Par cilvēktiesību garantijām pasaulē un Latvijā

Neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošana 1990.gada 4.maijā sākās, atzīstot starptautiskos līgumus cilvēktiesību jautājumos.

Vienlaikus ar Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta arī deklarācija par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos. Ar šo deklarāciju Latvija pievienojās 51 ANO tiesību aktam cilvēktiesību jautājumos un bez tam pasludināja, ka "atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā Padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šajās organizācijās pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos".

Latvija kļuva par ANO un vēlāk Eiropas Padomes dalībvalsti. Tādēļ starptautiskie līgumi cilvēktiesībās tika ratificēti un no šā brīža līdzās Satversmei ir obligāti Latvijas Republikā.

Fundamentāli starptautiskie dokumenti cilvēktiesību jautājumos ir ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija (1948.g.), ANO Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām (1966.g.), Eiropas cilvēka tiesību konvencija (1950.g.).

1995.gada vasarā ANO Cilvēktiesību komiteja savā 54.sesijā apsprieda Latvijas Republikas ievada ziņojumu par Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām īstenošanu Latvijā un izteica izbrīnu par lielo starptautisko dokumentu skaitu, kam Latvija pievienojās vienā dienā. Taču Latvija citādi nevarēja rīkoties.

Bija nekavējoties jāsāk izstrādāt fundamentālo likumu projektus un līdztekus nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai nodrošinātu tiesisko kārtību valstī.

Gandrīz visi Latvijas juristi atsaucās uz 1990.gada 4.maija aicinājumu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, sāka un turpina gigantisko tiesību sistēmas, justīcijas iestāžu reorganizāciju, likumprojektu izstrādāšanu un pieņemšanu.

Šajā jomā no paša sākuma tika un joprojām tiek ņemti vērā starptautiskie līgumi cilvēktiesību jautājumos, tādēļ pieņemtie likumi visumā atbilst šiem starptautiskajiem līgumiem.

Piemēram, 1991.gada 10.decembrī tika pieņemts Latvijas Republikas konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", kas tagad jau zaudējis savu spēku, jo Latvijas Republikas Satversme 1998.gada oktobrī ir papildināta ar 8.nodaļu "Cilvēka pamattiesības". 1991.gada 4.jūnijā pieņemts likums "Par policiju", 1992.gada 15.decembrī — likums "Par tiesu varu", 1993.gada 27.aprīlī — Advokatūras likums, 1993.gada 1.jūnijā — Notariāta likums, 1994.gada 19.maijā — Prokuratūras likums, ir atjaunots Civillikums, pieņemti un 1999.gada martā un aprīlī stāsies spēkā Civilprocesa likums un Krimināllikums.