Finanšu ministrija: Par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei

Finanšu ministrija norāda, ka Latvija starptautiskajiem aizdevējiem ir apņēmusies ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei 2010.gadā. Neizpildot programmas nosacījumus, Saeimas deputāti, populistisku mērķu vadīti, apzināti ar šo lēmumu apdraud kopējās programmas izpildi.

Pārceļot akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei no šā gada 1.jūlija uz 2014.gada 1.janvāri, valsts budžets 2010.gadā neiegūs aptuveni 3,1 miljonu latu un 2011.gadā – aptuveni 9,4 miljonus latu.

Akcīzes nodokļa dabasgāzei atcelšana vai piemērošanas uzsākšanas pārcelšana neatrisinās šobrīd esošās problēmas siltumapgādes uzņēmumiem saistībā ar komunālo maksājumu parādu palielināšanos un pašvaldībām sociālo pabalstu izmaksāšanā, kas tiek izmaksāti, lai mazinātu spriedzi iedzīvotāju siltuma parādu jomā, jo dabasgāzes diferencētā tirdzniecības galatarifa pieauguma dēļ tik un tā būtiski pieaugs siltumenerģijas tarifi. Tajā pašā laikā valsts budžets neiegūs jau šobrīd budžetā ieplānotos ieņēmumus.

Akcīzes nodokļa ieviešana dabasgāzei, kuru izmanto kā kurināmo, nerada pārmērīgu slogu siltumenerģijas patērētājiem. Pēc Pašvaldību savienības sniegtās informācijas, mainīgās izmaksas veido ap 70% no siltuma ražošanas izmaksām, tādējādi siltuma tarifs tikai akcīzes nodokļa dēļ varētu palielināties par 3,9–4,9%, bet kopā ar pievienotās vērtības nodokli (likme 10%) tas varētu pieaugt par 4,3–5,4%.

Tomēr katram konkrētam siltumapgādes uzņēmumam šis īpatsvars var atšķirties, jo tas ir atkarīgs no vairākiem konkrētajai siltumapgādes sistēmai raksturīgajiem faktoriem: izmantotā kurināmā struktūras, siltumavota efektivitātes (lietderības koeficienta), siltumenerģijas zudumu tīklos apjoma, siltumenerģijas ražošanas un sadales kopējo izmaksu attiecības u.c.

Ņemot vērā pašlaik saspringto situāciju valsts budžetā, akcīzes nodokļa dabasgāzei piemērošanas uzsākšanas pārcelšana uz tālāku laiku nav atbalstāma. Turklāt likuma norma par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei jau darbojas no 1.jūlija un pirmais nodokļa taksācijas periods beigsies 31.jūlijā. Līdz ar to, ja tiktu atcelta akcīzes nodokļa piemērošana, radīsies neskaidrības sakarā ar nodokļa maksāšanu par periodu no 1.jūlija līdz tā atcelšanas brīdim.

Informācija par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei un piemērojamajām likmēm bija zināma jau 2009.gada nogalē, un līdz ar to varēja tā ieviešanai jau laikus sagatavoties. Turklāt nepārtraukta likumdošanas maiņa attiecībā uz akcīzes nodokli dabasgāzei rada nestabilitāti uzņēmējdarbības plānošanā.

Tāpat ilgtermiņā akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei veicinās atjaunojamo energoproduktu (tātad vietējo resursu) izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, tādējādi mazinot valsts atkarību no importētajiem fosilajiem energoproduktiem.

Tādēļ Finanšu ministrija uzskata, ka ir jāsaglabā esošā kārtība akcīzes nodokļa piemērošanā.

Ņemot vērā cenas elastību, t.i., patēriņa izmaiņas atkarībā no cenas, būtu izpētāms, vai akcīzes nodokļa atcelšana dabasgāzei nerada zaudējumu valstij par labu dabasgāzes piegādātājam.

Tomēr, lai kaut kādā mērā mazinātu sagaidāmo siltumenerģijas tarifa pieauguma tempu, veicot attiecīgos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, varētu dabasgāzei, kuru izmanto kā kurināmo, īstenot vienu no šādiem risinājuma variantiem:

• ja dabasgāzi izmanto kā kurināmo, piemērot 7,8 latus par 1000 m3, kas ir vienāda ar Eiropas Savienības minimālo nodokļu līmeni dabasgāzei un ir uz pusi mazāka nekā šobrīd esošā akcīzes nodokļa likme dabasgāzei. Šajā gadījumā 2010.gadā valsts budžets iegūtu aptuveni 1,55 milj. latu un 2011.gadā – 4,7 milj. latu jeb par 50% mazāk, nekā tika plānots;

• ja dabasgāzi izmanto kā kurināmo, piemērot 7,8 latus par 1000 m3, un, ja dabasgāzi izmanto likuma “Par akcīzes nodokli” 6.1panta otrajā daļā paredzētajiem mērķiem, piemērot 3,9 latus par 1000 m3. Šajā gadījumā valsts budžets 2010.gadā iegūtu aptuveni 2,35 milj. latu jeb par 24,2% mazāk, nekā tika plānots, 2011.gadā – 7,05 milj. latu jeb par 25% mazāk.