Tieslietu ministrijā:

Turpinājums

no 1.lpp.

Par jauno posmu zemesgrāmatu nodaļu darbā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka sarunā ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Aivaru Maldupu un bijušo tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču

Līdz 1999. gadam zemesgrāmatā reģistrēts vairāk nekā 205 000 nekustamo īpašumu. Šajā skaitā nav visi darījumi — ķīlas, nomas līgumi un dažādu īpašuma tiesību maiņa. Otrais darbības posms — datorizētā zemesgrāmata, kuras izveidošanā palīdzēja Eiropas Savienības PHARE projekta speciālisti. Tēlaini var teikt, ka zemesgrāmata no lielas, biezas grāmatas ir pārvērtusies par datorizdruku. Ar mūsu darbu iespējams iepazīties arī interneta mājas lappusē. Patlaban zemesgrāmata tiks saglabāta elektroniskā veidā, un šī datu bāze ir pieejama lietotājiem.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka , sveicot Zemesgrāmatu departamenta darbiniekus, teica:

— Atceroties zemesgrāmatu veidošanas laiku, kad darbu sāka pirmie tiesneši, mums, praktizējošajiem advokātiem, savukārt bija daudz kārtojamu lietu, nezinājām, kā to darīt, un kopā meklējām labākos ceļus. Šodien man ir liels gods piedalīties vienā šādā noslēguma posmā, kad departaments atrodas jaunās, izremontētās telpās, kurās būs labas darba iespējas. Vienmēr ir jauki apzināties, ka kāds stūrītis mūsu tiesu sistēmas nozarē ir sakārtots. Ceru, ka nākamajos pāris gados varēsim sekmīgi turpināt darbu pie zemesgrāmatu projekta.

Gribu novēlēt, lai šīs telpas ir tikpat mīļas kā mājas, jo darbā mēs pavadām tikpat daudz laika, cik mājās. Tāpēc jābūt visam parocīgam, ērtam, mīļam. Ceru, ka darbs šeit veiksies, jo cilvēki tik ilgu laiku ir gājuši uz šo mērķi. Paldies jums visiem! Vēlu veselību un ražīgu darbu! Gribu pateikt paldies arī bijušajam tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, kurš veicis darba lauvas tiesu.

Sveicēju pulkā bija arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups, 7. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš un šīs komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs, kā arī citi kolēģi. Atceroties pagājušo laiku, Dzintars Rasnačs pastāstīja:

— 1993. gadā, kad tika likti zemesgrāmatu nodaļu pamati, bija ļoti smags darbs. Tolaik tiesneši strādāja ar lielajām grāmatām. Tad nāca Eiropas Savienības PHARE programmas palīdzība datorizētās zemesgrāmatas izveidē, un tā tika pakāpeniski ieviesta. Iznāca pat tā, ka dzīve apsteidza likumdošanu. 1998. gadā, ieviešot datorizēto zemesgrāmatu, nekustamo īpašumu vairākums ieguva nostiprinājumu. Tas tikai liecina par to, ka mūsu izvēle bijusi pareiza. Sestās Saeimas pieņemtie grozījumi Zemesgrāmatu likumā to tikai apstiprināja.

Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļa atrodas šajā pašā mājā. Un, kā atzīst nodaļas vadītāja Ināra Zariņa, darba apstākļi ir ievērojami uzlabojušies. Patlaban šeit strādā 9 tiesneši un 20 tehniskie darbinieki, tiek gaidīti tiesnešu palīgi.

Īpaši pēdējā laikā palielinājies darījumu apjoms. To noteikti ietekmē faktors, ka šis ir pēdējais gads, kad var pieteikties uz dzīvokļu privatizāciju, beidzas arī sertifikātu izmantošanas termiņš. Zemes reforma tuvojas noslēgumam, ir pieņemti attiecīgi likumdošanas akti. Līdz ar to privatizācijas process aktivizējas, darījumu skaits palielinās. Mazpamazām veidojas zemes tirgus. Īpaši daudz zemes pirkumu ir Garkalnes un Mārupes pagastā, arī Siguldā, kur tiek sadalīti zemes īpašumi, veidojot apbūves gabalus. Piemēram, izskatīti apmēram 10 000 nostiprinājuma lūgumu. I.Zariņa apgalvoja, ka tik lielu darba apjomu nebūtu bijis iespējams veikt, ja nedarbotos datorizētā sistēma un visus ierakstus zemesgrāmatas nodalījumos nāktos veikt ar roku.

Papildinot stāstījumu, Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa īpaši uzsvēra, ka no patlaban valstī vairāk nekā 205 000 nostiprinātajiem nekustamajiem īpašumiem apmēram 60 000 vēl nav konvertēti. Tāpēc visi dati vēl ir pārbaudāmi, jo jābūt pārliecībai, ka nodalījumos un datoros esošā informācija sakrīt. Izveidojusies laba sadarbība ar Valsts zemes dienestu. Zemesgrāmatas departaments un Kadastra centrs apmainās ar informāciju ar par apgrūtinājumiem un citiem darījumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Tā tiek nepārtraukti aktualizēta. Nav vairs tālu laiks, kad ikviens interesents varēs saņemt sevi interesējošu informāciju par jebkuru nekustamo īpašumu. Sevišķi tas varētu interesēt bankas, kas izsniedz aizdevumus pret ķīlu.

Patlaban, kad tiek likti pamati zemes politikas izstrādei, nākas konstatēt daudzas problēmas. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka minēja, ka īpaši sarežģīta un grūta situācija ir Latgales reģionā, kur bieži vien vienīgā nauda ģimenēm ir bērnu pabalsti. Pieci lati šeit ir liela nauda, un tad jau nav ko domāt par nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Šādas situācijas turpmāk var izraisīt zemes strīdus. Citādi ir tad, ja cilvēki, kas saņēmuši zemi mantojumā, nezina, ko ar to darīt. Turklāt Latgalē to nav pat iespējams iznomāt, kā to parasti dara Zemgales zemju īpašnieki.

— Kādu risinājumu varētu rast?

— Katrā reformā ir savas grūtības. Tomēr mēs soli pa solim virzāmies uz priekšu, uz progresu. Protams, ir reģioni, kur ir smags finansiālais stāvoklis. Šajā jomā vairāk vajadzētu strādāt pašvaldībām, meklēt attīstības ceļus. Sēžot Rīgā, vietējās problēmas nav iespējams atrisināt, tāpēc iniciatīvai jānāk no reģioniem.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore