Par apdrošināšanas tirgu

Pēdējie divi gadi Latvijas apdrošināšanas tirgū bijuši sekmīgi — tā, vērtējot Latvijas apdrošināšanas sabiedrību darbību 1997. un 1998. gadā un iepazīstinot žurnālistus ar 1997. gada "Apdrošināšanas gadagrāmatu", aizvakar, 26. janvārī, atzina Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas (VAUI) priekšnieks Gvido Romeiko.

Kā uzsvēra G.Romeiko, galvenais sekmju rādītājs ir fakts, ka šajā laikā Latvijas apdrošināšanas sabiedrību klientiem nav bijis lielu zaudējumu un līdz ar to apdrošināšanas sabiedrībām — lielu izmaksu.

Apdrošināšanas tirgus paplašināšanos veicinājusi pietiekami stabilā ekonomiskā vide, un pat Krievijas 1998. gada augusta ekonomiskās krīzes radītās negatīvās sekas Latvijas apdrošinātāji ir veiksmīgi pārvarējuši. 1998. gada pavasarī Latvijas Saeima pieņēmusi trīs apdrošināšanas tirgus attīstībai un sakārtošanai svarīgus likumus — "Par privātajiem pensiju fondiem", "Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību" un "Par apdrošināšanas līgumu". Kā uzsvēra G.Romeiko, šo jauno normatīvo aktu svarīgākais uzdevums ir precīzāka apdrošināšanas tirgus regulēšana.

Pagājušajā gadā jau otro reizi Rīgā notikusi starptautiska konference "Apdrošināšana Baltijā", jau 1997. gadā noslēgtos līgumus ar Ziemeļvalstu apdrošināšanas uzraudzības iestādēm papildinājuši jauni Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas līgumi par sadarbību arī ar Lietuvas un Igaunijas apdrošināšanas uzraudzības iestādēm.

1998. gadā Latvija uzņemta starptautiskajā "zaļo karšu" sistēmā. VAUI izsniegusi licenci pirmajam privātajam pensiju fondam valstī. Latvijā izveidota aktuāru asociācija un izrādīta iniciatīva dibināt arī sabiedrisku apdrošināšanas brokeru organizāciju.

Kā pozitīvus VAUI darbības sasniegumus G. Romeiko komentēja arī konstruktīvo šīs valsts institūcijas sadarbību ar Latvijas apdrošinātāju asociāciju un publicitāti, kas nodrošināta, VAUI publicējot ceturkšņa pārskatus par situāciju apdrošināšanas tirgū.

G.Romeiko sniedza arī Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstību skaitlisku raksturojumu.

Par apdrošināšanas lomas pastāvīgo pieaugumu Latvijas tautsaimniecībā liecina šī sektora īpatsvara palielināšanās Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP). Tā 1996. gadā parakstītās apdrošināšanas prēmijas veidoja 1,54 procentus no IKP, 1997. gadā — 2,09 procentus, bet 1998. gadā — jau 2,6 procentus. Augušas arī apdrošināšanas prēmijas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 1996. gadā tās veidoja 17,53 latus, 1997. gadā — 27,26 latus, bet 1998. gadā — jau 35,6 latus.

Tāpat kā iepriekš, arī 1998. gadā Latvijas apdrošināšanas tirgū valdījusi stabilitāte — turpinājušās tirgus koncentrācijas tendences. Joprojām apdrošināšanas tirgū dominēja neliels skaits lielāko apdrošināšanas sabiedrību. Tomēr, kā atzina G. Romeiko, tuvākajā laikā Latvijā šajā ziņā varētu būt sagaidāmas arī pārmaiņas. Tas būtu saistīts ar izmaiņām tirgus subjektu sastāvā — trīs jaunu tirgus dalībnieku parādīšanos un divu likvidāciju. Tā 1998. gada nogalē licences izsniegtas trim jaunām apdrošināšanas sabiedrībām — "Hansa apdrošināšana", "Sampo" un "Baltikums", savukārt apdrošināšanas sabiedrībām "Alkora" un "Dukāts" VAUI ir anulējusi darbības licences, un tajās uzsākts likvidācijas process.

Tātad 1998. gada laikā apdrošināšanas sabiedrību skaits palielinājies tikai par vienu — gada nogalē Latvijā darbojās 29 apdrošināšanas sabiedrības.

Pagājušajā gadā pieaugusi arī ārvalstu kapitāla līdzdalība Latvijas apdrošināšanas tirgū. Ja 1997. gadā Latvijā darbojās 28 apdrošināšanas sabiedrības, 15 no tām — ar ārvalstu investoru kapitālu, no kurām septiņās bija ieguldīti tieši ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību līdzekļi, tad 1998. gadā jau 16 no 29 Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām bija piesaistīts ārvalstu investoru kapitāls. Deviņās no šīm 16 bija ieguldīts ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību kapitāls.

Atšķirībā no svārstībām apdrošināšanas tirgus dalībnieku sastāvā kā salīdzinoši stabilizējušos G.Romeiko vērtēja šī tirgus sadalījumu pēc apdrošināšanas veidiem. Gan 1997. gadā, gan pērn dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas attiecība palikusi gandrīz nemainīga, attiecīgi — 12 un 88 procentu robežās.

Būtiskas izmaiņas nav skārušas arī nedzīvības apdrošināšanas veidu attiecību. Visvairāk apdrošināšanas prēmiju joprojām parakstīts sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, īpašuma apdrošināšanas un vispārējās civiltiesiskās apdrošināšanas veidā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore