Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 28.janvāra sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir saņemti priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā. "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 28.janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"". Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 11.februāra sēdes darba kārtībā." Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Desmit deputāti ir iesnieguši iesniegumu Saeimas Prezidijam. "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 28.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā. Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā", likumprojektu "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā", likumprojektu "Grozījums Radio un televīzijas likumā", likumprojektu "Grozījumi Īrestiesu likumā" un likumprojektu "Par valsts budžetu 1999.gadam", kā arī lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1999.gada Valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam" izskatīt pirms darba kārtības pirmās sadaļas "Prezidija ziņojumi".

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā, sākam izskatīt likumprojekti "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli"", kā arī pārējos budžetu pavadošos likumprojektus, saskaņā ar Kārtības rulli debates ir par visiem šiem likumprojektiem kopumā. Balsošana notiks par katru likumprojektu atsevišķi. Lūdzu, komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finansu komisija izskatīja visu valdības iesniegto ar budžetu saistīto likumprojektu paketi, tāpēc galvenais konstatējums ir vairākās daļās, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izdarīja, tas ir sekojošs:

Vispirmām kārtām, runājot par budžeta likumprojektu, komisija konstatēja, ka visas prasības, ko nosaka budžeta un finansu vadības likumi, kādas izvirzāmas valdībai, kad iesniedz budžetu, ir izpildītas no formālā viedokļa.

Diskutējot par paketes likumprojektu būtību, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija konstatēja, ka valdība ir sabalansējusi izdevumu pozīcijas un ieņēmumu pozīciju potenciālo palielinājumu šajos nodokļu likumos un citos likumos un saskaņojusi un sabalansējusi šīs pašas pozīcijas ieņēmumos un izdevumos ar budžeta likumprojektā esošajiem skaitļiem.

Būtiskākie konstatējumi par pašu budžeta likumu pamatbudžeta sadaļā. Valsts pamatbudžets ir finansiāli sabalansēts. Tas ir faktiski viens no svarīgākajiem politiskajiem secinājumiem par šo likumprojektu. Otrs secinājums par pamatbudžetu. Ieņēmumi plānoti 717,2 miljonu latu apmērā, kas atšķiras tikai par 1 miljonu no tā līmeņa, kas bija iesniegts rudenī 6.Saeimai 1999. gada budžeta projektā. Izmaiņas, kas skārušas šo budžeta projektu no iepriekš sagatavotā, faktiski attiecas tikai uz ieņēmumu sadaļu komponentiem un izdevumu strukturāciju.

Runājot par konsolidēto valsts budžetu, tātad par valsts pamatbudžetu un speciālajiem budžetiem kopumā, komisija konstatēja sekojošu situāciju, ka deficīts šajā sadaļā, finansu deficīts ir 60,5 miljoni, fiskālais deficīts ir 113 miljoni, kas ir 3% no iekšzemes kopprodukta. Šeit es gribu atgādināt arī to komisijā diskutēto, ka šis līmenis ir Eiropas monetārās savienības maksimāli pieļaujamais līmenis budžeta fiskālajam deficītam, ko mēs sasniedzām pirmajā gadā pēc vēlēšanām.

Runājot par vairākām pozīcijām makroekonomiskajos pieņēmumos un prognozēs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā galvenais konstatējums bija tāds, ka, ja Finansu ministrijas makroekonomisko pieņēmumu prognozes visumā ir konservatīvas, bažas galvenokārt izraisa divas pozīcijas. Pirmā tā, ka tekošā konta deficīts 1999.gadā ir paredzams faktiski 10% līmenī. Otrs būtiskais bažīgais konstatējums ir, ka valsts parāda pieaugums paredzēts ne vairāk kā par 2% no iekšzemes kopprodukta. Komisijā diskutējot, tas darīja komisijas locekļus bažīgus tajā aspektā, ka visiem ir zināma pašreizējā tirgus situācija pasaulē. Līdz ar to arī iekšējā tirgū, ja valdībai vajadzēs aizņemties. Kopumā komisijas balsojums bija pozitīvs — atbalstīt pirmajā lasījumā un pirms tas notiek, komisija nobalsoja arī par steidzamības piešķiršanu visai likumprojektu dokumentu paketei. Tā kā es lūdzu, izskatot visas šīs nodokļu paketes, nodokļu likumprojektus, kuros ir nodokļu likumu grozījumi, gan citi likumu grozījumi, kā arī paši budžeta likumprojekti, noteikt steidzamību visiem šiem likumprojektiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Mums acīmredzot vispirms ir jānobalso par budžeta likumprojekta pavadošo likumu steidzamības ierosinājumu. Steidzamība ir pirms debatēm. Viens var runāt par, viens pret.

Tā kā Juridiskais birojs izteica viedokli, ka par steidzamību būs jābalso par katru likumprojektu atsevišķi, tad tagad uzsāksim debates. Vārds Latvijas Republikas finansu ministram Ivaram Godmanim.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Augsti godātais Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ļoti jāatvainojas, bet šajā, pēc manām domām, ļoti svarīgajā jautājumā es gribētu aizņemt jūsu laiku apmēram stundu.

Sēdes vadītājs.

Tās ir jūsu tiesības.

I.Godmanis.

Es esmu absolūti pārliecināts par to, ka šis jautājums, kuru mēs šodien apspriežam, ir tik svarīgs, lai mēs tik tiešām šo laiku tam arī veltītu. Atļaujiet varbūt man arī sākt.

Jūsu analīzei un ekspertīzei tiek nodots budžets 1999.gadam. Kā jau šeit teica Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs, faktiski, salīdzinot budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, ja mēs runājam par pamatbudžetu, tad atšķirības starp iesniegto septembra budžetu Saeimā, kurš tika noraidīts, un šo budžetu nav lielas. Bet tomēr šīs atšķirības ir pietiekoši fundamentālas, lai atļautos raksturot šīs lietas. Manas uzstāšanās mērķis būtu sadalīt šos jautājumus sekojošās daļās.

Ja atļausiet, es raksturošu sākumā, kā Krievijas krīze un vispārējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās iespaidoja budžeta veidošanās stadiju un makroekonomisko prognozi.

Otrs. Es gribētu īsumā raksturot tādas fundamentālas lietas kā kopprodukta struktūras ieņēmumu daļā un kopprodukta struktūras izdevumu daļā.

Trešais. Es gribētu nedaudz runāt par tekošā konta bilanci un par kapitāla finansu konta bilanci, kas viennozīmīgi saistītas ar mūsu budžetu, budžeta veidošanos, tad, ja man atļauts, es gribētu jums raksturot budžeta uzbūvi un budžeta struktūru gan pamatbudžetā, gan specbudžetā, īpašu vērību pievēršot defīcita daļām, specbudžeta finansējuma avotiem. Tad es gribētu pieskarties fiskālajam deficītam, kopumā pamatbudžeta un kopbudžeta fiskālajam deficītam. Īpaši es gribētu pieskarties valsts parādam — gan iekšējam, gan ārējam parādam, gan valsts iekšējā parāda apkopošanas izmaksām. Tālāk es ļoti īsi gribētu raksturot mūsu izdevumu daļu abos budžetos, akcentējot varbūt to lielāko, kas ir 1999.gadā. Tālāk es gribētu raksturot visu šo bloku, kas saistīts ar pašvaldībām, pašvaldību budžetu un valsts mijiedarbību ar pašvaldību finansu sistēmām. Beigās vēl divi jautājumi — par valsts investīciju programmu, valsts investīciju programmu finansējumiem, finansējuma veidiem un likumprojektiem, kuri jūsu izskatīšanai ir nodoti un kas viennozīmīgi ir saistīti ar budžetu.

Cienījamie deputāti! 26.novembrī, kad valdība tika apstiprināta, mūsu pirmais uzdevums bija panākt pēc iespējas ātrāk detalizētu programmu līmenī, kā to nosaka likums, izstrādāt valsts budžetu. Tajā pašā laikā bija skaidri zināmi simptomi par to, ka ir blakus mūsu lielajam kaimiņam — Krievijai — liela, fundamentāla finansu un ekonomiskā krīze, kas skar gan tieši, gan netieši mūsu ekonomiku, kas skar arī finanses. Bija skaidri simptomi par to, ka kopēji pasaulē ekonomiskā konjunktūra neuzlabojas, bet atsevišķos reģionos pasliktinās.

Kādi bija mūsu rīcības motīvi, pārskatot budžeta ieņēmumu daļu, pārskatot budžeta izdevumu daļu? Kādi bija tie objektīvie dati, uz ko mēs balstījamies? Pirmkārt, mēs balstījāmies uz Valsts kases datiem. Valsts kase katru mēnesi un katru dienu sniedz operatīvās ziņas par ieņēmumiem un izdevumiem. Šie izdevumi, kurus raksturo Valsts kase, ir tuvu pie 90% no visiem izdevumiem un ieņēmumiem šajā valstī.

Jūsu, deputātu, uzmanībai man jāsaka, ka, sākot ar oktobra mēnesi, no oktobra mēneša pirmo reizi šajā valstī, vismaz beidzamos divarpus gadus, mēs ieraudzījām negatīvu bilanci. Oktobrī ieņēmumi mīnus izdevumi sastādīja finansiāli mīnus 1,7 miljoni, novembrī — mīnus 6 miljoni, decembrī mīnus 24 miljoni. Tas bija pirmais simptoms, kas lika mums izdevumu pārskatīt, vai šī ieņēmumu — izdevumu prognoze, kas tika prognozēta vasaras vidū, var tikt turpināta, veidojot šo budžetu.

Otrs faktors, kam mēs pievērsām uzmanību, mēs speciāli lūdzām Valsts ieņēmumu dienestu, kas administrē valsts pamatbudžeta ieņēmumus, sniegt mums informāciju par gada izpildi, 1998.gada ieņēmumu apjoma izpildi. Reāli Valsts ieņēmumu dienests iesniedza decembrī informāciju, ka teritoriālās Valsts ieņēmumu dienesta iestādes, tas ir, visi valsts dienesti, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās sastāvdaļas, reāli iekasēs ne mazāk kā 20 miljonus no plānotā. Tas ir 3% mazāk, nekā tika plānots. Tas ir otrs simptoms, kas parāda faktiski, ka mūsu ieņēmumi nepildās tā, kā mēs bijām plānojuši acīmredzot 1998. gada sākumā un 1998.gada vidū.

Trešais faktors, ko mēs ņemam vērā, veidojot budžetu, bija faktors, ko sniedza Latvijas Bankas dati. Latvijas Bankā mēs pievērsām uzmanību diviem ļoti samērā satraucošiem faktoriem, kas parādījās kā likums, tieši sākot no septembra mēneša — septembris, oktobris.

Pirmais. Tas ir jautājums par "Empty Wick" plašo naudas bāzi, kurā Latvijas Banka skaidri parāda, ka šī plašā naudas bāze, ja tā sastādīja jūlijā 996 miljonus, tad augustā sastāda tikai 953 miljonus, septembrī - 921 miljonu, oktobrī - 881 miljonu. Mēs skaidri redzam, ka samazinās naudas bāze, kas vistiešākā veidā atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbību un neapšaubāmi caur uzņēmējdarbību uz budžetu. Tāpat, ņemot vērā Krievijas krīzes iespaidu, mēs ieraudzījām arī otru Latvijas Bankas faktoru, kas ir neapšaubāmi ļoti būtisks, iet runa par Latvijas Bankas aktīviem un runa iet par tīriem ārējiem aktīviem, kur mēs skaidri un gaiši arī redzam ainu, kā šie aktīvi no septembra mēneša sāk samazināties, un, ja tie jūlijā sastādīja 537 miljonus, tad augustā jau tie bija 530 miljoni, septembrī 483 miljoni, oktobrī 450 miljoni.

Un ceturtais faktors, kas lika mums pārskatīt budžetu ir tas, ka Valsts ieņēmumu dienests katru mēnesi mums sniedz ziņojumus par Krievijas finansiāli ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šeit ir skaidri un gaiši parādīts, kā izmainās un kā katastrofāli samazinās mūsu eksporta apjoms uz Krieviju. Piemēram, es varētu minēt vienu datu. Pēc Latvijas muitas statistikas datiem, salīdzinot ar 1998.gada augustu, eksporta apjoms uz Krieviju novembrī samazinājies tieši divarpus reizes, kas neapšaubāmi atstāj fundamentālu iespaidu uz mūsu eksportētājiem un fundamentālu iespaidu atkarībā no šīs problēmas tiem uzņēmumiem, kas tieši nodarbojas ar Krieviju, tiem uzņēmumiem, kas strādā ar uzņēmumiem, kas nodarbojās ar Krieviju. Un šie dati mums parāda, ka ne tikai šis eksports samazinās, mums parādās arī debitoru apjoms no Krievijas, kuri mūsu uzņēmumiem ir parādā, un šis debitoru apjoms sastāda gandrīz 50 miljonus latu, tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumi nesaņem parādus no Krievijas atpakaļ. Tas, ka šī summa nedaudz samazinās pēdējos divos mēnešos diemžēl neliecina, ka uzņēmumi saņem šo naudu, bet drīzāk par to, ka šī nauda tiek pārvērtēta, ņemot vērā Krievijas rubļa kursu, un šī nauda faktiski atpakaļ pie mums nenāk.

Un pēdējais. Mēs pievērsām uzmanību, cik uzņēmumi ir daļēji apstādinājuši savu darbu un cik uzņēmumi ir pilnībā apstādinājuši savu darbu, un mēs redzam, ka šī tendence no 24.septembra, ja tādi uzņēmumi bija 14, kas pilnībā pārtrauca darbu, tad 15.janvārī tie bija 35 un, ja mēs skatāmies par daļēji darbu pārtraukušiem uzņēmumiem, diemžēl to skaits no 54 septembrī izauga līdz 152 15.janvārī. Tāpat mums jāsaka arī par atlaisto un bezalgas atvaļinājumā esošo darbinieku skaitu, kur diemžēl atlaisto darbinieku skaits, sākot no 2,3 tūkstošiem septembra beigās, izauga līdz 10,9 tūkstošiem 15.janvārī. Visu to es gribu jums teikt, deputāti, lai es varētu pierādīt, ka mūsu prognoze, makroekonomiskā, par ko es tūlīt runāšu un kas praktiski sakrīt ar mikroekonomikas prognozes apjomiem, ko mums sniedz pamatā Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests, atbilst šim četriem sliktiem faktoriem.

Un ar ko es varbūt arī savu runu nobeigšu vēlāk, es gribu pateikt, ka pirmais, ko es gribu teikt, ka šī ieņēmumu daļa, par ko es tagad runāšu, pēc manas dziļas pārliecības un nelielās pieredzes, šajā valstī ir tāda, ka to pašreiz palielināt nebūs iespējams. Un ārkārtīgi svarīgi šo ieņēmumu bāzi izturēt līdz galam. Konkrēti tā makroekonomiskā prognoze, kas tika veikta vasaras vidū un vasaras sākumā, bija optimistiska, un šos faktorus praktiski vērā neņēma, un reāli, ņemot vērā šo pozitīvo tendenci mūsu valstī, kad kopprodukts sāka augt sākumā 1996.gadā, pēc tam 1997., 1996.gadā pāri par 2%, 1997.gadā tuvu jau pie 5%, pāri par pieciem, un 1998.gadā bija plānots praktiski nedaudz zemāk — par 6% pieaugums. Pārprognozējot makroekonomisko prognozi no šiem faktoriem, ko es teicu, izriet, ka šāds kopprodukts nebūs Latvijā. Ņemot vērā to, ka makroekonomiskā prognoze un arī Valsts ieņēmumu dienesta prognoze mums uzdeva un uzrādīja stipri sakrītošus ciparus, kad ieņemumu daļā, kurā iet runa par nodokļiem, mums būs samazinājums apmēram 35 miljoni, kas sastāda no mūsu budžeta 5%, un pats būtiskākais, ka nodokļu pieaugums, kas tika plānots gandrīz 10%, diemžēl pēc mūsu korekcijas nebūs lielāks kā 5% pieaugums.

Faktiski, lai mēs varētu precīzi rēķināt šos makroekonomiskos rādītājus un es gribētu, lai jūs arī nedaudz iedziļinātos šajā jautājumā, jo tas galu galā nosaka mūsu valsts makroekonomisko attīstību, mums nācās tomēr izvēlēties zināmu modeli. Viena lieta ir tā, ka mēs zinām, ka šī nauda būs par 35 miljoniem mazāk nodokļos. Otra lieta, kas ir mūsu modeļa pamatā, ja mēs neminam šos četrus faktorus, par ko es runāju, ar Krieviju saistītos — mēs ņemam vērā mūsu bāzē sekojošu lietu, ka eksports uz NVS valstīm samazināsies uz pusi, ka imports no NVS valstīm, neskatoties uz to, ka Krievija un citas Austrumu valstis uzskata, ka šajā brīdī viņiem ir pēc iespējas vairāk jāiegūst ārzemju valūtu, ārvalstu valūtu, lai segtu savus deficītus, diemžēl nepieaugs, bet labākā gadījumā paliks apmēram reāli kaut kur mīnus viena, mīnus divu procentu līmenī, ko parāda mūsu kravu apgrozījumi, ko parāda arī mūsu atsevišķo produktu pārkraušana, bet būtība ir tajā apstāklī, ka virzienā rietumi — austrumi, praktiski sākot no patēriņa preču eksporta uz Krieviju, beidzot ar mūsu transportu un ekspeditoru un visu citu pakalpojumiem, mēs redzam, ka tur ir samazinājums līdz pat 6% no tās bāzes, kas bija 1998.gada sākumā, un nekompensējās tas ar importu no Krievijas un NVS valstīm. Tātad šajā modelī mēs ielikām — eksports uz pusi mazāks, šajā modelī mēs nevarējām uzskatīt, ka mēs varam pārprofilēt mūsu ārējo tirdzniecību uz Rietumiem. Tas nav reāli ātri izdarāms, un tāpēc mūsu makroekonomiskā prognozē ir ielikts tikai viens līdz divi procenti pieaugums ar tirdzniecību uz ne NVS zonām. To ir ļoti būtiski saprast, lai nebūtu teorētiski spriedelējumi par to, ka ir ļoti vienkārši, elementāri pārprofilēt mūsu ārējo tirdzniecību ātrā tempā.

Trešais. Mēs ņemam vērā arī monetārās politikas faktus par to, ka lielus zaudējumus ir cietušas Krievijā mūsu bankas. Un, ciešot zaudējumus Krievijā, skaidri un gaiši bankām ir divas lietas, kas atstāj iespaidu uz visu mūsu iekšējo ekonomiku. Pirmā lieta ir tā, ka tiek celtas procentu likmes bankās, tiek liktas klāt tā saucamās riska maržas, jo bankas, pirmkārt, grib segt savus zaudējumus no tiešiem ieguldījumiem Krievijā ar vērtspapīriem un obligācijām, kurus viņas ir iegādājušās. Un otrs — bankām ir arī portfelī klienti, kas strādā ar Krieviju, gan tieši, gan netieši, un šiem klientiem jāveido pretī uzkrājumi, lai varētu kaut cik kompensēt savus finansiālos rādītājus. Jau pēc septembra, oktobra mēs skaidri redzam, ka kredītu likmes jauniem kredītiem, ko tagad sniedz klientiem, atjaunotiem kredītiem, ir pieaugušas kaut kur par 5-6%. Tas nozīmē, ka reāli ir mazākas naudas iespējas uzņēmējiem importam, ka mazāk naudas ir uzņēmējiem apgrozāmam kapitālam, lai pārdotu savas preces un pakalpojumus Latvijā uz vietas, un neapšaubāmi mazāk naudas mūsu eksportētājiem.

Ja visus šos modeļus ņemam vērā, mēs ieraugām neko citu kā to, ka labākā gadījumā šī mūsu prognoze ir ne pesimistiska, ne optimistiska, bet stingra un daudz pienākumus uzliekoša, un saistoši ir tas, ka kopprodukts mums varētu būt ne vairāk kā 4% šajā valstī. Par pierādījumu tam, ka mūsu kopprodukta prognoze, ko mēs veicām decembrī, nav speciāli samazināta, liecina arī Finansu ministrijas valsts budžeta apskats, ko katru mēnesi neatkarīgi izdod šī ministrija un kur ir pēdējie fakti par kopprodukta izpildi 1998.gadā, kur mēs skaidri redzam, ka jau sākumā kopprodukts pirmajā kvartālā gāja gandrīz līdz 11% plusā, ka trijos mēnešos tas bija tikai 4,9% un pēdējā ceturtā ceturksnī faktiski... Trešajā ceturksnī iet runa jau tikai par 1,9% pieaugumu. Tātad reāli mums var iznāk, ka 1998.gadā šis pieaugums ir nedaudz mazāks nekā 5%, un mēs nekādā gadījumā nevaram domāt, ka 1999.gadā mēs varam iziet uz lielāku ciparu nekā 4%.

Reāli tad, kad mēs izrēķinājām šo makroekonomisko prognozi, ja jūs apskatīsities skaidrojumā, cienījamie deputāti, kas jums visiem ir arī priekšā, jūs ieraudzīsiet tādu lietu, par ko es šaubos, ka šeit kāds ir diskutējis ļoti būtiski, iet runa par iekšzemes kopprodukta pieaugumu vai struktūru ienākumu griezumā. Tātad iekšzemes kopproduktam ir divas puses — viena puse ir tā saucamā ienākuma puse, otra — izdevumu puse. Ļoti būtisks fakts, ja jūs 23.lappusē apskatīsities, jūs ieraudzīsiet, ka 1999.gadā, otrā tabulā visi tie faktori, kas veido iekšzemes kopproduktu, ir ar stipri mazāku pieauguma tempu, nekā tas bija 1998.gadā.

Tā, piemēram, darba alga un jauktais tīrais ienākums, kas ir viens no lielākajiem faktiem, kas veido kopproduktu, tas ir 47,7%, tā ir visa tā nauda, ko saņem cilvēki, kas strādā, atskaitot viņu sociālos maksājumus, kas sastāda 47% no kopprodukta, tie pieaug tikai par 7% faktiskās cenās, ja mēs skatāmies, ka 1998.gadā bija 12% pieaugums, ka 1996.gadā bija 21%, ka 1995.gadā — 38%. Ja mēs skatāmies arī par sociāliem maksājumiem, tad, pat nerēķinoties ar parādniekiem, arī šis pieaugums no 9,6% ir tikai 8,7%. Mēs varētu teikt, ka mēs šeit skaidri redzam arī ienākumu griezumā līdz pat tādām lietām kā pamatkapitāla patēriņš, kas veido amortizācijas normu, amortizācijas apjomu. Ja mēs skatāmies ražošanas tiešos nodokļus, kas ir saistīti ar īpašumu, ko jūs redzat arī šajā tabulā. Mēs redzam to, ka, ja mēs sasummējam kopā visus šos rādītājus un atskaitām subsīdijas, tad mēs skaidri redzam, ka mūsu ienākumu griezumā šis kopprodukts, kas sastāda pēc mūsu prognozēm 3,8 miljardus, ir ar stipri mazāku pieaugumu faktiskās cenās, nekā tas bija iepriekšējos gados. Ieklausieties tikai ciparos, ja mēs ņemam faktiskās cenas, tad kopprodukta pieaugums 1994.gadā bija 39%, 1995.gadā, ņemot vērā banku krīzi,— 15%, 1996. — 20%, 1997. — 13,5%, 1998. — 9,6% un 1999. — 8,7%, es runāju par faktiskām cenām, salīdzinošās cenās būtu 4%. Tas vienkārši parāda divas lietas, ka mēs nevaram izturēt tādus tempus. Otrs — tomēr bāze, no kā mēs ejam uz priekšu, jau ir vairāk attīstīta, un cerēt, ka mēs varēsim vienmēr tik strauji pieaugumu nodrošināt, diemžēl mums nekādu iespēju nav. Ja mēs skatāmies nozaru griezumā, un jūs skatījāties savos paskaidrojumos, kas ir 21.lappusē, jūs tūlīt ieraudzīsiet tādu lietu, ka mēs skatījāmies par salīdzinājuma cenām, tad galvenais IKP veidojošais faktors ir privātie pakalpojumu vai tā saucamais privātais patēriņš. Tas ir pieaudzis gandrīz vai par 5,9%, un vēl ir pieaugusi celtniecība par 5,4%. Diemžēl mēs neko labu nevaram teikt par pārējām nozarēm, jo tur šie pieaugumi ir līdz 1,1%, pat ir mīnus 0,2%, kas ir saistīts ar enerģētiku. Es varu teikt tikai to, ka faktiski, ja mēs skatāmies par kopprodukta struktūru kā tādu, mums ir jābūt pietiekošai pārliecībai, kad šie 4% ir tā robeža, kas mums būtu jāsasniedz 1999.gadā.

Cienījamie deputāti, kāpēc es tik ilgi runāju par šo faktoru — tāpēc, ka faktiski, veicot tālāko makroekonomisko prognozi, šis faktors 4%, faktiskais pieaugums, faktors, kas arī ir izrēķināms un ekstropolējams, inflācija reālā ir 4,5%, un šeit es gribētu jums sniegt nelielu paskaidrojumu, ja kāds, teiksim, putro divas lietas. 2,8%, kas bija 1998.gada decembris, tad tā ir tikai viena mēneša inflācija, vidējā inflācija pagājušajā 1998.gadā mums tomēr bija 4,5 līdz 4,6%. Mēs paliekam pie šī paša inflācijas cipara, un tālāk mēs esam arī sarēķinājuši, kāda tendence mums ir tādos kopproduktu veidojošos faktoros kā eksportā, importā, un mēs ieraugām, ka arī eksports, ņemot vērā to, ko es teicu, ja mēs runājam par faktiskām cenām, tas — ja 1998.gadā pieauga par 8,1%, tad 1999.gadā ne vairāk kā 4,8%, gandrīz divreiz mazāk. Un tas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā 1997.gadā. Ja mēs runājam par importu, kurš diemžēl šajā valstī ir lielāks nekā eksports, tas ir vairāku faktoru dēļ, par kuriem man nav laika šeit apstāties, runāt, bet arī šeit pieaugums ir samazināts, un tas nav lielāks kā 6%.

Ja mēs skatāmies, kā kopprodukts vispār uzbūvēts, tas ir uzbūvēts tā: kopprodukts sastādās no privātā patēriņa plus investīicija, plus valsts izdevumi, plus sektors, mīnus imports. Tā kā mums eksporta — importa bilance ir negatīva, tas atstāj, protams, negatīvu iespaidu uz kopproduktu, tad kur ir tie faktori, kas mūsu kopproduktu var vilkt uz priekšu? Tās ir investīcijas, pamatā valstī, šajā valstī, investīcijas ir lielākoties bijušas ārējās, un viens no uzdevumiem ir šīs ārējās investīcijas turpināt, turpināt šeit piesaitīt, tas ir gan politisks, gan finansiāls uzdevums. Kas attiecas par privāto patēriņu, tad tas ir būtiski saistīts ar uzkrājumu šajā valstī, uzkrājuma līmenis šajā valstī diemžēl nav pietiekams, lai tas strādātu kā iekšinvestīciju avots. Kas attiecas par valsts izdevumiem, tad ekonomikā ir zelta likums, tad, kad ekonomiskā konjunktūra nevis iet uz augšu, bet vai nu iziet uz plato un sāk samazināties, tajā brīdī valstī jāizdod mazāk naudas. Kā likums, praktiski neviena valdība nespēj to izdarīt. Tādā gadījumā, ja nevar samazināt izdevumus, tos vienkārši ir jāminimizē līdz maksimumam, cik tas ir iespējams. Un nevis uz investīciju rēķina, bet uz tiešo patēriņu. Kā mēs to esam mēģinājuši darīt, es jums mēģināšu raksturot vēlāk.

Tātad ko es gribētu teikt, ja mēs runājam par visiem mūsu nodokļiem, par mūsu nodokļu sistēmu, tad tie ir saistīti ar šiem makroekonomiskiem rādītājiem. Piemēram, pievienotās vērtības nodoklis ir neapšaubāmi saistīts ar iekšējo apgrozījumu, ar iekšējo patēriņu un importu. Kā es jums teicu, ka iekšzemes pieprasījums, tas ir tas, kas nosaka, cik šeit ir pieprasījums valstī, vairs nav tādu pievedumu kā iepriekšējos gados, kur tas bija 11% 1997.gadā, tagad tas ir tikai 7%. Neapšaubāmi, ja pieprasījums krīt, tad neapšaubāmi arī mazāka būs nodokļu masa no pievienotās vērtības un mazāka būs nodokļu masa arī no akcīzes, jo viena no lietām ir, ka mēs importējam akcīzes preces, ņemot vērā viņu augsto maržu, bet ņemot vērā, ka tā naudas masa mums ir mazāka mūsu rocībā, līdz ar to mēs arī varam teikt, ka šie nodokļi mums samazināsies pieaugumā, nebūs tik liels pieaugums, kā mēs plānojam, ja mēs runājam par uzņēmumu ienākumu nodokli, tad neapšaubāmi arī tur mēs redzam iespaidu no tiem faktoriem, par kuriem es runāju. Ja mēs runājam par tiem nodokļiem, kas ir saistīti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli un ar sociālās apdrošināšanas izmaksām, tad arī no mūsu makroekonomiskās prognozes mēs varam redzēt. Un šie nodokļi ir saistīti ar tādu lietu, ko sauc par darba samaksas fondu, kurš arī diemžēl neaug tā kā iepriekšējos gados un salīdzinājums ar iepriekšējiem gadiem, kur tas gan ir 1997.gadā — 23%, 1998.gadā — 11%, tas tikai 8% ir 1999.gadā, un tas nozīmē, ka mums šeit arī jārēķinās, ka šie divi nodokļi neaugs tā, kā mēs cerējām.

Ja mēs raksturojam vēl vienu makroekonomisko rādītāju pirms mēs pārejam pie budžeta analīzes, par mūsu maksājumu bilanci. Vai jūs daudz esat dzirdējuši par tekošo kontu bilanci? Tad mums jāsaka, ka mūsu makroekonomiskā prognoze parāda, ka faktiski 1999.gadā tekošā konta deficīts būs apmēram par 67 miljoniem lielāks, nekā tas bija 1998.gadā. Diemžēl šī tendence, kad imports visdažādākā veidā prevalē pār eksportu, vistiešākā veidā atstāj iespaidu uz mūsu tekošo kontu. Un es šeit gribētu jūsu zināšanai teikt tikai divas lietas. Ja mēs ņemam preces un pakalpojumus kopā, tad, neapšaubāmi, eksporta — importa bilance mums ir negatīva, un tā sastāda 430 miljonus. To jūs varat ieraudzīt paskaidrojumos 24.lapaspusē. Tālāk jūs redzat, ka 2000.gadā tā praktiski daudz nemainīsies. Un iespējams jau, ka pēc 2001.gada izdosies to nedaudz mazināt. Problēma šeit ir, cienījamie deputāti, vienā apstāklī, ka mēs neesam vēl nonākuši tajā situācijā, ka tas imports, kas ienāk Latvijā, būtu tā strukturēts, lai tas radītu jau reālu pieaugumu eksportā, ka tur ir importētas iekārtas, importēti ir ražošanas līdzekļi, ar kuru palīdzību mēs varētu savu eksportu palielināt. Diemžēl pagaidām mēs šo te lozunga punktu neesam panākuši. Un tas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem importa struktūrā.

Bet, no otras puses, es gribētu minēt vēl divus faktus. Ja mēs skatāmies maksājumu bilanci, jūs ieraugat, ka tur ir 430,9 miljoni negatīvas tirdzniecības, tātad preces un pakalpojumu saldo. Bet ieņēmumu bilance jeb ieņēmumi, ja vienkāršā valodā runājam, ir sekojoša. Tātad mūsu rezidenti, Latvijas rezidenti, kas vai nu saņem naudu ārzemēs, vai, teiksim, saņem dividendes, vai saņem visādus citus maksājumus cietā valūtā, saņem to vairāk nekā nerezidenti, kas strādā Latvijā, un saņem vai nu atalgojumu, vai jebkurā gadījumā citas samaksas cietā valūtā. Starpība ir tāda, ka izrādās, ka mēs vairāk šeit nedaudz šo naudu cietās valūtas veidā valstī šādos maksājumos dabūjam iekšā, nekā maksājam ārā. Tā ir samērā pozitīva lieta, bet diemžēl jāsaka, ka tā tomēr ir jau mazāka nekā iepriekšējos gadus.

Un pēdējais faktors, kas veido tekošā fonda bilanci, ir nekas cits kā tā saucamie dāvinājumi vai transferti. Jūs šeit 24.lapaspusē ieraudzīsiet, ka transferti ir 47,7 miljoni, no kuriem kredīts 57 miljoni, tas ir, visi tie neatmaksājamie dāvinājumi, maksājumi, ko starptautiskās organizācijas jeb citas institūcijas dod mūsu valstij. Un pretī mēs maksājam, kā jūs redzat 1999.gadā tikai 9,3 miljonus. Tās ir mūsu samaksas starptautiskajām organizācijām, vai paņemam visus šos trīs faktorus kopā — tirdzniecības pakalpojumu bilance, paņemam šo te ieņēmumu bilanci, ko es teicu, kas ir saistīta ar rezidentiem un nerezidentiem, un paņemam šo te transferta faktoru, tad mēs ieraugām, ka tomēr būtiski prevalē, lūk, šī tirdzniecības un pakalpojumu bilance ar negatīvu ciparu, un mums nekādīgi neizdodas pagaidām šo te tekošo kontu uzlabot.

Vienīgais, ja jūs skatīsities tālāk lejā, jūs ieraudzīsit, ka nez kāpēc kapitālu finansu konts precīzi pasē ar tekošās bilances kontu tikai ar otru zīmi. Šeit makroekonomiskā pieeja ir tāda, ka mums ir jārēķinās ar to, ka mums nav nekādas lielas svārstības šeit valūtas kursā. Mums nav nekādas lielas makroekonomiskas problēmas. Tas nozīmē, ka, ja mums ir negatīva tirdzniecības tekošā konta bilance, tad kapitāla un finansu konts to vienkārši kompensē. Un visa šī kompensācija redzama tālākā struktūrā, kur mēs redzam, ka mazāk portfeļu ieguldījumu ārpus Latvijas notiek salīdzinājumā ar tiem, kas ir Latvijā ieguldīti, tiesa gan, vēl paliek zināmā mērā negatīva, lūk, šī starpība, un tomēr mazāk būs bankās, mēs ieguldām portfeļu ieguldījumos, tas ir, vērtspapīros ārpusē. Mēs skaidri redzam arī to, kāda ir bilance starp tirdzniecības kredītiem, banku aktīviem un pasīviem.

Ar visu to es gribu teikt tikai vienu, ka makroekonomiskā prognoze mums parādīja, ka nodokļu ieņēmumi mums nav tādi, uz kādiem mēs cerējām pagājušā gada vidū. Un proti, kopējie nodokļu ieņēmumi, ja mēs runājam par pamatbudžetu, to jūs arī varat ieraudzīt mūsu konsultētajā skaidrojumu dokumentā, kas jums ir, mums ir plānoti ne lielāki kā 5,5%. Ļoti būtiski, ka lielākais nodoklis no tiem ir pievienotās vērtības nodoklis, kura pieaugums ir 9%. Var uzdot jautājumu — vai šie 9%, lai gan es runāju par pieaugumiem pret 1998.gadu, tas jau nav absolūti precīzi, jo precīzi tas būs kaut kur aprīlī, kad būs sagatavots gada pārskats.

Bet es tagad salīdzinu ciparus ar to, ko mēs 1998.gadā esam ievākuši. Nevis ar 1998.gada plānu. Var uzdot jautājumu, vai pievienotās vērtības nodoklis, kas sastāda lauvas tiesu no nodokļiem, vairāk nekā pusi, vai šie 9% nav pārāk pozitīvs plāns? Tas ir pozitīvs tajā brīdī, ja mēs radikāli nemainīsim pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas kārtību. Šodien dienas kārtībā, cienījamie deputāti, ir iesniegts likumprojekts, kas būtiski var uzlabot situāciju pievienotās vērtības iekasēšanā, kas ir saistīts ar to, kā koka eksportētāji maksā pievienotās vērtības nodokli. Nav noslēpums, ka šajā valstī, ieviešot progresīva apgrozījuma nodokļa vietā pievienotās vērtības nodokli, mēs no pozitīvām lietām esam dabūjuši arī daudz negatīvu. Un es minēšu tikai divas. Tie deputāti, kas nodarbojušies, ir vairāk vai mazāk pazīstami, ar uzņēmējdarbību, ir divas lietas. Viena lieta ir ar tā saucamām viendienīšu firmām, kuras apkalpo mūsu eksportētājs. Un diemžēl ne tikai kokos, koku eksportā, es atvainojos. Kas saņem pievienotās vērtības nodokli no eksportētājiem, to neatmaksā atpakaļ, aizbildinoties ar tā saucamajiem priekšnodokļiem, šīs firmas pazūd gada laikā. Diemžēl šādu firmu skaits pēdējos trīs gadus ir pieaudzis šajā valstī. Par nožēlu.

Otrs, ir tā saucamās firmiņas, maziņas, un šeit būs liels darbs ar Uzņēmumu reģistru, ka mēs, lai kā arī negribētu būt liberāli šajā valstī, mēs diez vai varēsim atļauties reģistrēt 20 firmas uz vienu dzīvokli, kurā dzīvo cilvēks, kas ir tā saucamais deklasētais elements. Un šīs firmas, kas tur ir piereģistrētas uz mantisku ieguldījumu, neko citu nedara, kā zog pievienotās vērtības nodokli no valsts. Acīmredzot šeit ir ārkārtīgi būtisks darbs, Valsts ieņēmumu dienestam ir uzdots uzdevums — šogad izdarīt par pievienotās vērtības nodokļa gadu. Mums tas ir jāizdara. Pretējā gadījumā šis lielais nodoklis mums nepildīsies. Līdz ar to mums būs problēmas ar visu budžetu.

Un vēl viena nianse. Mums jāatceras, ka tā pozitīvā lieta, no vienas puses, kas ir saistīta ar brīvām ekonomiskām zonām, brīvostām, atstāj ļoti pozitīvu iespaidu acīmredzot uz tiem reģioniem, kur šie nodokļi netiek iekasēti. Bet kopumā Latvijā tie ir sastādījuši jau neiekasējamus pagājušā gadā apmēram 25 miljonus. Tas tomēr ir pietiekami daudz, jo kopējais nodoklis mums plānojas 345 miljoni, un 25 miljoni vēl ir pie nepilnībā darbojošās Rēzeknes zonas un vēl pie tā, ka daudzās, lūk, šajās brīvostās un brīvostu ekonomiskajās zonās vēl pilna ekonomiskā attīstība nav notikusi.

Ja mēs runājam par nākošajiem nodokļiem, tad, kā jau es teicu, uzņēmumu ienākuma nodoklis. Mēs esam plānojuši šeit konservatīvi, ka tas vispār būs mazāks par 1,6%. To jūs varat atrast skaidrojumos. Ir jautājums — vai tad tiešām mēs iekasēsim mazāk? Es jau jums teicu par Krievijas krīzes faktoriem. Bet es gribētu vēl šeit minēt vienu lietu. Jo paredzu, ka opozīcija par to runās. Ir runa par pārmaksām. Ir tāds fakts, ko jūs visi labi zināt, kas vairāk vai mazāk ar to ir saistīts. Ka ir, lūk, šīs pārmaksas. Ka maksā 1998.gadā pēc 1997.gada bāzes avansveidīgi šo te nodokli. Un rezultāts ir sekojošs, ka šīs pārmaksas par visiem nodokļu veidiem, ja mēs paskatāmies, cik mums reāli sastādīja uz 1.janvāri, tad par uzņēmumu ienākuma nodokli šīs pārmaksas ir kaut kur 9 miljoni. Par pievienotās vērtības nodokli — 48 miljoni. Par akcīzes nodokli — 6 miljoni. Kopumā šīs pārmaksas ir 63 miljoni. Protams, var teikt tā, ja šīs pārmaksas ir tik lielas, tad var iznākt, ka, piemēram, ja mums 9 miljoni ir pārmaksāts un mēs plānojam 90 miljonus, kā jūs redzat savos skaidrojumos ienākumus, tad tos 9 miljonus mums ir jārēķina vienkārši nost, jo mums teiks — samaksājiet mums citus nodokļus no šīs pārmaksas. Mēs ļoti rūpīgi skatāmies uz šīm pārmaksām. Mēs ļoti rūpīgi analizējam. Kāpēc mums ir tādi lieli uzņēmumi, kur visu laiku ir negatīvs saldo pēc PVN nodokļa? Kāpēc ir negatīvs saldo, kas izrādās, un faktiski es varētu minēt arī šeit lielākos uzņēmumus, bet man diemžēl laika nav. Mums ir jāskatās, vai šeit viss ir kārtībā. Es ceru, ka jā. Un tomēr, mums ir regulāri jārunā pēc aprīļa, kad iesniegs pārskatus uzņēmumi, acīmredzot pēc jūlija vai augusta, kad iesniegs koncernu, kā mēs šīm pārmaksām risināsim tālākos jautājumus.

Kas attiecas uz akcīzes nodokli, cienījamie deputāti, tad jūs jau zināt, ka tas ir šeit galvenais diskusiju objekts. Tomēr jāsaka, ka, ja mēs ņemam akcīzes pieaugumu specbudžetā, tas, protams, ir daudz lielāks, ņemot vērā, ka sadalījās uz 60 — 40% akcīze par naftas produktiem, ko izmanto pārvadājumos. Bet, kad mēs skatāmies, cik no tā aiziet pieaugums pamatbudžetā, tas ir tikai 2,6%. Un muitas nodoklis mums iet ar 6% mīnusu, ņemot vērā mūsu arvien vairāk liberālāko politiku, kas attiecas uz muitas ieņēmumiem.

Rezultātā tas, kas tika plānots, ko teica Zīles kungs, ka šī atšķirība nebija liela. Bet atšķirība nodokļos ir faktiski gandrīz uz pusi, jo mēs plānojām, ka būs 10% pieaugums, un tagad labākajā gadījumā tas iznāk 5%. Tagad, cienījamie deputāti, ko valdība darīja, lai automātiski un nežēlīgi nenogrieztu izdevumu daļu nost. Jo principā situācija ir ļoti vienkārša. Ja pamatbudžetā nodokļi ienāk apmēram 10% pieauguma vietā 5%, jāsamazina izdevumu daļa bez diskusijām. Mēs šos laikus esam Latvijā pārdzīvojuši. Mēs nevarēsim tā rīkoties, kā mēs rīkojāmies 90.gadu sākumā, kad mums vienkārši nebija citas alternatīvas. Mums nav iespējas vairāk komfortabli acīmredzot šajā valstī dzīvot, cerot, ka mēs katru gadu, gada vidū beigsim ar budžeta pārpildi, ka mēs varēsim gada vidū skaisti šo budžetu pārdalīt. Nē, valsts uzdevums ir maksimāli sasprindzināties, lai mēs ne uz sociālās sfēras rēķina vienkārši mūsu izdevumu daļu samazinātu. Tas ir samērā ļoti vienkārši. Bet kāda būs reakcija no sabiedrības? Es domāju, ka tie, kas ir pieredzējušāki deputāti, jūt, ka šī spriedze šajā valstī aug, un vēlāk, tālāk šīs "šķēres" palaist nedrīkstam.

Tātad, lūk, ja nodokļu daļa mums pieaug tikai par 5—5,5%, jāņem vērā, kad jūs redzēsiet mūsu pamatbudžetu, tur mūsu skaidrojumos ieraugiet, ka mums vēl viena lieta samazinās — tā saucamie maksas pakalpojumi vai paši ieņēmumi ministrijās, resoros. No vienas puses, es varētu attiecīgi teikt, ka tas samazinājums par 8,7% parāda neko citu kā to, ka birokrātija maksā mazāk. Ka ministrijas un valsts resori vairs neiekasē naudu par to, ko viņi tur sniedz un ko viņi tur dara. Patiesību sakot, diemžēl nav tik pozitīva šī aina, jo tas, ka mēs valsts budžetā ieraugām šo samazinājumu maksas pakalpojumos, pamatā ir saistīts ar to, ka mēs esam pārstrukturējuši budžetu un lielu daļu maksas pakalpojumu medicīnā esam faktiski novirzījuši kopā ar citu valstu pamatbudžeta dotāciju uz speciālo veselības aprūpes budžetu. Tāpēc arī šeit šis samazinājums ir, bet de facto tas šeit ir.

Un tad ir jautājums — kā mums kompensēt šīs te abas lietas — nodokļu samazinājumu un maksas pakalpojumu samazinājumu? Vienīgais veids, kā mēs to esam darījuši, cienījamie deputāti, mēs esam palielinājuši valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus. Ja jūs ieraudzīsiet, tad tur šie nenodokļu ieņēmumi sastāda 79,7 miljoni, tas ir, 22,7 plusā. Tātad faktiski mums ir jārēķinās, ka nodokļi ir tikai 5,5 plusā 10 plānoto vietā. Ka maksas pakalpojumi ietver 8,7 mīnus. Tātad mums vajag sabalansēt to izdevumu daļu, ieņēmumu daļu tādu, kāda tā atbilst izdevumu daļai, par ko runāja Zīles kungs tad, kad viņi plānoja budžetu vasaras vidū. Un tad mēs gājām pa ceļu, ka mēs palielinājām nenodokļu ieņēmumus. Šeit man ir trīs lietas. Kā veidojas nenodokļu ieņēmumi, tur ir daudzi posteņi. Es raksturošu trīs lielākos. Ieņēmumi no Privatizācijas fonda. Ja mēs ieņēmām 1998.gadā 28 miljonus, mēs plānojam šajā gadā ieņemt 36 miljonus — par 8 miljoniem vairāk. Ieņēmumi no nekustamā īpašuma realizācijas. Mums ir speciāls plāns ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru, jo iepriekšējos gados, realizējot valsts īpašumu šajā valstī, ieguva ne vairāk kā 300 tūkstošus latu. Tajā pašā laikā no izņēmumu iznomāšanas — tikai 250 tūkstoši latu. Ir skaidrs, ka valsts īpašums nenes valstij ienākumus, un acīmredzot tad labākais veids ir izsoles veidā šo īpašumu realizēt, lai šis īpašums tiktu apsaimniekots un naudu mēs savāktu citā veidā, nodokļu veidā. Izskatās, ka šie iepriekšējie līgumi, nomas līgumi, nav bijuši efektīvi. Tāpēc mēs esam ielikuši plānā nekustamo īpašumu realizāciju vairāk nekā 15 reizes pieaugumu līdz 3 miljoniem. Un trešais īpatnējais faktors šajā budžetā ir tas, ka mēs skaitām arī naudu no viena specbudžeta, no Valsts autoceļu fonda, 11,8 miljonus šajos nenodokļu ieņēmumos.

Atļaujiet man pieskarties ļoti īsi Privatizācijas fondam. Pirmais, ko jebkurš teiks, ir sekojoši. Tātad, ja mēs liekam ieņēmumu daļā Privatizācijas fonda pamatbudžetā, tajā brīdī, kad privatizācija beigsies, mums nebūs vairāk šī te ieņēmumu posteņa, jo izdevumu daļa mums paliks. Ko tad mēs darīsim? Šeit atbildes ir divas.

Pirmkārt, mums, neapšaubāmi, caur budžetu fiskāli ir jāspiež šī privatizācija, jo ir fakts, ko es varētu pierādīt, ka tie uzņēmumi Latvijā, kuros ir stratēģiski ārvalstu investori, kas atveduši uz šejieni tirgu, kas ir atveduši tehnoloģiju un menedžmentu, kā likums, ir dzīvi, strādā un negriežas Finansu ministrijā katru otro dienu pēc pagarinājuma sociālā nodokļa parādiem, pēc pagarinājuma visiem citiem nodokļu parādiem. Un tāpēc acīmredzot, lai šādu uzņēmumu skaits, kas efektīvi strādā, būtu lielāks, mums privatizācija ir jāveic.

Otrs. Cik liela drīkst būt šī daļa? Vai ar to, ka mēs esam 8 miljonus pielikuši klāt, mēs esam izdarījuši revolūciju? Man jāsaka sekojošais: ja mēs paņemsim šos 36 miljonus un izdalām uz kopbudžetu, tad tie ir 5%, ja mēs izdalām to uz kopproduktu, tad tas ir zem procenta. Vai tas ir daudz vai maz? Tie, kas zina Igaunijas situāciju, mēs varam salīdzināt. Mums šis ir gandrīz desmit reizes mazāks rādītājs. Un to arī Valūtas fonds atzīmē. Bet atbildot uz principiālo jautājumu — ko mēs darīsim tajā brīdī, kad mums šī privatizācija beigsies, es varu pateikt tikai vienu — mums visu laiku ir jātur šis līmenis pietiekami zems, mēs nedrīkstam skaitīt vairāk, kā, lūk, šos 5%, ne vairāk kā 5%, varbūt 6% no privatizācijas. Tajā brīdī, kad tas beigsies, ja mēs neredzēsim, ka mēs varam savākt nodokļus efektīvāk no privatizētajiem uzņēmumiem, tajā brīdī mums būs jāpārfinansē šis te faktiski iztrūkums izdevumos. Tas nozīmē, ka mums būs jāņem garš kredīts, kur mums pakāpeniski šie te 5% būs jāpārfinansē. Protams, pie nosacījuma, ja mums nebūs pozitīvu lietu un mums nenāks nodokļi iekšā vairāk. Tā ir atklāta runa, un te nav ko slēpties.

Ja mēs runājam par privatizāciju, es varētu teikt, ka mēs iepazīstināsim deputātus arī ar konkrētu grafiku gan par Nekustamā īpašuma aģentūru, gan par Valsts privatizācijas aģentūru šis grafiks ir saskaņots, šie 36 miljoni ir, ja aģentūra uzdod mums grafiku pa mēnešiem, realizējot akcijas par naudu, ņemot vērā pat ļoti zemās biržas cenas, kas veselā virknē uzņēmumos ir gandrīz divreiz mazākas nekā nomināls, tad tie ir 39 miljoni pie minimuma, ko aģentūra var ieņemt, un maksimums — 59 miljoni, ko tā varētu. Respektīvi, es atvainojos, 49 minimums, 73 — maksimums. Tas nozīmē, ka mēs ar 36 miljoniem esam vēl zem minimuma. Mēs netaisām nekādas revolūcijas. Es varētu minēt tikai tos uzņēmumus, kuri ir plānoti šeit pārdot, tā ir "Ventspils nafta" ar 5 miljoniem akciju no 45 miljoniem, kas valstij pieder. Tātad tikai faktiski neliela daļa. "Latvijas Unibanka" — 2 miljoni, "Latvijas kuģniecībā" ir plānots pārdot — ļoti sarežģīti jautājumi tie ir, bet ir plānots pārdot no 200 miljoniem akciju 48 miljoni, ņemot vērā pat ļoti konservatīvos vērtējumus akciju cenā. Un tad vēl paliek jautājums par "Latvijas gāzi", kur no 15 miljoniem 8 miljoni ir domāti pārdošanai par naudu. Kā redzat, šajā sarakstā nav "Latvenergo", un mēs, valdība, neplānojam, ka mēs varētu šogad jau rēķināties ar kaut kādiem ieņēmumiem no "Latvenergo". Kas attiecas uz nekustamo īpašumu, es varētu minēt tikai to, ka šeit būs gan daļu pārdošana, gan arī atsevišķu objektu pārdošana. Šis saraksts man ir, deputāti var ar to iepazīties, neapšaubāmi, mēs tomēr esam centušies izvairīties no labu, vērtīgu māju pārdošanas Rīgas centrā. Bet pamazām gribam tikt vaļā no tiem objektiem, kas mums galīgi nes zaudējumus un nebūt nav paši lielākie luksus objekti.

Tālāk es gribētu raksturot pavisam īsu lietu attiecībā par to, ka es saņēmu, būdams frakcijās, no deputātiem pārmetumus, ka mēs esam palielinājuši tā saucamo nodokļu daļu pamatbudžetā un ka mēs vienkārši esam palielinājuši tātad valsts kopprodukta pārdali starp budžetu. Es gribētu minēt jums divus faktus. Ja mēs paņemam valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumus, to, ko jūs redzat, tur, kur ir valsts pamatbudžeta nodokļu daļa, tieši nodokļu daļa, kas sastāda 574 263 000, tad es jums pateiktu ciparus, ka 1998. gadā nodokļu ieņēmumi sastādīja 15,5% no kopprodukta, bet 1999. gadā — 15,0%. Tātad mēs neesam būtiski palielinājuši nodokļu slogu. Tiesa gan, 15,0% ir vairāk nekā 14,8% 1997. gadā un 14,4% — 1996. gadā. Būtiski es varu teikt, ka, protams, kāpēc mums ir 15,0 un pus procents mazāk? Tāpēc ka mazāks ir uzņēmumu peļņas nodoklis par 0,2%. Es varētu teikt, ka mazāks mums ir akcīzes nodoklis, kaut gan mēs visu laiku to palielinām, bet rēķināmies, ka akcīzes nodoklis pamatā iet vairāk uz specbudžetu, ir pārdale, ko mēs runājām par Autoceļu fonda ieņēmumiem, 60 pret 40, un 3,3 vietā tas ir 3,1. Un neapšaubāmi muitas nodoklis ir mazāks arī par 0,1%, ņemot vērā liberālo politiku.

Vēl ko es gribētu teikt. Par kopbudžeta nodokļa struktūru no iekšzemes produkta. Arī te man jāsaka, ka es šeit nevaru redzēt kaut kādas būtiskas lielākas tātad kopprodukta pārdales starp budžetu. Ja mēs kopproduktu pārdalījām 1998. gadā 36,6%, tad tagad — 36,7%. Ja mēs runājam par kopbudžeta nodokļa ieņēmumiem, protams, es nevaru lielīties, tas ir tomēr vairāk nekā 1996.—1997. gadā.

Tālāk, cienījamie deputāti, atļaujiet man nedaudz raksturot budžeta uzbūvi. Es esmu frakcijās to jau teicis. Pats būtiskākais, ko jūs budžetā varētu ieraudzīt, ir tas, ka ir tā saucamās divas mērķdotācijas, ko pamatbudžets novada uz specbudžetu, un tie ir 67 miljoni, un ir 49 miljoni, ko specbudžets novirza uz pamatbudžetu. Ja mēs runājam, kāpēc ir šāda struktūra, tad man jāsaka, ka viens no galvenajiem momentiem, kāpēc pamatbudžets lielu savu izdevumu daļu, tie 67 miljoni, tas ir no 717 miljoniem, jūs varat izrēķināt, cik tas ir, nedaudz zem 10% ir tā saucamā dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam, kur vienā teikumā, to labāk zina, protams, ministrs Makarova kungs, bet vienā teikumā tas ir nekas cits kā apvienošana, valsts un bāzu programmu apvienošana, lai veselības nauda būtu nodalīta un lai skaidri un gaiši mēs varētu būt ar vienotu, nevis sadalītu budžeta līdzekli, kā mēs varam mūsu veselības aprūpes sistēmu veidot, ņemot vērā arī to, ka šajā 1999. gada izdevumu daļā paredzēti vēl apmēram 7,5 miljoni, kas palielinās punktu izmaksu cenu, un es ceru, ka nedaudz uzlabos šo te pakalpojumu kvalitāti. Un tad, protams, no šiem 67 miljoniem, no dotācijām speciālajam budžetam vēl ir socapdrošināšanai 5 miljoni, par ko valsts samaksā apdrošināšanu tiem sabiedrības pārstāvjiem, kas paši par sevi nemaksā, teiksim, karavīri un tā tālāk. Tad vēl valsts maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par sociālo pabalstu aprēķināšanu un piešķiršanu, ir dotācijas noguldījumu fondam, ir dotācijas studiju kreditēšanai, dotācijas Kultūrkapitāla fondam. Es gribu teikt, ka kopumā šī te struktūra, es domāju, sevi attaisnos, jo reāli faktiski no pamatbudžeta šo naudu iezīmēs specbudžetos. Kas attiecas uz pretējo kustību — no specbudžeta uz valsts budžetu, tad tas ir saistīts pamatā ne ar ko citu kā ar privatizācijas fonda iemaksām, par kurām es runāju, un iemaksām no šī te specbudžeta, kas ir Valsts autoceļu fonds.

Tālāk, cienījamie deputāti, atļaujiet man tomēr vēl raksturot deficītu. Kā šeit tika teikts, pamatbudžets ir bez deficīta, bet speciālais budžets ir ar deficītu, un tur ir 60 miljonu deficīts. Vai šis ir kaut kāds jauns faktors? Nē. 1998. gada sākumā šis deficīts ir plānots 55 miljoni, tagad mums ir 60 miljoni. 1998. gads beidzās pozitīvi bez finansiālā un bez fiskālā deficīta, par ko jāizsaka pateicība neapšaubāmi finansu ministram, kas vadīja šo valsti 1998. un 1997. gadā. Un es gribu teikt tikai to, ka, lūk, šis deficīts, kas mums rodas speciālajā budžetā... Un tagad, cienījamie deputāti, es gribu raksturot tādu ļoti būtisku lietu. Pamatā šis deficīts ir trijās ministrijās. Viena ir Labklājības ministrija, viena ir Satiksmes ministrija un viena — Izglītības ministrija. Labklājības ministrijā šis deficīts, ja mēs skatāmies, ir 38 miljoni. Kas šo deficītu veido? Cienījamie deputāti, valsts budžets atbild par specbudžeta izpildi, kur iet runa par pensiju speciālo budžetu, un šis deficīts veidojas 38 miljoni tādā veidā, ka 30 miljoni tas ir pensiju, tātad specbudžetā, un 8 miljoni ir veselības aprūpē. Kāpēc ir šis pensiju deficīts, kāpēc ir šie lielākie izdevumi? Tāpēc ka 24 miljoni papildus mums ir 1999. gadā jāparedz no 1998. gada pensiju indeksācijas, mums ir jāparedz vismaz 3,5 miljoni, lai mēs indeksētu pensijas 1999. gadā atbilstoši likumam maijā un novembrī kaut kur 5,3% līmenī, un vēl ir 10,8 miljoni — rezervēti pensiju pārrēķinam, par ko nobalsoja šeit deputāti. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kas 3 gadus ir nostrādājuši no 1996. gada, viņiem ir tiesības, izejot no viņu sociālā nodokļa un ko viņi ir samaksājuši, uz citu pensiju un pārrēķināt šo pensiju no jauna, un tiesa, ja šī pensija pārsniegs divas minimālās algas, tādā gadījumā tas pārsniegums būs daļēji tātad jāatmaksā. Par veselības aizsardzību jāsaka, ka tur šis te deficīts — 8 miljoni — tomēr ir saistīts tikai ar divām lietām: ar jaunu rentgena iekārtu iegādi, kas ir nepieciešams Latvijā, un apmēram ar nepilniem 3 miljoniem par veselības aprūpes reformas projektu, kas ir ārējais finansējums.

Jautājums ir tagad tāds: bet kā šis deficīts tiks finansēts specbudžetā Labklājības ministrijā? Tas faktiski tiek finansēts no valsts aizdevuma 10 miljoni, no šī te paša specbudžeta atlikumiem apmēram 15 miljoni un vēl no valsts iekšējā aizdevuma 10 miljoni un 5 miljoni ārējā aizdevuma. Es negribētu varbūt ieiet šeit tālāk dziļāk šajos jautājumos, vienīgais, ko es gribu teikt, ka mums ir ļoti svarīgi saprast, ka šīs te divas lietas, kas ir saistītas un kas parādās mūsu fiskālā deficītā — divi aizdevumi, kur viens aizdevums ir Autoceļu fondam, kas sedz faktiski šo te deficītu kopā ar ārējo aizdevumu Satiksmes ministrijai, un aizdevums, kas ir Labklājības ministrijai, ir ļoti būtiski, lai mēs varētu finansēt šo te speciālā budžeta deficītu kā tādu. Kad mēs varēsim pārtraukt aizdot tur naudu? Tajā brīdī, kad ienākumi no nodokļiem, tajā brīdī, kad faktiski mums citi ienākumi būs lielāki, tad mēs šo te aizdevuma līniju pārtrauksim. Pārtrauksim. Ja man pilnīgi atklāti jums jāsaka, kāpēc mēs esam tādu konstrukciju izvēlējušies, ka aizdodam Autoceļu fondam naudu 11 miljonus, un tanī pašā laikā mēs redzam, ka viņi mums maksā pamatbudžetā 11 miljonus? Tāpēc ka mēs godīgi nevarējām izturēt 1999. gadā sadalījumu 60 un 40. Tie ir papildu 11 miljoni, kurus mums būtu jāliek izdevumu daļā, un mēs lūdzām Autoceļu fondu nākt mums pretī un noslēgt šo aizdevumu līgumu. Un tajā brīdī, tikko mums šī ienākuma daļa citos posteņos būs lielāka, mēs šos te kredīta līgumus pārsniegsim, tāpat kā mēs cīnīsimies par to, lai socnodokļa apdrošināšanas iemaksas maksātu tāpat kā iedzīvotāju ienākumu nodokli, un lai nebūtu tāda situācija, ka daudzi uzņēmumi — pirmais nodoklis, ko nemaksā, ir tieši apdrošināšanas iemaksas, un tad mums ir deficīts Labklājības ministrijā, un tad mēs nevaram savilkt galus, un tāpēc mēs neiesim Finansu ministrijā vairāk uz nodokļu atlaidēm, uz nodokļu pagarinājumiem, mēs to nedarīsim. Tāpēc ka pēdējā laikā mēs tikai ģenerējam problēmu.

Cienījamie deputāti, ja mēs runājam par izdevumu daļu kopumā, jums visiem priekšā redzams, kur mēs esam taupījuši naudu, un vairākās ministrijās pamatbudžetos ir pamazinājums, ņemot vērā to, ka mums ieņēmumu daļa ir mazāka, jautājums ir par Ārlietu ministrijas, par Ekonomikas ministrijas, par Satiksmes ministrijas pamatbudžetu, par Tieslietu ministrijas, par Vides aizsardzības ministrijas un tā tālāk... Tiesa gan, mēs esam tomēr centušies šos te samazinājumus kaut kādā veidā mēģināt izkomplektēt caur speciālajiem budžetiem, ko pārvalda dažas no šīm ministrijām, un, piemēram, ja Zemkopības ministrijā pamatbudžets ir mazāks, tad specbudžetā tas ir lielāks, ja Satiksmes ministrijā tas ir mazāks pamatbudžetā, tad tas ir lielāks specbudžetā, ko jūs varētu lasīt mūsu paskaidrojumos, un tāpat ir arī ar Labklājības ministriju, kurā vēl ir arī neliels pieaugums pamatbudžetā.

Es nevaru veltīt šeit daudz laika kopējiem izdevumiem struktūrā, tas ir otrā lasījuma moments, un tomēr es gribu pateikt galvenos momentus par divām lietām. Neapšaubāmi, jūs visi ziniet, ka viens no galvenajiem diskusiju objektiem būs pieaugums izdevumos aizsardzībai. Diemžēl man nav šeit laika raksturot, kā es to aizstāvētu, bet es gribētu teikt to vienā teikumā: mēs nedrīkstam visu laiku tik totāli atpalikt no Lietuvas un Igaunijas, kā mēs esam atpalikuši visus iepriekšējos gadus, mēs nedrīkstam cerēt, ka mūs uzņems starptautiskajās organizācijās, ja mēs paši absolūti nebūsim ar mieru proporcionāli tērēt līdzekļus.

Un pēdējais. Mēs nedrīkstam uzticēt savus bērnus, kad viņi iet armijā, cilvēkiem, kas saņem tādas naudas, ka nevar par viņiem atbildēt. Tā varbūt ir šī lieta par 38% pieaugumu Aizsardzības ministrijā un vēl viena lieta, kas būtu šodien diskutējama izdevumu daļā, tā ir izglītība. Mēs vienmēr visur runājam, ka mēs ļoti maz maksājam izglītībai. Cienījamie deputāti! Es gribētu, lai jūs varbūt piefiksētu sekojošus datus. Ja mēs saskaitām mūsu izdevumus izglītībai, kuri ir kopumā Izglītības ministrijā, Zemkopības ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Kultūras ministrijā, tad tie ir 70 miljoni latu. Tie ir 10% no pamatbudžeta, tie ir 1,83% no kopprodukta, un, ja mēs tālāk paņemsim vēl klāt naudu, ko mēs mērķdotācijās izglītībai novirzām izglītības pasākumiem un pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem, tad kopā šī nauda Latvijā būtu 153,4 miljoni. Un tas sastādītu 4% no kopprodukta. Protams, var teikt, vai 4% ir maz vai daudz. Atsevišķu partiju programmās bija ierakstīts — panākt līdz 6,5%. Es domāju, ka, lūk, šie te 4% ir rādītājs, kas parāda, ka izglītība nav mums pēdējā vietā šajā valstī.

Izdevumu daļā es varētu pateikt tikai vēl ko. Par izglītību būs lielas diskusijas, bet es varu teikt, ka mēs valdībā esam risinājuši vēl divas lietas šeit papildus mūsu tiešajiem izdevumiem izglītībai, divas papildu lietas, kas ir saistītas un ir pilnīgi jaunas, ir studiju kreditēšanai 12 miljoni un arī jauni Pasaules bankas projekti pāri par 15 miljoniem, kas varētu paaugstināt mūsu izglītības sistēmas efektivitāti kā tādu...

Tālāk atļaujiet man nedaudz pieskarties jautājumam par valsts parādu un fiskālo deficītu. Kas tad ir jauns šajā fiskālajā deficītā, jo finansu deficīts ir absolūti skaidrs — specbudžetā 60 miljoni, pamatbudžetā — nulle. Kāpēc fiskālais deficīts ir 113 miljoni, un kāpēc tas ir tik liels? Mēs esam gājuši tādu ceļu: mēs esam parādījuši visus mūsu potenciālos aizdevumus, jaunos aizdevumus, kuri mums šajā gadā būs. Mēs neesam slēpušies aiz valsts garantijām, kas ir ārpus bilances un kas ir daudz mazākas nekā iepriekšējā gadā. Šie jaunie aizdevumi nav nekas cits, ka mēs paredzētu aizdot 12 miljonus studiju kreditēšanai, varbūt pat zinot, ka visi šie kredīti netiks izņemti, ir jāslēdz līgums par to, kā viņš atdos naudu atpakaļ tad, kad viņš beigs studēt. Kamēr studē, viņš arī maksā nulli procentu. Tie ir 12 miljoni. Ir aizdomas par Latvijas eksportu, ka ir 6 miljoni, redzēsim, kā viņš būs spējīgs paņemt ar visām no tā izrietošajām sekām, ka Latvijas Banka vērtēs viņu garantiju. Ir jauns uzdevums, kas mums ir smags, tas ir Pensiju fondam šie 10 miljoni. Praktiski, ja mēs salīdzinām aizdevumu, tīro aizdevumu likmi 1998.gadā, kas bija 66 miljoni, tagad — 96, pieaugums ir tiešām 44%. Bet es gribu teikt, ka tie vecie aizdevumi mums vairāk vai mazāk ir tajā līmenī, kāda bija, tie ir pašvaldību divi aizdevumi. Kas attiecas uz citiem jauniem, revolucionāriem aizdevumiem iekšēji, mums to nav.

Ja mēs runājam par atmaksām. Kāpēc mēs plānojam tikai 15 miljonu atmaksas, ja mēs aizdosim 15? Tāpēc ka visas šīs atmaksas ir reālas. Mēs neplānojam nekādas sapņu pilis.

Tagad ir ļoti būtisks jautājums, ko es arī paredzu no opozīcijas, profesionāli sagatavots jautājums par valsts parādu kā tādu. Cienījamie deputāti! Jūs varat ieraudzīt — tātad lappusē valsts parāds, kas ir skaidrojumos. 1998.gadā valsts parāds bija 371 miljons, tagad — 485 miljoni. Kāpēc ir šis pieaugums? Matemātiski šis pieaugums valsts parādā ir fiskālā deficīta segšanai. Ja ir 113 miljoni fiskālais deficīts, ko sastāda 96 miljoni fiskālais deficīts pamatbudžetā, 15 miljonu deficīts? Ko praktiski sociālās apdrošināšanas budžets izmanto — iepriekšējā gada atlikumus finansēs aizdod pat sev? Kopā budžetam tas nozīmē, ka faktiski mums ir šis pieaugums. Šis pieaugums sadalās divos: iekšējā un ārējā.

Ko es varu teikt par ārējo parādu? Ārējā parādā pamatā ir lielākoties visi aizdevumi, saistīti tieši ar investīcijām. Ar investīciju projektiem. Šis pieaugums ir saistīts ar ārzemju investīciju projektu finansēšanu, daļa no tiem ir projekti, kas jau noslēgti iepriekšējos gados, kas ir ļoti būtiski izpildāmi. Šeit es gribu pateikt vienu lietu. Jā, ja ekonomiskā konjunktūra pasliktinās, mums ir jābūt taupīgiem tiešos izdevumos, bet mums nav jābūt īpaši konservatīviem, kur ir runa par investīcijām. Redziet, ja mums pašiem, valstij, pietrūkst līdzekļu budžetam, ja mūsu iekšējās finansu sistēmas kapacitāte, ja mēs varam aizņemties naudu šeit, ir nepietiekoša, ko parāda 1998.gada beigu prakse, ka faktiski valdība neizvietoja gandrīz mazāk par 38 miljoniem, par cik vajadzēja parādzīmes, tad ir tikai viens variants, lai varētu finansēt labklājības sistēmas reformu, veselības aizsardzības reformu, finansēt visas investīcijas, kas saistītas ar tranzītu, ar transportu, ar infrastruktūru. Mums ir jāizmanto ārējie finansu resursi, un tādi mums ir. Un jāsaka, ka šie projekti, kas ir vairāk nekā 25 projekti ar Pasaules banku, ir efektīvi noslēgti un arī darbojas.

Protams, ja runā par to, vai ārējais parāds mums pieaug fundamentāli un vai šis pieaugums ir bīstams, es varu pateikt tikai vienu, ka es šeit bīstamību neredzu, jo šie visi ir garie kredīti, un mēs tos varēsim lēnām pamazām atmaksāt. Un esmu pārliecināts, par cik tie ir investīciju projekti, ka, patiesību sakot, šie projekti sevi atmaksās, un nebūs jābaidās par to, ka šīs atmaksas nenotiks kā tādas.

Ja mēs runājam par iekšējo parādu, tad, protams, mums šeit ir saspringta situācija. Kā jūs ziniet skaidrojumos, ka iekšējā parāda apkopošana ir kļuvusi dārgāka gandrīz divas reizes. Kopumā parāda apkopošana no 20 miljoniem uz 41 miljonu. Tas nav saistīts ne ar ko citu, ka pieaugušas likmes gan starpbanku tirgū, gan arī aug likmes mūsu parādzīmēm. Aizvien vairāk un vairāk esam spiesti maksāt par parādzīmēm. Tagad, ja mēs skatāmies, gada likme ir 11,9%. Es gribu teikt tikai to, ja man nav laika iedziļināties varbūt tālāk, ja mēs redzēsim, ka mēs nespējam pietiekošā kapacitātē aizņemties iekšējā tirgū, lai refinansētu iepriekšējā gada, tātad jau esošo valsts parādu, kura, starp citu, lielāko daļu veido 1995.gada budžeta deficīts, kurš nekur nav prasīts, bet parādzīmēs tas ir. Mēs redzēsim, ka šī kapacitāte ir pietiekami maza, un šis procents iekšējais ir pietiekoši augsts kredītlikmē, tādā gadījumā mums nāksies pārstrukturēt šo parādu no iekšējā uz ārējo, kas, protams, nav pārāk labi, bet es domāju, ka mēs nedrīkstam būt vienīgie spēlmaņi vērtspapīru tirgū Latvijā, jo tādā gadījumā mēs nojauksim vienkārši tirgu un nonāksim turpat atpakaļ, kad visas bankas strādās tikai uz to, lai pildītu valdības parādzīmes un maksātu augstos procentus.

Vēl es gribu pieskarties, cienījamie deputāti, bez šī valsts ārējā parāda un iekšējā parāda, par ko es runāju, vēl diviem īsiem jautājumiem. Viens ir par pašvaldībām, otrs ir par valsts investīciju programmu.

Cienījamie deputāti! Jūs varat ieraudzīt arī budžetā, kā mēs vērtējam pašvaldību budžetu. Man ar lielu prieku jāsaka, ka mēs domājam, ka pašvaldību budžets izpildīsies ar nedaudz lielāku procentu pieaugumu nekā pamatbudžets. Mēs reizēm runājam par valsts pamatbudžetu, ka pašvaldību budžeta ieņēmumos mūsu prognoze uz 1998./99.gadu kopā mums faktiski iznāca, ka no nodokļu ieņēmumiem kopā būs apmēram 110%. Jautājums ir par to, vai tiešām mēs varam uzskatīt, ka pašvaldībām visas šīs lietas ir labāk? Man ir prieks teikt, man tā šķiet, ka šogad mēs esam faktiski pārvarējuši konfrontācijas atmosfēru ar pašvaldībām. Man ir jāziņo, ka tik tiešām esam saskaņojuši šo protokolu. Kopā ar budžetu jums to iesniedzam. Protams, konfrontācija, kas bija iepriekšējos gados, bija arī finansiāli pamatota vienā otrā brīdī, tomēr šai atmosfērai valdībā pret pašvaldībām finansu ziņā ir jābūt absolūti korektai. Kāda ir mūsu situācija. Es paredzu arī opozīcijas jautājumus par vienu otru lietu, kas saistīts ar izlīdzināšanas fonda aprēķiniem? Es gribu jau apsteidzoši šeit dot tādu lietu: mēs esam gājuši sekojoši — faktiski mēs izlīdzināšanas fondu esam veidojuši jau no 1999.gada bāzes, nevis no 1998. Tas nozīmē, ka 174 miljoni ir tā ienākuma nodokļa prognoze, ko mēs plānojam, tas ir jau ielikts budžetā, ko mēs tagad pašvaldībām jau daļēji kompensējam, kamēr mums budžets nav apstiprināts, nevis gājām uz 150 pāri miljoniem, kas bija 1998.gadā.

Otrs. Ir problēmas, kas vēl jāsaskaņo rajonu padomju līmenī, jo šis sadalījums, kur ir runa par izlīdzināšanu 45% — 55% , ir absolūti eksakts republikas pilsētu līmenī un eksakts rajonu, teiksim, pagastu un rajonu pilsētu līmenī, bet nav precizēts vēl rajonu padomju līmenī, bet tur ir jautājums, ka mums vēl ir jāsavāc pēdējā informācija, kur acīmredzot divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas šī pārstrukturēšana notiks. Tādā gadījumā, lūk, šīs domstarpības tiks novērstas.

Bet pamatā es gribu teikt, ka valdība uzņemas sekojošas lietas: garantēt iedzīvotājiem nodokli, tas ir tradicionāli. Mēs garantēsim nekustamā īpašuma nodokli, darīsim visu, lai mums nebūtu jāsamaksā beigās tāda nauda, kādu samaksāja 1998.gadā. Tur mums ir speciāla vienošanās, kas notiek, ja ir "force majeure" un tiek mainīta ieņēmumu bāze. Valdība vairs negarantē īpašuma nodokli. Gribētu teikt, ka pašvaldībām mēs esam gājuši pretim un kompensējam apmēram 800 000 latu mērogā tos zaudējumus, kas varētu rasties pašvaldībām, ja salīdzinātu 1998.gada bāzi ar 1999.gada bāzi. Tā ir ideja, lai neviena pašvaldība Latvijā nesaņemtu mazāk nekā 1998.gadā. Tāda nauda šeit ir ielikta iekšā, un mēs esam ar mieru par šo naudu arī cīnīties.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Cienījamais Godmaņa kungs! Ir pāgājusi tieši stunda. Vai jums ir vajadzīgs vēl laiks? Vai ļausim? (Starpsauciens: "Jā, stundu!")

I.Godmanis.

Divas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Cienījamie kolēģi! Finansu ministrs lūdz 2 minūtes. Vai ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Es atvainojos! Ja ir domstarpības, tad mums ir jānobalso par to.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par uzstāšanās laika pagarināšanu par divām minūtēm. Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par — 79, pret — 5, neviens neatturas. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis.

Cienījamie deputāti! Es ļoti atvainojos, ka es aizņemu tik daudz jūsu laika. Tomēr es divas lietas vēl gribu pateikt. Viena lieta ir investīciju programma. Visiem jums ir priekšā investīciju programma. Pirmo reizi pēc ilgiem gadiem šī investīciju programma ir sadalīta pa resoriem, pa ministrijām. Tas nozīmē, ka deputātiem ir iespējas analizēt šo investīciju programmu resoru, ministriju līmenī un profesionāli izvērtēt, vai tā atbilst vajadzībām vai neatbilst.

Nevis tā kā agrāk, ka tā bija vienā ciparā, un valdība pēc tam to darīja pilnīgi patstāvīgi. Par investīcijām es varētu pateikt trīs lietas. Mēs tiešām vēl arvien diemžēl uzturam investīciju daļā tādas lietas, kas nav tiešām investīcijas, bet kas pamatā labākajā gadījumā ir kapitālremonti vai remonti kā tādi, kur diez vai kāds autors noauditēs kā investīciju, un tomēr šādu projektu skaits paliek mazāks. Tas ir saistīts pamatā ar siltumu, ar ūdeni un tā tālāk. Ar siltuma mezglu un tā tālāk atjaunošanu. Bet tā ir vajadzīga lieta. It sevišķi, ja tas ir programmā iekšā iekļauts.

Otra daļa ir investīciju projekti, kas ir absolūti eksakti, kur ir tiltu būve, kur ir ostu attīstība, kur ir dzelzceļa mezglu attīstība. Es varu teikt, ka šie projekti neapšaubāmi ir vajadzīgi.

Trešā daļa ir pilnīgi jauni investīciju projekti, kas ir saistīti ar reformām. Es gribētu izdalīt šeit trīs: labklājības sistēmas reformu, veselības sistēmas reformu, arī izglītības efektivitātes reformu. Nosaukšu jums divus ciparus. Ja man kāds pārmet par fiskālo deficītu, tad es varu teikt, ka kopumā aizdevums un pamatbudžets vairāk nekā 30% finansē izdevumus investīcijām nekā iepriekšējā gadā. Ja mēs atmetam aizdevumus, tad pamatbudžets vairāk nekā 20% dod investīcijām.

Pēdējais, ko es gribu pateikt, cienījamie deputāti, ir sekojošs. Atvainojiet par manu filozofisko atkāpi. Es īpaši griežos pie tiem deputātiem, kas šeit ir strādājuši ilgu laiku. Kam ir bijusi tā laime pēdējos divus gadus piedzīvot situāciju, ka budžets pārpildās, ka gada vidū budžets tiek patīkamā veidā sadalīts. Vajadzīgajām sfērām, tajā skaitā sociālajai. Tā ir deputātu sūtība, tā vajadzētu deputātiem arī rīkoties. Bet jāņem vērā, ka bija šīs izmaiņas gada laikā, kad tika palielinātas skolotāju algas, vajadzīgs tas bija, kad tika palielinātas tiesnešu algas, kad tika palielinātas policistu algas, kad tika palielinātas algas ārstiem, tas ir, palielinātas gada vidū — jūlijā, septembrī, un tiesnešiem decembrī. Cienījamie deputāti! Šādi palielinājumi nākamajā gadā ir jāreizina ar koeficientu 2, 3, 4, 5. Tā ir būtība, kāpēc mēs nekad nedrīkstam atļauties uz šīs sfēras rēķina mūsu izdevumus samazināt. Tāpēc arī mūsu rīcības pakāpe izdevumu daļā budžetā nav tāda, kādu mums varētu gribēties. Lūdzu ņemt to vērā!

Un pēdējais. Cienījamie deputāti! Mūsu valstī mēs esam dzīvojuši apmēram sekojoši. 1990.gadā ar motivāciju: aiziet no PSRS! Mēs kritām par kopproduktu lejā līdz 60%. Mēs iekritām bedrē. Līdz 60% mums viss šeit samazinājās, bet valstij un tautai bija motivācija, kāpēc tas tā notika. Pēc tam 1994.gadā mēs nonācām apakšējā līmenī un tikai 0,4% pieaudzinājām kopproduktu. Pēc tam mēs iekritām bedrē 1995.gadā, kas bija saistīts ar banku krīzi un no 1995.gada mēs pakāpeniski kāpām no bedres ārā. Patīkami mēs kāpām. Ar pieaugošu pieaugumu. Cilvēki sāka dzīvot perspektīvāk. Cilvēki sāka mēģināt iegūt labāku izglītību bērniem, cilvēki sāka remontēt savus dzīvokļus, cilvēki sāka celt vasarnīciņas vai, teiksim, iegādāties labākas mašīnas vai braukt uz ārzemēm. Šinī brīdī es gribu pateikt, ka 1999.gads ir izšķirošs arī cilvēku filozofijā un psiholoģijā. Lūk, šis stāvais kāpums. Diemžēl pasaulē ekonomikā ne vienmēr iet uz augšu, kāpums vienmēr kļūst mazāks, un mūsu uzdevums tagad ir varonīgi izturēt to un netaisīt emocionālas histērijas un nepsihot, jo citās valstīs, kur demokrātija ir vecāka, šīs ekonomiskās konjunktūras līknes iztur samērā mierīgi. Mums jādod cilvēkiem pārliecība. Man ir lūgums jums: izdevumu daļa ir politiska, izdevumu daļa ir apspriežama, un izdevumu daļa ir diskutējama. Es kā finansu ministrs to aizstāvēšu, visu savu ministrijas izdevumu daļu viennozīmīgi, kā valdība to ir apstiprinājusi.

Cienījamie deputāti! Lai kā arī jūs vērtētu manu uzstāšanos un manu darbību, man jums ir viens lūgums. Arī tiem, kurus es pazīstu jau ilgus gadus, — atjaunot šo valsti. Ticiet man, ar manu nelielo pieredzi, ieņēmumu daļa, kuru sastāda tie likumi, kurus es ļoti lūdzu pieņemt, ļoti lūdzu jūs pieņemt pirmajā lasījumā, paketē. Tā nav stiepjama. Tā vairs nav palielināma. Nav. Tāpēc lūdzu to ņemt vērā, kad apspriedīsim šo budžetu kopumā. Paldies! Sirsnīgs jums paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies, Godmaņa kungam. Es gribu kolēģiem atgādināt, ka pulksten 10.30 mums būs ciemiņš. Tas būs Polijas Seima maršals, kurš uzstāsies šeit arī ar uzrunu mūsu parlamentam. Bet līdz tam mēs turpinām mūsu dienas kārtību, un pēc iepriekš paredzētās vienošanās mums ir jāizskata jautājumi no 48. līdz 54. ieskaitot. Visa šī budžeta un attiecīgi nodokļu pakete. Jāvienojas vispirms, pirms mēs pārejas pie diskusijām, tas ir, debatēm par šiem jautājumiem pēc būtības, par viņu izskatīšanu kā steidzamu. Jo, kā jūs redzat, visi tie dienas kārtībā ir paredzēti, mums ir jāizlemj, vai mēs šos jautājumus izskatīsim kā steidzamus vai nē.

Tātad pēc vecās dienas kārtības dienas kārtības jautājums nr.48 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" . Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies! Jautājums izlemts. Likumprojekts atzīts par steidzamu. ( Starpsauciens: "Jābalso!")

Es atvainojos, man te pilnīgi pamatoti saka priekšā, ka tomēr ir jānobalso, kaut arī nav iebildumu, jo ir vajadzīgs zināt, cik tad atbalsta konkrēti, vai ir divas trešdaļas vai nav. Tātad balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" steidzamību. Lūdzu balsojam. Rezultātu! Par — 76, pret — 12, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais (pēc vecās dienas kārtības) ir nr.49 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" . Izlemsim par šī te jautājuma steidzamību. Te var runāt par vai pret. Un iespējas ir runāt piecas minūtes. Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt pret. Lūdzu, vārds Kiršteina kungam.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamais finansu ministr! Es domāju, ka mēs nevaram šo likumu izskatīt kā steidzamu viena iemesla dēļ, jo tā pareizais nosaukums ir — kā sagraut budžeta ieņēmuma daļu un kā radīt tekošā konta deficītu. Katram likumam ir jāveicina attiecīgā sektora politika, ieskaitot akcīzes nodokli. Tajā skaitā akcīzes nodokli automašīnām. Un šī likuma mērķim ir jābūt — palielināt jaunu automašīnu ievešanu Latvijā, palielināt ekoloģiskās prasības, paaugstināt drošību uz Latvijas ceļiem un samazināt ēnu ekonomiku, attīstīt finansu pakalpojumu sektoru, tajā skaitā līzingu, veicināt mazo uzņēmumu attīstību, auto tirdzniecības un servisa uzņēmuma celtniecību, samazināt tekošā konta deficītu, ieskaitot importētās degvielas ievešanu, un saskaņot akcīzes nodokli Baltijas valstīs.

Rezultāts ir pilnīgi pretējs, apgriezti proporcionāls varbūt domātājam, jo, uzliekot akcīzes nodokli mašīnām ar motora tilpumu līdz 1600 kubikcentimetriem, kā arī desmitkārtīgs akcīzes nodokļa paaugstinājums jaunām mašīnām, un tikai divkārtīgs akcīzes nodokļa paaugstinājums mašīnām līdz pieciem gadiem, pilnībā sagrauj ieņēmumus, kas pagājušajā gadā, pārdodot 7622 jaunas automašīnas, Latvijai bija 57 miljonu latu. Sagraujot 1000 dolāru starpībā starp Latviju un Igauniju, un es jums nosaukšu — Igaunijā līdz 1600 kubikcentimetru mašīnām ir 2,5 ekiji uz katru kubikcentimetru, tas ir, 168 lati nodoklis. Latvijā attiecīgi šis nodoklis ir 480 latu akcīzes. Tātad plus PVN, plus lielāka starpība lielākiem dzinējiem, 1000 dolāru starpība ir pietiekams iemesls, lai automašīnas pēc līzinga kompāniju ieteikumiem pirktu Igaunijā un reģistrētu uz gadu Latvijā. Saprotiet, ko tas nozīmē. Mazās automašīnas pirks Igaunijā. Neviens tās Latvijā vairs nepirks. Līdz ar to Latvija tiks pārpludināta ar vecām piecu, sešu un vairāk gadu automašīnām, vairāk tiks importēta degviela un tiks radīts tekošā konta deficīts, būs lielāks piesārņojums, un, ja mēs esam pasaulē jau gandrīz pirmajā vietā, ja neskaita Bangladešu un Indiju, pēc automobiļu katastrofu skaita, tad ievedot šīs automašīnas ar nodilušām riepām un nodilušiem bremžu klučiem, šis autoavāriju skaits palielināsies, un jauno uzņēmumu veidošanā, kur mēs bijām kā vieni no pēdējiem jaunu uzņēmumu izveidošanas skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem, tā mēs arī paliksim pēdējā vietā gan Centrāleiropā, gan visā Eiropā.

Līdz ar to, ja vien mēs negribam sagraut autotirdzniecību un radīt tekošā konta deficītu, mums šis likumprojekts ir jānoraida kā steidzams, un ir ļoti rūpīgi jāizstrādā principi, kas veicina tieši investīcijas mazajās mašīnās un novirza tās šim pakalpojumu, finansu un autoservisa sektoram. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies Kiršteina kungam! Vārds Apiņa kungam. Viņš runās par.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Godātais Kiršteina kungs! Visiem mums ir labi zināma jūsu vājība uz luksus automobiļiem. Man arī kādreiz ir bijis gods braukt kopā ar jums, un mašīna bija tiešām laba. (No zāles: "Apini, runā par likumu, nevis Kiršteinu!") Es gribu teikt tā, ka šis likumprojekts tikai sakārto to, ko mēs jau sen darām. Mēs jau sen maksājam akcīzes nodokli par automobiļiem 10%. Vienīgais, ir zināma daļa iedzīvotāju, kas nevēlas maksāt šos 10% un tādēļ uzrāda dažādas cenas. Mums ir nepieciešams sakārtot automobiļu tirgu. Tur jums ir pilnīga taisnība. Un, lai to izdarītu, mēs arī precīzi esam formulējuši, kā turpmāk maksās akcīzi. Un akcīzi maksās par dzinēja tilpumu, lai nevajadzētu uzrādīt par vienu un to pašu mašīnu cenu — uzrādīt to, ko uzrāda tirgotājs, un mēģina nomaksāt valstij apmēram 10 reizes mazāku cenu, nekā to, kas ir mašīnas faktiskā cena. Un tas, ka par lielām, jaunām, ļoti lepnām un dārgām mašīnām ir jāmaksā vairāk, tā ir mūsu sociālā politika. Es ļoti aicinu mūsu godājamos deputātus balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies Apiņa kungam! Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" steidzamību. Lūdzu balsojam. Rezultātu! Par — 55, pret — 37, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" . Arī mums ir jāizlemj, vai atzīt vai neatzīt šo likumprojektu par steidzamu. Neviens par, pret runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 14, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atzīts par steidzamu.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir nr.51 — likumprojekts "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" . Par, pret, neviens nevēlas runāt. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos, Ābiķa kungs, neviens nav pieteicies.

Cienījamais Bērziņa kungs, es tieši tā arī izdarīju, ja jūs nepievērsāt uzmanību. Tātad Dzintars Ābiķis vēlas runāt pret steidzamību. Lūdzu, Ābiķa kungs. Vienīgi man lūgums, Ābiķa kungs, ja mēs nonākam līdz laikam, kad pie mums ierodas ciemiņi, tad mēs pārtrauksim un turpināsim pēc starpbrīža.

Dz.Ābiķis

(TP). Jā, protams. Es ceru, ka man pietiks laika. Pēdējā laikā Ministru kabinets vairākkārt ir izskatījis un apspriedis jautājumu par grozījumiem likumā "Kultūrkapitāla fonda likums". Diemžēl jākonstatē, ka virsroku ir guvis Finansu ministrijas viedoklis, kas paredz ievērojamu finansējuma samazināšanu Kultūrkapitāla fondam 1999.gada valsts budžetā, proti, 2 miljonu vietā Kultūrkapitāla fondam ir iecerēts tikai 1 miljons. Turklāt tas ir izdarīts voluntāri, absolūti bez nekādas argumentācijas. Ņemot vērā to, ka šobrīd vienīgā reāli pastāvošā iespēja sniegt valsts atbalstu, ir projekta finansēšana ar Kultūrkapitāla fonda rīkotā konkursa starpniecību. Jāsecina, ka, atsaucoties uz valsts budžeta ieņēmuma daļas nepietiekamās izpildes prognozi un nepieciešamību palielināt finansējumu citiem mērķiem, kultūra kā svarīgākais nacionālo identitāti saglabājošais faktors tiek atstāta novārtā, un daudzi Latvijas valstij nozīmīgi kultūras projekti netiks realizēti nepietiekama finansējuma dēļ. Uzskatu, ka šī situācija radusies Ministru kabineta lēmuma "Par grozījumiem likumā "Kultūrkapitāla fonda likums"" rezultātā, par potenciāliem draudiem Kultūrkapitāla fonda likuma darbībai un līdz ar to arī visai Latvijas kultūras attīstībai. Jāpiebilst, ka 1998.gadā Kultūrkapitāla fonds saņēma 750 projekta pieteikumus par kopējo summu 4 miljoni latu. Kultūrkapitāla fonds varēja atbalstīt šos projektus ar 720 tūkstošiem latu. Tātad piedāvājuma un pieprasījuma attiecība ir 1 pret 5,5. Turklāt pieprasījuma apjomam ir tendence augt. Diemžēl šobrīd nav citu vērā ņemamu iespēju saņemt finansējumu citur, jo, piemēram, Sorosa fonds, uzskatot kultūrkapitālu par ievērojamu finansu avotu, ir paredzējis krasi samazināt atbalstu kultūrai. Saskaņā ar likumu, es atkārtoju — ar likumu — 1999.gadā Kultūrkapitāla fondam ir jāveic četru projektu konkurss. Jāpiešķir mūža stipendijas izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā un jāpilda citi likumā, es atkārtoju — likumā, noteiktie uzdevumi. Turklāt es gribu piezīmēt, ka Kultūrkapitāla fonds šobrīd ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem fondiem, jo nav paredzētas nodokļu atlaides ziedotājiem, un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piešķirot stipendijas un finansējot individuālos pretendentus. Līdz ar to liela daļa no nodokļu maksātāju naudas tiek atkal samaksāta nodokļos.

Galvenais, ko es nobeigumā gribu atgādināt, tomēr ir tas, ka valdība nav izanalizējusi ne šos iespējamos projektus, ne pieteikumus, bet es atkārtoju — ir voluntāri samazinājusi finansējumu, paredzot 2 miljonu vietā 1 miljonu. Es gribu atgādināt deputātiem, ka iepriekšējā Saeimā Kultūrkapitāla fonda likums tika ārkārtīgi ilgi diskutēts. Tika panākta vienošanās ar iepriekšējās valdības Finansu ministriju par atbalstu šim likumam, jo daudzējādā ziņā deputāti piekāpās Finansu ministrijas viedoklim. Diemžēl šobrīd voluntāri, bez argumentācijas, kultūra saņems 2 miljonu vietā divas reizes mazāk. Tāpēc, ka es neredzu nekādu argumentāciju no Finansu ministrijas un no valdības puses, kāpēc tas tiek darīts, es aicinu neatbalstīt steidzamību un aicinu arī noraidīt grozījumus Kultūrkapitāla fonda likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies Ābiķa kungam! Pēc starpbrīža es došu vārdu Apiņa kungam, kurš ir pieteicies runāt par šī likuma pieņemšanu.

Kā es jau teicu, šodien pie mums ir ciemiņi — oficiālā delegācija. Latvijas Republikā un Latvijas Saeimā ir ieradies Polijas Republikas Seima maršals Plažiņska kungs, un es dodu maršala kungam vārdu uzrunāt mūsu parlamentu. Lūdzu, maršala kungs! (Aplausi).

Macejs Plažiņskis

(Polijas Republikas Seima maršals). Liels paldies! Go dātais priekšsēdētāja kungs! Latvijas Saeimas cienījamās deputātu kundzes un godātie deputātu kungi! Dārgie draugi! Esmu aizkustināts un pagodināts par iespēju uzrunāt jūs brīvās un suverēnās, Polijai un poļiem tik tuvās Latvijas Republikas Saeimā. Mūsu tautas vienmēr vienojusi ģeogrāfiska un garīga tuvība, brīvības mīlestība un likteņu kopība.

80.gadu un 90.gadu pārejas posms, kas gāza pēc Jaltas kārtību un atgrieza Eiropas tautām iespēju suverēni lemt par savu likteni, nebija vienīgi labvēlīgās starptautiskās situācijas pavērsiens, bet gan arī mūsu noteiktības, nesalaužamības un konsekvences rezultāts. Ne poļi, ne arī latvieši nekad nav akceptējuši viņiem uzspiestos lēmumus, kuru rezultātā Polija zaudēja savu suverenitāti, bet Latvija — valstiskumu. Gandrīz piecdesmit gadi komunisma Polijā — tas bija tikpat ilgs tautas protesta kustības, pretošanās un cīņas laiks par savām tiesībām. Par tās iemiesojumu kļuva "Solidaritāte", kas 1989.gadā Polijā panāca iespaidīgu lūzuma momentu un prata sakoordinēt to ar starptautiskās situācijas attīstību. Latviešu tautas noteiktība, spēks un darbības apjomi 1991.gadā noteica Latvijas Republikas atjaunošanu.

Šajā mirklī man ir grūti neatsaukt atmiņā ievērojamākā Polijas 1918.gada neatkarības veidotāja maršala Juzefa Piļsudska vārdus, kurš izjuta dziļu cieņu un draudzību pret latviešiem un Latvijas valsti. Maršals Piļsudskis mēdza sacīt, ka neatkarību nav iespējams ne izkaukt, ne izlūgties — tā prasa rīcību. Ar rīcību mēs to atguvām — jūs, latvieši, un mēs, poļi, kā 1918.gadā, tāpat 80. un 90.gadu pārejas posmā. Tomēr jāatceras, ka ar rīcību jāsaglabā mūsu valstiskums, tā demokrātiskais raksturs.

Cienījamie, mana vizīte jūsu valstī, neatkarīgās Polijas Republikas Saeima maršala pirmā vizīte neatkarīgajā Latvijas Republikā — vienlīdz ir zināmas nepārtrauktības apliecinājums mūsu tautu un valstu vēsturē kā arī vēlme vērsties nākotnē divpusēju attiecību nostirpināšanai, mērķu vienotības noteikšanai daudzās jomās.

Abas mūsu tautas ir radoši izmantojušas šo īso laika posmu, kas šķir mūs no komunisma gāšanas, veidojot pamatus brīvu un mūsdienīgu valstu sabiedrību darbībai. Gan poļi, gan arī latvieši apzinās, cik daudz uzdevumu vēl jāveic un cik daudz vērtīgā laika pagājušajā desmitgadē mums ir atņemts.

Šajā sakarā man radās pat zināmas šaubas, vai man vajadzēja šeit un šodien griezties pie jums, kad jūs par savu naudu runājat, es atņemu jums laiku. Mēdz sacīt, ka cilvēkus, kuri runā par naudu, nevajag traucēt, Polijas Seimā mums tas ir aiz muguras, tādēļ faktiski ar jums varētu dalīties pieredzē.

Tomēr svarīgākā atziņa, kas mani pārņem, ir gandarījums, kādu jūs, cienījamās deputātu kundzes un godājamie deputātu kungi, izjūtat neskatoties uz neizbēgamām grūtībām šajās debatēs, veidojot kārtējo neatkarīgās Latvijas valstiskumu budžetu.

Ar apmierinātības sajūtu varu teikt, ka mūsu valstis pēc pāris gadiem demokrātizācijas un brīvā tirgus izmaiņu ieviešanā var lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem. Ja skatāmies uz Austrumeiropas vai Dienvidaustrumeiropas valstīm varam redzēt, ka nav gūti tikai panākumi, ne visiem iet tik labi.

Abas mūsu valstis un tautas tiecas nostiprināt savus transformācijas sasniegumus uzticamās, vēsturiski pārbaudītās Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Kopā ar Čehiju un Ungāriju vistuvākajā laikā mēs sagaidām uzaicinājumu no NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas par Polijas pievienošanos Ziemeļatlantijas pakta organizācijai. Tas būs oficiāls akts par Polijas iestāšanos NATO.

Papildus tas nozīmēs Jaltas pilnīgas un galīgas beigas un pirmo reizi kopš pāris gadsimtiem — drošības garantēšanu mūsu valstij. Mūsu jau tik tuvajai klātbūtnei NATO ir vēl cits aspekts. Polijai ar visām kaimiņvalstīm ir draudzīgas un labas attiecības. Tā varētu dot šajā reģionā ieguldījumu drošības un stabilitātes nostiprināšanā. Īpaši ar šo izaicinājumu mēs gribētu tikt galā.

Polijai daudz iespaidīgāk nekā jebkuram citam ir apziņa, kādu nozīmi iekšējai valsts labvēlīgai attīstībai dod drošības sajūta. Mūsu kaimiņu un draugu centienus šajā jomā mēs labi saprotam. Tādēļ Polija pēc pievienošanās NATO joprojām paliks Baltijas valstu uzticama partnere reģionālās drošības un stabilitātes veidošanā un iestāsies par to, lai NATO paplašināšanās process netiktu pārtraukts.

Abas valstis apzinās to svarīgumu, kādu viņu saimnieciskajā un sabiedriskajā attīstībā, kā arī veiksmīgajā darbībā Eiropas un pasaules ekonomikā piešķir dalība Eiropas Savienībā. Polija un Latvija, kuras uzņēmušās milzīgas grūtības sabiedrības transformācijā un iekšējās likumdošanas harmonizācijā ar Eiropas Savienības likumdošanu, izsaka cerību, ka Eiropas Savienības iekšējo reformu process neaizkavēs tās paplašināšanas procesu.

Pašreiz mūsu valstis aktīvi piedalās reģionālajā sadarbībā, tas paplašina sadarbības iespējas starp mūsu valstīm. Brīvās tirdzniecības līgums starp Poliju un Latviju, kā arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā paver jums durvis uz CEFTA ar tās gandrīz simts miljonu lielo ražotāju un patērētāju tirgu. Ar Eiropas Savienību uzsāktais sarunu process dod tālākas iespējas konsultācijām un sadarbībai, kas ir izdevīga abām pusēm.

Godājamie klātesošie! Tomēr mums īpaši svarīga ir starpparlamentārā un starppartiju sadarbība. Ar prieku uzņemam arvien biežāk Latvijā saklausāmos signālus par pieaugušo ieinteresētību sadarbībā un partnerattiecībās ar Poliju. Tādēļ esmu ieradies Rīgā ar maniem kolēģiem deputātiem, kuri pārstāv galvenos politiskos grupējumus Polijā. Tas ir labi, ka jūsu Saeimā ir izveidojusies Latvijas un Polijas parlamentārā grupa, kas ir ļoti stipra, skaitliski liela. Analoģiska grupa top Polijas Republikas Seimā. Abu grupu sastāvs vieš cerību, ka tās izrādīs iniciatīvu un darbības dinamiku gan parlamentārās attiecībās, gan valstiskā līmenī.

Par mērķtiecīgu mēs uzskatām arī Latvijas Saeimas pārstāvju tālāku iekļaušanos Polijas un Lietuvas parlamentārajā sadarbībā un trīspusēju iniciatīvu stimulēšanu. Mēs būtu visnotaļ ieinteresēti Polijas parlamenta ciešākā sadarbībā ar Baltijas asambleju.

Mūsu sadarbībai ir plašs darbības lauks. Ievērojamais poļu dzejnieks Staņislavs Vispjaņskis šajā situācijā atkārtotu: "... lai tikai jums būtu vēlme vēlēties."

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie! Esam cieši pārliecināti, ka Latvijā mums ir daudz uzticamu draugu. Ar patiesu gandarījumu uzņēmām labojumu ieviešanu Latvijas Republikas likumdošanā par pilsonību, kas rada iespēju šejienes poļu tautības nepilsoņiem gūt atvieglojumus naturalizācijā. Es vēlētos izteikt pateicības vārdus visiem Latvijas politiķiem, valstsvīriem, kā arī visiem Latvijas pilsoņiem, kuri 1998.gada 3.oktobra referendumā atbalstīja labojumu par atvieglotu kārtību Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai. Tas ir ne tikai parasts gandarījums Rībentropa—Molotova pakta upuriem, kuri cieta tādu pašu vajāšanu kā latvieši. Tā ir arī laba investīcija latviešu sabiedrības integrācijā līdz ar to valsts nākotnē. Poļi bija, ir un būs Latvijas Republikas lojāli pilsoņi — šis fakts ir ne vienreiz vien pierādīts.

Poļu puse vēlas, lai šejienes poļu tautības iedzīvotāji, kuri vēl nav Latvijas Republikas pilsonību saņēmuši, iegūtu to iespējami ātrākā laikā. Tas būs ne tikai Latvijas poļu apliecinājums Latvijas Republikai par savu lojalitāti, kura pie tam veicinās ciešāku saišu veidošanos starp poļu un latviešu sabiedrībām un mentalitātēm. Es ticu, ka Latvijā dzīvojošie poļu tautības cilvēki, bet īpaši gados jauni, kuri vēlas veidot karjeru, darīs visu, un Latvijas Poļu savienība sniegs šiem cilvēkiem atbalstu. Uzskatu, ka Latvijas poļi varētu rēķināties arī ar četru šeit klātesošo poļu izcelsmes deputātu palīdzību, kurus es vēlos apsveikt sakarā ar šīs godpilnās atbildīgas funkcijas apņemšanu.

Priekšsēdētāja kungs! Deputātu kundzes, deputātu kungi! Savas uzrunas nobeigumā es vēlētos uzsvērt pilnu atbildību, ka Latvija var rēķināties ar Poliju kā ar drošu partneri un draugu. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies maršala kungam! Novēlēsim viņam veiksmīgu vizītes turpinājumu. Un, cienījamie kolēģi, tā kā tuvojas starpbrīdis un visi ir uz vietas, mēs varētu reģistrēties. To var darīt jebkurā no starpbrīžiem, bet izdarīsim to tagad. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāra biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Boriss Cilēvičs, Pāvels Maksimovs, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Jānis Ādamsons, Gundars Bojārs, Leonards Stašs, Pēteris Salkazanovs, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Mareks Segliņš, Andris Šķēle, Silvija Dreimane, Juris Sinka, Jānis Straume, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Mazu uzmanību vēl. Tātad mēs savu darbu atsākam 11.15, starpbrīdis ilgs 31 minūti, bet tad būs pilns starpbrīdis. Pirmais pēc starpbrīža runā par deputāts Apinis. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Turpinām lemt jautājumu par likumprojekta "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" atzīšanu par steidzamu. Par vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es ceru, ka mani dzird arī mans draugs Dzintars Ābiķis. Dzintar, mani tiešām satriec tas, ka Dzintars Ābiķis, kurš kādreiz bija plaši pazīstams ar savu brīvdomību un ar savu ļoti labo oratora mākslu, pēkšņi ķēries pie tādas apšaubāmas metodes kā priekšā nolikta papīra nolasīšanas, kuru viņš veica ar zināmām grūtībām, acīmredzot nebija gadījies iepazīties ar minēto dokumentu pirms šīs runas teikšanas. Dzintar, šo runu tu pateici nepareizi, bija domāts runāt par steidzamību nevis par to, vai vispār Kultūrkapitāla fondā ir vajadzīgs mazliet vairāk vai mazliet mazāk līdzekļu. Šinī gadījumā Dzintars Ābiķis runāja tikai par to, ka viņš pats nespēj izdomāt, cik līdzekļu tieši ir vajadzīgs Kultūrkapitāla fondam, un viņš gribētu to domāt ilgi.

Godājamie kolēģi, es jūs aicinu balsot par steidzamību, jo šinī gadījumā mēs nediskutējam par atsevišķiem punktiem, šie punkti jau ir izdiskutēti gan jūsu frakcijā, gan visās komisijās, gan arī Ministru kabinetā. Mēs varam tagad iesniegt savus grozījumus, un Dzintaram Ābiķim, kurš ilgi pie šiem jautājumiem ir strādājis, iespējams visu izdarīt, lai izdarītu tās izmaiņas, kas nu ir nepieciešamas. Aicinu balsot par steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, viens par. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 42, atturas — 1. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu!

Balsojam atkārtoti par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 47... Vārdu par procedūru lūdz Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš

(LC). Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Nu tie, kas skatījās... Nu es tomēr aicinātu, ja jau mēs esam vienojušies, nu nebalsot par visiem... Es atvainojos, nomierinieties, Bērziņa kungs, man ir tiesības to pateikt, un es vienkārši tagad savākšu piecus parakstus un lūgšu pārbalsot. Visi, kas gribēja redzēt, redzēja, kādā veidā balso par vairākiem.

Sēdes vadītājs.

Diemžēl es kā sēdes vadītājs esmu spiests piekrist Bērziņa kungam, jo es arī redzēju, kā apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvji balsoja par citiem kolēģiem, bet mēs risināsim šo jautājumu Kārtības rullī paredzētajā kārtībā.

Nākamais jautājums, mums jālemj par steidzamību likumprojektam "Grozījums Radio un televīzijas likumā" . Vai kāds vēlas uzstāties par vai pret? Uzstāties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 19, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais jautājums. Jālemj par steidzamību likumprojektam "Grozījumi Īrestiesu likumā" . Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 7, neviens neatturas. Steidzamība likumprojektam atzīta.

Nākamais jautājums, ir jālemj par steidzamību likumprojektam "Par valsts budžetu 1999. gadam" . Pret vēlas runāt Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ierosinām budžeta balsojumā balsot pret steidzamību, jo budžets tāpat ir izskatāms divos lasījumos. Ja pārējiem likumprojektiem steidzamība ir motivēta saistībā ar budžeta izskatīšanu vienlaicīgi, tad budžets tāpat ir skatāms tikai divos lasījumos, un kur ir atšķirība no steidzamības un parastā lasījuma? Izsludināts un pieņemšana faktiski notiek vienā laikā. Vienīgais, ko valdība vēlas, ka viņa nespēs sagatavot šos dokumentus laicīgi — piecas dienas pieejamus deputātiem pirms otrā lasījuma. Un tad var iznākt situācija, ka, cienījamie deputāti, budžetu uz otro lasījumu jūs saņemsiet plenārsēdes rītā uz galda, un jums būs jābalso tanī pašā dienā. Es domāju, ka valdība, lai kāda viņa arī citās lietās ir un kā viņas darbību vērtējam, tik kā sagatavot šos dokumentus spēs. Līdz ar to nu steidzamība budžetam, manuprāt, absolūti nav vajadzīga, un lūdzu balsot pret steidzamību budžetam. Pieņemts tas tiks gluži tanī pašā laikā un izsludināts, lielākais, ar vienas dienas starpību. Tā kā šeit steidzamībai nav pamatojuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par? Finansu ministrs Godmaņa kungs. Lūdzu!

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Mēs, protams, necentīsimies turpināt to praksi, kas diemžēl bija, ja nemaldos, 1997. gada budžetu pieņemot, kad tiešām tā darīja. Un kas to darīja? Varbūt negribētos šeit to nosaukt. Bet viens ir skaidrs, ka ir politiska strukturēšanās notikusi arī parlamentā. Ir frakcijas. Katra frakcija, ne tikai deputāti, bet arī frakcijas izskatīs visus šos priekšlikumus un politiski lems. Es neredzu šeit nekādas iespējas, ka mēs varētu kaut kādā veidā apšmaukt deputātus. Tā mēs nedarīsim, katra frakcija, katrs deputāts iepazīsies, un frakcija pieņems lēmumus politiski. Tad par tiem šeit balsos. Un tas tikai paātrinās mūsu darbu un padarīs to konstruktīvu. Te nav nekādas domas vienkārši neņemt vērā deputātu priekšlikumus. Man ir lūgums — atbalstīt tomēr steidzamības kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Par valsts budžetu 1999. gadam". Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 48, atturas — 1. Lēmums par steidzamību nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu : "Ierosinām pārbalsot likumprojekta "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" steidzamību, jo ir pamats apšaubīt balsojuma rezultātus". Viens var runāt par, viens — pret šo lēmuma projektu. Vai kāds vēlas izteikties? Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms jābalso par to, vai mēs pārbalsojam šos balsošanas rezultātus. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 37, atturas — 1. Ierosinājums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam atkārtoti par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 48, atturas — nav. Lēmums par steidzamību nav pieņemts.

Saskaņā ar Kārtības rulli tagad uzsākam debates par visu budžeta likumprojekta paketi kopumā. Kā pirmajam vārds deputātam Mārim Vītolam, Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien mēs izskatām gada svarīgāko likumu — valsts budžeta likumu. Tādēļ vēlos jūs iepazīstināt ar Tautas partijas viedokli par šo būtisko likumprojektu.

Pēc posta, kurā mēs nonācām, Gaiļa valdības vadīti, 1995. gadā, ar milzīgām pūlēm un smagiem, bieži vien nepopulāriem lēmumiem, Andra Šķēles valdībai izdevās valsti pagriezt attīstības virzienā. Strādājot saspringtā režīmā, samazinot budžeta izdevumus, atstājot budžetā gandrīz vai tikai algas un siltus radiatorus, valdībai toreiz izdevās apturēt ekonomikas sabrukumu un, protams, arī iedzīvoties nelabvēļu un kurnētāju kritikā. Taču rezultāti bija redzami jau 1997. gadā, kad kļuva jūtams, ka valsts līdzīgi slimniekam pēc grūtas un mokošas slimības ir atlabusi. Tika pārtraukta mežonīgā valdības aizņemšanās, pazeminājās kredītprocentu likmes, samazinājās inflācija un pieauga cilvēku ienākumi un patēriņš. Veidojās uzkrājumi, un ekonomika sāka attīstīties. Tiesa, toreizējā valdība no šīs atšķīrās ar vismaz divām lietām. Šķēles valdības pamatā bija plašs, labēji orientētas Saeimas vairākuma atbalsts, un to vadīja rīcībspējīgs cilvēks, kuram netrūka politiskās gribas un spējas rīkoties izlēmīgi.

Pašreizējās valdības iesniegto budžeta projektu raksturo neizlēmība, politiskās apņemšanās un drosmes trūkums. Un man personīgi ir skaidri arī iemesli. Kaut vai šobrīd klātneesošā Ministru prezidenta Krištopana attieksme pret šo jautājumu. Es saprotu, ka Krištopana kungu šodien mazāk interesē iesniegtais budžets un valsts attīstība, bet vairāk interesē palikšana savā amatā. Šajā balsojumā izšķirsies viņa vadītās valdības liktenis, un viņa uzdevums ir skaidrs — par katru cenu nodrošināt savas valdības saglabāšanu. Opozīcijai šajā ziņā ir vieglāk, jo tai nav izmisīgi jāturas pie varas un jāiztirgo politiskajām partijām ministru amati par balsojumiem. Tāpēc mēs spējam paskatīties uz šo budžetu valstiski.

Un mēs šodien varam skaidri paziņot, ka Krištopana kunga valdība uzspiež valstij pilnīgi citu kursu, kas ved atpakaļ uz 1995. gadu. Krištopana kungs, nemāniet sevi un nemāniet cilvēkus! No valstiskā viedokļa šis budžets nozīmē atteikšanos no līdzšinējās konservatīvās vai fiskālās politikas, kura nodrošināja tautsaimniecības izaugsmi pēc 1996. gada. Tā ir atgriešanās uz Gaiļa kunga valdības aizsāktā ceļa, kad lielai budžeta izdevumu daļai nebija finansiāla seguma, un tas tika veidots, naudu aizņemoties un vairojot valsts parādus.

Tomēr vienā ziņā Krištopana kungam savu priekšgājēju ir izdevies pārspēt. Ar šo budžetu Krištopana kunga vadītā valdība Latvijas vēsturē ieies kā valdība, kura saviem nodokļu maksātājiem būs uzlikusi lielāko parāda nastu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja Gaiļa valdība aiz sevis atstāja valsts fiskālo bilanci mīnus 79 miljoni latu robežās, tad šogad valsts kopējā parāda pieaugums tiek plānots 114 miljonu latu apmērā jeb par 1/3 daļu. Tas sasniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, un šādu robežu kā kritisku sev ir noteikušas pat valstis ar attīstītāku ekonomiku un stabilākām valdībām. Tas ir arī skaidri negatīvs signāls Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, sasniedzot šo maksimumu pirmajā valdības darbības gadā. Vai tiešām mums ir jāsagaida šie kritiskie vērtējumi ārzemju finansu presē, kas neizbēgami sekos pēc šī budžeta pieņemšanas?

Tautas partija, balsojot pret, balsos pret jaunas aizņemšanās lavīnas aizsākšanu. Uz katru strādājošo valsts parāds šogad pieaugs par 112 latiem. Tik lielas nākotnes saistības ar šo budžetu uzņemas katrs nodokļu maksātājs. Un šīs saistības pieaugošu nodokļu veidā būs jāatmaksā turpmākajos gados. Aizņemšanās politikai būs negatīva ietekme arī uz uzņēmējdarbības vidi jau šogad. Naudas piedāvājuma samazināšanās rezultātā paaugstināsies kredītprocentu likmes un samazināsies kredītresursu pieejamība, ja ierobežota naudas piedāvājuma apstākļos valdība gatavojas iekšējā tirgū šogad aizņemties turpat 50 miljonus latu un maksāt bankām par šo naudu līdz pat 15 procentiem gadā, tad uz kādām procentu likmēm var cerēt uzņēmēji? Tas attieksies gan uz kredītiem tehnikas iegādei zemniekiem, gan hipotekāro kreditēšanu, gan apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmējdarbībai. Ar dzīvošanu uz parāda ir tāpat kā ar dzeršanu. Kad iesāk dzert, tad ir grūti atmest. Izdzer vienu glāzīti, otru, trešo, nevar apstāties, zūd mēra sajūta. Izskatās, ka šī valdība šo bīstamo robežu jau ir pārkāpusi. Bet pēc tam neizbēgami seko paģiras. Procentu maksājumi vien par iekšējā aizņēmuma apkalpošanu nodokļu maksātājiem šogad izmaksās 23,6 miljonus latu, kas ir par 10 miljoniem vairāk nekā pērn.

Vienā pašā sociālās apdrošināšanas budžetā šogad plānots 30 miljonu latu liels finansiālais deficīts. Tas nozīmē, ka pensiju, bezdarba un citu sociālo pabalstu izmaksas šogad tiks nodrošinātas, vienīgi naudu aizņemoties. Nevaldāmi aizņemoties, noēdot uzkrājumus un privatizācijas naudu, šī valdība mūs ievedīs ilgstošā un smagā krīzē. Katrs, kurš šodien pateiks "jā" šim budžetam, būs līdzatbildīgs.

Tautas partija uzskata, ka šā gada budžetā maksimālais pieļaujamais fiskālais deficīts nedrīkstētu pārsniegt 1,2 līdz 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Būtiskākais ir jautājums, vai šis budžets palīdz atraisīt tautsaimniecības potenciālu un palīdz veidoties jaunām darbavietām? Atbilde ir skaidra — nē. Šajā budžetā redzams pretējais. Šis budžets atraisa naudas tērēšanas, jaunu pienākumu izdomāšanas un jaunu institūciju veidošanas potenciālu mūsu ministrijās. Reāli valdība, lai varētu sabalansēt budžetu, ir gājusi pa vieglāko ceļu. Valdība nav centusies samazināt savus izdevumus. Minimāli ir izvērtējusi ministriju programmu efektivitāti un nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanas lietderību. Tā vietā valdība ir izšķīrusies palielināt ārkārtas ieņēmumus no privatizācijas, ieskaitīt speciālo budžetu līdzekļus pamatbudžetā un palielināt nodokļu likmes.

Šogad ar nodokļiem un nodevām ir plānots pārdalīt 40% no iekšzemes kopprodukta. 40% no iekšzemes kopprodukta šogad plānots pārdalīt ar nodevām un nodokļiem. Līdz ar to sociāldemokrātu iesaistīšana valdībā ir tikai loģisks turpinājums valdības patiesajai politiskajai orientācijai. Krištopana valdība ir kreisa valdība. Tautas partija šodien, balsojot pret, balsos par to, ka tagad ir jārada vērtības, jārada valsts, nevis jāsāk dalīt ne vien tas, kas ir, bet pat tas, ko aizņemamies.

Daži vārdi par investīciju programmu. Šis budžets Tautas partijai ir nepieņemams arī no nesabalansētās reģionālās politikas aspekta. Krištopana kungs salīdzināja šo budžetu ar izspiestu citronu. Tad nu mums vajadzētu paskatīties, kur tā sula ir aiztecējusi. Skaidri redzams, ka absolūti lielākā investīciju plūsma ir novirzīta uz Rīgu un tās rajonu, kā arī vienu pilsētu Latvijas ziemeļrietumos. "Nabadzīgā" Ventspils viena pati tuvākajos trīs gados saņems ap 130 miljoniem latu dažāda veida investīcijās. Visiem pārējiem Latvijas reģioniem citrona sula vispār nav aiztecējusi. Tiem būs jāsamierinās vienīgi ar izspiestām citronu mizām. Tāda ir šīs valdības politiskā griba.

Varbūt šis budžets arī būs ieguvums Krištopana kungam un viņš spēs noturēties pie varas, bet tas būs zaudējums valstij. Šajā budžetā nav redzama valstiska griba un virzība. Tautas partija balsos pret šī budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Beigās es gribu pateikt arī kaut ko labu par šo budžetu. Tas ir tik slikts, ka vēl vairāk to sabojāt nemaz nav iespējams. To var vienīgi uzlabot. Tautas partija šajā ziņā centīsies valdībai palīdzēt un iesniegs savus priekšlikumus otrajam lasījumam, ja tāds tomēr notiks. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Atbilstoši Kārtības rullim valdības pārstāvjiem ir iespējams pieteikties debatēs. Pirmo reizi stundu vārds Krištopana kungam.

V.Krištopans

(Ministru prezidents). Godātais Prezidij! Godājamā Saeima! Es nebiju plānojis runāt tagad pēc Vītola kunga, bet beigās. Bet, tā kā jūs piesaucāt manu uzvārdu un deklarējāt, ka es neatrodos zālē, es to dzirdēju un atcerējos 5.Saeimu, 6.Saeimu, un mana prognoze aizvien vairāk un vairāk, cienījamā Tautas partija, piepildās. Jūs kļūstiet aizvien līdzīgāki Zīgerista partijai. (Aplausi.) Jūs tur, apmēram tajā reģionā sēdēja viena partija, kura arī izmaršēja tā kā jūs, atvainojiet, kā sektas locekļi, uz šīs tribīnes un bieži vien nolasīja no lapiņas kaut kur patapinātus skaitļus, kā to šodien spīdoši izdarīja Kiršteina kungs, runājot par automobiļiem. Tas bija vāji maskēts, izšķaidīts un saputrots, atvainojiet, gan no vienas puses tirgotāju lobijs, no otras puses absolūta nesapratne par lietām, Kiršteina kungs!

Vītola kungs piesauca manu uzvārdu ļoti daudz. Nav mums vajadzīga jūsu palīdzība, Tautas partija! Mēs tiksim galā. Nav vajadzīgi jūsu priekšlikumi uz otro lasījumu. Mēs būsim priecīgi, ja tādu nebūs. Tieši tāpat kā Zīgerista partija, kura vairs nav Saeimā, arī nāca ar priekšlikumiem, un jūs, Vītola kungs, sākat aizvien vairāk Čerānu tiešām atgādināt. Mēs iztikām bez viņa priekšlikumiem, un iztiksim arī tagad. Jūs pateicāt, ka tā citrona sula aizies uz Rīgu un Ventspili. Jūs melojat, Vītola kungs! Lauku ceļu attīstības programma, kāds sakars Ventspilij ar lauku ceļiem? Akcīzes nodokļa atmaksa zemniekiem, kāds sakars tam ir ar Ventspili un Rīgu? Armija, 10 miljonu latu pieaugums. Kāds tam sakars ar Ventspili? Ventspilī nebūs atomraķešu karabāze.

Ļoti patīkami dzirdēt Lagzdiņa kunga repliku, kurš man saka, ka man nav priekštsata par finansu lietām. Lieta tāda, ka tiešām man pie jums būs jākonsultējas, Lagzdiņa kungs, par finansu lietām. Jūs tur esat liels speciālists. Pēc gada šī pati valdība no šīs tribīnes atskaitīsies un pierādīs to, ka mēs esam gan vienlaicīgi investējuši, gan vienlaicīgi nesamazinājuši veselības un izglītības finansējumu, un mēs tiksim galā. Visa tā jūsu, atvainojiet, raudāšana ir tikai vienīgi, es būšu diezgan rupjš un teikšu — maza bērna šļupsti, jo jūsu partijai vēl nav pat viens gads. Paldies! (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Par budžetu arī kādu vārdu, Krištopan!")

Sēdes vadītājs.

Paldies Krištopana kungam. Cienījamie kolēģi! Priekš tam ir tribīne, un attiecīgi būs iespēja visiem uzstāties, izmantojot to laiku, kuru nosaka Kārtības rullis.

Tātad atbilstoši Kārtības rullim, kā jau es teicu, valdības pārstāvjiem vārds tiek dots. Šobrīd vārds tiek dots Godmaņa kungam. Finansu ministrs Ivars Godmanis. Lūdzu!

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Es apsolu, ka nedomāju šeit vēlreiz uzstāties ilgi, un visa kritika, kas attiecas uz to, ka mēs esam strādājuši ne pārāk labi un slikti, tas ir jūsu vērtējums, un pie tā es varētu palikt. Bet mans uzdevums ir šeit tomēr ļoti īsi koriģēt tos ciparus, kuri no šīs tribīnes tiek nosaukti nepareizi. To nedrīkst pieļaut, tāpēc atļaujiet man nedaudz koriģēt to, ko es nupat noklausījos. Tikai divos ciparos. Lūdzu, atcerieties!

Pamatbudžeta nodokļu ienākumi procentos no iekšzemes kopprodukta. 1998.gadā — 15,5%, 1999.gadā — 15,0%. Tātad nav lielākas nodokļu slodzes caur kopproduktu.

Otrs. Kopbudžeta nodokļu struktūra procentos no iekšzemes kopprodukta. Lūdzu, 1998.gadā — 36,6%, 1999.gadā — 36,7%. Starpība — 0,1%. Tai skaitā pieaugums pamatā ir uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ir minimālās darba algas paaugstināšanas rezultāts no 6,2 uz 6,4, ko diez vai varētu šeit apstrīdēt. Sociālās apdrošināšanas iemaksas tāpat no 12,1 uz 12,4. Toties tiešie nodokļi, kur ir runa par ieņēmumu nodokli, no 2,6% ir samazinājušies uz 2,4%, un nodokļi no īpašuma, kas arī ir tiešais nodoklis, no 1,3% uz 1,1%. Šie cipari ir pierādījums tam, ka, ja mēs runājam, ka esam uzlikuši lielāku nodokļu slogu, nav taisnība.

Otrs komentārs ir īss. Vai tik tiešām mūsu ārējais parāds un iekšējais un mūsu fiskālais deficīts ir saistīts ar dzeršanu? Ka mēs neko citu nedarām, ka mēģinām nodzert to naudu, kuru mēs aizņemamies. Es atļaušos nekomentējot vienkārši nosaukt jaunos aizdevumus, un jums, deputātiem, pašiem ir jāizlemj, vai tā ir naudas notērēšana nodzeršanai vai nav.

No iekšējiem kredītiem — studiju kreditēšana. Es nedomāju, ka, kreditējot studentus, mēs varētu uzskatīt, ka mēs vienkārši naudu nodzeram. Mēs vienkārši mēģinām attīstīt mūsu jauno paaudzi. Lai Dievs viņiem palīdz!

Ja mēs runājam par aizdevumu eksportkredītu, kas ir pilnīgi jauns, 6 miljoniem. Mēs visi runājam, ka mums eksports ir jāatbalsta. Arī tiem uzņēmējiem, kas tirgojas uz āru. Kas tirgojas uz Krieviju, tad diez vai tā ir naudas nodzeršana. Ir viens aizdevums, kas ir smags priekš manis un priekš mums. Tas ir aizdevums pensiju speciālajam budžetam.

Bet, cienījamie deputāti! Nevarēs tā darīt, ka vienkārši tā, kā to darīja savulaik atpakaļ, ka mēs vienkārši dzelžaini samazināsim pabalstus, samazināsim maksājumus, tajā skaitā arī pašvaldībām. Tas laiks ir pagājis. Tā rīkoties mēs nevaram. Es gribu tikai nocitēt. Man te iedeva vienu tādu stenogrammu, 1996.gada stenogrammu, kur uzstājās Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle. Citāts ir sekojošs: "Cienījamie deputāti! Vispirms atteikties no tiem likumprojektiem, kuru pieņemšana palielinātu budžeta izdevumu daļu. Nekavējoties. Nekavējoties atteikties. Jebkurš likums, kurš bez seguma palielina budžeta izdevumu daļu, ir viennozīmīgi traktējams kā noziegums un kaitniecība pret Latvijas valsti." To es lūgtu atcerēties tos deputātus, kad mēs runāsim par pirmo un otro lasījumu tiem likumiem, kurus mēs esam lūguši nepieņemt 1999.gadā sakarā ar to, ka tas palielinās izdevumu daļu nesamērīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies Godmaņa kungam. Nākošais debatēs runās Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš

(LSDA). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es negribētu runāt par kreisiem vai labējiem virzieniem, bet vispirms par trim daļām. Tātad vai ir iespējams kaut ko darīt budžeta ieņēmumu daļā?

Es saprotu, kā finansu ministrs objektīvi skaidroja to faktu, tos sliktos, negatīvos faktorus, kādēļ šajā gadā nekas spožs ar nodokļiem vai citādā ziņā ieņēmumu daļā varētu rasties papildus? Es principā tam piekrītu. Taču es domāju, ka, labojot iepriekšējo gadu darbību valdībā, vajadzētu mums ņemt vērā nopietnāk Austrumu tirgu. Es domāju, ka Lietuva šajā ziņā ir priekšā kā pagājušajā gadā, tā arī šinī brīdī. Protams, vienlaikus atverot Rietumu tirgu.

Otrs moments. Es domāju, ka nodokļu sistēmā ir iespējama zināma restrukturizācija un papildu līdzekļu avots. Es pievedīšu vienu piemēru. Attiecībā par nodokļiem uz alkoholu. Es domāju, ka šeit mēs neizmantojam to rezervi, ko izmanto kaimiņi, gribu to pamatot ar cipariem. Pagājušā gada novembrī, 1998.gada novembrī, 40 grādu degvīna litra vidējā realizācijas cena Latvijā bija 7,09 ASV dolāri, Igaunijā — 8,3dolāri, Lietuvā — 9,67 ASV dolāri par vienu litru. Es domāju, ka vienkāršāk vairs nevar būt, ja mēs pielīdzinātos šajā sistēmā Lietuvai, mums atkristu rūpes par kontrabandu, jo izmantojot, ka mēs esam vidū kā oāze, ejot uz vienotu šo akcīzes nodokli šiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas būtu papildu ieņēmums budžetā, un samazinātos izdevumi kontrabandā. Kāpēc mums šo iespēju neizmantot, lai sargā mūsu kaimiņi ārējās robežas, un mēs sargāsim pamatā Austrumu robežu. Tas ir viens no piemēriem nodokļu restrukturizācijā. Es negribētu apstāties pie citām iespējām, ko varētu izmantot vēl šogad.

Kas attiecas par budžeta deficītu kā tādu, es gribētu teikt, ka arī 1996./1997.gadā valdību vadītāji, zināmā mērā manipulējot, izveidoja budžetu bez deficīta, ieskaitot ieņēmumus, kas ienāca Valsts īpašumu privatizācijas fondā, vienkārši pamatbudžeta ieņēmumos. Līdz tam tā bija atsevišķa tāme Ministru kabineta rīcībā. Nāca vadoņi, kas ieskaitīja pamatbudžetā un pateica: "Ā, mums budžets ir bez deficīta!" Bet tas bija matemātisks piegājiens.

Otra lieta. Par ekonomiju budžeta izdevumos. Neapšaubāmi, sociāldemokrāti ir par to, ka mums jāiet uz NATO, taču gribētu vienkārši skaitļu valodā teikt, ka šie 0,9%, tie 34 miljoni, kas ir šeit iekalkulēti budžeta izdevumos aizsardzības vajadzībām, es domāju, ka būtu korekti, ka šāda paša nasta jeb tāda pati klasifikācija pienāktos tiem līdzekļiem, kas tiek virzīti Iekšlietu ministrijas sistēmā robežapsardzei un robežbūvei. Tas kopā mums iztaisa jau krietni pāri par 50 miljoniem latu, kas ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Vienkārši tehniski. Ja šīs nosauktās institūcijas būtu Aizsardzības ministrijas sistēmā, tad, liekas, nevienam nebūtu šaubu, ka šīs divas summas ir jāsavieno un jārēķina šis procents pret iekšzemes kopproduktu. Tāpēc argumentējot, gan sevi pārliecinot, gan citas valstis un citas institūcijas pārliecinot, es domāju, ka matemātiski vienkārši jādara un šīs summas jāliek kopā.

Es negribu pieskarties tam, cik sarežģīta Latvijā ir valstisko un nevalstisko militāro struktūru sistēma, es domāju, ka tas mazai valstij ir jau nu pavisam par daudz un pie tam nelietderīgi tas tiek izmantots.

Nākamā iespēja — budžeta ekonomijā. Es domāju, ka daudziem uzkrīt tas, ka atsevišķu valsts institūciju darbs dažādās ministrijās zināmā mērā dublējas. Es domāju, ka nav skaidrs, kurš tad un kā varētu vienkāršot, kurš īsti ir koordinators mūsu iešanai uz Eiropas Savienību. Te vienā brīdī Ārlietu ministrija, te kaut kādas atsevišķas institūcijas ir radušās budžeta projektā. Es domāju, ka mēs šķiežam spēkus un noniecinām arī Ārlietu ministrijas lomu, kuras īpatsvara palielināšana darbībā būtu pamatuzdevums tieši no saimnieciskā viedokļa, lai iekarotu jaunus tirgus, un nebūtu lietderīgi dublēt jaunas struktūras blakus šai institūcijai, tikai vajadzētu to restrukturizēt un pilnveidot.

Es gribētu teikt, ka arī reģionālās politikas veidošanā ir zināma sadrumstalotība un dublēšanās. Es domāju, ka var ekonomēt arī uz valsts investīcijām, ja mēs korekti izsludinātu būvniecības un citus konkursus. Diemžēl paši uzņēmēji šajā lietā maz tiek klāt. Tāds piemērs par valsts atsevišķu institūciju dublēšanos atsevišķu uzdevumu izpildē ir acīmredzams, un tās laika gaitā šogad varētu vienkāršot, uzlabot.

Izdevumu daļā, es negribētu sīkāk pieskarties tam, ja budžets kļūtu sātīgāks, kādiem nolūkiem sociāldemokrāti vispirms vēlas, tie ir vairākkārt deklarēti un zināmi. Es gribētu tikai dažus momentus uzsvērt, ka tomēr izdevumu daļā budžetam ir patēriņa budžeta raksturs. Un šajā ziņā vēlamas būtu spēcīgākas ieskices uz tiem izdevumu posteņiem, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības aktivizēšanos jaunu darbavietu radīšanai. Daži piemēri. Mēs sakām un šodien dzirdējām, ka, lūk, kredītlikmes pieaug. Bet vajadzētu paanalizēt arī par šīm saknēm. Lielā mērā šīs kredīta likmes no bankām, privātbankām pieaug tādēļ, ka neveiksmīgi bija viņu akcionāru nodomi pelnīt vēl vairāk un ieguldīt savu naudu dažu valstu nestabilos vērtspapīros, un grib šos zaudējumus segt šobrīd pat tas, kas ir saņēmis kredītu, paaugstinot kredītu procentus. Es domāju, ka tas ir pavisam nekorekti, un mēs zinām citu valstu pieredzi, ka tādas pasaules krīzes vai simptomu sajūtu ietvaros daudzas valstis veicina tieši kredītlikmes samazināšanu. Man personīgi ir lūgums valdībai kopā ar Latvijas Banku sekot citu valstu piemēriem un pārdomāt, kā ietekmēt šo kredītlikmju samazināšanu, ko ņem mūsu valsts uzņēmēji.

Šajā ziņā otrs moments. Mums nav pietiekami attīstīta valsts atbalstīta mērķu kreditēšana. Ir mums Vides investīciju fonds, tagad Reģionālais fonds, kur kredīti ripo jau par 8% gadā pietiekami ilgu termiņu. Es domāju, ka šo sistēmu, ko citas valstis izmanto ļoti plaši jaunu uzņēmēju un mazo un vidējo uzņēmēju rašanās procesā, mēs neizmantojam pietiekami. Tāpēc arī uzskatu, ka ir jāsaglabā viena valsts vai valsts kooperatīvā banka šajā pārejas periodā, lai šādi mērķkreditēšanas virzieni varētu tikt arī apzināti vairāk veidoti.

Tālāk piezīmes, kas saistās ar šo jauno uzņēmējdarbību, ka atvēlētā nauda, kas ir izglītības blokā, kas saistās ar augstāko izglītību un zinātni, ir nepietiekama. Un to vajadzētu palielināt. Bet pie nosacījuma, ja tiešām šī nauda iet jauniem inovatīviem izgudrojumiem, tādiem, kurus ņemtu tālāk viņu praksē mūsu jaunie uzņēmēji, un būtu jaunas darbavietas un jauni nodokļi. To dara visas valstis, kas šinī inovācijas ziņā, zinātnes ziņā, lietišķās zinātnes ziņā, līdzekļus nežēlo.

Un visbeidzot. Es domāju, ka valsts neizmanto šajā situācijā arī citus ekonomiskos instrumentus, kā varētu iegūt papildu naudu. Lūk, bija visiem zināms fakts, ka ar šī gada 1.janvāri atcēla izvedmuitas resnu dimensiju apaļkokiem. Finansu ministrijas anotācijā, kas bija par šo likumprojektu, bija tāda piezīme, ka valsts zaudēs kaut kur, cik es atceros, ap 500 tūkstošiem latu gadā. Bet es domāju, ka elementāri te jārēķina tālāk. Tātad šogad potenciāli slēgtu kokzāģētavu dēļ un tā tālāk samazināsies darbavietu skaits, būs vajadzīgi papildu līdzekļi bezdarbniekiem, samazināsies nodokļi no šīm zināma skaita slēgtajām kokzāģētavām. Tātad vēlreiz uzsverot to, ka jāizmanto visi ekonomiskie instrumenti, arī muitas nodevu ziņā, lai būtu papildu ienākums, jo mēs izdodam divas reizes vairāk, divas reizes vairāk zaudējam naudu, izdarot šādu neprecīzu gājienu. Pēdējā gadījumā tas arī bija par ievedmuitām attiecībā uz importēto cūkgaļu.

Beigās es gribētu teikt tā, dažkārt mēs sakām, ka ir jāpieņem politisks lēmums. Mana pārliecība ir tā, ka jebkurš politisks lēmums ir koncentrēta ekonomisko interešu jeb ekonomisko darbību izpausme. Katram politiskajam lēmumam, ko mēs dažkārt sakām par populismu vai tā tālāk, jābalstās uz ekonomisko analīzi, skaitļu analīzi, un no tā veidojas arī šie politiskie lēmumi starpvalstu attiecībās, un varam pierādīt arī kaimiņiem, ka iekšējā tirgus aizsardzība, mūsu uzņēmēju aizsardzība vienmēr jebkurā valstī paliks prioritāra un šādas intereses vajag paust arī sarunās ar kaimiņiem gan ziemeļos, gan dienvidos, gan rietumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais debatēs ir pieteicies Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs

(LSDA). Labdien, cienījamo Prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, cienījamie ministri! Šodien apspriežamais jautājums par budžetu katrā gadījumā ir smags un politiski smags. Jāsaka, ka tas iepriekšējais budžets, kuru tika izveidojusi iepriekšējā valdība, bija daudz optimistiskāks. Pašlaik situācija ir radikāli mainījusies, salīdzinot ar tiem laikiem, un arī, dabīgi, budžets ir kļuvis pesimistiskāks. Bet kopumā tomēr gribas teikt, ka varbūt tomēr tas ir pārāk optimistisks, jo reālā situācija, vismaz tajā nozarē, uz kuru pašlaik pretendē sociāldemokrāti, ar katru mēnesi kļūst smagāka, un sekas tam kā ķēdes reakcija ir no pārstrādātāja uz ražotāju, šīs parādu saistības nevis samazinās, bet pieaug. Un kopējā ekonomiskā krīze, kas ir Eiropā un arī pasaulē, skars Latviju. Un šodien var runāt par papildu budžeta asignējumiem dažādām citām nozarēm. Labāk noteikti ir runāt par to, kā papildus iekasēt naudas līdzekļus un kārtīgāk strādāt pie šiem jautājumiem. Taču sakarībā ar šo ekonomisko krīzi gribētos tomēr runāt par to, ka arī pie šī budžeta tomēr vairāk nekā 170 miljoni ir tā nauda, kas ienāk papildus. Un par šo naudu politiski tiek lemts valdības līmenī, kā to tērēt.

Ja ir runa par zemkopību, tad katrā gadījumā tā naudas daļa, tie divi miljoni no šī pieauguma, kas aiziet Zemkopības ministrijai, noteikti neatrisina to problēmu, ar kuru saskarsies zemnieki un jau ir saskārušies ar šiem savstarpējiem parādiem, kuri ik pēc dienas aug. Un reāli šajā ekonomiskajā krīzē ir divas iespējas. Vai nu meklēt budžetā papildu naudas līdzekļus, lai piedalītos ekonomiskajā subsīdiju karā, kas ir starp visām Rietumeiropas valstīm un tagad arī starp pasaules valstīm, bet otrs ceļš ir nemeklēt naudu, bet aizsargāt savu iekšējo tirgu. Un tomēr laikam ir jāiet šai liberālajai, nevis sociāldemokrātiskajai, kā Tautas partija izteicās, tomēr liberālai valdībai ir jāiet uz šī tirgus aizsardzību.

Tālāk par vienu lietu pavisam īsi dažas replikas. Attiecībā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Ir parakstīts protokols starp Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu, bet iesniegtajā budžeta projekta variantā šis protokols ir pārkāpts, jo Likums par finansu izlīdzināšanu, par kuru tika panākta vienošanās, ka tas netiks mainīts, kritēriji ir izmainīti, un tādējādi ir pārkāpta šī vienošanās.

Nākamais moments ir saistīts ar Izglītības likumu. Izglītības likumā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algas, kas 1997.gada 1.janvārī tika izņemtas no valsts mērķa dotācijām un ieliktas pašvaldību budžetā, pašlaik ir mēģinājums, nevis pašlaik, bet sabiedrības spiediena rezultātā divu gadu laikā izdevās panākt pozitīvus grozījumus Izglītības likumā, un šīs normas izņemšana no Izglītības likuma būtu vienkārši katastrofāla, jo pirmsskolas izglītība, kas no piecu gadu vecuma ar Izglītības likumu ir pasludināta par obligātu, nodrošinātu to, ka tā situācija, kāda mums bija 80.gados, mums pamazām varbūt atgrieztos. Jo pirmsskolas izglītību tajā laikā ieguva 80% no laukos dzīvojošiem pirmsskolas izglītības bērniem. Pašlaik pirmsskolas izglītību valstī iegūst tikai 40%, un šie bērni ieiet nesagatavoti skolā. Ja iet runa par labojumu, kas ir iesniegts pašlaik, kad šo normu pārliek uz pārejas noteikumiem, tad vienkārši jāsaka, ka šeit ir tehniska kļūda, jo norma, kas pārlikta uz pārejas noteikumiem, skar visas pedagogu algas. Arī tās mērķa dotācijā paredzētās algas, kas šodien ir vispārizglītojošajām skolām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates pabeigtas. Komisijas vārdā vēlas kaut ko teikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā? Ja nē, paldies!

Cienījamie kolēģi, sāksim balsošanu pirmajā lasījumā. Tātad šajā gadījumā mums ir jābalso par visu paketi — no 48. darba kārtības punkta līdz šoreiz 55. ieskaitot, kādā veidā mēs tālāk jau noformējam priekšlikumus. Pirmais jautājums, par ko mums ir jābalso, ir pēc vecās dienas kārtības Nr.48 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli"". Mēs esam atzinuši šo likumu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo likumu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 13, neviens neatturas. Likums pieņemts. Komisijas vārdā, lūdzu, kad ir jāiesniedz priekšlikumi un kad jāizskata šis likumprojekts? Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisijā bija priekšlikums šim likumprojektam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 1.februārim. Izskatīt to Kabinetā, es atvainojos, Saeimā, nē, šo neskatīsim, 4.februārī.

Sēdes vadītājs.

Līdz 1.februārim un izskatīt 4.februārī. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — dienas kārtības 49.jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Arī šis ir nobalsots kā steidzams. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 35, neviens neatturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu komisijas vārdā, kādi ir priekšlikumi par izskatīšanu un priekšlikumiem?

R.Zīle.

Arī par šo komisijai ir priekšlikumus iesniegt līdz 1.februārim un izskatīt to 4.februāra sēdē.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā". Atvainojiet, likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 12, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, pieslēgt mikrofonu Zīles kungam.

R.Zīle.

Gluži tāpat kā iepriekšējā gadījumā komisijas viedoklis ir ierosināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.februāri un izskatīšanu 4.februārī.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 35, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu, ieslēgt mikrofonu Zīles kungam!

R.Zīle

(TB/LNNK). Viedoklis bija par steidzamību, līdz ar to bija ierosinājums 1.februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, man nav tiesību ierosināt citu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Kādi ir citi priekšlikumi, lūdzu! Tātad priekšlikumu termiņš — viens priekšlikums ir 7.februāris. Vai ir vēl citi priekšlikumi? Tātad mēs balsojam par tālāko vispirms. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 7.februāris. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 37, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Radio un televīzijas likumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 22, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

R.Zīle.

Komisija ierosina arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.februāri un izskatīšanu Saeimā 4.februārī.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Īrestiesu likumā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par— 77, pret — 11, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R.Zīle.

Termiņš priekšlikumiem ir 1.februāris, izskatīšanai — 4. februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Par valsts budžetu 1999.gadam" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 37, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Saskaņā ar Kārtības rulli ir jāizskata lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas kārtību un formu. Par šo lēmuma projektu vārds Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas vadītājam deputātam Robertam Zīlem.

R.Zīle.

Godātie kolēģi! Komisija, sagatavojot šo lēmuma projektu, faktiski vadījās no iepriekšējā budžeta likumprojekta pieredzes, kurā tika noteikta tāda pati kārtība. Vienīgā atšķirība ir tā, ka atšķirībā no dažiem citiem likumprojektiem, kuriem nesekoja līdzi citi likumprojekti, budžeta likumprojekta izskatīšanā šī kārtība ir sasaistīta ar pavadošiem likumprojektiem paketē. Tā praktiski ir vienīgā atšķirība no iepriekš izskatītajiem budžeta likumiem vai arī grozījumiem šajā budžeta likumā, ko, starp citu, vienreiz jau darīja šī Saeima. Man būtu priekšlikums atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1999.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam" . Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 6, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts. Tālāk lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

R.Zīle

. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš no komisijas puses ir noteikt 5.februāri.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.490 "Par Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 5. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Dzintaram Ābiķim. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nevar būt garāks par 15 dienām.

Dz.Ābiķis

(TP). Es gribētu noteikt minimālo termiņu — 2.februāris.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums ir ierosinājums Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.492 "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 3. Noteikumi nodoti komisijai. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ieslēgt, lūdzu, mikrofonu Kārlim Leiškalnam!

K.Leiškalns

(LC). Atbildīgā komisija lūdz noteikt 7.februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 493 "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Neviens runāt nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — nav. Noteikumi nodoti komisijām.

Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Zīles kungs... lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem "Par privātajiem pensiju fondiem".

R.Zīle

(TB/LNNK). Man būtu priekšlikums noteikt 10. februāri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 494 "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, Zīles kungs!

R.Zīle

(TB/LNNK). Arī 10. februāri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 478 "Noteikumi par atsevišķu starptautisko līgumu pagaidu piemērošanu" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas izteikties par šo noteikumu projektu?

Vārds Guntaram Krastam... Nē, nav pieteicies. Pieteicies ir... Labi, lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu Ārlietu komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu, ieslēgt mikrofonu Guntaram Krastam!

G.Krasts

(TB/LNNK). 8. februāris.

Sēdes vadītājs.

8. februāris. Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 479 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt neviens nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Ārlietu komisija, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts

(TB/LNNK). Komisija ierosina 3. februāri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 480 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu Ārlietu komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts

(TB/LNNK). Komisija ierosina 3. februāri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 481 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumu"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem! Lūdzu, ieslēgt mikrofonu Krasta kungam!

G.Krasts

(TB/LNNK). 3. februāris priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 482 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts.

8. februāris priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 483 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts

. 3. februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 484 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem! Lūdzu, ieslēgt mikrofonu Krasta kungam!

G.Krasts.

3. februāris.

Sēdes vadītājs.

3. februāris. Nav iebildumu?

Un nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 485 "Grozījums likumā "Par 1995. gada 12. jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

G.Krasts.

8. februāris.

Sēdes vadītājs.

8. februāris. Deputātiem iebildumu nav?

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir viens patīkams paziņojums. Mūsu kolēģim Jēkabam Sproģim 49 gadi. Apsveicam! (Aplausi.)

Paziņojums Dzintaram Ābiķim. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es jūs aicinu uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi. Es jau redzu, ka viens otrs šķībi skatās... bet uz īsu apspriedi tūlīt tepat, zālē, kad visi būs izklīduši. Uz īsu informāciju tepat, zālē.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi, es gan aicināšu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus uz komisijas sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu nolasīt balsošanas izdruku.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilēvičs, Viola Lāzo, Gundars Bojārs, Jānis Vētra, Indulis Bērziņš, Ilmārs Geige, Mareks Segliņš, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Dzintars Ābiķis, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Pēteris Tabūns, Juris Sinka, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemt vietas! Turpināsim darbu. Izskatām Prezidija ziņojumus par Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 1 "Noteikumi par Latvijas Vides aizsardzības fonda padomi" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 15, atturas — 2. Noteikumi komisijai tiek nodoti. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem! Lūdzu ieslēgt mikrofonu! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — Modris Lujāns.

M.Lujāns

(POA). Lūdzu līdz 10.februārim. Iesniegumu termiņš.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 2 "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — nav. Noteikumi komisijai tiek nodoti. Lūdzu, ieslēgt mikrofonu Modrim Lujānam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

M.Lujāns

(POA). Līdz 3.februārim lūdzu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.9 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 3, atturas — 4. Noteikumi komisijai nodoti. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. 3.februāris. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas lietuviešu kultūras biedrībai "Rūta"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Leiškalna, Slaktera, Grīga un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo likumprojektu nav iesniedzis Ministru kabinets, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti to ir sagatavojuši, saskaņojot ar Ministru kabineta attiecīgajām struktūrām — Finansu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu. Šī problēma ir radusies tāpēc, kāpēc vajadzēja sagatavot šādu likumu, ka tika ar šā gada 1.janvāri atcelti izvedmuitas tarifi līdz liela izmēra kokmateriāliem. Lai apmierinātu tās prasības, kuras izraisīja asociācija "Latvijas koks", Latvijas kokapstrādes uzņēmēji un eksportētāju asociācija, Latvijas zāģmateriālu eksporta asociācija, šis jautājums tika saskaņots arī ar mežu audzētājiem un Mežu īpašnieku apvienības pārstāvjiem. Ļoti rūpīgi sagatavojot visu pušu ieteikumus, komisijas deputāti ir sagatavojuši šo priekšlikumu un lūdz to nodot komisijām, kā atbildīgo nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Ja gadījumā Finansu ministrijai būs kādi iebildumi, viņi varēs, kā Kārtības ruļļa 87. pantā ir noteikts, pieprasīt finansu ministra atzinumu, kaut arī šodien es, konsultējoties ar Godmaņa kungu, jau šādu pozitīvu atzinumu likumprojektam saņēmu. Paldies par uzmanību! Balsosim pozitīvi!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pret neviens runāt nevēlas. Iebildumu pret nodošanu komisijām nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Kalniņa, Ūdres, Lībanes, Ražuka iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Man ar lielu prieku jāatzīmē, ka šis iesniegtais likumprojekts ir pirmā reālā sadarbība ar mūsu augsti godāto Tautas partiju.

Pateicoties viņu konstruktīvajiem priekšlikumiem, radās šis priekšlikums, jo Tautas partija norādīja uz zināmām nepilnībām, kas bija iepriekšējā mūsu iesniegtajā projektā. Tieši Tautas partija norādīja uz šādu metodi — 50% no iekasētā mazuta akcīzes novirzīt katlumāju, krāšņu un citu ierīču pārbūvei, lai tās pārietu uz alternatīvu kurināmo, proti, šķeldu, koksni... Nē, te tas nav. Tagad es jebkurā gadījumā vēlos norādīt, ka tieši Tautas partija šoreiz bija iniciatore šim ļoti labajam priekšlikumam. Patiesībā tas ir vārds vārdā atbilstoši Tautas partijas priekšlikumam. Es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kā tādu labu, reālu sadarbību un tādu konstruktīvu darbību nākamā Latvijas valsts budžeta kopīgā izstrādē. Es jau iepriekš pateicos par pozitīvu balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pret vēlas runāt deputāts Jāzeps Šnepsts, Tautas partijas frakcija.

J.Šņepsts

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jau saprotu, ka ne Apiņa kungs, ne arī Godmaņa kungs savā dzīvē nekad nav nodarbojušies ar katlumāju rekonstrukciju. Bet nu viņiem tas būtu ļoti vēlams, jo tad viņiem vismaz būtu kaut kāda sajēga, kā var pāriet uz alternatīvajiem kurināmajiem. Bet es gribu runāt par kaut ko citu. Es ļoti ceru, ka šinī zālē mēs nepiedzīvosim tos laikus, kad noteiks, kam te sēdēt mūsu cienījamais premjers Vilis Krištopans. Man ļoti žēl, ka šo valsts valdību vada cilvēks, kurš no Saeimas tribīnes, rupji sakot, trīs mājas tālāk var pasūtīt frakciju, kura demokrātiskās vēlēšanas ir ieguvusi visvairāk balsu. Tāpēc mani absolūti nepārsteidz, ka jau trešo reizi divu mēnešu laikā ir iesniegts uz balsojumu pilnīgi nesagatavots likumprojekts "Par akcīzes nodokli mazutam".

Tautas partija, kā minēja cienījamais Apiņa kungs, absolūti nav pret nodokļiem, bet jūs laikam jaucat, ka mēs esam pret konceptuālu pieeju šim jautājumam, kur kontekstā tiktu izskatīts ne jau viens kurināmā veids, bet izskatītu pilnīgi visu grupu, ko Latvijā izmanto kā kurināmo, attiecīgi būtu pamatota nodokļu likme.

Tālāk. Nākamais jautājums būtu administrēšanas kārtība.

Nākamais. Kur mēs šo naudu izmantosim, un kāds būs ekonomiskais efekts? Jūs jau varat teikt: "Kurināsim ar šķeldu!" Bet vai jūs esat parēķinājis, cik tūkstošu vai simtu tūkstošu kubikmetru šķeldas ir vajadzīgs, lai to aizvietotu ar mazutu? Vai jūs varat nosaukt tagad šo skaitli?

Nākamais jautājums. Neviens vārds nav teikts, ka mazuts ir viens no tiem kurināmajiem, kas apkārtējai videi nodara vislielāko kaitējumu, jo es pilnīgi esmu pārliecināts, ka akmeņogles ir bīstamākas. Tikai ne viena vārda nav par šo kurināmo. Kāpēc ne gāzei?

Trešais. Likumā minētie ieņēmumi tiek minēti aptuvenos skaitļos. Bet būtība jau ir pavisam citur. Ja Krievija pašlaik ir pielikusi 10 ekijus, mēs pieliekam četrus latus, un vēl visam virsū ir PVN, rezultātā budžets papildinās aptuveni vēl plus pāri par 1 miljonu latu. Diemžēl šis fakts kārtējo reizi tiek noklusēts.

Un visbīstamākais. Par cik daudzos reģionos, it sevišķi Latgalē, gāze kā kurināmā avots nav pieejams. Kā es jau teicu vienā mirklī sezonas vidū, pārorientēt kurināmā saimniecību uz alternatīvajiem kurināmiem praktiski nav iespējams. Pašlaik jau ir ļoti daudzas pašvaldības, kur kurināmais praktiski šajā sezonā ir iztērēts. Tāpēc es domāju, ka mēs veidojam ļoti bīstamu situāciju, ka Latgales reģionā, kur jau tā ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem, klāt vēl nāks šai valdībai un parlamentam reģionālās problēmas.

Pagājušoreiz cienījamais finansu ministrs minēja vēl tādu absurdu pieņēmumu, ka, lūk, mazuts bojājot katlus. Ja es jums tagad teiktu, ka mašīnu autoriepas bojā ceļus. Varbūt uzliksim akcīzi arī autoriepām? Rēzeknē, kā stāsta, stāvot vesels ešelons. Uzreiz problēma tiks atrisināta. Ja attiecīgais katls domāts kurināšanai ar mazutu, kā var anotācijā figurēt tāds pieņēmums, ka tas bojā katlu. Vienīgi es pieļauju, ka cienījamais finansu ministrs domāja par tiem katliem, kurus viņš gribēja ieteikt lietot Latvijā apkurei savā laikā, kad viņš bija premjers. Tāpēc es jūsu bankrotējošos uzņēmumus vilku ārā.

Beigās es gribētu teikt — šinī mājā, manā skatījumā, vajadzētu pieņemt, likt uz balsošanu un galīgi izvērtēt pamatotus likumprojektus, lai tos pēc tam nevajadzētu pēc mēneša, pēc pusgada vēlreiz labot un vēlreiz pie tiem atgriezties, tāpēc es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 35, atturas — nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Kalniņa, Ūdres, Lībanes, Ražuka iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāte Silva Golde, Tautas partijas frakcija.

S.Golde

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Uzbrukumi izglītībai turpinās konsekventi gan no valdības, gan jau no Saeimas deputātu puses un, jūtams, ne pēdējo reizi. Labi, ka skolotāji šodien mierīgi strādā klasēs ar mūsu bērniem un pat nenojauš pagaidām, kādas sankcijas pret tiem atkal izdomājuši Saeimas deputāti. Kaut ko tādu, kas šodien iekļauts Saeimas darba kārtībā, es pieņemu, ka mūsu skolotāji pat sapņos nevarēja nosapņot. Lai vēlāk nebūtu pārpratumi par balsojumu vai paviršības balsojumā, kas varbūt reizēm notiek, paļaujoties uz frakciju vadītāju vai kādu citu skaidrojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem, es citēšu Izglītības likuma 60.panta trešo daļu, par ko iet runa likumprojektā, ko iesnieguši "Latvijas ceļa", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunās partijas pieci deputāti — cienījamie Apinis, Lībane, Ražuks, Kalniņš, Ūdre. Citēju: "Valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts mērķdotācijām." Tātad minētie deputāti ierosina visu vispārizglītojošo skolu, tajā skaitā sākumskolu, vidusskolu, pamatskolu, internātskolu, speciālo skolu un kā nelielu daļiņu bērnudārzu, pedagogu algas kā valsts mērķdotāciju nodrošināt tikai no 2000.gada 1.janvāra. Cik man zināms, budžeta projektā arī pašvaldību daļā atalgojums skolotājiem šeit arī nav plānots.

Tālāk laikam vairs nav kur iet izglītības un skolotāju iznīcināšanas jomā. Jā, ieguvums no šiem līdzekļiem būtu pamatīgs, patiešām pamatīgs, lai tos novirzītu citām nozarēm. Ja pagājušajā nedēļā izskatīšanai grozījumos Izglītības likumā tika virzīts no mērķdotācijām izņemt ārā tikai bērnudārzu algas, tad šobrīd šie pieci deputāti patiešām ir spēruši plašu soli uz priekšu, izņemot visus pedagogus no mērķdotācijām. Bet galu galā varbūt šo piecu deputātu iesniegtais likumprojekts nemaz nav tik peļams un tīri sakarīgs, jo, ja jau skolotāju atalgojums ir tik zems, tad labāk, lai tā vispār nav. Minēšu pagājušajā nedēļā laikrakstā "Izglītība un Kultūra" minēto: mēs dzīvojam piecdesmito gadu atpalicībā un nezinām, ka pasaulē sen jau ir pierādītas un pamatotas sakarības starp iedzīvotāju izglītības un labklājības līmeni. Izdevumi izglītībai pasaulē netiek uztverti kā zaudējumi budžetā, bet kā investīcijas nākotnes labklājībai. Es nezinu, vai tas ir pārpratums vai tā ir apzināta rīcība, bet es atļaujos cerēt, ka kaut ko tik šokējošu, kā plānots izrīkoties ar visiem Latvijas skolotājiem, deputāti Saeimā šodien neatbalstīs. Aicinu balsot pret iesniegto likumprojektu, kas izslēdz visu Latvijas skolotāju darba samaksu no valsts mērķdotācijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par runās deputāts Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Nu, rūpīgi noklausoties godātās kolēģes runā, es sapratu, ka tālāk vairs nav kur iet, tā vismaz teica kolēģe, es atgādināšu, ka šo soli — tālāk vairs nav kur iet, proti, visu novirzīt tikai pašvaldībām, visu izglītību nodot pašvaldību finansēšanai, izdarīja kāds Andris Šķēle, un to viņš izdarīja diezgan vardarbīgi, un to viņš izdarīja,uzspiežot šai pašai Saeimai. Tagad, protams, mums jārisina jautājums, kādā veidā mēs šo kļūdu labosim. Un, protams, mēs esam gatavi labot Andra Šķēles kļūdu, mēs esam gatavi iet uz to, ka mēs tiešām un viennozīmīgi iesim uz valsts mērķdotācijām, un mēs esam atraduši versiju, kā to darīt no 2000.gada 1.janvāra, tātad nevis no gada vidus, bet precīzi strādājot ar pārejas noteikumiem. Es atgādināšu, ka jebkurā gadījumā nauda nerodas ne no kurienes, tas nozīmē, ka mums tā tagad ir jānoņem pašvaldībām, jāieskaita atkal valsts budžetā, jāmaina ir mūsu nolīgums ar Pašvaldību savienību, lai pēc tam to atkal mērķdotācijas veidā pašvaldībām piešķirtu. Mēs tām noņemam šobrīd funkciju, mēs viņiem varētu šo funkciju noņemt un pazaudēt viņiem arī šo naudas daļu, un pašvaldības nemaz nejutās tik apmierinātas, ka viņiem tūlīt vienā mirklī ir jāizdara šāds pārkārtojums. Un tādēļ mēs pārstrādājām mūsu likumprojektu un papildinājām pārejas noteikumus ar vienu vienīgu jaunu punktu — to, ka trešā daļa 60.pantā stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri, proti, bērnudārzu pasniedzēju algas valsts tiešām ņems savā budžetā no nākošā gada 1.janvāra. Mēs ļoti lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs esam visus pārējos, tos jautājumus, par kuriem šeit bija daudzas diskusijas, noņēmuši, piekrītot jūsu viedoklim. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Par to, kā lieta tālāk virzāma, vārds deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Man nebija citas izejas kā tikai pieteikties runāt par to, kā lieta tālāk virzāma, jo viens jau bija runājis par, viens — pret. Šis ir par procedūru, ko es vēlos jums teikt. Man ir jāatzīst, ka šajā projektā, ko es esmu parakstījusi, un man ir jāatvainojas visiem tiem, kuri ir projektu lasījuši un kuri par to runājuši, un kuru dēļ ir radies šis pārpratums. Es gribu atzīties godīgi, to ir sagatavojusi Finansu ministrija, un tur patiešām ir kļūda. Neviens negrasās to attiecināt uz skolotājiem, bet tikai uz bērnudārzu audzinātājiem. Es labprāt atsauktu savu parakstu, bet ar vienu vienīgu "bet", jau tā ļoti daudziem likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, šodien netika piešķirta steidzamība. Arī šis jau ir aizkavējies par vienu nedēļu, tāpēc es jūs ļoti lūgtu — tos, kuri ir gatavi atbalstīt to tajā redakcijā, ko es tikko minēju, lūdzu atvērsim šodien, un uz pirmo lasījumu "Latvijas ceļš" nebalsos nekādā gadījumā par skolotājiem, es to paziņoju ar pilnu atbildības sajūtu, tieši otrādi. Mēs parūpēsimies par to, lai Budžeta un finansu komisijā tiktu iesniegta attiecīga redakcija, ko atbildīgā komisija varētu pieņemt kā alternatīvu, un jau nākamajā lasījumā mēs varētu par to balsot kā par alternatīvo likumprojektu. Es vēlreiz ārkārtīgi atvainojos, un es tiešām negribu nevienu šeit vainot — nedz Andri Šķēli, nedz Ivaru Godmani, nedz vēl kādu. Situācija ir tāda, kāda tā ir, un es jūs ļoti lūdzu izdarīt vienu vienīgu lietu — atvērt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 45, atturas — 2. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Bekasova, Cileviča, Solovjova, Jurkāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Jurkāna, Cileviča, Solovjova, Bekasova, Mitrofanova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Bekasova, Cileviča, Solovjova, Jurkāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vētras, Zīles, Kezikas, Panteļējeva, Seiksta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt Jāzeps Šņepsts, Tautas partijas frakcija. Iesniedzēji atsauc likumprojektu? Neatsauc, tādā gadījumā iebildumu nav par nodošanu komisijām? Priekšlikums balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 34, atturas — 4. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Jura Dobeļa apstiprināšanu par Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā delegācijas locekli". Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 12, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas, es informēju, ka Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par divu pārstāvju deleģēšanu no katras pārstāvētās frakcijas darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas Republikas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzi un SIA "Lattelekom" tarifu politiku, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma "Par telekomunkācijām" prasībām. Visas frakcijas ir iesniegušas arī savus kandidātus uz šo komisiju. Vai ir kādam iebildumi, ka šo lēmuma projektu mēs iekļaujam šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" desmit deputātu parakstītus pieprasījumus. Pieprasījums Latvijas Republikas finansu ministram Ivaram Godmanim par mērķaizņēmumu obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem un pieprasījums Latvijas Republikas ekonomikas ministram, Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājam Šlesera kungam par nelikumīgu rīcību ar privatizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" pamatlīdzekļiem. Nododam šos pieprasījumus Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera iecelšanu". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija šā gada 13.janvāra sēdē, pamatojoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, izskatīja un nolēma ar balsu vairākumu atbalstīt Zemessardzes pulkvežleitnanta Raimonda Graubes iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Gribu informēt deputātus, ka komisijas laikā notika diezgan asas debates par šo tēmu. Tika uzdoti arī dažādi jautājumi Graubes kungam. Diemžēl komisija tā arī nesaņēma atbildi no Valsts prezidenta kā armijas galvenā virsvadoņa, pēc kādiem kritērijiem viņš ir izvēlējies nākošo NBS komandieri un kādai jābūt šai te kvalifikācijai. Komisijas vārdā es aicinu balsot par iesniegto lēmumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatot jautājumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ir jārunā arī, kādi ir mūsu Nacionālie bruņotie spēki uz šo brīdi, kas izveidots astoņu gadu laikā. Aizsardzības spēki plus Zemessardze vai Zemessardze plus Aizsardzības spēki. Rūpīgi analizējot šīs Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūras, var konstatēt, ka nopietnas valsts aizsardzības nav. Kas mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos ir galvenais? Aizsardzības spēki, tas ir, armija vai Zemessardze? Nav redzams. Nav arī noteikts. Ir kaut kāda jocīga sacensība starp šīm struktūrām. Kāpēc, kā labā, un kas to veicina? Galvenie trūkumi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku darbībā. Neeksistē vienotība starp Aizsardzības spēkiem un Zemessardzi, katrs mazu deķi velk uz savu pusi. Nav vienotas Nacionālo bruņoto spēku koncepcijas, ļoti slikta, izkropļota kadru politika, izaudzējam papīra pulkvežus vairāk, nekā laikam ir vajadzīgs. Neeksistē Valsts aizsardzības operatīvais plāns, kā redzams, arī nav mobilizācijas plāna. Ja paskatāmies, tad Aizsardzības spēkos nav kārtīgu iekšējās kārtības reglamentu, disciplīnas reglamentu un ierindas reglamenta. Protams, arī nav kaujas reglamenta. Pēc preses komentāriem un ārvalstu speciālistu izteikumiem — slēdziens par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem: slikta apmācība un disciplīna. Ja paskatāmies Aizsardzības spēkos, ir reglamentējošs dokuments, tad otrās nodaļas 18.punktā var izlasīt, ka kareivji var nodarboties ar komercdarbību, kareivju klubos var veikt azartspēles un kareivju klubos var turēt un lietot reibinošus dzērienus.

Zvēresti. Nacionālajos bruņotajos spēkos ir divi zvēresti — Aizsardzības spēku zvērests un Zemessargu zvērests. Kurš ir galvenais? Kāpēc nav viens? Un, protams, arī par saturu ir jāpadomā.

Ja paskatāmies uz to reglamentu, tad arī tas ir noformēts, var teikt, pavirši. Ja jau to ir apstiprinājusi Latvijas Augstākā padome, tad vismaz vajadzēja ģerboni nodrukāt. Kāda kārtība ir Nacionālajos bruņotajos spēkos? Jaunkareivji mācās trīs gadus Alūksnē. Par apmācību programmu es nevaru pateikt, jo tā nav, kā saka, pieņemama daļēji. Bet viena gada laikā zaldāti mierīgi izmanto sestdienu, svētdienu, tas nozīmē, ka viņi nav noslogoti.

Nākošais. Alūksnē kareivji nosita cilvēku. Turpinās dzeršana. Aplaupa iedzīvotājus. Narkotikas Ādažos. Benzīna izpārdošana no armijas mašīnām. Brīva karaspēku daļu atstāšana jebkurā laikā. Tātad, ja vēl paskatītos to 19.pantu, kārtības mūsu karaspēka daļās nav, un tā ir jāieved.

Zemessardze. Arī tur ar kārtību ir slikti. Bija gadījumi, kad iznīcināja civilpersonas. Bruņotais negadījums Rēzeknes rajonā. Izvarošana elitārā rotā. Kautiņi Jēkabpils rajonā un vēl nepatikšanas, kas bija Daugavpilī. Es jums pateikšu no paša pieredzes — mani divas reizes vakar aizturēja zemessargi. Piedzērušies, un galu galā nevarēja pateikt, kāpēc viņi ir aizturējuši. Un kāpēc tas ir vajadzīgs?

Nākošais. Mācības. Kombinātā, kuru es vadīju, pēc mācībām atbrauca zemessargi un uz mūsu sargu šāva. Paldies Dievam, ka bija salūta patronas. Tātad redzat, ja tāda kārtība ir Zemessardzē, tad tas nozīmē, ka ar to personālu nestrādā. Un virsnieki, kas komandē Zemessardzi, tie, kas grib būt ģenerāļi, citi par pulkvežiem. Un kāpēc tāda kārtība ir izveidojusies Nacionālajos bruņotajos spēkos? Tāpēc ka bruņoto spēku vienības veidoja un formēja neprofesionāļi. Nebija ne Ministru kabineta, ne Saeimas striktas kontroles. Finansiālā darbība nebija pietiekami kontrolēta no Valsts kontroles. Saeimas deputāti droši vien neapmeklē garnizonus, nebija Saeimas deputāti arī Alūksnē.

Nacionālo bruņoto spēku vadība, darbojoties bezkontroliski, bija nepilnveidīga. Tā rezultātā Latvijas Republikas aizsardzības sistēma eksistē teorētiski. Vēl Latvijā ir paradoksa parādība — atsevišķās bruņotās vienības izveidotas pēc kņazistu principa. Nauda ir, ir bruņotā vienība. Kāpēc tās tiek veidotas? Kas tās vada? Kas koordinē? Kāds viņu sastāvs un nozīme? Un ko viņas dara? Cik viņu ir? Par to jums, arī man neviens nevar pateikt, un mēs nezinām, kas tur notiek.

Presē bija publicēts par jaunu iniciatīvu, kur bija teikts: "Visam tam, kas jau ir, jāpieliek jaunais un jāizveido tā saucamais jumts — reāli strādājošs, bet spēcīgs jumts." Cienījamie kolēģi! Nevienā pasaules armijā nav "jumta". Nevienā. Katras valsts armija ir domāta savas valsts teritorijas aizsardzībai, savu pilsoņu aizsardzībai. "Jumts" — tas ir krimināla žargona teiciens, un Latvijas armijai tas nav pieņemams. Ja mēs paskatāmies naudas līdzekļu izlietošanā, cienījamie kolēģi, arī tur mums bija diezgan daudz un rupju kļūdu. Piemēram, dzīvokļu remonts 43 tūkstošu apmērā. Tad vismaz nevajadzētu zemessargiem Rēzeknē parādē stāvēt saplēstos gumijas zābakos. Tā ir automātu iegāde, kur daļu no tiem ir jāpārkausē, tās ir patronas, un tā ir slaveno "Audi" automobiļu iegāde. Nu es nerunāju par jauno "Volvo" iegādi. Un vēl — Nacionālo bruņoto spēku apgāde. Ko dara tās, vismaz presē izskanējušās, 20 vai 22 civilās firmas, kas grozās apkārt mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Ja mēs tā darīsim arī tālāk, tad, paceļot bruņoto spēku finansējumu pat vairākas reizes, mēs nesasniegsim to rezultātu, ko vajag sasniegt.

Tagad par izvirzīto mūsu pretendentu, kuram ir jāieņem dotais amats. Cienījamie kolēģi! Nacionālo bruņoto spēku veidošana mums ir jārisina korekti, zinoši un saudzīgi, izmantojot katru latu. Mēs šodien neapzinām un nevaram paskaidrot, ko dara tie četri pieci lielie štābi — Nacionālo bruņoto spēku štābs, Zemessardzes štābs, virsnieku korpuss, Aizsardzības ministrija ar ministru priekšgalā. Vai tas nav pārāk daudz? Un vai tas nav jāorganizē? Un vai nav jāpaliek pie jautājuma, ka ir jāveic pāratestācija virsnieku korpusā? Dotajam atbildīgajam amatam mēs izvirzām virsnieku, kur patiesībā ir diezgan apšaubāma izglītība, par militāro izglītību vispār nevar pateikt, un mums Latvijā ir vismaz ne daudz, bet ir izglītoti cilvēki ar speciālām militārām izglītībām, kuri var savest kārtībā mūsu armiju, lai tā atbilstu tām prasībām, kuras ir vajadzīgas bruņotajiem spēkiem dotajā laika brīdī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Prezidij! Priekšsēdētāj! Viesi un pārējie! Ir teikts: "Nebaidies no ienaidniekiem, jo ļaunākajā gadījumā viņi tevi nokaus. Nebaidies no draugiem, jo ļaunākajā gadījumā viņi tevi nodos. Bīsties no vienaldzīgajiem, jo tikai ar viņu atbalstu pasaulē pastāv slepkavības un nodevība."

Šodien Latvijas valsts bruņoto spēku augstākais vadonis, tā tas ir teikts Satversmē, mums piedāvā savu izvēli Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam. Un principā jūtams, ka pašam šim vadonim ir absolūti vienalga, kas notiks tālāk, kad viņa izvēle būs Saeimas apstiprināta. Vienalga, pat līdz tādam līmenim, kad cienījamam kungam neatradās laika ierasties Saeimas komisijās, izskaidrot savu viedokli, kāpēc tieši šis, nevis cits kandidāts. Protams, es saprotu, ka Valsts prezidentam ir daudz svarīgas lietas, jābrauc uz Izraēlu dubļu peldes pārbaudīt, uz Japānu zilonītes nevainību pārbaudīt, un acīmredzot šīs rūpes nav devušas iespējas Guntim Ulmaņa kungam ierasties pie mums un arī paskaidrot, kāpēc tieši šis. Varbūt šis amats nav svarīgs, ļoti vienaldzīgs?

Es negribētu aizskart to momentu, kas jau ir aizskarts presē, kuru šodien jau mans kolēģis aizskāra — par piedāvātā kandidāta profesionālo noderību. Bet ne mazāk svarīga aizsardzības struktūrās ir arī morālā puse. Militārās filozofijas princips, ka komandieris ir galvenais, viņam tic un uzticas, paliek. Tā raksta Raimonds Graube savā rakstā laikrakstā "Diena" 16.janvārī. Vakar prezidents pilī rīkoja konferenci par tiesiskas valsts izveidi un šodien piedāvā par jauno Nacionālo bruņoto spēku komandieri cilvēku, kurš tīši vai netīši, bet aktīvi ir veicinājis iepriekšējā Nacionālo bruņoto spēku komandiera atstādināšanu no amata, tas nozīmē apzināti veicināt armijas morālo degradāciju. Būtībā tiek piedāvāta armijai skola. Centies panākt sava komandiera atstādināšanu, un tava karjeras virzība būs nodrošināta. Manā skatījumā tā ir kaitīga audzināšanas metode bruņotajās struktūrās. Jo tur patiešām katram ir jāuzticas tam cilvēkam, kas stāv tev aiz muguras un ļoti bieži ar ieroci rokās.

Tik tiešām ir absolūti interesanti, vai Ulmanim ir vienalga, kas notiks pēc tam, kad viņš beidzot atbrīvos to posteni, kurš viņam tomēr ir par smagu, vai viņš apzināti veic darbību, lai sarežģītu pienākumu pildīšanas veikšanu nākošajam Valsts prezidentam. Es atgādināšu vienu vecu, senu latviešu teicienu par to, kas ir vienalga. Vienīgais pasaulē, kas ir vienalga, tas ir, ja paņem saujā kūts mēslus un saspiež dūrē. Vienalga ir, caur kuru pirkstu spraugu tas viss lien laukā. Un tādā gadījumā tādā veidā izveidot tiesisku valsti vai pacelt armijas morālo līmeni tādā līmenī, lai nebūtu kauns par šo armiju, nav iespējams. Un tad patiešām nepalīdzēs ne 34 miljoni, ne 84 miljoni mūsu iekļūšanai NATO struktūrās. Tāpēc es ceru, ka mani kolēģi, protams, gadījumā, ja viņiem nav vienaldzīga armijas attīstība, nav vienaldzīga tiesiskas valsts izveidošana, šodien noraidīs Valsts prezidenta, mūsu armijas galvenā vadoņa, piedāvāto kandidatūru šim amatam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamie kolēģi! Augsti godājamais Prezidij, priekšsēdētāj! Ko es gribētu pateikt pavisam nopietni? Vai man ir kādi personiski iebildumi pret topošo Nacionālo bruņoto spēku komandieri? Man personisku iebildumu nav.

Otrs jautājums — vai vajag pilntiesīgu komandieri vai tikai vietas izpildītāju? Vajag. Vai es apstrīdu viņa politisko lojalitāti? Neapstrīdu. Vai mēs apstrīdam viņa darba spējas? Neapstrīdam. Mēs visi esam bijuši barikādēs.

Bet, kolēģi, es aicinātu izvērtēt pavisam citu jautājumu, kurš ir bijis ļoti svarīgs un tuvs gan valdības partijām, gan Tautas partijai, gan citām opozīcijas partijām, un tas ir: izvērtēt Raimonda Graubes kunga kandidatūru Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam ne tik daudz kā tikai šo kandidatūru uz komandiera amatu, cik un galvenokārt kritērijus, pēc kuriem notiek šī izvirzīšana.

Godājamie kungi, dāmas! Šeit ir ļoti nopietns jautājums — pēc kādiem kritērijiem mēs izvirzām kandidātus uz augstākajām valsts amatpersonām, kāda ir viņu izvēle un dienesta izaugsmes iespējas? Kādas ir mūsu prioritātes? Un šeit mani mulsina viena situācija, ka pavisam nesen mēs konstatējām, lai arī negribot, tomēr Raimonds Graube ir pārkāpis likumu. Un es šeit varbūt atgādināšu, ka tajā brīdī, kad Guntars Krasts vēl bija valsts aizsardzības ministra vietas izpildītājs, viņš par šā likuma pārkāpumu izteica piezīmi Raimondam Graubem. Un jautājums bija: par valsts līdzekļu nepietiekamu kontroli. Tātad runa ir par to, vai Saeima šodien, pieņemot lēmumu, atbalstīs situāciju, ka pēc tik neilgas pauzes, kad ir noticis, kaut arī negribot, likuma pārkāpums, un likums konkrēts — par budžeta un finansu vadību. Mans viedoklis, ka tāpēc nevajadzētu cilvēku divreiz sodīt, ir izteicis jau Guntars Krasts piezīmi, bet es uzskatu, ka paaugstināt šajā brīdī laikam vēl būtu par agru. Ko es vēl gribētu šeit uzsvērt? Arī valsts aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ir apliecinājis sekojošo: lai gan Graube nebija šo procesu iniciators, viņam vajadzēja pamanīt lietas būtību.

Un tāpēc es vēlreiz uzsveru: mani iebildumi nav pret personību, mani iebildumi ir pret dienesta karjeras kritērijiem, kādus mēs izvēlamies. Tātad ir jautājums, nevis vai Zemessardzes komandiera amatā, bet vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā ir vajadzīga augstākā militārā izglītība, vai arī mums pietiks ar šiem nopietnajiem kursiem, kuri ir ilguši 22 mēnešus? Vai mēs, kolēģi, kas ir beiguši, teiksim, Vēstures fakultāti, kā Indulis Bērziņš, vērtēsim piecu gadu universitātes izglītību, piemēram, Vēstures fakultātē, atbilstošu kādiem kursiem vēsturē, kas būtu ilguši 22 mēnešu garumā, kaut vai tie būtu Kembridžas Universitātē, vai tomēr ko mēs vērtēsim augstāk? Tas pats attieksies, protams, uz juristiem, kā mēs uz to skatīsimies. Es domāju, ka man nav nekādu iebildumu pret Zemessardzes komandieri Raimondu Graubi, par viņa politisko lojalitāti esmu pārliecināts. Bet atcerēsimies vienu. Pat lielinieki atcerējās buržuāziskos speciālistus tad, kad revolūcija bija beigusies. Viņi aicināja šos buržuāziskos speciālistus un neņēma tikai tos cilvēkus, kuru pamats ir godīgums un politiskā lojalitāte. Tātad politiskos komisārus. Es varētu uzsvērt arī to, ka pirmskara Latvijas Republikas armijā bija gan cara laika virsnieki, gan ģenerāļi, un ļoti augstās pakāpēs, un mums nebija bailes no viņiem. Viņi bija guvuši zināmu pieredzes skolu izglītībā un tamlīdzīgi. Un tāpēc es nepiekrītu vienam apgalvojumam, ko ir izteicis Guntis Ulmanis, ka mums citas izvēles vispār nav. Es nesaku, ka man būtu iebildumi pret Graubes kungu, ja viņš būtu šo augstāko izglītību jau guvis, un es esmu pārliecināts, ka viņš to gūs ar savu neatlaidību. Bet man liekas, ka šis amats pašreiz ir par agru.

Es vēl gribētu uzsvērt vienu lietu. Arī Latvijas Ģenerālprokuratūra pašreiz vēl izmeklē Eihmaņa dzīvokļa lietu, un man kā Latvijas Republikas Saeimas deputātam būs mazliet nepatīkami, ka Graubes kungam kā Nacionālo bruņoto spēku komandierim būs vēl vairākas reizes jāiet uz Ģenerālprokuratūru, lai sniegtu savus paskaidrojumus.

Tas būtu vēl viens aspekts. Un, kad mēs runājam, vai vispār ir vēl cilvēki, kas ir kaut ko darījuši un varētu arī varbūt mūs no šīs situācijas izvest ar tādu pozitīvu risinājumu, es uzskatu, ka ir, es šaubos, vai, teiksim, Vilis Krištopans apgalvos, ka viņa padomnieks Dainis Turlais nav ar pietiekamām zināšanām vai politisko lojalitāti, es šaubos, vai kāds apgalvos, ka Gaidis Zeibots neatbilst šiem kritērijiem. Es domāju, ka ir mazliet neērta situācija, kurā ir nostādīts Raimonds Graube, un šinī gadījumā mums visiem ir rūpīgi jāizsver sava izvēle.

Tātad, kolēģi, mums ir jāpārdomā par to, kādu lēmumu mēs pieņemsim, vai mēs piekrītam Gunta Ulmaņa un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam, vai tomēr izvirzām citus kritērijus, kā mēs virzām augstākās valsts amatpersonas. Šeit ir bijuši politiķi, kas ir ļoti daudz par to runājuši iepriekšējā Saeimā, tamdēļ pat valdības ir demisionējušas, un es domāju, ka šodien arī ir jāizsaka sava konsekvence mums visiem. Tāpēc es balsojumā par Raimondu Graubi atturēšos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(Latvijas Republikas aizsardzības ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka maz ir tādu cilvēku, kuri vēlētos situācijā, kad tie ir izvirzīti augstam amatam, saņemt šādu, manuprāt, nesaudzīgu un varbūt arī ne līdz galam pamatotu, un korektu kritiku. Bet situācija bruņotajos spēkos neapšaubāmi ir sarežģīta, bet nav tik traģiska un tik bezcerīga, kā mēs to dzirdējām šeit no šīs tribīnes. Jā, Bojāra kungs, ir daudzas problēmas, bet daudzas no tām, kuras jūs šeit krustu un šķērsu sametāt kopā, ir bijušas atspēkotas un nebūt nemaz arī patiesībā nav notikušas. Tajā pašā laikā es šobrīd esmu aizsardzības ministrs, un tad jums ir arī jāsaprot tas, ka kādam cilvēkam šīs problēmas ir jāsakārto un jāatrisina. Tās problēmas, kuras ir krājušās visos iepriekšējos gados. Un es domāju, ka mūsu priekšā stādītais kandidāts, arī pakāpeniski izejot cauri visām dienesta pakāpēm, amatiem, ir redzējis šīs problēmas. Un tiešām, kur šīs problēmas ir.

Šeit tika pieminēts Dainis Turlais. Un varbūt mēs varētu pieminēt vēl veselu virkni padomju virsniekus, tiesa, tos, ko varbūt arī Bojāra kungs piesauca. Viņi veidoja šos bruņotos spēkus. Dainis Turlais trīs gadus bija mūsu bruņoto spēku augstākais komandieris. Kāpēc tās problēmas toreiz pašos sākumos netika atrisinātas, bet tika pieļauts, ka tās nobriest tik tālu, cik tās ir? Es negribu pārmest Dainim Turlajam, es negribu pārmest nevienam, es gribu tikai pateikt to, ka izveidot bruņotos spēkus pēc 50 gadu pārtraukuma, kad mums nav šis personāls, mums nav bijušas tradīcijas, mums nav bijusi normatīvā bāze, jā, mums arī tautai ir zudusi kultūra, varbūt attieksme pret šo lietu, pret militāro lietu, ar ko mūsu tauta kādreiz ir tā lepojusies, ir sarežģīts, grūts process. Un šobrīd man kā ministram ir ārkārtīgi sarežģīti atrasties šajā amatā, ja ir trīs, četri vietu izpildītāji. Un man ir jāizpilda šis uzdevums, tas, ko, es domāju, valsts un arī jūs, un valdība man ir uzticējusi. Un es vēlos, lai būtu komandieris, nevis vietas izpildītājs. Kāds ir šis izvirzīšanas process? Jūs pamatoti prasījāt, kāds ir šis izvirzīšanas process? Jā, likums nosaka to, ka Valsts prezidents izvēlas šo kandidātu. Un Aizsardzības spēku personāldaļa sastādīja šo sarakstu, redzot tos kandidātus, kuri varētu pretendēt, un Valsts prezidentam tiešām bija tiesības izvēlēties, un Valsts prezidents, es domāju, izvēlējās vienu no iespējami labākajiem kandidātiem. Šajā brīdī iespējami labākajiem.

Un, protams, es gribētu teikt, ka arī Saeimai ir tiesības izteikt savu viedokli un pilnīgi pamatoti. Un, manuprāt, raksturojot pašu Graubes kungu un to problēmu, kas ir bijusi tajā brīdī, varbūt arī to, ko jūs esat saņēmuši aprakstā, ko ir Ģenerālprokuratūra rakstījusi un atzīmējusi, nav izvērtēta Graubes kunga subjektīvā puse šajā lietā. Ir minēti fakti, bet subjektīvā puse nav izvērtēta, un jāsaka, ka es, pirms Graubes kungs tika virzīts šeit uz Saeimu kā kandidāts, pārrunāju šo subjektīvo pusi, un man ir ticība, ka Graubes kungs no savas puses neapzinājās līdz galam to procesu, kurš bija iesākts pirms viņa. Tieši pirms viņa bija iesākts, un viņš tikai atnāca kā komandieris, un viņš nevarēja pārbaudīt, vai Rīgas Dome vai bruņoto spēku iepriekšējā vadība, vai arī aizsardzības ministrs tajā brīdī ir pieļāvuši šo procesu, vai ir sankcionējis vai nav. Un tā ir subjektīvā puse šajā lietā, ko diemžēl šajā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras rakstā Aizsardzības un iekšlietu komisijai mēs nevaram redzēt.

Protams, es gribu teikt to, ka, nākot jūsu priekšā un aizstāvot Graubes kungu, es domāju, ka es aicinu jūs, nu, varētu pat teikt augstsirdīgi, dot šim komandierim šo iespēju. Un tas ir arī mans goda jautājums, vai es iestājos par viņu vai neiestājos. Un es domāju, ka tas ir Graubes kunga jautājums, vai viņš šo jūsu uzticību attaisnos. Jā, diemžēl acīmredzot iepriekšējās reizes, ne līdz galam zinot visu informāciju par iepriekšējiem komandieriem, tie nav attaisnojuši uzticību. Es ceru, ka Graubes kungs to izdarīs un neliks mums vilties, un būs man krietns palīgs, lai mēs sakārtotu bruņotos spēkus. Lai atrisinātu visus tos jautājumus un tās problēmas, ko šeit iepriekšējie runātāji runāja. Jādara ir daudz, un cilvēkiem ir jābūt savās vietās. Un es domāju, ka komandieri mums ir vajadzīgi, bet viņu trūkst. Viņu nav daudz, un es domāju, ka nesakapāsim tos, kuri šobrīd vēl ir. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt izvirzīto kandidatūru! (Starpsauciens: "Atbalstām!")

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Spriežot šodien par NBS komandiera iecelšanu, man vismaz šķiet, ka ir jāizlemj galvenais — kā turpmāk attīstīsies Latvijas valsts aizsardzības sistēma. Jā, Latvijas valsts drošības garantēšanu es uzskatu par galveno Saeimas un valdības uzdevumu. Ja mēs šādu uzdevumu neesam spējīgi pildīt, citus uzdevumus mums var vienkārši nesanākt pildīt. Es domāju, ka šad un tad mūsu kaimiņi austrumos mums atgādina par to, cik nopietns šis jautājums ir. Un, ja mums ir svarīgas šīs drošības garantijas, tad mums ir svarīga stabilitāte valstī. Mūsu iekšējā stabilitāte. Mūs vērtē. Mūs vērtē eksperti no dažādām institūcijām un it īpaši no NATO, gan viņu politiskie eksperti, gan viņu militārie eksperti, kas pastāvīgi seko tam, kas notiek šeit, Latvijā, kas arī pastāvīgi šeit ierodas un redz, kā mēs veidojam savu valsti. Līdz ar to mums ir jāpierāda, ka mēs esam spējīgi skaidri izvēlēties savas valsts turpmāko aizsardzības sistēmas attīstības ceļu un spējīgi lemt par šīs sistēmas sakārtošanu no paša sākuma. Nupat mēs esam apstiprinājuši valdību, un nu mums ir jauns aizsardzības ministrs. Šis aizsardzības ministrs, nevis kāds cits, mums iesaka arī, viņš iesaka apstiprināt konkrēto Raimonda Graubes kandidatūru.

Tagad par izglītību un par militāro karjeru. Jā, protams, var jau ierakstīt ailītē — augstākā izglītība. Mums ar augstāko fizkultūras izglītību bija savā laikā iekšlietu ministrs. Neviens sevišķi toreiz par to neuztraucās. Nerunāšu par citiem dažādas izglītības ieguvējiem, un liekas, ka šeit būtu lieki runāt par augstāko militāro izglītību. Kur tad to varēja iegūt līdz šim? Kā varēja savienot augstākās militārās izglītības iegūšanu un militāro karjeru? Līdz šim Latvijā tas praktiski nebija iespējams.

Šeit es galīgi nevaru piekrist tam senajam aicinājumam, ko tas ar savādu slimību mirušais proletariāta vadonis savā laikā izvēlējās. Lūk, tā sacīt, buržuāziskos speciālistus iesaistīja sociālisma celtniecībā. Redziet, šie daudzi bijušie virsnieki nav nemaz tik vienkāršas personības. Viņi savu daudzo dienesta gadu laikā ir saskārušies ar daudz un dažādām personām un dienestiem Padomju Savienībā. Teikt, ka tā ir tā bāze, no kurienes mēs varam šodien izvēlēties armijas virsvadību, tam es nu nekādi nevarētu piekrist.

Bet, ja runā par to militāro izglītību, ko ieguvis Raimonds Graube, es domāju, ka vairāk nekā viens gads mācības Lielbritānijas Apvienoto dienestu vadības un štāba koledžā nav nemaz tik peļama izglītība. Ņemot vēl vērā, ka Graubes kungam pirms tam bija pietiekama pieredze tieši praksē. Bez tam, kā jūs redzat, Graubes kungs tomēr pārvalda ne tikai krievu valodu, bet arī angļu valodu, ko nepārvalda pat daži mūsu valsts augstākie vadītāji.

Ja runā par Graubes kunga militāro karjeru, es aicinu nedaudz apskatīties viņa biogrāfiju. Kā jūs redzat, tā ir ļoti vienmērīga. Graubes kungs ir bijis vairākos amatos, kas visi ir galvenokārt saistīti ar praktisku darbību. Es gribu atgādināt, ka 6.Saeima Graubes kungu ar pietiekami lielu balsu vairākumu apstiprināja kā Latvijas Republikas Zemessardzes komandieri. Ja jau mēs izteicām viņam uzticību kā Zemessardzes komandierim, ja mēs viņam ļāvām pildīt NBS komandiera pienākumus, tad kāds ir arguments šodien viņam neuzticēt šo amatu? Vienkārši nav argumentu.

Godātie kolēģi! Ne jau nu viens pats Valsts prezidents ir ieteicis šo kandidatūru. Galu galā par to sprieda Nacionālās drošības padomē. Par to lēma Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Nemaz nebija slikti, ka šīs diskusijas bija pietiekami vētrainas. Tas ir ļoti labi. Aizsardzības un iekšlietu komisijā regulāri būtu vēlams rīkot vētrainas diskusijas. Tāpēc šī komisija ir.

Beigās es gribu teikt tā: galu galā balsojam mēs — Saeimas deputāti. Galveno atbildību šeit uzņemamies mēs ar savu balsojumu. Līdz ar to arī mūsu iespējās ir rūpīgi sekot tam, kas notiek Aizsardzības ministrijā. Lūdzu, nesakiet, ka Zemessardze ir kaut kas cits un NBS ir kaut kas cits. Lūdzu, izlasiet likumus, kas skar šīs lietiņas, un redzēsiet, ka Zemessardze ir NBS sastāvdaļa. To nu gan vajadzētu zināt! Tā ka es aicinu godātos deputātus — uzņemsimies atbildību, uzņemsimies arī kontroli par savu jaunapstiprināto komandieri, un tad būs mums kopīga iespēja sekot valsts attīstībai turpmāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Man tomēr būs tāds viens retorisks jautājums vispirms sev un tad visiem klātesošajiem. Godīgi runājot, es 1984.gadā pabeidzu Latvijas PSR Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Tad es pajautāšu, cik starp mums šeit, Saeimas deputātiem, ir tie nepadomju augstākās izglītības diplomi? Ir daži, redziet, ir. Dažiem, dažiem, dažiem. Ko tad lai mēs darām tie pārējie nezinīši, kuriem ir šie vecie padomju laika diplomi? Es domāju, vai tik nebūs tāda pati bēdīga situācija manam kolēģim, ar ko es debatēju, arī Dobeļa kungam, ka tikai viņam netrāpīsies tas pats padomju universitātes diploms. Tas ir vēl viens moments, kuru es gribu uzsvērt. Tātad nezaimosim augstāko izglītību, kuru esam guvuši. Tā nemaz tik slikta nebija un pietiekami nopietna. Varēja arī konkurēt pasaulē. To mēs redzam ar saviem skolniekiem arī agrāk un tagad.

Otrs jautājums. Es gribu tikai vēlreiz uzsvērt — man nav personīgu iebildumu pret Graubes kungu. Bet man ir jautājums par tiem kritērijiem, pēc kuriem mēs izvirzām uz paaugstinājumu, vai likuma pārkāpums, kaut vai negribēts, ir pamats kādas valsts amatpersonas paaugstināšanai? Šodien Saeimas deputāti par to atbildēs. Es nedomāju, ka šis likuma pārkāpums var būt tik nozīmīgs, lai rīkotos bezdievīgi, konsekventi un arī apdraudētu Graubes kungu kā Zemessardzes attiecīgu komandieri vai arī kā šo vietas izpildītāju. Mums nevajadzētu būt tik nežēlīgiem pret saviem kadriem.

Es atgādināšu, ka pavisam nesen pēc vienas demonstrācijas Dalbiņa kungam nācās atkāpties no amata. Mēs visi to lietu likām mierā. Tātad atbilde pavisam īsa. Ar šo balsojumu, tas ir, vai likuma pārkāpums ir pamats, lai mēs paaugstinātu kādā augstākā statusā — no vietas izpildītāja uz NBS komandieri? Vai tas ir pamats? Tāds ir mans jautājums.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Valdis Kristovskis — otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, es gribētu tomēr teikt, ka, apstiprinot komandiera amatā, nevajadzētu ar šādu retorisku jautājumu mums palikt un aiziet, un arī balsot. Es gribētu teikt, ka vainu izšķir tiesa. Es domāju, ka diez vai mēs šodien to šeit varam izlemt, jo subjektīvā puse nav noskaidrota. Es ticu, ka no subjektīvās puses komandiera kandidāts atbilst un nav bijis iesaistīts tajā lietā, varbūt tajā problēmā vai pat tajā pārkāpumā, ko šobrīd šeit inkriminē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai referents vēlas kaut ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Iecelt par Nacionālo bruņoto spēku komandieri Zemessardzes pulkvežleitnantu Raimondu Graubi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Zemessardzes komandiera amata". Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 22, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Apsveicam Graubes kungu un vēlam sekmes! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie deputāti! Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja jautājumu par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē. Apspriežot šo jautājumu, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ieteica par šo pārstāvi iecelt Jāni Lāčplēsi un savā iekšējā balsojumā atbalstīja šo kandidatūru. Es jūs lūdzu atbalstīt Jāņa Lāčplēša kandidatūru un apstiprināt to ar balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Jāni Lāčplēsi par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē". Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija bija saņēmusi Tieslietu ministrijas sagatavotos dokumentus par diviem tiesnešiem, kuri pirms diviem gadiem ir iecelti amatā, un tātad Saeimas Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu ministrijas priekšlikumu — pieņemt lēmumu par Zintas Kupces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim "Par Zintas Kupces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Nākamais. Saeimas Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu ministrijas ieteikumu — apstiprināt Ingu Paško par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim "Par Ingas Paško apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā likumprojekta dokumentu nr.157 un 252. Likumprojektu iesniedza deputātu grupa, un Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu. Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" paredz precizēt Latvijas valsts ģerboņa lietošanas kārtību, kas attiecas uz amatpersonu formām, kuras apstiprina Ministru kabinets. Šāda situācija mums ir ar Valsts policijas darbinieku tērpiem, pogām un citām atšķirības zīmēm. Komisija pozitīvi atrisināja šo priekšlikumu, atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, taču izsūtīja vēl citām komisijām un ministrijām, lai tiktu iesniegti priekšlikumi, kas saistīti ar neprecizitātēm un nepieciešamību papildināt šo likumu par valsts ģerboņa lietošanu. It sevišķi tas attiecas uz izglītības jomu, kur jānoskaidro precīzi, kādiem diplomiem jālieto valsts ģerbonis, kā arī, iespējams, saistībā ar tiesu varu, ar tiesnešu mantijām, kā arī ar ģerboņa izvietošanu tiesās un citās jurisdikcijas iestādēs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

L.Muciņš.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 10.februārim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par budžetu un finansu vadību"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisija, izskatot šo likumprojektu "Grozījums likumā "Par budžeta un finansu vadību"", vienā pantā, kas paplašina Latvijas valsts brīvo līdzekļu pielietošanu, pēc diskusijām, kas bija samērā izsmeļošas, tomēr atbalstīja šo likumprojektu, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 45, atturas — 2. Likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Valsts statistikas likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Godātais sēdes vadītāj! Strādājam ar dokumentiem nr.174 un nr.259. Attiecīgā likumprojekta nr. ir 174. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Valsts statistikas likumā". Grozījumu mērķis ir atļaut vai deleģēt Kabinetam tiesības noteikt vienotās informācijas klasifikāciju. Ņemot vērā to, ka attiecīgo likumprojektu mūsu komisija vēl 6.Saeimas laikā ir izskatījusi ļoti detalizēti un tas ir kvalitatīvs, komisija aicina noteikt šim likumam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Neviens par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai noteiktu steidzamību likumprojektam "Grozījums Valsts statistikas likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti! Es aicinātu jūs atbalstīt likumprojektu, kas ir ļoti īss, lakonisks un precīzs, atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Neviens debatēt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Es aicinātu jūs atbalstīt šos grozījumus, visnotaļ lakoniskos grozījumus, arī otrajā lasījumā un ļaut Ministru kabinetam rīkoties tik ļoti nepieciešamā virzienā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu par likumprojekta izskatīšanu tūlīt otrajā lasījumā nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Valsts statistikas likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorandu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ierosina papildināt minēto likumprojektu ar 3.pantu, papildus 3.pantu.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", līgumam par to bruņoto spēku statusu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija aicina apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.februārim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Par Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Aicinu jūs apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Par 1989.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 56.pantā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts.

Godātie kolēģi! Es aicinu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otro lasījumu!

G.Krasts.

Man, kolēģi, ir ierosinājums izskatīt šo likumprojektu uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu, tāpat kā iepriekšējo, atzīt par steidzamu. Te faktiski ir saistīti likumprojekti ar iepriekšējo.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts.

Godātie kolēģi! Mums būtu ierosinājums šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts

. Godātie kolēģi! Tā kā šis ir tīri tehnisks dokuments un nekādi iebildumi nav bijuši, es ierosinu arī izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Ir pienācis pārtraukuma laiks, bet Prezidijs ir saņēmis vairāk nekā desmit deputātu ierosinājumu — turpināt 28.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par 1990.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 50.panta "a" punktā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistībā ar diviem iepriekšējiem, un Ārlietu komisija ierosina to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts

. Ārlietu komisijas vārdā es ierosinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts

. Ņemot vērā, ka šis ir tīri tehnisks dokuments, tāpat kā divi iepriekšējie, es aicinu šo dokumentu šodien pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākošais — likumprojekts "Par 1984.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts

. Paldies! Es aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts.

Ņemot vērā saistību ar visiem iepriekšējiem likumprojektiem, es aicinu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par 1980.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija ierosināja šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts

. Ārlietu komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts.

Ārlietu komisijas vārdā es aicinu arī pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par 1977.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts

. Aicinu šo likumu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts

. Aicinu apstiprināt arī šo likumprojektu pēdējā, galīgā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Komisija ierosina atzīt arī šo likumprojektu par steidzamu. Tas ir nozīmīgs mūsu autopārvadātājiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts

. Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts

. Ja likumprojekts pieņemts tik vienbalsīgi pirmajā lasījumā, es aicinātu arī veikt otro balsojumu, galīgo balsojumu šodien par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija aicina arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts

. Es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts

. Aicinu arī, kolēģi, pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts

. Paldies! Paldies visiem!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Kārlis Greiškalns.

K.Greiškalns

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu balsot un atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Tātad komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 10, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Greiškalns

. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 8, atturas — 3.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un par otrā lasījuma datumu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.februāris, un izskatīšana otrajā lasījumā 11.februārī. Iebildumu nav. Paldies!

Pēdējais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts — deleģēt darbam Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas Republikas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzi un SIA "Lattelekom" tarifu politiku, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstība likuma "Par telekomunikācijām" prasībām divus deputātus no katras Saeimas pārstāvētās frakcijas. Egilu Baldzēnu un Rišardu Labanovski no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas, Jāni Bunkšu un Edvīnu Inkēnu no "Latvijas ceļa" frakcijas, Ingrīdu Ūdri un Imantu Stirānu no Jaunās partijas frakcijas, Mareku Segliņu un Aigaru Kalvīti no Tautas partijas frakcijas, Martijanu Bekasovu un Igoru Solovjovu no Apvienības par cilvēktiesībām vienotā Latvijā frakcijas un Pēteri Tabūnu un Dzintaru Kudumu no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, paziņojums deputātam Robertam Zīlem.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi. Es aicinu uz sēdi komisijas telpās pēc plenārsēdes beigām.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Jurkāns, Andrejs Klementjevs, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Aija Barča, Edvīns Inkēns, Vaira Paegle, Jānis Lagzdiņš, Andris Šķēle, Juris Vidiņš, Juris Sinka, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs.

Saeimas 28.janvāra plenārsēdi pasludinu par slēgtu.