Eiropas Komisija: Par vilcienu gaidīšanas laika un kavēšanās mazināšanu

Pateicoties pētniecības projektam, kas no ES finansējuma ir saņēmis 2,6 miljonus eiro, šovasar eiropiešiem jāpiedzīvo mazāk aizķeršanos, braucot ar vilcienu. Projektā ARRIVAL ir izstrādāta moderna programmatūra, kas efektīvāk plāno vilcienu satiksmi un reālajā laikā pārrauga traucējumus, vienlaikus nemazinot drošību. Dzelzceļa pārvadātāji visā Eiropā jau tagad izmanto pētījuma rezultātus, lai nodrošinātu efektīvāku dzelzceļa tīklu izmantošanu tiklab grafiku veidošanā, kā neparedzētu traucējumu likvidēšanā. Izstrādātajiem algoritmiem ir potenciāls izmantojums arī citās jomās, piemēram, ceļu satiksmes navigācijas sistēmās, rūpniecības darba plūsmas sistēmās, e-komercijā, vienādranga tīklos, režģiskās skaitļošanas tīklos un veselības aprūpē.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitālo programmu, saka: “Šis pirmšķirīgais Eiropas pētījums ļauj lielākam skaitam pasažieru, kravu un preču un lielākam skaitam vilcienu droši izmantot vienu un to pašu infrastruktūru, paaugstinot punktualitāti, pasažieru apmierinātību un uzņēmēju peļņu. Tas ir ieguvums visiem.”

Lai minimalizētu kavēšanos uz dzelzceļa, ir jāoptimizē plānošana un jāizvairās no ķēdes reakcijas, ko var izraisīt satiksmes pārrāvumi. Vai vilcienam, kurā pasažieri pārsēžas, būtu jāpagaida vai jāatiet laikus? Parasti kārtība, kādā vilcieni izmanto sliežu ceļus, ir nemainīga. Kā būtu jāmaina peroni, ja notiek kavēšanās? Šādu lēmumu pieņemšanā ir vajadzīga sarežģīta loģistika, un ir maz laika atjaunināt grafikus un samazināt pasažieru neērtības.

Ir iegājies, ka pārrāvumus dzelzceļa pārvadātāji risina, pavisam maz izmantojot datoru palīdzību (parasti grafiskas programmas, kas attēlo notiekošo). Jaunās metodes spēj noteikt optimālos vilcienu grafikus un to, kas notiks, ja vilcieni kavēsies.

ARRIVAL panākumu pamatā ir izstrādātie jaunie algoritmi, kurus var izmantot, lai efektīvāk organizētu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību – no kustības sarakstiem, peronu iedalījuma, personāla sadales un preču kravām līdz reālajā laikā notiekošai traucējumu novēršanai, mainot vilcienu maršrutus un grafikus.

Projekts ARRIVAL saistīts ar jaunām koncepcijām un algoritmiskām pētniecības metodēm, kuras ievērojami pavirzījušas uz priekšu teoriju, kas nepieciešama, lai efektīvi risinātu lielas un komplicētas optimizācijas problēmas uz dzelzceļa. Tā jau ir sekmīgi īstenota Holandē, Vācijā un Šveicē. Piemēram, ARRIVAL algoritmi tika izmantoti jauna kustības saraksta sastādīšanai Holandes dzelzceļa sistēmā, kas aptver 5500 vilcienu dienā – tagad tas ir viens no efektīvākajiem Eiropas dzelzceļa tīkliem. Piemērojot ARRIVAL algoritmus, Berlīnē gaidīšanas laiks starp vilcieniem pazemes dzelzceļa tīklā ir samazināts no 4 uz 2 minūtēm. Šveices dzelzceļš, balstoties uz ARRIVAL algoritmiem, ir īstenojis optimālu plānošanas grafiku papildu vilcieniem augsta riska koridoros, kuros tiek ekspluatēti gan preču, gan pasažieru vilcieni.

Arī citi dzelzceļa pārvadātāji visā Eiropā ir ieinteresēti ieviest šo tehnoloģiju. Itālijā izmēģinājumi Palermo un Dženovas dzelzceļa stacijās ir par 25% samazinājuši kavēšanos. Uzlabojot dzelzceļa efektivitāti, šī jaunā algoritmu tehnoloģija sniedz labumu visiem eiropiešiem, kuri izmanto vilcienus. Caurmērā viens eiropietis gadā pa dzelzceļu nobrauc 800 km.

Priekšvēsture

ARRIVAL projektā no 2006. līdz 2009.gadam strādāja pētnieki no 12 augstskolām (Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Šveicē un Holandē) un Francijas dzelzceļa sabiedrības SNCF (Société Nationale des Chemins de fer Français).

Pētniecības projektā ir izstrādāti moderni programmu algoritmi, kas optimizē dzelzceļa pakalpojumus. No kopējām 3,2 miljonu eiro izmaksām 2,6 miljonus eiro pētniecības shēmas “Nākotnes un jaunākās tehnoloģijas” (FET) ietvaros finansēja no Komisijas vispārējās pētniecības programmas (Sestā pamatprogramma 2001–2006). Šī shēma atbalsta riskantus pētījumus informācijas tehnoloģijās.