Par terorisma apkarošanas politikas instrumentiem

20.jūlijā Komisija pieņēma jaunu paziņojumu attiecībā uz svarīgākajiem ES rīcībā esošajiem instrumentiem ES Terorisma apkarošanas stratēģijas kontekstā. Paziņojumā ir atzīmēti sasniegumi un izklāstīti nākotnes uzdevumi un ierosinājumi, veidojot pamatu plašākai Iekšējās drošības stratēģijai, kuru plānots pieņemt rudenī.

ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma paziņoja: “Par laimi teroristu uzbrukumu un arestu skaits ES kopumā samazinās, tajā pašā laikā teroristu metodes un teroristu propaganda attīstās un izpaužas jaunos veidos. Mums ir jābūt gataviem reaģēt uz jaunajiem draudiem. Šodien piedāvāju visaptverošu pārskatu par līdzšinējo veikumu un ES nākotnes uzdevumiem. Tas veidos būtisku ES Iekšējās drošības stratēģijas daļu, ar kuru iepazīstināšu rudenī.”

Piedāvātajā dokumentā ir aprakstīti esošie pasākumi, kuru uzdevums ir novērst terorisma draudus, aizsargāt pret tiem, reaģēt uz šādiem uzbrukumiem, kā arī minēti centieni cīņā ar terorisma propagandu un vervēšanu, pasākumi, lai izvairītos no uzbrukumiem, kuros tiek izmantotas sprāgstvielas, ka arī ķīmiskā, bioloģiskā un kodoluzbrukuma draudu novēršana. Paziņojumā arī minēti turpmākie uzdevumi tādās jomās kā radikalizēšanās, krīžu pārvarēšana un reaģēšana šādās situācijās.

Lūk, daži sasniegumu piemēri un konstatētie uzdevumi:

• Eiropas Komisija 2008.gadā izdarīja grozījumus Pamatlēmumā par terorisma apkarošanu, lai lielāku uzmanību pievērstu dažādiem terorisma apkarošanas stratēģijas aspektiem, piemēram, kā teroristi izmanto internetu saziņai, līdzekļu vākšanai, apmācībai, vervēšanai un propagandai. Komisija veiks turpmākus pasākumus šajā jomā. Viens no plānotajiem pasākumiem ir jau esošās ES Stratēģijas cīņai pret radikalizāciju un vervēšanu pārskatīšana. Komisijas paziņojums par šo jautājumu tiks publicēts 2011.gadā.

• Komisija ir sagatavojusi ES rīcības plānu, ko veido 50 konkrētas darbības, kuru uzdevums ir samazināt tādus teroristu uzbrukumus, kuros izmanto sprāgstvielas. Padome to apstiprināja 2008.gada aprīlī. Tomēr ir jāizdara vēl vairāk, lai labāk aizsargātu cilvēkus un infrastruktūru. Jau ir sagatavoti priekšlikumi, lai ES mērogā uzlabotu piekļuves kontroli bīstamām vielām un stiprinātu sabiedriskā transporta drošību.

• ES Rīcības plānā attiecībā uz ķīmiskām, bioloģiskām un radioloģiskām vielām, kodolmateriāliem un sprāgstvielām (CBRNE), kas pieņemts 2009.gada novembrī, ir 130 konkrētas darbības negadījumu novēršanai, atklāšanai un reaģēšanai uz tiem. Plānā dalībvalstīm un ES iestādēm paredzēta skaidra darba kārtība turpmākajiem gadiem.

• Izmantojot dalībvalstu iespējas, ES civilās aizsardzības mehānisms nodrošina koordinētu rīcību jebkurā krīzes situācijā, ieskaitot terora aktus. Pašlaik Komisija meklē iespējas stiprināt rīcības koordināciju un sadarbību krīzes situācijās, jo ES loma krīžu pārvaldībā un katastrofu seku likvidēšanā būs aizvien jāpalielina. Pastāv arī nepieciešamība ātri ieviest solidaritātes klauzulu.

• Visbeidzot, joprojām tiks padziļināta sadarbība ar ārējiem partneriem, īpaši ar ASV. Lai stiprinātu ES drošību, ES aģentūrām, īpaši “Europol” un “Eurojust”, vajadzētu turpināt cieši sadarboties ar ārējiem partneriem.

Paziņojums kalpos par pamatu iekšējās drošības stratēģijai, kuru paredzēts pieņemt 2010.gada rudenī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa