Par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, ostarp Latvijas ārlietu ministra Aivja Roņa ieskatā

26.jūlijā ārlietu ministrs Aivis Ronis piedalījās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmē.

Vispārējo lietu padomes ietvaros tika prezentētas Beļģijas prezidentūras prioritātes, starp kurām būs ES 2020 stratēģijas praktiskā ieviešana, finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšana, klimata jautājumi, ES daudzgadu budžeta pārskatīšana, kā arī Stokholmas daudzgadu programmas tieslietu un iekšlietu jautājumos ieviešana.

Vispārējo lietu padomes ietvaros ministri izvērtēja 17.jūnijā notikušās Eiropadomes rezultātus, turpmākos uzdevumus ES 2020 stratēģijas ieviešanā, tai skaitā panākta vienošanās par ekonomiskās pārvaldes sākotnējiem virzieniem un tālāko darbu pie finanšu pakalpojumu regulēšanas. Ministri diskutēja arī par gatavošanos 16.septembra Eiropadomei, kuras laikā plānots diskutēt par ES globālās lomas stiprināšanu, tostarp turpmākajām attiecībām ar ES globālajiem partneriem. Septembra Eiropadomes ietvaros paredzēts apspriest ES ekonomiskās politikas koordinācijas stiprināšanu.

26.jūlijā ES dalībvalstu ministri Vispārējo lietu padomē (VLP) formāli vienojās par Savienības augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones sagatavoto priekšlikumu ES Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienesta organizāciju un darbību (EĀDD).

Diskusijā Latvijas ārlietu ministrs A.Ronis uzsvēra, ka, plānojot dienesta attīstību, jāparedz risinājums konsulāro funkciju pildīšanai krīzes situācijās, kā arī jāpievērš papildu uzmanība sadarbībai ar NATO. Ministrs aicināja sekmēt visu dalībvalstu proporcionālu pārstāvību dienestā – ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšanu dienesta izveidē.

Pieņemtais lēmums dod pamatu sākt praktisku EĀDD izveidi, tostarp tā personāla rekrutēšanu. Saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem, EĀDD palīdzēs augstajam pārstāvim tā pilnvaru īstenošanā. Tādējādi EĀDD uzdevums būs augstā pārstāvja vadībā veidot un īstenot ES Kopējo ārpolitiku un drošības politiku un gatavot priekšlikumus šīs politikas turpmākai attīstībai. EĀDD arī nodrošinās augstā pārstāvja kā Ārlietu padomes vadītāja un augstā pārstāvja kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka funkciju īstenošanu. Augstais pārstāvis un EĀDD arī cieši sadarbosies ar Eiropas Komisijas komisāru no Latvijas Andri Piebalgu, kurš atbild par attīstības palīdzību, un viņam pakļautajām struktūrām. Lisabonas līgums nosaka, ka EĀDD strādās ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem.

EĀDD veidos ne vien tā centrālā administrācija Briselē, bet arī līdzšinējās Eiropas Komisijas pārstāvniecības trešajās valstīs un starptautiskajās organizācijās, kas ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos un EĀDD izveidi kļuvušas par ES delegācijām. Tās būs daļa no EĀDD.

EĀDD vadīs augstais pārstāvis. Tā ikdienas darbību nodrošinās izpildģenerālsekretārs, kuram būs divi vietnieki. EĀDD centrālajā administrācijā būs vairāki ģeogrāfiskie ģenerāldirektorāti, kas aptvers visus pasaules reģionus un valstis, kā arī tematiskais ģenerāldirektorāts, kura pārziņā būs cilvēktiesību jautājumi un ES attiecības ar starptautiskajām organizācijām. Tāpat EĀDD, piemēram, būs struktūras, kuru kompetencē būs EĀDD personāla un budžeta jautājumi, juridiskie jautājumi, EĀDD attiecības ar citām ES institūcijām un publiskās diplomātijas jautājumi.

EĀDD personālu veidos gan dalībvalstu diplomāti, gan ES Padomes ģenerālsekretariāta un Eiropas Komisijas ierēdņi un darbinieki, kas līdz šim strādājuši ar ES ārējās darbības jautājumiem. Lēmums par EĀDD paredz, ka EĀDD personālā, kas strādā ar politikas jautājumiem, jābūt vismaz 1/3 dalībvalstu diplomātu, balstoties uz atbilstošu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru. Līdz ar EĀDD praktisko izveidi arī Latvijas diplomātiem būs iespēja ieņemt amatus un strādāt EĀDD.

EĀDD izveides mērķis ir veidot redzamāku, saskaņotāku un vienotāku ES ārējo darbību. Tas nozīmē efektīvāku ES darbību, veidojot attiecības gan ar ES stratēģiskajiem partneriem, gan ar citām trešajām valstīm un reģioniem, kā arī starptautiskajām organizācijām. Plānots, ka ES delegācijas trešajās valstīs uzņemsies koordinējošu lomu ES pilsoņu konsulārās aizsardzības funkciju īstenošanā trešajās valstīs krīžu situācijās, piemēram, dabas katastrofu gadījumos. Līdz ar EĀDD darbības uzsākšanu paplašināsies ES mazo un vidējo dalībvalstu klātbūtne trešajās valstīs un reģionos, kur līdz šim tām nav bijusi iespēja atvērt savas vēstniecības vai konsulārās pārstāvniecības.

Īstenojot Eiropadomes lēmumu par ES Pievienošanās sarunu sākšanu ar Īslandi, ES ārlietu ministri vienojās par sarunu ietvara dokumentu, kuru paredzēts apstiprināt 27.jūlija Pievienošanās konferencē ar Īslandi.

Savukārt Ārlietu padomes ietvaros notika diskusijas par aktuālo situāciju Sudānā, ņemot vērā gatavošanos referendumam par Dienvidsudānas atdalīšanos, kā arī Starptautiskās krimināltiesas izdoto aresta orderi Sudānas prezidentam Omāram Al-Baširam.

Ārlietu padomē tika pieņemts ES Padomes lēmums par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, kas atbalsta un papildina 9.jūnijā ANO Drošības padomē pieņemto sankciju rezolūciju. Ministri diskutēja par situāciju Tuvo Austrumu miera procesā un Gazas joslā. Ārlietu ministri diskutēja arī par Rietumbalkāniem, ņemot vērā 22.jūlijā publiskoto ANO Starptautiskās tiesas viedokli lietā par Kosovas neatkarības pasludināšanas leģitimitāti.

Pirms Eiropas Savienības Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes ārlietu ministra A.Roņa vadībā notika tradicionālā Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu (NB6) ministru sanāksme, kuras ietvaros notika viedokļu apmaiņa par ES Ārlietu un Vispārējo lietu padomes darba kārtības jautājumiem. Ministrs informēja kolēģus par neseno Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīti Serbijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, kā arī par savu vizīti Uzbekistānā. Runājot par Centrālāziju, ministrs akcentēja reģiona valstu nozīmi starptautiskās sabiedrības centienu kontekstā Afganistānā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments