupai, kas izveidota Saeimā, sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.

— vakar, tiekoties ar Pasaules bankas ekspertiem

Pēc Ministru prezidenta Viļa Krištopana iniciatīvas vakar, 1. februārī, notika viņa saruna ar Pasaules bankas ekspertiem. Tikšanās galvenie jautājumi attiecās uz V.Krištopana izteikto vēlmi pieaicināt Pasaules bankas ekspertus jauna pretkorupcijas likuma izstrādei, kā arī uz valsts pārvaldes reformas turpmāko attīstību Latvijā.

Pasaules bankas eksperti atzinīgi novērtēja Latvijas Korupcijas novēršanas programmu, kā arī Korupcijas novēršanas padomes darbību. Eksperti pauda viedokli, ka Latvija ir vadošā valsts reģionā antikorupcijas pasākumu veikšanas ziņā, ieskaitot novēršanas pasākumus, korupcijas gadījumu atklāšanu, kā arī sabiedrības izglītošanu un iesaisti atklāšanā.

Sarunā apspriesta iespēja pie Korupcijas novēršanas padomes izveidot pastāvīgi darbojošos sekretariātu, kā arī pilnveidot antikorupcijas likumdošanu Latvijā.

V.Krištopans uzsvēra, ka korupcijas novēršana ir viena no prioritātēm valdības darbā un tā noteikti saistāma ar valsts pārvaldes reformēšanu.

— vakar, saņemot pateicības vēstuli

Ministru prezidents Vilis Krištopans vakar, 1.februārī, saņēma Zemnieku saeimas pastāvīgās komitejas pateicības vēstuli par piedalīšanos tās rīkotās saeimas darbā. Vēstulē izteikta cerība, ka domu apmaiņa, kas izvērsās Zemnieku savienības debašu laikā, kā arī tikšanās reizēs ar zemniekiem, ir bijusi atklāta un noderēs arī turpmākajā darbā.

Zemnieku saeimas pastāvīgā komiteja ar izpratni uztver Ministru prezidenta nodomu dibināt Lauku konsultatīvo padomi, lai veicinātu lauku attīstību sekmējošu lēmumu pieņemšanu. Pirms lauksaimniecību ietekmējošu lēmumu pieņemšanas būtu jāizvērtē iespējami plašāks un daudzpusīgāks viedokļu kopums. Tā kā šīs padomes galvenais uzdevums būs lauku vides sakārtošana un lauku attīstību veicinošas likumdošanas izstrāde, ir saprotama arī sekmīgāko lauku uzņēmēju viedokļa pārstāvniecība Lauku konsultatīvajā padomē. Tādēļ Zemnieku saeimas pastāvīgā komiteja redz reālas sadarbības iespējas un piedāvā saeimas pārstāvju līdzdarbību minētajā padomē, sniedzot spējīgāko Latvijas zemnieku skatījumu dažādu jautājumu risināšanā.

Vēstulē minēts, ka Zemnieku savienība atbalsta arī priekšlikumu veidot darba grupu Hipotēku un zemes bankas attīstības plāna sagatavošanai, kā arī piedāvā Zemnieku saeimas pārstāvja līdzdarbību šajā darba grupā. Tā kā šīs saeimas dalībnieku vidū bija daudzi Hipotēku un zemes bankas klienti, šo cilvēku piesaistīšana bankas attīstības stratēģijas izstrādāšanā būtu lietderīga.

Valdības preses departaments

 

Par ielūgumu Ministru prezidenta dzīvesbiedrei

Ministru prezidenta Viļa Krištopana dzīvesbiedre Aija Krištopane saņēmusi ielūgumu no Lietuvas Ministru prezidenta dzīvesbiedres Nijoles Vagnorienes apmeklēt Lietuvu 5.februārī, kad risināsies Baltijas Ministru padomes valdību vadītāju tikšanās Viļņā.

Izmantojot šo tikšanos, Nijole Vagnoriene aicina Aiju Krištopani iepazīties ar Lietuvas galvaspilsētu Viļņu un kopīgi izstrādāt plānu, kā viņas, sievietes, varētu sekmēt abu valstu labklājību.

Valdības preses departaments