Zemkopības ministrijā:

Par putnu gaļu, kas ienāk valstī

Irēna Sviķe, Zemkopības ministrijas (ZM) Produkcijas kvalitātes vadības departamenta Kvalitātes sistēmas koordinācijas nodaļas vadītājas vietniece, informēja, ka 27. janvārī Tieslietu ministrijā izskatīts ZM noteikumu projekts Ministru kabinetam par Latvijā ievedamo importa putnu gaļu. Panākta kopīga vienošanās, ka noteikumus Zemkopības ministrija iesniegs valdībai projekta veidā.

Pēc oficiāliem datiem pagājušajā gadā Latvijā ievests 13 000 tonnu putnu gaļas, taču apjomi dažādai produkcijas izmantošanai varētu būt arī lielāki.

I. Sviķe paskaidroja, ka pamatojums noteikumiem ir ne tikai sakārtot iekšējo tirgu, bet arī panākt, lai gaļa tiktu ievesta tikai no Eiropas Savienības (ES) valstīs atzītiem uzņēmumiem. Turklāt firmām, kuras Latvijā nodarbojas ar importētās putnu gaļas izplatīšanu, jāatrodas pastiprinātā Valsts Veterinārā dienesta uzraudzībā. Tālākais mērķis ir novērst nekvalitatīvas gaļas ieplūšanu no ārzemēm Latvijas tirgū.

Putnu gaļu uz Latviju importē no dažādām valstīm, taču saskaņā ar jauno noteikumu projektu uzņēmumiem, kuri importēs putnu gaļu, obligāti jābūt ES apstiprinātajos sarakstos. Tas nodrošinās ES institūciju kontroli, un arī mēs zināsim, no kurienes putnu gaļu ieved. Sarakstā esošajiem uzņēmumiem ir tiesības importēt putnu gaļu uz dažādām Eiropas valstīm.

Būtisks jautājums ir, lai arī Latvijā būtu redzama importētājuzņēmumu atbilstība ES prasībām. Galveno kontroli veiks Sanitārā robežu inspekcija un Valsts Veterinārais dienests, jo uzņēmumu saraksti atrodas uz robežas kontrolpunktos. Tur pārbaudīs ienākošo kravu pamatdokumentus un salīdzinās tos. Arī Valsts Veterinārajam dienestam ir tiesības pārbaudīt papildu datus, ja par kādu kravu rodas aizdomas. Pārbaudīs arī hormonu saturu gaļā, lai garantētu mūsu patērētāju drošību un veselību. Ja mēģinās putnu gaļu ievest firmas, kuras nav ES sarakstos, kravas tiks aizturētas un tās neielaidīs mūsu valstī. Par kravām ir atbildīgs to īpašnieks, tādēļ turpmākos soda mērus noteiks kravu kontrolētāji.

Specifiski varētu būt arī putnu gaļas ievešanas ierobežojumi. Paredzēts pārbaudīt putnu slimības, to vakcināciju, vai putni, kuru kautķermeņi ievesti vai sadalīti filejā, nav slimojuši ar putnu gripu. Tāpat tie nedrīkst būt putni, kuri pārvadāšanas laikā bijuši kontaktā ar inficētiem putniem, kā arī tādi putni, kas likvidēti, realizējot putnu slimību apkarošanas programmu. Nedrīkst ievest arī tādu putnu gaļu, kuri apstrādāti ar jonizēto ultravioleto starojumu. Tātad — tie visi ir būtiskākie aizliegumi importa putnu gaļai. Pār robežu netiks ielaistas arī kravas, kas neatbilst Latvijas normatīvajos dokumentos noteiktajām putnu gaļas kvalitātes prasībām. Runa ir par veseliem kautķermeņiem vai filejā sadalītu gaļu, kas nepārsniedz 100 gramus.

Attiecībā uz malto gaļu būs vēl stingrākas prasības, pat līdz aizliegumam tādu vispār ievest valstī. Maltā gaļa nav nepieciešama pārstrādei, savukārt tirdzniecībā tas ir visbīstamākais produkts, jo nekad nevar zināt, kā tas ir uzglabāts un vai nav ticis vairākkārt atkausēts. Ja pārstrādē sardelēm vai cīsiņiem pievieno malto gaļu pēc noteiktas receptes, ražotājiem šis fakts jāuzrāda marķējumā. Diemžēl visbiežāk tā nenotiek. Sastāva uzrādīšana tagad tiek pieprasīta arī jaunajos marķējuma noteikumos.

Jaunais noteikumu projekts par putnu gaļas importu varētu palīdzēt saglabāt vietējo rūpniecisko putnu gaļas ražotāju konkurētspēju, mūsu iekšējais tirgus netiktu piesātināts ar nekvalitatīvu preci, kā tas notika līdz šim. Tā būtu gan tirgus sakārtošana, gan patērētāju aizsardzība. Zemkopības ministrija noteikumu projektu Ministru kabinetā iesniegs acīmredzot februāra vidū, jo vēl tam nepieciešama redakcionāla apstrāde. Vai noteikumus akceptēs vai ne, tas būs valdības ziņā.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore