Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 27.jūlijā

FM: Par galvojumu uzraudzību Privatizācijas aģentūras saistībām

Ministru kabinets 27.jūlijā akceptēja kārtību, kādā sniedz un uzrauga galvojumu par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saistībām.

2009.gada 16.aprīlī tika noslēgts Akcionāru līgums starp valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, akciju sabiedrību “Parex banka”, Latvijas Republiku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Akciju pirkuma līgums starp valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, akciju sabiedrību “Parex banka”, ERAB un Latvijas Republiku.

No minētajiem līgumiem izrietēja Latvijas pienākums izsniegt galvojumu par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saistībām.

Ņemot vērā minēto, 2009.gada 11.augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par 89 miljonu latu galvojuma izsniegšanu, taču ar nosacījumu, ka galvojums stājas spēkā tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija akceptē “Parex bankas” restrukturizācijas plānu.

Taču, ņemot vērā, ka ERAB saskaņā ar “Parex bankas” restrukturizācijas plānu būs akcionārs arī jaunizveidotajā akciju sabiedrībā “Citadele banka”, iegādājoties atbilstošo skaitu bankas akciju, un par šo dalību tiks slēgti analogi akciju pirkuma un akcionāru līgumi, tad galvojums jāattiecina arī uz Privatizācijas aģentūras saistībām, kas izrietēs no noslēgtajiem līgumiem ar ERAB gan par ieguldījumiem “Parex bankā”, gan “Citadele bankā”, nepalielinot jau iepriekš akceptēto galvojuma apjomu – 89 miljonus latu.

Lai šādu galvojumu varētu sniegt, ir jāpieņem kārtība, kādā sniedz un uzrauga galvojumu par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saistībām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par situāciju atsevišķu valsts pabalstu sistēmā un izmaksā

Ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju valstī, Labklājības ministrija (LM) 27.jūlijā informēja valdību, ka arī turpmāk nevajadzētu veikt izmaiņas atsevišķu valsts pabalstu izmaksā. Tas nozīmē, ka šogad nevajadzētu pārskatīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un arī turpmāk izmaksāt 8 latus par ikvienu bērnu. LM arī uzsver, ka ģimenes valsts pabalstu pašlaik nedrīkst samazināt vai atcelt.

Plānotais ietaupījums valsts budžetā, par visiem bērniem nosakot vienādu ģimenes valsts pabalstu, 2009.gadā bija 3 miljoni latu, bet 2010.gadā – 5,9 miljoni latu. 2010.gada maijā ģimenes 8 latu valsts pabalstu saņēma 371 298 bērni. Arī šogad strādājošajiem vecākiem, kuru bērni dzimuši līdz 2010.gada 2.maijam, vecāku pabalstu jāturpina izmaksāt 50% apmērā un tā apmēru tuvākajā laikā nav plānots pārskatīt.

Kopš pērnā gada jūnija palielinājies pabalsta saņēmēju skaits sieviešu vidū. 2009.gada pirmajā pusgadā sieviešu īpatsvars vecāku pabalstu saņēmēju kopskaitā bija aptuveni 55%, decembrī – jau 68%, bet 2010.gada maijā – līdz 73%.

Savukārt laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim vecāku pabalsta saņēmēju skaits, kuri pabalstu saņēma 50% apmērā, ir samazinājies par 44%. Šā gada maijā vecāku pabalstu kopumā saņēma 13 876 vecāki. Minētā pabalsta izmaksa 50% apmērā strādājošajiem vecākiem turpināsies līdz 2011.gada 2.maijam.

Minēto pabalstu apmērs noteikts kopš 2009.gada 1.jūlija.

Turklāt LM norāda, ka arī sociālās apdrošināšanas pabalsti, proti, slimības, maternitātes, paternitātes un bezdarbnieka pabalsts, saglabājami pašlaik noteiktajā apmērā.

Informējot par situāciju sociālajā budžetā, LM uzsver, ka gan pašreizējās situācijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā izvērtējums, gan prognozes turpmākajiem gadiem rāda, ka speciālā budžeta uzkrājums strauji samazinās, bet situācijas uzlabošanās tuvākajos gados speciālajā budžetā nav gaidāma.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

EM: Par nebanku kredītdevēju licencēšanas sistēmas izveidi

Ministru kabinets 27.jūlijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuru mērķis ir nodrošināt nebanku kredītdevēju licencēšanas sistēmas izveidi un pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem.

Minēto likumprojektu pieņemšana paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā, īpaši attiecībā uz patērētāju kreditēšanu, un nodrošinās Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) kā tirgus uzraudzības iestādei iespēju efektīvāk nodrošināt tirgus uzraudzību.

Grozījumi PTAL paredz, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam var sniegt tikai komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanai. Nebanku kredītu devēju licencēšanas mehānisms tiks ieviests Latvijā ar 2011.gada 1.jūliju. Prasība saņemt licenci neattieksies uz bankām, kā arī komersantiem, kas piedāvā slēgt patērētāja kreditēšanas līgumus savu preču vai pakalpojumu iegādei (nomaksas pakalpojums), nepiesaistot trešās personas finansējumu. Licenci izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un par licences saņemšanu komersantam būs jāmaksā vismaz 1000 latu valsts nodeva.

Tāpat likumprojekts uzliek arī jaunus tiesiskus pienākumus kredītu devējiem, nosakot pienākumu uzņemties papildu atbildību un iesaistīties strīdu risināšanā starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja likumīgās prasības saistībā ar preci vai pakalpojumu, kuras iegādei ņemts kredīts.

Likumprojekts nosaka arī noteiktos gadījumos tiešu kredīta devēja pienākumu izvērtēt patērētāja spējas atmaksāt kredītu pirms kredīta izsniegšanas vai kredīta summas palielināšanas līguma darbības laikā, kā arī nosaka patērētāja atteikuma tiesības no noslēgtā kreditēšanas līguma un šo tiesību realizēšanas noteikumus.

Papildus grozījumos PTAL tiek noteikts, ka līgumsoda apmēram ir jābūt proporcionālam patērētāja kreditēšanas līgumam un, līgumsoda proporcionalitāti vērtējot, tiks ņemti vērā līguma neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radītie zaudējumi u.c. apstākļi.

Vēl būs jāizdod jaunā redakcijā Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu, kā arī līdz 1.novembrim jāizstrādā un jāiesniedz MK noteikumi, nosakot licences izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību.

Likumprojekti vēl būs jāapstiprina Saeimā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par publisko iepirkumu paziņojumu saturu

Ministru kabineta (MK) sēdē 27.jūlijā ir pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību. Noteikumi aizstās līdz šim spēkā esošos noteikumus Nr.1248 “Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību”.

Noteikumos pamatā tiek saglabātas Ministru kabineta noteikumu Nr.1248 normas par publisko iepirkumu paziņojumu sagatavošanas kārtību un Publisko iepirkumu likumā noteikto paziņojumu saturu, taču papildus tiek noteikts arī brīvprātīga paziņojuma par iepirkumu rezultātiem saturs.

Noteikumos precizētas normas par paziņojumiem par iepirkuma procedūras rezultātiem, tāpat precizēts paziņojuma par grozījumiem saturs, papildinot to ar attiecīgo informāciju par metu konkursa grozījumiem.

Noteikumi nosaka publisko iepirkumu paziņojuma saturu, to sagatavošanas, uzglabāšanas, apstiprināšanas, iesniegšanas publicēšanai un publicēšanas kārtību šādiem paziņojumiem:

• paziņojums par plānoto līgumu,

• informatīvs paziņojums par noslēgto līgumu,

• iepriekšējs informatīvs paziņojums,

• paziņojums par pircēja profilu,

• paziņojums par līgumu,

• vienkāršots paziņojums par līgumu,

• paziņojums par grozījumiem,

• paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem,

• brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem,

• paziņojums par metu konkursu,

• paziņojums par metu konkursa rezultātiem.

FM: Par akcīzes nodokļa veidlapām dabasgāzes akcīzei

Ministru kabineta sēdē 27.jūlijā ir apstiprināti grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību, papildinot tos ar jaunu veidlapu – dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācija.

Ar šā gada 1.jūliju piemēro akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo un kā degvielu.

Tādējādi noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību bija jāpapildina ar dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarāciju un jānosaka deklarācijas aizpildīšanas kārtība.

Noteikumi ir attiecināmi uz personām, kuras veic darbības ar dabasgāzi, t.i., dabasgāzi ieved un piegādā citiem galalietotājiem vai izmanto paši kā galalietotāji. Šobrīd Latvijā ir tikai viens dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operators – AS “Latvijas Gāze”.

Papildus dabasgāzi ieved un izmanto kā galalietotājs arī sanatorija “Jantarnij bereg”, izmantojot AS “Latvijas Gāze” pārvades sistēmas pakalpojumus.

FM: Par nodibinājumu un starptautisko sadarbības programmu sarakstu, kuru stipendijām netiek piemērots nodoklis

Ministru kabinets (MK) 27.jūlijā ir papildinājis biedrību, nodibinājumu un starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu, kuru stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), pieņemot grozījumus MK rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Grozījumi paredz papildināt biedrību un nodibinājumu sarakstu ar biedrību “Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija”, kā arī ar trim nodibinājumiem: “AB.LV fonds”, “Rīgas Juridiskās augstskolas fonds”, “Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds”.

Starptautisko izglītības un sadarbības programmu saraksts papildināts arī ar Austrijas Republikas stipendiju programmu un Korejas Republikas stipendiju programmu.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par valsts nekustamā īpašuma “Reģi” pārdošanu izsolē

Tā kā nekustamais īpašums “Reģi” Alsungas novadā nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai, ēku izmantošanai jāveic to rekonstrukcija un nekustamajam īpašumam nav nomnieka, Ministru kabinets 27.jūlijā ir akceptējis rīkojumu par šā nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē.

Rīkojuma projekts paredz atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē domājamās daļas no valsts nekustamā īpašuma “Reģi” Alsungas novadā – domājamās daļas no zemes vienības 5,53 ha kopplatībā, astoņas būves un domājamās daļas no vienas būves, kas ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Deviņas pārdodamās būves ir: pansionāta ēka, administratīvā ēka, garāža, noliktava, dzīvojamā ēka, pirts, divi šķūņi un kūts.

Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2010.gada 1.janvāri bija 83 926 lati (zemes vērtība: 5176 lati, būvju vērtība 78 750 lati). Nekustamais īpašums nav iznomāts.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Personu speciālās aizsardzības likumā

Ministru kabineta sēdē 27.jūlijā tika atbalstīti Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā, kas paredz noteikt kārtību, kādā speciālās aizsardzības iestāde aizsargājamajai personai nodrošina identitātes maiņu un personas dokumentu izsniegšanu ar citas personas identitātes datiem. Minētie grozījumi paredz, ka speciālās aizsardzības pasākumu– aizsargājamas personas identitātes maiņu – piemēro, pamatojoties uz speciālās aizsardzības iestādes lēmumu, kas saskaņots ar ģenerālprokuroru, ja personas drošību nav iespējams nodrošināt, izmantojot citus šajā likumā paredzētos aizsardzības pasākumus. Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz aizsargājamai personai segdokumentu izsniegšanu, nevis šīs personas identitātes maiņu, kas ievērojami apgrūtina ilgtermiņa speciālās aizsardzības realizāciju un starptautisko saistību izpildi. Tā kā Latvijas Republikā personu apliecinoši dokumenti ir pase un personas apliecība, tad normatīvie akti pieļauj identitātes datu maiņu speciālās aizsardzības nolūkos tikai pasē un personas apliecībā. Ilgstošai personas speciālās aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešami daudzi citi dokumenti – dzimšanas apliecība, laulības apliecība, transporta līdzekļa vadītāja apliecība, izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, medicīnas vai vispārējas apdrošināšanas polises un citi.

Situācijā, kad tiek izsniegti tikai segdokumenti, ir apgrūtināta personu ilgtermiņa aizsardzība, jo nav iespējama iepriekšējā darba stāža piesaiste aizsargājamās personas jaunajiem datiem un līdz ar to nav pieejamas sociālās garantijas, nav iespējama jaundzimušā bērna reģistrācija, nav iespējams nodrošināt pirmsskolas iestādes un izglītības iestādes apmeklēšanu bez dzimšanas apliecības, nav iespējams noslēgt laulību, izmantojot aizsargājamai personai izsniegtos dokumentus, nav iespējams piesaistīt personas iepriekšējo sodāmību jaunajiem identitātes datiem utt.

Ar identitātes datu maiņu saprot pasākumu kompleksu, kura rezultātā aizsargājamā persona nekādā veidā dokumentāli nevar tikt saistīta ar savu sākotnējo identitāti, kas tiek anulēta visos iespējamajos reģistros un datubāzēs. Aizsargājamā persona turpmāk izmanto jebkādus nepieciešamos dokumentus ar jauniem identitātes datiem, kuri izsniegti normatīvajos aktos paredzētajā vispārējā kārtībā. Minētais nepieciešams, lai nodrošinātu aizsargājamajai personai normālu dzīvi.

Papildus likumprojekta grozījumi nosaka Speciālās aizsardzības iestādes amatpersonu speciālās aizsardzības pasākumu piemērošanas laikā pieņemto lēmumu un rīcības apstrīdēšanas kārtību. Minētais nepieciešams, lai noregulētu jautājumus, kad aizsargājamā persona nav apmierināta ar izvēlētā aizsardzības līdzekļa izpildes gaitā pieņemtajiem speciālās aizsardzības iestādes amatpersonas lēmumiem, kā arī ar amatpersonas rīcību, nodrošinot minēto aizsardzības pasākumu, tajā skaitā nodrošinot aizsargājamo personu ar nepieciešamajiem apstākļiem un dokumentiem.

Pasaules praksē identitātes maiņa ir viens no efektīvākajiem personu speciālās aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina personu aizsardzību ilgtermiņā. Speciālās aizsardzības līdzeklis – aizsargājamās personas identitātes maiņa – tiek izmantota kā galējais speciālās aizsardzības pasākums, kas tiek piemērots tikai gadījumos, kad aizsargājamās personas drošību nevar garantēt ar citiem speciālās aizsardzības pasākumiem.

Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi vēl jāizskata un jāpieņem Saeimai.

IeM: Par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm

Ministru kabineta sēdē 27.jūlijā atbalstīti Iekšlietu ministrijas izstrādātie “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm”, kuros noteiktas autoceļu, dzelzceļa, ostu un lidostu robežšķērsošanas vietas, kas paredzētas personām ārējās robežas šķērsošanai, kā arī mantu un preču pārvietošanai pāri ārējai robežai un kur kompetentās iestādes veic pārbaudes.

Papildus šobrīd esošajām noteiktajām robežšķērsošanas vietām noteikumos ir iekļautas divas jaunas robežšķērsošanas vietas – Tukuma lidlauks un Engures osta. Robežpārbaude un muitas kontrole Tukuma lidlaukā tiks uzsākta tikai pēc tam, kad kontroles vietas tiks aprīkotas ar atbilstošām iekārtām un tehniskajiem līdzekļiem, kā arī pēc kompetento iestāžu nodrošināšanas ar pārbaužu veikšanai piemērotām un ar nepieciešamajām komunikācijām aprīkotām vietām vai telpām. SIA “Tukums Airport” ir apņēmies nodrošināt kompetentās iestādes ar pārbaužu veikšanai nepieciešamo aprīkojumu un telpām.

Iepriekšminētais tiek attiecināts arī uz robežpārbaužu un muitas kontroles veikšanu Engures ostā. 

Noteikumi arī nosaka, ka gadījumos, kad pārbaudes nepieciešams veikt tādā robežšķērsošanas vietā, kur nav pastāvīgi izvietots kompetentās iestādes postenis, piemēram, Daugavpils lidlauks, pārbaudes tiek veiktas pēc informācijas saņemšanas un pārbaudes veikšanas laika saskaņošanas ar attiecīgo administrāciju. Šis noteikumu punkts arī sākotnēji attieksies uz Tukuma lidlauku, ja tajā sāks veikt robežpārbaudi.

Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma deleģējumam Ministru kabinetam bija jānosaka robežšķērsošanas vietas, kompetento iestāžu pārbaužu veikšanas laiku, robežšķērsošanas vietas, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, kā arī pārbaužu veikšanas vietas un kārtību, kādā pārbaudes izdara planieriem, helikopteriem, dirižabļiem, ultravieglajiem un maza lidojuma rādiusa gaisa kuģiem, kas veic lidojumu starp Latvijas Republiku un trešo valsti.

IeM: Par speciālo caurlaižu paraugiem un kārtību, kādā Valsts robežsardze izsniedz un anulē speciālās caurlaides

Ministru kabineta (MK) sēdē 27.jūlijā atbalstīti Iekšlietu ministrijas izstrādātie MK noteikumi “Noteikumi par kārtību, kādā Valsts robežsardze izsniedz un anulē speciālās caurlaides, un speciālo caurlaižu paraugiem”, kas nosaka speciālo caurlaižu, kas nepieciešamas, uzturoties pierobežas joslā, izsniegšanas un anulēšanas kārtību, un šo caurlaižu paraugus.

Saskaņā ar MK noteikumiem terminētu caurlaidi var saņemt ne tikai fiziska persona, bet arī juridiska persona, iesniedzot iesniegumu rakstiski Valsts robežsardzes struktūrvienībā. Iesniegumā var norādīt vairākas personas, kurām ir nepieciešama speciālā caurlaide. Kā arī procedūras vienkāršošanai iesnieguma iesniedzējs un speciālās caurlaides saņēmējs var būt viena un tā pati persona. MK noteikumi neparedz arī iesniegt paraksta notariālu apliecinājumu. Lēmumu par speciālās caurlaides iesniegšanu pieņem Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona trīs dienu, bet steidzamos gadījumos vienas dienas laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Speciālā caurlaide tiek anulēta gadījumos, kad Valsts robežsardzes amatpersona konstatē faktiskus un/vai tiesiskus apstākļus speciālās caurlaides anulēšanai. Tādējādi to anulē un izņem, sagatavojot lēmumu par speciālas caurlaides anulēšanu, nepieciešamības gadījumā personai lēmumu nosūtot pa pastu.

Atbilstoši MK noteikumu 17.punktam pastāvīgās caurlaides, kas izsniegtas līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz 2010.gada 31.decembrim. Pastāvīgās caurlaides līdz 2010.gada 31.decembrim ir nomaināmas pret tādām, kuru paraugus apstiprinājis Ministru kabinets.

2008.gadā Valsts robežsardzes struktūrvienības ir izsniegušas 14 146 terminētās un 76 pastāvīgās caurlaides, savukārt 2009.gadā – 15 771 terminētās un 46 pastāvīgās caurlaides.

Speciālo caurlaižu izsniegšana ir ļāvusi Valsts robežsardzei efektīvi kontrolēt situāciju Latvijas austrumu robežas pierobežā un nodrošināt valsts robežas drošību, būtiski samazinot valsts robežas infrastruktūras elementu (t.sk. robežzīmju) un Valsts robežsardzes īpašuma (t.sk. robežuzraudzības iekārtu) bojāšanas un zagšanas gadījumu skaitu.

Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma deleģējumam MK bija jānosaka “Noteikumi par kārtību, kādā Valsts robežsardze izsniedz un anulē speciālās caurlaides, un speciālo caurlaižu paraugiem”. Izstrādātie MK noteikumi neparedz jaunu procedūru ieviešanu.

IeM: Par vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības un kontroles kārtību

Ministru kabineta sēdē 27.jūlijā atbalstīti Iekšlietu ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības un kontroles kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” Eiropas Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda, Eiropas Bēgļu fonda un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda īstenošana, vadība un uzraudzība, kā arī atbildīgo institūciju tiesības un pienākumus.

Ministru kabineta noteikumi ir sagatavoti atbilstoši deleģējumam Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likumā, kas stājās spēkā 2009.gada 29.aprīlī un nosaka fonda vadībā iesaistīto institūciju un fonda finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus, fonda vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā risināmi strīdi par piešķirto fonda finansējumu, un citus ar fonda vadību saistītus jautājumus.

Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam mērķis ir cilvēku plūsmu pārvaldībā ievērot solidaritātes principu, panākot taisnīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finansiālo slogu, kas saistīts ar ES ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmas ieviešanu, kā arī ar kopējo patvēruma un imigrācijas politiku īstenošanu.

Viktorija Šembele, iekšlietu ministres padomniece

KM: Par finansējuma piešķiršanu Rēzeknes Jēzus sirds katedrāles jumta neatliekamam remontam

Ministru kabineta (MK) sēdē 27.jūlijā pieņemts lēmums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 70 000 latu finansējumu Rēzeknes Jēzus sirds katedrāles jumta remontam.

Eksperti atzinuši, ka dievnama jumts pašlaik ir katastrofālā stāvoklī – vējš to ir izcilājis, līdz ar to daudzās vietās tas tek, veicinot tālāku bojājumu veidošanos katedrāles jumta konstrukcijās un ēkas sienās. Nepiešķirot finansējumu neatliekamiem remontdarbiem, varētu tikt neatgriezeniski sabojāts valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas celts 20.gadsimta sākumā un ir ievērojamākā celtne Rēzeknes pilsētā.

Kultūras ministrija (KM) virzījusi šā jautājuma izskatīšanu valdībā, atsaucoties ekonomikas ministra vēstulei, kurā norādīts uz KM pienākumu sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu un tā pieejamību.

Veicot Rēzeknes Jēzus sirds katedrāles jumta seguma nomaiņu, tiks nodrošināta vēsturiska valsts kultūras pieminekļa saglabāšana, kā rezultātā reģionā, kurā sakrālais kultūras mantojums ir visnozīmīgākais, tas tiks nodots nākamajām paaudzēm, tā ne tikai sekmējot reģiona sakrālā kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī veicinot tā popularizēšanu pilsētas viesiem.

Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” nosaka, ka kultūras pieminekļa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks par saviem līdzekļiem, bet īpašniekam – Romas katoļu baznīcas Rēzeknes–Aglonas diecēzei – par ziedojumiem ir iespējams nodrošināt tikai baznīcas komunālos maksājumus. No Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas līdzekļi tiek paredzēti tikai kultūras pieminekļu izpētei un saimnieciski neizmatojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, savukārt KM nav pieejami brīvi finanšu resursi, ko varētu piešķirt Rēzeknes Jēzus sirds katedrāles jumta remontam. Līdz ar to KM lūdza valdību piešķirt finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Elīna Bīviņa, kultūras ministra padomniece

TM: Par līdzekļu piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldei notiesāto sarakstes apmaksai

Ministru kabinets 27.jūlijā piešķīra 30 204 latus no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP), lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2008.gada 9.maija sprieduma izpildi.

Kā teikts anotācijā, līdzekļi nepieciešami, lai nodrošinātu notiesāto sarakstes apmaksu. Proti, notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savu valsti tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Savukārt notiesātā sarakste ar valsts pārvaldes iestādēm tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai.

IeVP notiesāto sarakstes apmaksai 2009.gadā valsts budžeta līdzekļi netika iedalīti, un notiesāto sarakste tika apmaksāta no Ieslodzījuma vietu pārvaldes budžeta. Savukārt 2010.gadā IeVP noteikts finansējums ir 20 542 tūkstoši latu, salīdzinājumā ar 2008.gadu piešķirtais finansējums ir samazināts par 16 250 tūkstošiem latu jeb 44,2%.

Likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” līdzekļi notiesāto sarakstes nodrošināšanai netika paredzēti.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments